Jaunākais izdevums

Sekojot līdzi plastmasas patēriņa tendencēm, kurām šobrīd tiek pievērsta liela vērība, pašmāju piena produktu zīmols «Grasbergs» lēnām pāriet uz videi draudzīgāku iepakojumu.

«Dieva dotā zeme ir jāsaglabā tīra,» teic ģimenes saimniecības «Zilūži» saimnieks Valts Grasbergs.

Grasbergu saimniecība ar piena produktu ražošanu un tirdzniecību nodarbojas jau sen, taču šā gada jūnijā pirmo reizi savā tirdzniecības vietā Valmierā uzņēmums sāka tirgot produktus bez iepakojuma. Pagaidām - tikai divu veidu biezpienu, taču uzņēmums plāno šādu tirdzniecību turpināt, lai samazinātu radīto atkritumu daudzumu.

Sākotnēji pircēju atsaucība nav bijusi liela, kam kā iemelsu var minēt to, ka cilvēkiem ir jāpierod pie šādas iespējas, kā arī to, ka jau iepakotu produktu iegāde ir ātrāka, kas svarīgi steidzīgiem pircējiem, sacīja V. Grasbergs. Taču šobrīd atsaucība esot augusi un pastāvīgie pircēji regulāri ierodas tirdzniecības vietā ar līdz paņemtiem traukiem, kā arī daži pircēji, iespējams, speciāli sākuši iepirkties tieši tur, kur prece pieejama bez iepakojuma. Šādi iegādāta produktu cena ir arī nedaudz zemāka.

Šogad festivālos un sabiedriskos pasākumos uzņēmums sāka piedāvāt arī saldējumu bez iepakojuma pašu ceptās svaigās vafelēs.

Uzņēmums pienu pilda plastmasas pudelēs un tas gan tuvākajā laikā nemainīsies.Tam iemesls ir cenu atšķirība starp plastmasu un kartonu, lai gan V.Grasbergs norāda, ka piena pakas no kartona ir vairāk acu apmāns nekā videi draudzīgs materiāls. Šādi iepakojumi sastāv no vairākiem slāņiem, kas neļauj materiālam bojāties mitruma ietekmē un tā pārstrāde ir ļoti sarežģīts process. Attiecībā uz lielākā tilpuma saldējumu iepakojumu, uzņēmums ir ceļā uz draudzīgāka, dabiska papīra iepakojuma izmantošanu. Tas drīzumā tiks testēts, lai pārliecinātos par tā īpašībām saskarsmē ar saldētiem piena produktiem.

V.Grasbergs atzīst, ka iepakojumam ir liela nozīme zīmola attīstībā un mārketingā. Saimnieks ir ieinteresēts «Grasberga» produkciju padarīt vēl videi draudzīgāku, jo zīmola pamatā ir vēlme darīt pēc iespējas vairāk laba cilvēkiem un zemei.

Pilnībā no plastmasas iepakojumiem un iepakojuma kopumā gan nav plānots atteikties, jo uzņēmums nodarbojas arī ar izbraukumu tirdzniecību. Lai spētu nodrošināt gan PVD prasības, gan vispārējas higiēnas normas, atrodoties ceļa malā, kur ēdiens var nonākt saskarsmē ar, piemēram, putekļiem, iepakojuma izmantošana ir visparocīgākais un drošākais variants, ir pārliecināts uzņēmuma īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo īsāks ir dāvanas noderīgais mūžs, jo lielāks risks, ka tai būs slikta ietekme uz pasauli.

«Mūsdienās, kad ir ļoti izplatīta t.s. zaļmaldināšana, vislabāk uzņēmuma zaļo tēlu veido laba izpratne par to, kas ir patiesi labi risinājumi mūsdienu vides problēmām. Tādēļ vērts domāt, vai dāvana ne tikai izskatās zaļa, bet sava mūža laikā tā palīdzēs risināt vairāk vides problēmu, nekā radīs,» saka Edmunds Cepurītis, biedrības Zero Waste Latvija pārstāvis. Viena no biežākajām kļūdām ir veidot ne pārāk noderīgus vai sliktas kvalitātes priekšmetus no pārstrādātiem materiāliem – lai arī tas ļauj izglābt nelielu materiālu daļu no izgāztuvēm, tas būs īslaicīgs ieguvums, ja pavisam drīz nederīgās dāvanas nonāks atkritumu tvertnē.

Atteikties no bezjēdzīgā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie pētījuma rezultāti pierādījuši mikroplastmasas klātbūtni Langstiņu ezerā; cik lielu ietekmi tā atstāj uz vidi un cilvēkiem, spriest pāragri.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) ir ieguvis pirmos rezultātus par mikroplastmasas piesārņojumu Langstiņu ezera nogulumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka ezera augšējā trīs centimetru slānī sastopamas mikroplastmasas daļiņas 11 līdz 56 mikronu lielumā no polietilēna, polipropilēna, poliestera un polistirēna. Šis ir pirmais pētījums Latvijā par mikroplastmasas sastopamību saldūdeņos. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros noskaidrota mikroplastmasas daļiņu sastopamība un daudzums Rīgas un Pierīgas ezeros. Tajos tika uzstādītas ierīces, kas pusgada garumā uzkrāja visu, kas uzkrājies ezera dibenā vairāku desmitu gadu laikā. Paraugi tika ievākti četros ezeros, proti, Sekšu, Velnezera, Langstiņu un Mazajā Baltezerā. Pētījuma finansējums gan atļāva analizēt paraugus vienā no ezeriem, jo tas ir ilgs un dārgs process, norāda Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pēcdoktorantūras projekta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča. Kopējais pētījuma laiks ir trīs gadi, un viena parauga apstrāde ilgst līdz pat 50 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Indonēzija uz attīstītajām valstīm nosūtīs atpakaļ 49 konteinerus plastmasas atkritumu

LETA--DPA, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indonēzija 49 konteinerus ar plastmasas atkritumiem nosūtīs atpakaļ uz attīstītajām valstīm, piemēram, ASV un Vāciju, trešdien paziņoja vietējā amatpersona.

Reģionā pastiprinās cīņa pret nelegālu atkritumu ievešanu.

«Konteineri ir aizzīmogoti un gatavi atgriezties atkarībā no kuģošanas grafikiem,» paziņoja Indonēzijas muitas pārvaldes preses pārstāvis Denu Sudžantoro.

Viņš informēja, ka atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ uz ASV, Vāciju, Franciju, Austrāliju un Honkongu.

Konteineri pašlaik atrodoties Batamas salā uz dienvidiem no Singapūras, informēja Sudžantoro.

Pagājušajā mēnesī Indonēzijas valdība nosūtīja atpakaļ ASV piecus konteinerus ar plastmasas atkritumiem, kuros bija aizliegti materiāli.

Ķīna pērn aizliedza plastmasas atkritumu importu, tādēļ citas Dienvidaustrumāzijas valstis kļuvušas par galamērķi tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Praktiski ieteikumi plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanai

Ilze Žaime, 03.07.2019

Tālāk galerijā lasāmi padomi, kā ikdienā samazināt plastmasas maisiņu patēriņu!

Foto: imago images / epd/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu Latvijas tirgū tiek izplatīti 3 miljoni plastmasas maisiņu, kas kopā veido 3050 tonnas ar plastmasu, informē SIA Zaļā josta.

Tieši plastmasas atkritumi ir lielākā daļa no kopējās atkritumu masas. Taču plastmasa nesadalās, atstājot ietekmi uz apkārtējo vidi.

3.jūlijs ir starptautiskā no plastmasas maisiņiem brīvā diena, kad ikviens ir aicināts padomāt par alternatīvām plastmasas maisiņiem.

Ja plastmasas maisiņi tomēr mājās ir nonākuši, pēc lietošanas tos var nodot otrreizējai pārstrādei plastmasas konteineros vai atkritumu pieņemšanas laukumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Apģērbi no pārstrādātiem okeānu atkritumiem

Lelde Petrāne, 10.05.2019

Tālāk galerijā skatāms, kā top apģērbi no auduma, kura ražošanā izmantoti okeānā savākti plastmasas atkritumi!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, Šampēterī top apģērbi no auduma, kas izgatavots no okeānos savāktiem plastmasas atkritumiem.

«Atkritumi ir milzīga problēma. Šeit Latvijā īsti neizjūtam apkārtējās vides piesārņojumu, jo dzīvojam relatīvi tīrā valstī. Taču mūsu uzņēmums ražo sporta apģērbu aktīva dzīvesveida piekritējiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kuri tad arī redz piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi katru dienu. Vēl pirms trīs gadiem reti kurš gribēja vilkt krekliņu, kas ražots no plastmasas. Tagad domāšana mainās,» biznesa portālam db.lv stāsta SIA Aspect dizaina un produktu attīstības vadītāja Evelīna Matjušenko.

E. Matjušenko atzīst, ka ideja par apģērbu, kas ražots no okeānā savāktiem atkritumiem, savā ziņā ir arī labs mārketinga rīks pārdošanā, taču vienlaikus viņa akcentē, ka tas iet roku rokā ar vides problēmu risināšanu. SIA Aspect ražo pasūtījuma apģērbu, kā arī attīsta savu zīmolu Trio Sports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ražotājs: Nepastāv ilgtspējīgs produkts neilgtspējīgā iepakojumā

Lelde Petrāne, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija "Mars" (tostarp "Mars Latvia"), kas ražo produkciju ar tādiem zīmoliem kā "Snickers", "Twix", "Dove", "Royal Canin", "Whiskas", "Skittles" un citiem, sekojot tendencēm pasaulē, pārorientē savu darbību, lai tā kļūtu videi draudzīgāka.

"Mars" ražo un pārdod dažādus produktus gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Lai nodrošinātu, ka produkti ir atbilstoši tirgus standartiem, iepakojumam ir liela nozīme. Tas aizsargā izejvielas, kuras tiek pārvietotas no saimniecībām uz rūpnīcām, kā arī gatavos produktus, kad tie tiek aizvesti uz veikalu plauktiem un visbeidzot nonāk pie patērētājiem, skaidro Skaiste Sruogaite, "Mars" Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs. Iepakojums palīdz produktiem saglabāt svaigumu un sniedz noderīgu informāciju patērētājiem, piemēram, par uzturvērtību un norādījumus par porcijām. Tāpat tas nodrošina ērtības un palīdz izcelt zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atkritumu apsaimniekošanā Rīgā saglabājas līdzšinējā kārtība

Lelde Petrāne, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas līdz šim saņēma sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu no «Pilsētvides servisa», tiks nodrošināta pakalpojumu sniegšana ar līdzšinējiem noteikumiem. Sarunu procedūrā tika noskaidrots, ka fiziskām personām pakalpojumu sniegs SIA «Eco Baltia vide,» bet juridiskām personām – uzņēmums «Clean R».

Procedūras rezultāti ir saskaņoti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

«Šobrīd Rīgas pašvaldība ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nepārtrauktību. Lai turpinātu kontrolēt situāciju, jau šo svētdien kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālistiem apsekosim un izvērtēsim, kā tiek nodrošināti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi pilsētā. Aicinu arī iedzīvotājus informēt pašvaldību, ja ir radušies kādi pārpratumi un pakalpojums nav sniegts kā līdz šim,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Atkritumi tiks izvesti neatkarīgi no tā, vai sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs būs noslēdzis līgumu ar sarunu procedūras rezultātā izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiks piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās okeānos un izgāztuvēs nonāk daudz plastmasas un tekstilizstrādājumu. Zviedrijas mēbeļu mazumtirgotājs IKEA tos uzskata par vērtīgiem resursiem, ko var izmantot atkārtoti.

Uzņēmums ir paziņojis, ka līdz 2020. gadam tiks pārtraukta jaunu poliestera šķiedru izmantošana un turpmāk audumu ražošanā tiks izmantots tikai pārstrādāts poliesters. Tāpat «IKEA» ir prezentējis arī vairākas jaunas un ilgtspējīgas preču kolekcijas, kuru ražošanā izmantota okeānā savāktā plastmasa un rīsu salmi.

2018. gadā «IKEA» uzsāka iniciatīvu Better Air Now – šīs iniciatīvas mērķis ir uzsākt rīsu salmu izmantošanu jaunu produktu ražošanā, šādi risinot gaisa piesārņojuma problēmas. Rīsu salmi ir rīsu audzēšanas blakusprodukts, ko daudzviet pasaulē iznīcina sadedzinot un tādā veidā radot gaisa piesārņojumu. Uzņēmums informēja, ka pirmie iniciatīvas rezultāti būs redzami 2019. gada rudenī gaidāmajā FÖRÄNDRING kolekcijā. Tā simboliski ieturēta melnos un zilos toņos – melnā krāsa attēlo smogu un piesārņojumu, savukārt zilā nes cerību par gaišāku nākotni ar dzidri zilām debesīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad kampaņas Mana jūra ietvaros jau otro gadu pēc kārtas par netīrāko atzīta Karostas pludmale, kas atrodas Liepājā. Visvairāk piesārņojumu rada tieši plastmasa un polimēri. Šie materiāli rada vidēji 57% no visa piesārņojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda no 2021.gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu, pirmdien paziņoja premjerministrs Džastins Trudo, uzstājot, ka izaicinājums visai pasaulei ir pakāpeniski atteikties no plastmasas pudelēm, salmiņiem un maisiņiem, kas piesārņo okeānus.

«Ar prieku paziņoju, ka jau 2021.gadā Kanāda visā tās teritorijā aizliegs kaitīgos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus,» pavēstīja Trudo, norādot, ka Kanādai ir unikāla iespēja kļūt par līderi pasaules cīņā pret plastmasas piesārņojumu, jo valstij ir pasaulē garākā jūras robeža.

Trudo norādīja, ka Kanādā pašlaik tiek pārstrādāts mazāk nekā 10% plastmasas.

Ik gadu visā pasaulē miljoniem putnu un vairāk nekā 100 tūkstoši jūras dzīvnieku savainojas vai mirst, jo sapinas plastmasas atkritumos vai saindējas ar tiem kādā no barošanās ķēdes posmiem.

«Jūs visi esat dzirdējuši stāstus un redzējuši fotogrāfijas. Un, ja godīgi, kā tēvam, man ir grūti, kad mēģinu to paskaidrot saviem bērniem,» atzina Kanādas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

VIDEO: Ar interaktīvām cenu zīmēm izglītos patērētājus

Monta Glumane, 05.07.2019

SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins (no kreisās), Alvils Mežals un Ivars Mirošnikovs kopā ar komandu radījuši interaktīcas neu zīmes, ar kurām pamatā fokusējas uz eksporta tirgiem.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu, bet sniedz arī informāciju par to.

Video skatāms zemāk!

Latvijas uzņēmums Vivid Tech radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju, kas piedāvā pircējiem uzzināt ne vien produkta cenu, bet arī tā sastāvu, atlikumu noliktavā, izmantošanas iespējas un citu informāciju.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, bet SIA Vivid Tech reģistrēts 2017. gada vasarā. «Pietiekami ilgi darbojos tirdzniecībā un novēroju zināmas problēmas, piemēram, cenu izdrukāšana veikalā aizņem ļoti daudz laika un patērē daudz papīra. Konkrēti, ja veikalā ir jānomaina ap 1000 cenu zīmēm mēnesī, tad tas prasa laiku. Sāku pētīt, kas tiek piedāvāts tirgū. Protams, piedāvājumā ir elektroniskās cenu zīmes, bet man likās, ka var labāk, un radās doma radīt interaktīvas cenu zīmes ar krāsainu un skārienjutīgu displeju. Uzrunāju Alvilu Mežalu un Ivaru Mirošnikovu, un mēs pieņēmām traku lēmumu - pamēģināt uztaisīt paši. Te nu mēs šodien esam - mums ir industriāli ražotas cenu zīmes, un pamazām sākam tās ieviest tirdzniecībā,» stāsta SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins. Kopumā projekta izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki. A.Lūkinam ir pieredze pārdošanā un tirdzniecībā, I.Mirošnikovam - IT nozarē, dažādu sistēmu izstrādē un tehniskās lietās, bet A.Mežals pārzina juridisko, finanšu un loģistikas nozari. Pārējo komandu veido Latvijas speciālisti – elektronikas profesionāļi, inženieri, programmēšanas inženieri, dizaineri, finansisti un citi. Pēc uzņēmēju domām, ir savākta spēcīga komanda, kas bija veiksmes atslēga, lai nonāktu līdz mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji vēlas būt videi draudzīgāki, lai gan viņu iespējas to ne vienmēr ļauj, intervijā atzīmēja Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotāja IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja Kerolaina Reida (Caroline Reid).

Viņa atzina, lai gan daļa sabiedrības apzinās, ka ilgtspējīgs un videi draudzīgs ne vienmēr nozīmē arī dārgs, daļa tomēr vēl ir jāizglīto. Tāpat jārēķinās ar to, ka daži ražotāji tiešām arī piedāvā zemas kvalitātes preces par zemām cenām.

Vienlaikus Reida uzsvēra, ka atbilstoši IKEA novērojumiem ražotāji vēlas būt videi draudzīgāki un samazināt, piemēram, atkritumu apmēru, bet tajā pašā laikā viņiem nav laika un naudas. «Ir jāatrod balanss, kā varam izveidot ērtu sistēmu patērētājiem viņiem nevajadzīgo lietu nodošanai citiem,» sacīja IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja.

Viņa arī norādīja, ka daudz ko mainītu tas, ja ražotāji vairāk piestrādātu tā saucamajā dizaina fāzē, domājot par to, kādus materiālus izmantos, uz cik ilgu laiku attiecīgā mēbele būs vajadzīga u.tml. «Piemēram, ja ir nepieciešami atpūtas krēsli vienai sezonai, mēs gribētu izvairīties no tā, ka cilvēki izvēlas no plastmasas ražotos, jo tie nebūs ilgtspējīgi,» paskaidroja Reida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Jauna tautas vāģa recepte

Aldis Zelmenis, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai ir iespējams budžeta klases priekšpiedziņas pseidokrosovers ar Mercedes S klases limuzīna cienīgu elektronisko asistentu atbalstu? Izrādās, ka Škoda Kamiq tāds ir

Lakonisks salona iekārtojums maksimālajā aprīkojumā apvieno veselu elektronisko asistentu armiju, kas pirms desmit gadiem nebija iespējama pat Mercedes S klases limuzīnā, bet Kamiq ir un turpmāk rūpēsies gan par drošību, gan par komfortu. Neuzskaitīšu visus labumus, jo to ir pārāk daudz. Jaunais Škoda Kamiq priekšpiedziņas krosovers jau oktobrī ieradīsies Latvijā, attiecīgi ir iemesls pašiem pārbaudīt, kas lācītim ir vēderā. Ne mazāku apbrīnu ir pelnījis kvalitatīviem materiāliem tapsētais Kamiq salons, kurā nav tikai lēta plastmasa, kā tas ir VW T-Cross vai Seat Arona. Vēl lielāks pārsteigums, – neraugoties uz to, ka arī Kamiq izmanto Volkswagen koncerna MQB 0 platformu, uz kuras sēž jau pieminētie T-Cross un Arona, reālā dzīvē Kamiq riteņu bāze ir par 8 cm garāka nekā Arona un T- Cross, toties garumā Kamiq ir par 10 cm garāks nekā T- Cross, bet par Aronu vēl par dažiem centimetriem garāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Tooche darbnīcā mēnesī top 50 pāri apavu no ananasu ādas, laika gaitā uzņēmums cer paplašināt ražošanu līdz 500 pāriem mēnesī.

Apavu zīmola Tooche (SIA YES) biznesa modelis ir tāds, ka apavi tiek izgatavoti tikai pēc pasūtījuma un netiek uzturēta liela noliktava. «Ja varam saražot un izsūtīt apavus piecu dienu laikā, pircēji ir ar mieru tik ilgi uzgaidīt. Līdz ar to zūd vajadzība pēc lielas noliktavas un varam izmantot resursus pareizāk un ražot tikai to, ko pircēji vēlas. Šobrīd meklējam investīcijas, lai palielinātu ražošanas apjomus. Līdz šim investējam tikai pašu nopelnīto no pārdošanas. Lai pēc gada palielinātu apgrozījumu desmit reizes, vajadzīgas 150 tūkstošu eiro lielas investīcijas pirmajā etapā, lai ieguldītu mārketingā un palielinātu apgrozījumu ar esošo komandu pašreizējā darbnīcā. Otrajā etapā plānojam atvērt otru ražotni. Ar laiku es vēlētos atvērt ražotni ASV vai Krievijā,» stāsta Mišela Šehurina, apavu zīmola Tooche dizainere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Unilever, kam pieder tādi zīmoli kā Domestos, Cif, Dove, Rexona un citi, paziņojusi, ka nākamo piecu gadu laikā plāno uz pusi samazināt jaunas plastmasas izmantošanu, ziņo BBC.

Kompānija ir atbildīga par 700 000 tonnu jaunas plastmasas saražošanu gada laikā.

Unilever vadītājs Alans Jope ir apņēmības pilns samazināt šo daudzumu, vairāk izmantojot pārstrādāto plastmasu, ieviešot vairāk vairākkārt lietojamu iepakojumu un izmantojot alternatīvus materiālus.

Vienlaikus viņš atzīst, ka plastmasa ir «drausmīgs materiāls», taču daudzas no alternatīvām ir vēl sliktākas, jo, piemēram, «histēriskā pāreja uz stiklu varbūt ir moderna, bet tai ir milzīga ietekme uz iepakojuma oglekļa pēdas nospiedumu.

A. Jope atzīst, ka Unilever ir būtiski izpatikt jaunākiem patērētājiem, kurus uztrauc plastmasas apjomi.

A. Jope arī akcentē, ka ilgtspējīgs bizness un labi finanšu rādītāji iet roku rokā: «Mēs patiesi ticam, ka ilgtspējība noved pie labākas finanšu pozīcijas un vērtības.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām tendencēm un arī klientu vēlmēm būt atbildīgiem pret pasauli, kurā dzīvojam, kosmētikas ražotājs "Stenders" uzsācis jauna produkta - cieto šampūnu - ražošanu.

Cietos šampūnus un kondicionierus speciālisti izstrādājuši vairāk nekā gadu. Tie vizuāli līdzinās ziepēm un puto, nonākot saskarsmē ar ūdeni. Investīcijas jauno produktu izstrādē uzņēmums neatklāj.

Jaunajā produktu kategorijā ietilpst pieci cietie šampūni dažādiem matu tipiem: atjaunojošs, normalizējošs, mitrinošs, stimulējošs, un spēcinošs, kā arī divi cietie kondicionieri - matu atjaunošanai un dziļai barošanai. Produkti radīti, balstoties uz "Stenders" ziepju un vannas bumbu izgatavošanas pieredzi un tehnoloģiskajām iespējām, kuras tiek attīstītas uzņēmuma kreatīvajā centrā.

Sarežģītā tehnoloģija ļauj produktiem pievienot augstvērtīgas, dabiskas sastāvdaļas, piemēram, mālu, medu, olīveļļu, avokado eļļu, kakao sviestu, melno trifeļu, safrāna, zīdkoka un upeņu ekstraktus, kā arī daudzas citas dabiskas sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No milzu caurulēm gatavo pagrabus

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaroku aizstāšana ar iekārtām un nostiprināšanās daudzmiljonu tirgos Vācijā un Skandināvijā. Tie ir strauji augošā plastmasas metināšanas uzņēmuma Virte tehnoloģijas tuvākās nākotnes mērķi.

«Cilvēki grib ievārījuma burciņu vai vīna pudeli nolikt paši savā pagrabā,» SIA Virte tehnoloģijas vadītājs Kaspars Mežapuķe rāda uz vienu no produktiem, ko šeit gatavo, – zemē ierokamu pagrabu no milzu caurules. Nesen, līdz ar Krievijas militārās agresijas izpausmēm Ukrainā, Igaunijā kļuva populāri veidot bumbu patvertnes privātīpašumu pagalmos. «Brīdī, kas caurulei piemetina apakšu un kādu kronšteinu, caurule vairs nav tikai caurule, tā kļūst par tehnoloģisku iekārtu,» paskaidro Kaspars. Plastmasas nozarē, atšķirībā no kokapstrādes vai metālapstrādes, speciālistu nav daudz, saka Kaspars. Uzņēmuma 15 gadu ilgā pieredze ļauj pārzināt gan sarežģīto plastmasas metināšanu, stiprību, «nogurumus» un citas materiāla īpašības. Uzņēmums sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, un tas sniedz tā saucamo know-how, bez kā modernā ražošanā neiztikt. Virte tehnoloģiju īpašnieki ir Kaspars Mežapuķe un Raitis Dambergs, kas izveidojuši uzņēmumu no nekā līdz 24 darbiniekiem un 1,7 miljonu apgrozījumam pērn – pēc piedzīvotā apgrozījuma lēciena par aptuveni 60%. Kā skaidro Kaspars, aug saražotā apjomi, kāpjot aktivitātei vietējā tirgū un arvien vairāk izdodoties iespiesties arī eksportā, kas patlaban veido aptuveni 30% pārdotā. Virte tehnoloģiju iekarotie ārējie tirgi ir «tuvējās ārzemes līdz pat Vācijai». Aiz Latvijas robežām uzņēmums pārdod baseinus, pazemes tvertnes un dažādas tehnoloģiskas iekārtas. «Protams, tur mūs neviens negaida, tomēr savs ceļš ir jāizcīna,» uz eksportu reālistiski skatās Kaspars. Arī šis gads ir ļoti cerīgs, Kaspars prognozē, ka līdz ar būvniecības aktivizēšanās turpināšanos Latvijā varētu saglabāties ievērojama izaugsme tāpat kā pērn. Tajā pašā laikā uzņēmums vēlas turpmāk likt uzsvaru uz tādu attīstību, kas nav balstīta uz Eiropas fondu projektu naudu. «Ko darīsim, kad šajā jomā būs tukšuma periods? Tas taču būs ar kaut ko jāaizpilda,» prāto Kaspars. Līdztekus uzņēmuma izaugsmei Latvijas tirgū tam kļūst pārāk šauri. Eiropā uzņēmumi ir šaurāk specializējušies, bet limbažnieki ražo dažādas produktu grupas, lai neliela tirgus apstākļos nodrošinātu nepārtrauktu ražotnes darbību. To ietekmē ar būvniecības sezonalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols "TRIK'design", 3D drukā ražojot dažādus priekšmetus sadzīvei, mācību procesam, izklaidei un dizainam, izmanto bioloģisku plastmasu, kas tiek ražota no augu valsts produktiem, piemēram, kukurūzas cietes vai cukurbietēm.

Ideja radusies pirms sešiem gadiem, kad zīmola "TRIK'design" radītājas Ilzes Fricsones dzīvesbiedrs Kristaps Polītis devās studēt uz Eindhovenas Dizaina akadēmiju Nīderlandē. Gadu vēlāk arī viņa nolēma pamest Latviju un devās pie drauga. "Pēdējā kursā diplomdarba izstrādei viņš nolēma par labu projektam, kurā bija nepieciešamas zināšanas par 3D druku un 3D modelēšanu. Tā kā tolaik bijām jau vecāki, tad diplomdarbs bija tendēts uz bērnu attīstību. Tā nosaukums bija "PRINTSTRUMENT" un tas bija 3D printēts pūšamais mūzikas instruments, ar kura palīdzību bērns rotaļas veidā var izprast skaņas veidošanās pamatprincipus, kas savukārt bērnos stimulē zinātkāri par tālāku mūzikas apguvi. Šis projekts guva lielu atzinību un interesi. Pāris mēnešos tas bija rezonējis visā pasaulē, jo publikācijas bijā kā Krievijā, tā Ķīnā," atceras I.Fricsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Izteikts budžeta klases auto - to neslēpj arī pats ražotājs

Aldis Zelmenis, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Urbanizācijas laikmetā arvien lielāku nozīmi spēlē kompakti, izveicīgi, tajā pašā laikā saimnieciski auto. Tāds būs arī jaunais Volkswagen pseidokrosovers T-Cross, kas ir dzimis, lai dzīvotu pilsētas džungļos

Kā jau to var noprast, VW T-Cross ir vistiešākā saistība ar mazauto VW Polo. Tehniskās sastāvdaļas, ieskaitot šasiju, motorus, transmisijas un daudz ko citu, abiem auto ir kopīgas. Galu galā gan Polo, gan jauno T-Cross ražos vienā rūpnīcā Spānijā. Tajā pašā laikā jaunajam T-Cross salīdzinājumā ar klasisko hečbeku Polo ir vairākas būtiskas priekšrocības, proti, palielināti apkārtmēri, jo īpaši augstumā un garumā, tostarp arī iespaidīga 2551 mm gara riteņu bāze, dos plašākas iespējas ikdienas lietošanā. Vēl viens būtisks skaitlis, ka VW T-Cross klīrenss jeb virsbūves attālums līdz ceļa virsmai sasniegs 18,4 cm, kas ir par 3,6 cm vairāk nekā VW Polo. Kā pastāstīja Volkswagen tehniskie eksperti, tas panākts gan ar lielāka izmēra riteņu palīdzību, gan arī uz garāku atsperu un amortizatoru rēķina un to stiprinājuma leņķa atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāve dodas pasaules sieviešu ekspedīcijā piesārņojuma izpētei

Ilze Žaime, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Plimutas ostas Lielbritānijā divu gadu pasaules okeāna apceļošanā dodas zinātnisko pētījumu ekspedīcija, kurā piedalās arī pārstāve no Latvijas. Ekspedīcijas mērķis ir pētīt okeāna plastmasas piesārņojumu, tā cēloņus un meklēt risinājumus.

Šajā ekspedīcijā iespēja piedalīties ir arī Latvijas pārstāvei – Nitai Jirgensonei, pievienojoties vienam no brauciena posmiem, un trīs nedēļu laikā šķērsojot Atlantijas okeāna ziemeļu daļu.

Kopumā ekspedīcijā no visas pasaules piedalīsies 300 sievietes, kuras divu gadu laikā 30 dažādos ceļojuma posmos ar jahtu nobrauks vairāk nekā 38 000 jūras jūdžu, pētot mikroplastmasu un toksīnus okeānā, jūrās, piekrastē. Papildus zinātniskajam izpētes darbam ekspedīcijas mērķis ir popularizēt sieviešu dalību STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) jomas projektos, pētniecībā, burāšanā, iesaistīšanos risinājumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs "Stenders" radījis jaunu un Eiropā vēl nebijušu produktu – plastilīna ziepes.

Plastilīna ziepes attīsta fantāziju un vizuālā noformējuma dēļ ir nebijis risinājums, kas neierastā veidā motivē bērnus mazgāt rokas, informē ražotājs. Pēc rotaļāšanās ar plastilīna ziepēm rokas, saskaroties ar ūdeni, saputosies un noskalojot kļūs tīras.

Plastilīna ziepes var izmantot gan kā roku un ķermeņa ziepes, gan kā šampūnu vai vannas bumbas. Vienlaikus produkts attīsta radošo domāšanu un pirkstu veiklību, jo ir piemērots gan plucināšanai, gan mīcīšanai un dažādu figūru veidošanai.

"Ideja radās neformālā sarunā starp kolēģiem, taču uzreiz pievērsa produktu izstrādātāju vērību, un jau pavisam drīz eksperti laboratorijā ķērās pie darba, lai pēc vairākus mēnešus ilgas izpētes un testēšanas prezentētu jauno produktu," stāsta uzņēmuma ķīmiķe Jūlija Kuzņecova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sony Xperia 10 II" ir šaurāks nekā vairums konkurentu, taču piedāvā gana lielu ekrānu un iespēju to viegli sadalīt divās daļās.

Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad "Sony" ražoja vienus no iekārojamākajiem tālruņiem. Plāni, spīdīgi, vieni no pirmajiem ūdensdrošajiem. Pēc pamatīgā atkritiena, japāņi cenšas izkārpīties no bedres, un pavisam nesen izrādīja jaunākos lolojumus – "Xperia" sērijas modeļus "1 II" un "10 II". Pirmais "DB.lv" rīcībā nonāca vidējās klases pārstāvis "Xperia 10 II".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Jaunā "Sony" ierīce patiks nelielo telefonu kārotājiem. Sen nebija nācies lietot tik slaidu telefonu, ar kuru ir tik parocīgi darboties vienā plaukstā. Pat neraugoties uz to, ka "Xperia 10 II" ir gana plašs 6 collu displejs. Ērtuma pamatā ir "Sony" pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums izmantot ekrānus ar 21:9 malu attiecību, kā rezultātā telefons ir šķietami nesamērīgi garš, toties šaurs. 6,9 centimetru platums ir nepilnu centimetru mazāk par vidusmēra viedtelefona "vidukļa apmēru", taču ikdienas lietošanā tas ir ļoti jūtams. Tāpat kā 151 grama svars, kura dēļ japāņu darinājums šķiet neparasti viegls un gaisīgs. Tas arī atbilst IP68 ūdens izturības standartam, kas ļauj ierīcei pusstundu peldēt pusotru metru dziļi saldūdens tilpnē.

Komentāri

Pievienot komentāru