Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Otrkārt, lauksaimniecības nozare spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā.

Treškārt, lauksaimniecības nozarei ir eksporta potenciāls. Eksports Latvijai ir ļoti būtisks arī tāpēc, ka Latvijas iekšzemes kapacitāte patērēt visu izaudzēto un saražoto ir ļoti ierobežota.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņēma arī preču eksporta pieaugums, t.sk. lauksaimniecības izstrādājumu eksporta kāpums. Pēdējos gados Latvijas lauksaimniecības nozares (bez mežsaimniecības) pievienotās vērtības īpatsvars iekšzemes kopproduktā svārstās no 1.8 līdz 2.5% un ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs. Laika gaitā lauksaimniecības nozares loma Latvijas tautsaimniecībā ir gan pieaugusi, gan mazinājusies. Pirmās brīvvalsts laikā lauksaimniecība bija vadošā Latvijas tautsaimniecības nozare. Tā dēvētajos «ulmaņlaikos», pateicoties agrārajai reformai un valsts atbalstam, Latvija lopkopības ražojumu eksportā bija viena no vadošajām valstīm pasaulē (1928. gadā sviests veidoja piekto daļu no visa Latvijas eksporta, nodrošinot Latvijai 9. vietu pasaulē sviesta eksportā). Kolhozu ēras pastāvēšanas beigās lauksaimniecības nozares īpatsvars tautsaimniecībā vēl bija 21%, bet līdz 90. gadu beigām tas nokritās līdz 4% (ieskaitot mežsaimniecību). Ekonomiskās recesijas laikā (2008. - 2009. gads) un ekonomikas atveseļošanās laikā (2010. - 2012. gads) netika novērota būtiska lauksaimniecības nozares īpatsvara samazināšanās. Te gan jāmin, ka šajā laikā kopējo nozares izturību vairāk ietekmēja mežsaimniecības un mežistrādes rādītāji, kur liela nozīme bija cirsmu apjomu palielināšanai valsts mežos.

Līdz ar Latvijas iestāšanos ES (2004. gadā) notika ievērojama lauksaimniecības nozares pārstrukturizēšanās. Pirms iestāšanās ES valdīja lielas bažas, cik konkurētspējīga būs Latvijas lauksaimniecības nozare, ņemot vērā, ka lauksaimniecības atbalsta nosacījumi ES ir ar politisku raksturu un ka Latvijas zemniekiem jākonkurē ar ievērojami dāsnāk atbalstītiem lauksaimniekiem no vecajām ES dalībvalstīm. Latvijai kā ES dalībvalstij jārēķinās, ka lauksaimniecība ir ne tikai subsidēta, bet arī ļoti «regulēta» nozare. Lai gan joprojām pretrunīgi tiek vērtēta cukurfabriku likvidēšana mūsu valstī un atteikšanās no tradicionālās cukurbiešu audzēšanas, Latvijas lauksaimniecības nozares ieguvumi ir bijuši nozīmīgi. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES lauksaimniecības nozarē sāka ieplūst ES finansējums, kas ir palīdzējis nozari modernizēt un celt tās vidējo ražību. Negatīvas sekas no dalības ES ir izjutuši atsevišķi uzņēmumi, kas nespēja ieviest jaunās prasības. Savukārt tie uzņēmumi, kas spējuši izdzīvot, ir kļuvuši spēcīgāki un zinošāki, jo lielāka konkurence un stingrākas prasības ir likušas investēt nozares attīstībā.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Latvijā lauksaimniecībā ir vieni no zemākajiem produktivitātes vidējiem rādītājiem, nozarē attīstība turpinās un pēdējos gados ir novērojams viens no straujākajiem lauksaimniecības produktivitātes pieauguma tempiem ES valstu vidū.

Salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm vairumā gadījumu lauksaimniecības nozarē saražotā produkcija tiek ierindota produktu kategorijā ar zemāko pievienoto vērtību, tāpēc valstis ar lielu lauksaimniecības nozares īpatsvaru netiek pieskaitītas pie augsti attīstītajām. To parāda arī 1. attēls: lauksaimniecības nozares īpatsvars ir zems bagātākajās Rietumvalstīs, kurās ir attīstīta rūpnieciskā ražošana un dažādu pakalpojumu sfēras.

Latvijas lauksaimniecības struktūrā vadošās nozares ir piensaimniecība un graudkopība. Laikā no 2005. līdz 2017. gadam abās šajās nozarēs ir vērojama strauja attīstība. Graudkopībā stabilu izaugsmes tendenci nodrošina gan graudaugu sējumu platību palielināšanās, gan ražības pieaugums. Latvijā graudu ražošana ir orientēta uz eksportu, un ražošanas attīstība ir tieši saistīta ar eksporta apjoma pieaugumu, jo arvien lielāku lomu augkopībā ieņem intensīvi (audzēšanā tiek izmantoti ķīmiskie minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi, ir augsta mehanizācija, lai iegūtu pēc iespējas lielāku ražu) audzējami kultūraugi, kas tiek audzēti eksportam (kvieši un rapši), bet vietējam tirgum audzējamo kultūru īpatsvars samazinās. Savukārt lopkopības nozares attīstība notiek lēnāk, jo tā ir krietni jutīgākā uz dažādiem ekonomiskiem satricinājumiem. Pēc straujā lopkopības produkcijas vērtības krituma 90. gadu sākumā, kad līdz ar Padomju Savienības sabrukumu lopkopības nozare zaudēja prioritārās lauksaimniecības nozares statusu, tikai no 2000. gada lopkopības nozare sāk atdzimt un stabilāk attīstīties. Piena lopkopībā attīstību nodrošinājis vidējā izslaukuma pieaugums, ko ietekmējusi nelielo saimniecību skaita samazināšanās un lielo, intensīvās piena ražošanas saimniecību veidošanās.

Lauksaimniecība vairāk nekā citas tautsaimniecības nozares ir pakļauta dažādiem negaidītiem pārbaudījumiem - gan ekonomiskiem, gan politiskiem, gan dabas untumu un stihiju izraisītiem, tāpēc lauksaimniecība ir tā nozare, kas ļoti atkarīga no valsts atbalsta. Pēdējo gadu būtiskākie nozares izaicinājumi ir bijuši globālo piena cenu un citu lauksaimniecības produktu cenu kritums kopš 2013. gada, Krievijas embargo un zivju produkcijas importa aizliegums 2014. gadā, piena kvotas un to atcelšana, ES lēnā izaugsme un konkurences saasināšanās, Āfrikas cūku mēra izplatība, ģeopolitiskās situācijas eskalācija. Pēdējie gadi Latvijas lauksaimniekiem bijuši pārbaudījumu pilni arī tāpēc, ka raža 2017. gadā vēlā pavasara un vēsās vasaras dēļ nogatavojās krietni vēlāk nekā parasti, bet lielo lietavu dēļ rudenī ražas novākšana daļā reģionu ieilga, savukārt šā gada ilgstošais sausums nopietni samazinājis visu ražu apjomu. Laika apstākļi visvairāk ietekmē augkopības produkciju, iezīmējot labas un sliktas ražas gadus, bet piensaimniecības un lopkopības nozares jutīgāk reaģē uz cenu svārstībām, dažādiem ekonomiskiem satricinājumiem un globālām krīzēm.

Lauksaimniecības produktu eksports «ķepurojas» par spīti dažādām problēmām

Latvijas lauksaimniecības eksporta izturība ik pa laikam tiek pārbaudīta dažādos mērogos un veidos (aizliegumi, sankcijas, neražas gadi, cenas, konkurence utt.). Pēdējā laika lielākais izaicinājums lauksaimniecības preču eksportētājiem bija saistīts ar Krievijas embargo, turklāt situāciju vēl grūtāku padarīja ilgstošs globālo cenu kritums. Tomēr statistikas dati liecina, ka kopš 2000. gadalauksaimniecības produktu eksporta vērtība ir pieaugusi 28 reizes, arī lauksaimniecības ražojumu īpatsvars ievērojami pieaudzis un veido būtisku daļu no kopējā Latvijas eksporta. Latvijā audzētās lauksaimniecības kultūras un produkti pārstrādātā veidā un kā izejvielas pašlaik tiek pārdoti vairāk nekā 160 valstīs.

Pēdējos piecus gadus lauksaimniecības produktu (augu valsts, dzīvnieku izcelsmes produkti un eļļas, tauki) īpatsvars kopējā Latvijas eksportā svārstās no 10% līdz 12%.

Nu jau diezgan stabili vadošo pozīciju eksporta produktu struktūrā ieņem graudaugu un piena pārstrādes produkti.

Graudaugu eksports uzrādījis vislielāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Pēc 2015. gada (graudu rekordražas gads) straujā graudaugu eksporta pieauguma 2016. gadā bija novērojams neliels kritums. Lai gan 2017. gads graudaugu nozarei neļāva cerēt uz jauniem rekordiem, nelabvēlīgi laikapstākļi ar intensīvākām lietavām nav traucējuši Latvijas zemniekiem pērn sasniegt vēsturē otru augstāko graudaugu ražības rādītāju un, pateicoties cenu kāpumam, graudaugu eksportētājiem ir izdevies graudaugu eksportā saglabāt 2% pieaugumu. Diemžēl arī šis gads ar ieilgušo sausumu lauksaimniekiem vairs neļauj cerēt uz augstvērtīgu ražu un lieliem eksporta ienākumiem. Pēdējos gados graudaugu nozares un eksporta attīstību ir sekmējusi gan pieprasījuma palielināšanās ārējos tirgos, gan lauksaimniecības kooperatīvu veiksmīgā darbība. Šeit būtisks nopelns ir kooperatīvam «Latraps», kam izdevies realizēt vienu no spilgtākajiem veiksmes stāstiem Latvijas lauksaimniecībā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps», kas tika izveidota 2000. gadā, apvienojot 12 zemnieku saimniecības, tagad kļuvusi par lielāko lauksaimniecības kooperatīvu ar 982 biedriem. Tradicionāli nozīmīgāko vietu Latvijas graudu eksportā ieņem kvieši - vairāk nekā 80% no kopējā eksportēto graudu apjoma. Divas trešdaļas no visa graudaugu eksporta nonāk Eiropas valstīs (galvenie tirgi - Spānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Lietuva, Igaunija), savukārt viena trešdaļa tiek eksportēta uz Āfrikas valstīm (Alžīriju, Ēģipti, Angolu, Lībiju, Nigēriju, Sudānu, Dienvidāfriku u.c.) un Āzijas valstīm (Saūda Arābiju, Turciju u.c.). Graudkopība tradicionāli nodrošina iedzīvotājus gan ar pārtiku, gan spēkbarību lopkopības nozarē. Pēdējā laikā graudkopības produkciju arvien biežāk sāk izmantot arī citās nozarēs, piemēram, enerģētikā. Lai gan graudaugu eksporta apjomi ir vērā ņemami, tie pārsvarā tiek eksportēti bez pievienotās vērtības un šobrīd eksporta struktūrā pārsvarā papildina primāro jeb nepārstrādāto produktu īpatsvaru.

Īpaša vieta eksportā ir piena pārstrādes produktiem, kas ir otra nozīmīgākā preču grupa lauksaimniecības produktu eksportā pēc graudaugiem. Piena produktu eksportu galvenokārt veido piens, krējums, siers, biezpiens, sviests, vājpiena, pilnpiena un sūkalu pulveris, saldējums. Piena un piena pārstrādes produktu eksporta kritumu 2014. – 2016. gadā noteica gan Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo, gan straujais piena cenu kritums kopš 2014. gada, gan piena kvotu atcelšana 2015. gadā un konkurences saasināšanās ES valstu vidū. Lai kompensētu Krievijas pieprasījuma kritumu, piena produktu eksportētājiem nācās aktīvi meklēt jaunus noieta tirgus savai produkcijai. Līdz ar globālo piena cenu kāpumu 2017. gadā piena produktu eksports pieauga par 35% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa Latvijas piena produktu tiek eksportēti uz ES dalībvalstīm, t.sk. galvenie piena produktu eksporta galamērķi joprojām ir Lietuva un Igaunija. Bet, ņemot vērā konkurences saasināšanos pēc kvotu atcelšanas 2015. gadā un vājo ES valstu pieprasījumu, arvien vairāk uzņēmēju meklē realizācijas iespējas Āzijas valstu tirgos un citur. Piemēram, sieriem ir atrasti jauni ēdāji Turcijā, Marokā, Ēģiptē, ASV, Gruzijā, Japānā. Vienlaikus sākts siera, sviesta un piena pulvera eksports uz iepriekš neapgūtām valstīm - Kazahstānu, Saūda Arābiju, Austriju, Tunisiju, Ķīnu, Maltu. Attīstība notiek arī Baltijas valstu un Ziemeļeiropas tirgū. Piemēram, Dānijā saldējuma ražošanai tiek iepirkts Latvijā ražotais piena pulveris un citi industriālie produkti. Savukārt Lielbritānijā, Izraēlā, Baltijas valstīs u.c. tirgos ļoti populāri ir saldie sieriņi «Kārums», saldējumi u.c. produkti.

Arī zivju eksportā vērojama atgūšanās. 2017. gada decembra beigās Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests «Rosseļhoznadzor» beidzot paziņoja par ierobežojumu atcelšanu Latvijas uzņēmuma «Karavela» ražotās zivju produkcijas importam. Zivju pārstrādes nozare un zivju produkcijas eksports vēstī, ka krīzes zemākais punkts varētu būt pārvarēts. 2017. gadā zivju eksports pieauga par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pirms Krievijas embargo tikai viens no lielākajiem uzņēmumiem («Karavela») savu produkciju eksportēja arī uz citām valstīm, 2017. gadā panākumus citu valstu tirgos sāka gūt arī citi uzņēmumi. Labi panākumi zivju produkcijas eksportā gūti Norvēģijā, Polijā, Dānijā, Lielbritānijā, Rumānijā un ASV. Nākotnē pozitīvu pienesumu zivju eksportā varētu dot arī uzņēmuma «Hibitech Piebalga» nule atklātā jaunā zivju audzētava Inešos, kas tapusi, pateicoties Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Lauku atbalsta dienesta finansētās programmas «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā» atbalstam. Plānots, ka daudzfunkcionālajā zivju audzētavā, kuras celtniecībā un iekārtās tika investēti gandrīz 4 milj. eiro, eksportam uz Eiropas valstīm tiks izaudzētas vairākas sugas zivju: sterletes, sami, zuši, stores un zandarti.

Eļļas augu un sēklu audzēšana un eksports Latvijā ir samērā jauna tradīcija. 2000. gadā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» izveidošanās veicināja ekonomiski pamatotu rapšu audzēšanu Latvijā. Rapšu audzēšanā īsā laika periodā tika sasniegti ievērojami ražošanas un eksporta apjomi. Vēl pirms desmit gadiem šķita, ka biodegvielas ražošana un tai nepieciešamo rapšu audzēšana būs Latvijas jaunais veiksmes stāsts. Tomēr, par spīti ievērojamiem ieguldījumiem pētījumos, rūpnīcās un tehnoloģijās, stāsts neizvērtās tik veiksmīgs, kā sākotnēji tika cerēts. Kopumā rapšu audzēšanas attīstība ir tieši saistīta ar norisēm ES biodegvielas industrijā, jo ES ir otra lielākā rapša piegādātāja pasaulē. 2007. gadā šo nozari būtiski ietekmēja ES politiskais lēmums dot priekšroku pārtikas, nevis enerģijas ražošanai no graudiem un rapšiem, kā rezultātā lielo rapšu audzētāju skaits samazinājās. Šobrīd biodegvielas ražošanai izmantotās rapša eļļas pieprasījumu samazina ES biodegvielas rūpnīcu centieni konkurēt ar lēto importu. Neskatoties uz to, Latvijā pagājušajā gadā ar 35% pieaugumu bija vērojama neliela atkopšanās eļļas augu un sēklu eksportā.

Ko tālāk?

Ņemot vērā iepriekšminēto, loģisks varētu būt jautājums: vai Latvijai lauksaimniecības nozares tālāka attīstība ir nepieciešama vai tā ir uzskatāma tikai par nozari, kas mēģina saglabāt latviešu sentēvu tradīcijas, un kādas ir lauksaimniecības nozares nākotnes perspektīvas?

Savu latvisko identitāti un saikni ar zemi Latvijas iedzīvotāji turpina saglabāt, darbojoties savos piemājas dārziņos un vasarnīcās, bet pārmantotās sentēvu tradīcijas lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, amatniecībā, pārtikas ražošanā un pārstrādē pamazām iemiesojušās pievilcīgā tūrisma piedāvājumā. Tradicionālā saimniekošana viensētās nu jau ir pagātne, un, lai gan arī mūsdienās Latvijas lauku ainava nav iedomājama bez viensētām, ir būtiski mainījušās to funkcijas.

Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanos, ekoloģiskās, dabas un pārtikas kvalitātes problēmas industriālajās valstīs, patērētāji visā pasaulē vēlas arvien augstākas kvalitātes un ekoloģiski tīrāku («zaļāku») produkciju. Mūsdienās dabiski audzēta pārtika un rokām darinātas lietas kļūst arvien ekskluzīvākas.

21. gadsimtā tehnoloģiju ienākšana lauksaimniecībā ir neizbēgama, un tā sniedz daudz jaunu iespēju visām apstrādes nozarēm. Jau tagad lauksaimniecībā izmanto ļoti daudz un dažādu specializēto tehniku, GPS un satelītu attēlus, dronus u.tml. Lauksaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanai Eiropas un pasaules tirgū arvien būtiskāka nozīme ir automatizācijai un dažādām inovācijām, savukārt problēmas, ko sagādā dažādi laikapstākļu untumi (sausums, ilgstošas lietavas un plūdi, salnas, kailsals u.tml.), liek meklēt jaunus risinājumus nozares spējai pielāgoties krasajām klimata izmaiņām.

Citu valstu pieredze rāda, ka svarīgs nosacījums konkurētspējas celšanai un iekļūšanai eksporta tirgos ir ražotāju kooperācija, produktivitātes līmeņa celšana un ražošanas izmaksu samazināšana. Latvijā ir maz tādu saimniecību, kuru jaudas ir pietiekami lielas, lai spētu eksportēt lauksaimniecības produktus masu lietošanai pietiekamā daudzumā uz lieliem tirgiem, šeit palīdz saimniecību kooperācija. Līdz šim graudkopībā saimniecību kooperācija noritējusi veiksmīgāk nekā piena ražošanā un lopkopībā, kur šajā virzienā Latvijas zemniekiem vēl daudz darāmā.

Šobrīd graudkopības un lopkopības nozaru izaugsme pamatā balstās uz produkcijas apjomu palielināšanu līdzās produktivitātes celšanai, un šo nozaru veiksmes un neveiksmes lielā mērā ir saistītas ar ārējiem faktoriem – laika apstākļiem, pasaules cenu tendencēm u.c. Diversificējot savu preču vai pakalpojumu piedāvājumu un noieta tirgu ģeogrāfiju, var samazināt varbūtējos riskus pret krasām globālo cenu svārstībām, ekonomiskajiem un politiskajiem satricinājumiem. Lauksaimniecības nozarē līdzās graudkopībai un piena lopkopībai ir jāattīsta arī segmenti, kas orientējas uz augstāku pievienoto vērtību, ne tikai konkurē globālajā industriālo produktu segmentā ar ražošanas apmēru pieaugumu. Tas ilgtermiņā dotu iespēju labāk izmantot Latvijas tīro vidi un mēreno klimatu, kā arī paplašinātu iespējas cilvēkiem strādāt laukos. Inovācija un jaunuzņēmumu domāšanas veids ir tie virzieni, kas akūti nepieciešami lauksaimniecības nozarē. Tāpēc gan graudkopības nozares, gan lopkopības tālākai attīstībai jo svarīgāka kļūst lauksaimnieku paustā gatavība un vēlme ieviest inovācijas ražošanas procesā (piemēram, dronus, lai kontrolētu, vai lauki ir gana apūdeņoti, vai tos neklāj putekļi, tāpat ar dronu infrasarkanā spektra attēliem var identificēt novirzes no normas augu kvalitātē; vai arī jau ASV un Ķīnā plaši izmantoto laikapstākļu modelēšanas sistēmu «HyRef», lai paredzētu saules un vēja pieejamību tuvākajā laikā) un papildināt eksportu ar inovatīviem produktiem. Par to, ka Latvijā notiek darbs pie inovatīvu ideju izstrādes un ieviešanas, liecina arī Eiropas Komisijā iesniegtie projekti.

Te Latvijai paveras iespējas vēl vienam perspektīvam lauksaimniecības segmentam – bioloģiskā lauksaimniecība. Lai gan šajā jomā vēl esam sākumstadijā, Latvija ir starp tām ES valstīm, kurās visstraujāk attīstās bioloģiskās lauksaimniecības segments, kas bieži, lai arī ir ar zemāku ražīgumu, tomēr ir ar augstāku pievienoto vērtību. 2016. gadā aptuveni 11% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības valstī tika izmantoti bioloģiskās lauksaimniecība produkcijas iegūšanai, un ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojās 3833 uzņēmēji. Bioloģisko produktu īpatsvars kopējā saražotajā lauksaimniecības produkcijā pagaidām ir vēl neliels - nedaudz virs 5%, izņemot medu un piena produktus, kur tas ir attiecīgi 15% un 8%. Klimata pārmaiņas, dabas resursu izsmelšana un vides problēmas ir veicinājušas cilvēkos apziņu, ka nepieciešams mainīt līdz šim pastāvošās metodes bioloģisko resursu ražošanā, patēriņā, pārstrādē, uzglabāšanā un jāmeklē jaunas iespējas resursu atkārtotai izmantošanai un utilizācijai. Latvija ir viena no bioresursiem bagātākajām valstīm ES, un no bioresursu ražošanas viedokļa Latvijā ir salīdzinoši labvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas dod vairākas priekšrocības bioekonomikas attīstībai, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Resursi, ko tradicionāli esam izmantojuši pārtikas pārstrādē, var tikt izmantoti arī jebkurā citā tautsaimniecības nozarē, piemēram, ķīmiskās produkcijas rūpniecībā, tekstilizstrādājumu ražošanā, farmācijā u.c. jomās. Tā kā viens no veidiem, kā iekarot jaunus eksporta tirgus, ir specializēšanās inovatīvu un jaunu nišas produktu ražošanā, attīstot bioekonomikas segmentu, arī Latvijas spēcīgākajām nozarēm – lauksaimniecībai un mežsaimniecībai – paveras lieliskas iespējas palielināt šo nozaru produkcijas pievienoto vērtību. Turklāt mūsu lauksaimniekiem jau ir iestrādes šajā jomā, ko apliecina Zemkopības ministrijas apkopotais materiāls Latvijas iedvesmas stāsti bioekonomikā, kurā varam iepazīties ar piemēriem par lauksaimniecības un zinātnes veiksmīgo sadarbību, radot inovatīvus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā lauku saimniecību vidējais lielums deviņu gadu laikā pieaudzis par 30%

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais lauku saimniecību lielums Latvijā pagājušā gada beigās bija 38,3 hektāri, kas ir par 8,8 hektāriem jeb 30% vairāk nekā 2010.gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistisko datu krājumā "Latvijas lauksaimniecība".

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā pērn sasniedza 26 hektārus, kas ir par 6,4 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, kad vidēji vienā lauku saimniecībā bija 19,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējo deviņu gadu laikā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 153 900 hektāru jeb 8,5%.

2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 20,2%, ko noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 42,7% graudaugu kopražas pieauguma ietekmē. Lopkopības produkcijas apmērs pērn samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs iegādāties Latvijas saimniecībās audzētu cūkgaļu ar zaļās karotītes simbolu, informē jaunie uzņēmēji.

Jaunais koncepts veidots tā, lai nodrošinātu individuālu pieeju katram klientam. Šajā stendā būs iespēja gan pēc individuāla pasūtījuma iegādāties nepieciešamos gaļas produktus, gan arī saņemt šefpavāra konsultācijas ēdienu pagatavošanas kultūrā. "Divi naži" idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis, kuri personīgi katru dienu sagaidīs un apkalpos savus klientus.

Jauno uzņēmēju mērķis ir strādāt, izmantojot sentēvu zināšanas un tradīcijas. Šādi tiks saglabātas gaļas vērtības, un tiks nodrošināta iespēja klientiem piedāvāt augstvērtīgu produktu. Jaunā tirdzniecības vieta atradīsies Liepājas Pētertirgū, jo miesnieki uzskata, ka tā ir pilsētas dvēsele un Pētertirgus ir viens no labākajiem tirgiem Latvijā. Sākotnēji stendā varēs iegādāties tikai cūkgaļu, bet jau tuvākajā laikā arī Latvijā audzētu bioloģisku liellopa gaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Maksājumi ABLV kreditoriem tiks pakļauti pamatīgai izpētei

Māris Ķirsons, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK nebija juridiska pamata atteikt ABLV Bank īpašniekiem īstenot pašlikvidāciju, taču bija nepieciešams izvērtēt ne tikai bankas finanšu stāvokli, bet arī radīt mehānismu izteikto pārmetumu pārbaudei attiecībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (AML) riskiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņš atzīst, ka lēmuma pieņemšanas process ievilkās daudz ilgāk, nekā sākotnēji bija cerēts, jo dokumenti no bankas akcionāriem par pašlikvidāciju tika saņemti 5. martā, bet FKTK padome šādu risinājumu akceptēja 12. jūnijā. Šajā jautājumā svarīgākais ir iemesls, kāpēc ABLV akcionāri nonāca līdz lēmumam par pašlikvidēšanos – to izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojuma projekts, kas saka, ka banka ir drauds ASV finanšu sistēmai un tā apstiprināšanas gadījumā banka tiek izslēgta no ASV dolāru norēķinu zonas.

Ir runas par to, ka ne visi padomes locekļi atbalstījuši ABLV Bank pašlikvidāciju!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos «čekas maisos» atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.

Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar «čeku» faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās «maisos» esot pārsteigums.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.

Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzsāk 12 miljonu eiro vērta projekta attīstīšanu Ganību dambī

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centra rajona apkārtni Ganību dambī nākamā gada vasarā papildinās jauns lielākā nekustamo īpašumu attīstītāja «Bonava Latvija» dzīvojamais projekts, ko veidos veidos trīs piecstāvu nami ar 133 dzīvokļiem, informē uzņēmumā.

Projekta tapšanā kopumā paredzēts investēt 12 miljonus eiro.

«Dzīvojamais fonds Rīgā atjaunojas pārāk lēni – trūkst jaunu, energoefektīvu mūsdienīga plānojuma mājokļu plašam iedzīvotāju lokam par pieejamu cenu. Dzīvoklis šajā projektā ir gudra alternatīva tiem, kuri vēlas dzīvot Klusajā centrā, taču nav ar mieru pārmaksāt. Turklāt mēs nebūvējam vienkārši ēkas, mēs labiekārtojam teritoriju ar daudzveidīgām atpūtas iespējām pašā pilsētas sirdī. Šajā vietā būs vairāki bērnu rotaļu laukumi, piknika zona kopā sanākšanai, multifitnesa stacija vingrošanai, kā arī lielizmēra soliņi jeb zviļņi nesteidzīgākai atpūtai,» atklāj projekta attīstības vadītājs Elgars Vecvagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko zinām par melno zeltu Latvijā?

Igors Osītis, SIA «Agroorganika» valdes loceklis, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz sapropeļa resursa izmantošu Latvijā.

Sapropelis, ko Latvijā mēdz dēvēt arī par melno zeltu, līdz šim var teikt ir nenovērtēts resurss. Vēl jo vairāk, tam pēc apstrādes un ieguves veida ir viens solis līdz naftas produktam. Lai arī klusi un saudzīgi sapropelis jau Latvijā tiek izmantots lauksaimniecībā, kosmetoloģijā un citās nozarēs, lauksaimniekiem joprojām nav pilnvērtīgu zināšanu par vērtīgā dabas resursa visiem ieguvumiem.

Tātad īsumā, kas ir sapropelis. Sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām ir piejaukušās minerāldaļiņas. Kopumā organiskās vielas veido līdz 95%. Tā ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Apdrošināšanas prēmijas, nevis kompensācijas

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome ir lēmusi, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija. Tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis lēmums ir atkal uzjundījis jau izsenis runāto, ka nepieciešams izveidot normālu risku apdrošināšanas sistēmu.

Skaidrs, ka lauksaimniekiem dabas apstākļi, kas nav prognozējami, ir vieni no biznesa riskiem. Taču šādi riski ir daudzās nozarēs, bet tikai lauksaimniekiem gana bieži no valsts budžeta (parasti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) tiek izmaksātas kompensācijas. Tiesa, saistībā ar sausumu tās netiks maksātas. Pēdējās bija tā sauktās plūdu kompensācijas 2017. gadā, turklāt nebija skaidrības par to piešķiršanas kritērijiem. Zemnieki ir vienīgais bizness, kas, piepildoties riskiem, mēdz saņemt kompensācijas no valsts.

Piemēram, slēpošanas kalnu īpašnieki, kuriem, ja iegadās siltas ziemas, ir milzīgi zaudējumi un kuriem tāpat kā lauksaimniekiem ir kredīti, neviens neko nekompensē. Tāpat nav dzirdēts par kompensācijām uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē un kuru eksporta tirgos ir iestājusies stagnācija vai lejupslīde. Tā teikt, tas ir biznesa risks, un uzņēmējam pašam jādomā, ko iesākt. Izņēmums ir lauksaimnieki, kuru biznesa riskus – klimatiskos apstākļos – nereti spiesti kompensēt nodokļu maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sausuma dēļ situāciju lauksaimniecībā noteiks kā valsts mēroga katastrofu

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija - tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu stājas spēkā šodien.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā «force majeure» apstākli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Rīgā taps «Laimes koku parks» - īpaša vieta, kur savu koku iestādīt varētu ikviens rīdzinieks vai pilsētas viesis, vienojušies kustības «Lielā Talka» pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Pēc idejas prezentēšanas Rīgas domē, nolemts, ka no nākamā gada pilsētā atsevišķās parku vai skvēru teritorijās ikvienam interesentam būs iespēja iestādīt kokus, kuri atbilstu pilsētvides un dārznieku prasībām, tādējādi radot ainaviski iekoptas vietas parkos un skvēros.

Tā būtu sākotnējā iniciatīva - pilotprojekts, lai tuvākā nākotnē rastu vietu arī «Laimes koku parka» izveidei galvaspilsētā, kas lielā mērā būs atkarīga no iedzīvotāju, pašvaldības un kustības «Lielā Talka» līdzdalības.

«Arvien vairāk mēs domājam par sabiedrības līdzdalību un iesaisti savas pilsētas, apkaimes vai tuvākās apkārtnes sakārtošanā. Jebkura iniciatīva ir apsveicama un tās izvirzītie rezultāti ir sasniedzami, ja ir sadarbība un izpratne. Tāpēc, lai sasniegtu augstākos mērķus vispirms vēlamies pārbaudīt, vai šī līdzdarbība notiks aktīvi un sentēvu tradīcijas iesakņosies arī Latvijas galvaspilsētā,» projektu komentē Rīgas mērs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarukušas pusaudžu iespējas strādāt skolēnu brīvlaikā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā "Bonava Latvija" uzsāk otro kārtu jeb otrās mājas būvniecību sešu namu dzīvojamajā projektā "Krasta kvartāls" Rīgā.

Otrās mājas būvniecības darbus plānots pabeigt šī gada nogalē, un tajā jaunas mājvietas 96 dzīvokļos tiks nodrošinātas vairāk nekā 190 iedzīvotājiem. Db.lv jau vēstīja, ka kopumā "Bonava Latvija" plānotās investīcijas "Krasta kvartāla" attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

"Krasta kvartāls" atrodas Krasta ielas apkaimē, netālu no atpūtas centra "Lido". Šajā projektā īstenosies cilvēku vēlme dzīvot plašā labiekārtotā un apzaļumotā vidē, vienlaikus atrodoties dažu minūšu attālumā no Rīgas centra un ar iespēju ērti piekļūt jebkuram Rīgas rajonam, pateicoties apkārt esošajai attīstītajai infrastruktūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas startup tiksies ar starptautiskiem investoriem

Anda Asere, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferences “Slush” ietvaros notiekošo Latvijas jaunuzņēmumu un investoru brokastu mērķis ir veicināt Latvijas jaunuzņēmumiem iespēju satikt savai jomai saistošos investorus

Šo pasākumu rīko “Techchill” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. “20 Latvijas jaunuzņēmumi tiksies ar 40 starptautiskiem investoriem, kurus mūsu komanda ir ielūgusi, balstoties uz jaunuzņēmumu darbības jomām. “Slush” ir pasaulē vadošā jaunuzņēmumu konference, līdz ar to Latvijas jaunuzņēmumiem šī ir unikāla iespēja piekļūt tik ļoti plašam investoru lokam,” teic Madara Ermansone, “TechChill” vadītāja.

Pasākumā piedalīsies divdesmit Latvijas jaunuzņēmumi un tehnoloģiju uzņēmumi, to skaitā “Entangle”, “Marine Digital”, “Vigo”, “Robotic Solutions”, “Roboeatz”, “LightSpace Technologies”, “FIXtender”, “TrustSearch”, “Mappost”, “Overly”, “Snapio”, “PVStream”, “Scada”, “Sizz App”, “Catalyco”, “Telemedicine”, “InLable”. Kopumā ar Latvijas jaunuzņēmumiem tiksies četrdesmit investoru pārstāvji no tādiem akseleratoriem, uzņēmumiem un riska kapitāla kompānijām kā “Superhero Capital”, “Startup Wise Guys”, “Karma Ventures”, “Inventure”, “Next Media Accelerator”, “Microsoft”, “Brightly Ventures”, “Baltic Sandbox”, “VIGO Ventures”, “Vertical”, “Practica Capital”, “Albion VC”, “Nordic Ninja VC”, “Seedrs” un citām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā stāstīja ministrs, situācija saistībā ar ilgstošo sausumu dažādos Latvijas reģionos un dažādās lauksaimniecības nozarēs ir atšķirīga. Pēc viņa teiktā, visvairāk esot cietušas saimniecības Kurzemē, bioloģiskās lopkopības saimniecības, kā arī graudkopībā daudzviet stipri cietuši vasarāji. Savukārt tām graudkopības saimniecībām, kas laikus iesēja ziemājus, labība ir laba.

Ministrs atzina, ka patlaban, kamēr nav novākta raža, nevar pateikt lauksaimnieku zaudējumu apmērus. Kad tas būs izdarīts, varēs arī secināt, vai lauksaimniekiem nepieciešama cita veida palīdzība bez patlaban izsludinātās dabas katastrofas situācijas. Kā atgādināja Dūklavs, dabas katastrofas statusa gadījumā runa nav par kompensācijām, bet iespējām nepiemērot dažādas sankcijas par saistību nepildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē, no 1.līdz 3.februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā tūrisma un aktīvās atpūtas izstāde Balttour 2019, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādē plaši būs pārstāvēts gan Latvijas reģionu tūrisma piedāvājums, gan arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas piedāvājums.

Zemgalieši izstādē Balttour 2019 iesoļos ar vērienu, jo 2. februārī notiks krāšņa pašvaldību vai redzamāko tūrisma objektu talismanu parāde. Zemgales stendā varēs nodoties radošām nodarbēm, jo zemnieku saimniecība Vaidelotes iemācīs pagatavot īpašu garšvielu maisījumu, Anna Vanna piedāvās ziepju darbnīcu, Ozolnieku novada uzņēmums 5 masti mudinās pievērsties līdzsvara trenažierim, bet Aizkraukles nešpetnās raganas pārbaudīs apmeklētāju modrību.

Senā Hanzas pilsēta Koknese aicinās uzzināt, kas šogad jauns Kokneses viduslaiku pilsdrupās un Likteņdārzā, kā arī piedāvās vairākas radošās darbnīcas. Būs iespēja iepazīt dabīgās kosmētikas tapšanas ceļu un tējas vākšanas tradīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Meklē labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Latvijā

Lelde Petrāne, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi saglabāt dzīvas zvejniecības kultūras tradīcijas Rīgas plānošanas reģions aicina līdz 30. augustam piedalīties starptautiskā konkursā par labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Rīgas jūras piekrastē (no Engures līdz Ainažiem). Konkursa galvenajā balvā – ceļojums uz Maljorku Spānijā, kur notiks apbalvošanas ceremonija.

Konkursam paredzēto uzņemto fotoattēlu mērķis ir sniegt ieskatu par zvejnieku kopienu kultūras mantojuma bagātību, daudzveidību un nozīmi. Plašāka informācija par fotoattēlu ievietošanu – http://ejuz.lv/tzp.

Fotokonkurss notiek starptautiska projekta «CHERISH» ietvaros.

Fotoattēla iespējamās tēmas – kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi.

Fotokonkursa darbus vērtēs starptautiska žūrija, kas sastāvēs no viena žūrijas locekļa no katras konkursā pārstāvētās valsts (Grieķija, Portugāle, Spānija, Latvija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Vācija). Latviju žūrijā pārstāvēs mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas un Šauļu Universitātes (Lietuva) absolvents, šobrīd Liepājas Universitātes lektors, kopš 1998.gada Mākslinieku savienības biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru