Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Lai gan Latvijas un Igaunijas uzņēmumu kopīgie plāni paredz rūpnīcu uzbūvēt līdz 2021.gadam, Povilausks norādīja, ka reālas izmaiņas tirgū būs jūtamas pēc trim līdz četriem gadiem.

Viena no Lietuvā lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem «Rokiškio sūris» vadītājs Daļus Trumpa BNS teicis, ka konkurence Baltijas valstīs šajā sektorā ir liela, tādēļ jauna spēlētāja paradīšanās neko nemainīs, ja nu vienīgi veicinās piena ieguvi.

«Piena rūpniecības attīstību Baltijas valstīs es vērtēju tikai pozitīvi, un jaunu jaudu parādīšanās, es pieļauju, veicinās joprojām reģionā trūkstošā jēlpiena ražošanas pieaugumu. Un konkurentu piena sektorā tāpat ir daudz, tādēļ lielas atšķirības nebūs,» viņš paudis.

Arī piena pārstrādes uzņēmuma «Vilkyškiu pienine» vadītājs Gintars Bertašus sacījis, ka no konkurences nebaidās nedz ražošanā, nedz izejvielu iepirkšanā.

«Ja runājam par ražošanu, es patiešām neredzu nekādas problēmas, mēs 80% [saražotā] eksportējam uz vairāk nekā 50 valstīm. Pa visu pasauli sadalās nedaudzi gan mūsu, gan Igaunijas un Latvijas ražotāji, un es neredzu, ka nākotnē šeit gaidāma konkurence. Kooperatīvs «E-Piim» pašlaik pārstrādā 400 tonnu. Cik zināms, jaunajā rūpnīcā plānots pārstrādāt līdz 1000 tonnām. Jā, tām papildu 600 tonnām ir jāatmaksājas, bet tas jau nav nemaz tik daudz,» atzina «Vilkyškiu pienine» vadītājs.

Lietuvas «SEB bankas» galvenais ekonomists pieļauj, ka konkurences saasināšanās var novest pie piena iepirkuma cenas pieauguma Latvijā un Igaunijā par vienu vai diviem centiem litrā, bet piena pārstrādātāji prognozē, ka viens uzņēmums situāciju tirgū nemainīs.

Trumpa uzsvēra, ka neviena kompānija nevar maksāt vairāk, kā saņem par savu produkciju, bet tas, cik tā saņem, ir atkarīgs no darba efektivitātes un cenām ārējos tirgos.

Piena un pārtikas rūpniecības konsultāciju kompānijas «clal.it» dati liecina, ka pērn Lietuva visvairāk piena importēja no Latvijas - 307 900 tonnu, no Igaunijas ievestas 140 600 tonnas piena, bet no Polijas - 8300 tūkstoši tonnu.

Jau vēstīts, ka «Piena ceļš» un «E-Piim» biedri vienbalsīgi nobalsojuši par kopīga starpvalstu kooperatīva «E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited» ("SCE E-piim") izveidi pēc Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Jaunveidojamā kooperatīva uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, efektīva piena pārstrāde jaudīgā uzņēmumā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem ar mērķi palielināt piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Jaudīgā piena pārstrādes uzņēmuma būvniecību Igaunijā, Paidē, plānots uzsākt 2019.gadā, bet darbu tas plāno sākt 2021.gadā. Būvniecības finansēšanai ir pieejami līdzekļi no Eiropas Investīcija bankas, vairākām Eiropas komercbankām, kā arī ES fondiem. Viens no rūpnīcas investoriem ir Nīderlandē bāzētais uzņēmums «Interfood B.V.», kas ir viens no pasaulē lielākajiem industriālo piena produktu tirgotājiem.

Jau vēstīts, ka «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību «E-Piim», saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību «E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited».

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka «Piena ceļš» 2018.gadā strādāja ar 18,065 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un 140 266 eiro peļņu, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

Piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» ir dibināts 2004.gadā. Kooperatīva pamatdarbības veids ir piena, liellopu, teļu un lopbarības graudu iepirkšana un realizācija.

Informācija «E-Piim» mājaslapā liecina, ka kooperatīva īpašnieki ir vairāk nekā simts vietējo piensaimnieku, un tas ir viens no lielākajiem siera un sviesta ražotājiem Igaunijā. Vairāk nekā 120 000 tonnu vietējā svaigpiena ik gadu tiek izmantoti kooperatīva pienotavā, lai ražotu sieru, sviestu un piena pulveri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mērķis kļūt par dominējošo spēlētāju Baltijas piena tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā oficiāli noslēgsies Latvijas un Igaunijas piensaimniecības kooperatīvu Piena ceļš un E-Piim apvienošanās, par ko augustā nobalsoja abu kooperatīvu biedri

Kooperatīvu Piena ceļš un E-piim apvienošanās, veidojot kopīgu starpvalstu kooperatīvu E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited (SCE E-piim), ir pirmais šāda veida projekts jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas darbosies pēc ES starpvalstu kooperācijas principiem. SCE E-Piim uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, jaunas un efektīvas pārstrādes rūpnīcas būvniecība Igaunijā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem, palielinot piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Jau šobrīd kooperatīvi pārstrādā 25% no Baltijas piena. Apvienojoties un būvējot jaunu rūpnīcu, tiks panākta lielāka stabilitāte, pēc iespējas vairāk piena pārstrādājot pašiem un pēc iespējas mazāk pārdodot ārpus kooperatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi plastmasas patēriņa tendencēm, kurām šobrīd tiek pievērsta liela vērība, pašmāju piena produktu zīmols «Grasbergs» lēnām pāriet uz videi draudzīgāku iepakojumu.

«Dieva dotā zeme ir jāsaglabā tīra,» teic ģimenes saimniecības «Zilūži» saimnieks Valts Grasbergs.

Grasbergu saimniecība ar piena produktu ražošanu un tirdzniecību nodarbojas jau sen, taču šā gada jūnijā pirmo reizi savā tirdzniecības vietā Valmierā uzņēmums sāka tirgot produktus bez iepakojuma. Pagaidām - tikai divu veidu biezpienu, taču uzņēmums plāno šādu tirdzniecību turpināt, lai samazinātu radīto atkritumu daudzumu.

Sākotnēji pircēju atsaucība nav bijusi liela, kam kā iemelsu var minēt to, ka cilvēkiem ir jāpierod pie šādas iespējas, kā arī to, ka jau iepakotu produktu iegāde ir ātrāka, kas svarīgi steidzīgiem pircējiem, sacīja V. Grasbergs. Taču šobrīd atsaucība esot augusi un pastāvīgie pircēji regulāri ierodas tirdzniecības vietā ar līdz paņemtiem traukiem, kā arī daži pircēji, iespējams, speciāli sākuši iepirkties tieši tur, kur prece pieejama bez iepakojuma. Šādi iegādāta produktu cena ir arī nedaudz zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Degoles pienotava TAP ietvaros cenšas piesaistīt jaunus klientus un meklē investoru

Žanete Hāka, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Edaks, kam pieder piena pārstrādes uzņēmums Degoles pienotava, patlaban īsteno tiesiskās aizsardzības procesa plānu, kas apstiprināts uz 4 gadiem, liecina Lursoft pieejamā informācija.

2017.gada septembrī Tukuma rajona tiesa apstiprināja uzņēmuma TAP plānu. Aizvadītajā gadā kompānijas apgrozījums sarucis par 62%, ko veicināja klientu skaita kritums. Tajā pašā laikā uzņēmums slēdzis nerentablās tirdzniecības vietas. Kopumā gads noslēgts ar zaudējumiem 92 tūkstošu eiro apmērā.

Kompānijas kopējie aktīvi 2018. gada beigās, salīdzinot ar gada sākumu, samazinājās par 243279 eiro jeb aptuveni par 10%, ko radīja Krievijas embargo un lielāks piena pārstrādes uzņēmumu cenas dempings Latvijā.

Runājot par uzņēmuma nākotni, valde izstrādājusi priekšlikumus uzņēmuma attīstībai, kas paredz jaunu klientu piesaisti un plāna izstrādi par investora piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Karl Fazer šokolāde

Anda Asere, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vienu miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tiks atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens,» kas novembrī plāno sākt produktu ražošanu, informē uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Ruskis.

«Manuprāt, Sērene nav iedomājama bez sava piena pārstrādes uzņēmuma. Tādēļ esmu gandarīts, ka bija iespēja iegādāties ražotni, kas vienlaikus ir gan tehniski piemērota mūsu ideju īstenošanai, gan arī ļauj sniegt kaut nelielu artavu piena pārstrādes rūpnīcas atdzimšanā Sēlijā. Mūsu mērķis ir izveidot uz eksportu orientētu, elastīgu biznesu ar atbildīgu ražošanas, kvalitātes un finanšu politiku, kas tirgū spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par saprātīgām cenām,» uzsvēra Ruskis.

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Limbažu siers, kura valdes priekšsēdētājs ir Igors Aleksejevs, pagājušajā gadā strādāja ar 5,986 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 127 786 eiro, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānijas pamatdarbības veids ir piena pārstrāde un siera ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas piensaimnieki, apvienojoties piensaimniecības kooperatīviem Piena ceļš no Latvijas puses un E-Piim no Igaunijas puses, ir izveidojuši starptautisku piensaimnieku ražotāju organizāciju (RO).

Starptautiskais kooperatīvs nodokļus maksā tajā valstī, kurā tas ir reģistrēts, un konkrētajā gadījumā tas notiks Igaunijā. Tomēr katrā valstī zemnieki un ražošanas uzņēmumi saglabājas un turpina maksāt nodokļus mājās. E-Piim šobrīd ir trīs piena pārstrādes uzņēmumi, bet Piena ceļam viens – Jaunpils pienotava. Latvijas piena pārstrādes uzņēmums savu piederību nemaina un paliek Latvijā, līdz ar to arī nodokļus maksā tepat.

«Starptautiskais kooperatīvs ir uzņēmums, kam jāpilda katras konkrētās valsts likumdošana atkarībā no tā, vai tas ir šīs valsts rezidents vai nerezidents,» skaidro Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Atklāts piena pārstrādes uzņēmums Sērenes piens

Monta Glumane, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens».

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Ražotnē, kurā ir uzstādītas zīmola «DeLaval» iekārtas, plānots pārstrādāt aptuveni 40 tonnu piena dienā, šo apjomu sasniedzot pakāpeniski gada laikā. Izejvielas uzņēmums iegādāsies no piena ražošanas kooperatīviem, maksājot kvalitātei atbilstošu tirgus cenu. Uzņēmuma vadība cer, ka ar kooperatīviem izdosies izveidot labu sadarbību ar noteikumiem, kas būs izdevīgi un pieņemami abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas balzams gatavs paaudžu maiņai

Anita Kantāne, 30.09.2019

Pārtikas tehnologam Latvijā ir jāatbilst pasaules līmenim, jo vietējais tirgus ir mazs, akcentē ilggadējā AS Latvijas balzams galvenā tehnoloģe Aija Zablocka un amata pēctece Dina Aļeņina.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenā tehnologa nomaiņai AS Latvijas balzams gatavojas mērķtiecīgi.

Tradicionālo Latvijas balzama alkoholisko dzērienu ražošanā nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tas bija viens no iemesliem, lai ilggadējā galvenā tehnoloģe Aija Zablocka pirms došanās pensijā ikdienā kopīgi pildītu amata pienākumus ar savu pēcteci Dinu Aļeņinu. A. Zablocka par ražošanas procesu un tehnologa pienākumiem saka: «Ja Latvijas balzamu salīdzina ar cilvēka organismu, tad ražošanas procesu var pielīdzināt sirdij, laboratorija ir kā acis, kas tehnologam parāda, kurā virzienā jāskatās, bet tehnologs ir kā kakls, kurš groza galvu vajadzīgajā virzienā.»Tehnologa darbam ir trīs galvenās pienākumu sadaļas – tehnoloģiskās dokumentācijas uzturēšana, jaunu dzērienu izstrāde un operatīvās ikdienas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Bauskā ierosinājusi piena pārstrādes uzņēmuma SIA «Baltic Dairy Board» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, informēja tiesā.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un tā saskaņošanai ar kreditoriem tiesa noteikusi termiņu līdz 2019.gada 7.oktobrim.

Arī 2018.gada 18.maijā Zemgales rajona tiesa ierosināja «Baltic Dairy Board» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču 2018.gada 23.augustā tiesa apstiprināja kompānijas iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšanu un civillietas izbeigšanu.

«Tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes laikā, komunicējot ar kreditoriem, nonācām pie secinājuma, ka lielākais vairums kreditoru ir atsaucīgi un gatavi uz sadarbību, lai pakāpeniski atrisinātu izveidojušos situāciju,» toreiz skaidroja kompānijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - SIA Nature Foods jaunas ražotnes izveidē investēs 34 miljonus eiro

Žanete Hāka, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Nature Foods izsludinājis konkursu jaunas zirņu proteīna pārstrādes fabrikas projektēšanai un būvniecībai Jelgavā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 9 miljoni eiro, un ražotni plānots būvēt Jelgavā, Prohorova ielā 13.

Plānots, ka ražotne tiks uzbūvēta līdz 2021.gada 31.decembrim. Iepirkums tiek īstenots ar CFLA atbalstu «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai».

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 31.maijam.

«Uzņēmuma Nature Foods dibinātājs, galvenais akcionārs un valdes loceklis ir Prof. Markus Masin no Vācijas. Uzņēmums strādā pie inovatīvu un veselīgu pārtikas produktu radīšanas. Kā pirmais ir radīts dzēriens HAPPEA, kura galvenā izejviela ir zirņu proteīns, kam pievienoti vairāki veselībai nozīmīgas uzturvielas, tai skaitā vitamīni B12 un D3. Dzēriens paredzēts vispirms jau vegāniem, kā arī lietotājiem ar laktozes nepanesamību. Šā dzēriena ražošana tiks uzsākta jau šā gada vasarā, sākotnēji ārpakalpojuma veidā rūpnīcā Zviedrijā. Tas būs pieejams trijās garšas versijās: Original, Vanilla un Chocolate, un tiks piedāvāts vispirms Vācijas tirgū, vēlāk pakāpeniski aptverot pārējās ES valstis, kā arī nozīmīgākajos tirgus citur pasaulē. Tirgus tendences Eiropā rāda, ka kopumā piena produktu patēriņš nedaudz samazinās, kamēr augu izcelsmes piena aizvietotāju dzērienu pārdošanas apjomi ievērojami palielinās, piemēram Vācijā par 18% gadā. Līdz šim populārākais produkts starp augu izcelsmes dzērieniem ir sojas «piens", taču pieprasījums pēc tā krītas par gandrīz 10% gadā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru