Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Pēc V. Veskimē teiktā, daudzi testi ir apstiprinājuši, ka plastmasas granulu izmantošana asfaltbetona maisījumos ļauj uzlabot ceļa seguma kvalitāti. «Daudzviet pasaulē pēc šādas tehnoloģijas būvētie ceļi jau ir saņēmuši ļoti pozitīvas atsauksmes. Šādu risinājumu ieviešanu Baltijas reģionā uzskatām par lielu izaicinājumu un ceram, ka nākotnē gan publiskais, gan privātais sektors vēlēsies palielināt savu ieguldījumu globālās plastmasas atkritumu problēmas risināšanā, būvējot ceļus un laukumus,» piebilda V. Veskimē.

«MacRebur» līdzdibinātājs Gordons Reids (Gordon Reid) cer, ka jaunizbūvētais ceļa posms būs laba iespēja izmēģināt tehnoloģiju jaunajos apstākļos, un tas būs kā pirmais solis uz pirmās kompānijas ražotnes atvēršanu Baltijas reģionā. «Uzskatām, ka vietējos klimatiskajos apstākļos, kam raksturīgs augsts mitrums un gaisa temperatūras, kuras var svārstīties no +30 grādiem vasarā līdz -30 grādiem ziemā, mūsu tehnoloģija varēs apliecināt efektivitāti. Plastmasu saturošais asfalts ir elastīgāks un izturīgāks pret saspiešanos vai izplešanos, ko izraisa laikapstākļi, un tas samazina plaisu un bedrīšu skaitu uz ceļiem. Mēs ceram Igaunijā izbūvēt pirmo plastmasas šoseju un plānojam šajā reģionā celt arī jaunu ražotni, kas varēs piegādāt no vietējiem plastmasas atkritumiem būvētas granulas asfalta ražotājiem gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs,» skaidroja G. Reids.

Ains Valdmans (Ain Valdmann), Tallinas Vides un komunālās saimniecības departamenta vadītājs, atzina, ka plastmasas atkritumu izmantošanā balstītā asfalta ražošana, ko piedāvāja būvuzņēmums, sākumā radīja daudz jautājumu. Tāpēc pirmā izmēģinājuma ceļa posma mērķis ir demonstrēt, kā jaunā tehnoloģija strādā mūsu apstākļos. «Tallinas pilsēta ir tikko iesniegusi pieteikumu Eiropas Zaļās galvaspilsētas balvai, kuras mērķis ir atzīt pilsētu centienus uzlabot apkārtējo vidi un dzīves kvalitāti. Ja vietējos plastmasas atkritumus var pārstrādāt un izmantot ceļu būvei un ceļa kvalitāte atbilst mūsu klimatam, šī ir iespēja, ko pilsēta varētu nākotnē izmantot daudz plašāk,» piebilda A. Valdmans.

1 km ceļa izbūvei tiek izmantoti plastmasas atkritumi, kuru svars ir ekvivalents 684 000 plastmasas pudeļu vai 1,8 milj. vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņu svaram. 75 m garajā un 3 m platajā Narvas šosejas posmā Tallinā tiek izmantoti 65 kg plastmasas granulu, kas ir ekvivalents gandrīz 5000 plastmasas pudeļu un 13 000 vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Arvien vairāk veicinās atkritumu šķirošanu

Māris Ķirsons, 17.06.2022

SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ir līdz šim lielākais plastmasas atkritumu radītājs pasaulē, liecina jauns ziņojums, kas trešdien tika iesniegts federālajai valdībai un kurā aicināts izstrādāt nacionālu stratēģiju šīs krīzes risināšanai.

ASV 2016.gadā radīja apmēram 42 miljonus tonnu plastmasas atkritumu - vairāk nekā visas Eiropas Savienības valstis kopā. Ķīna togad radīja vairāk nekā divas reizes mazāku plastmasas atkritumu daudzumu.

Katrs amerikānis rada vidēji 130 kilogramus plastmasas akritumu gadā, brits - vidēji 99 kilogramus, bet Dienvidkorejas iedzīvotājs - vidēji 88 kilogramus.

Ziņojumu "Rēķināšanās ar ASV lomu globālajā okeānu piesārņošanā ar plastmasas akritumiem" pasūtīja ASV Kongress likuma "Save Our Seas 2.0 Act" ietvaros. Šis likums stājās spēkā 2020.gada decembrī.

"20.gadsimta brīnumainā izgudrojuma - plastmasas - panākumi ir arī radījuši plastmasas atkritumu plūdus globālā mērogā," rakstīja zinātniece Mārgareta Springa, kuras vadīta ekspertu komiteja sastādīja šo ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Indonēzija uz attīstītajām valstīm nosūtīs atpakaļ 49 konteinerus plastmasas atkritumu

LETA--DPA, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indonēzija 49 konteinerus ar plastmasas atkritumiem nosūtīs atpakaļ uz attīstītajām valstīm, piemēram, ASV un Vāciju, trešdien paziņoja vietējā amatpersona.

Reģionā pastiprinās cīņa pret nelegālu atkritumu ievešanu.

«Konteineri ir aizzīmogoti un gatavi atgriezties atkarībā no kuģošanas grafikiem,» paziņoja Indonēzijas muitas pārvaldes preses pārstāvis Denu Sudžantoro.

Viņš informēja, ka atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ uz ASV, Vāciju, Franciju, Austrāliju un Honkongu.

Konteineri pašlaik atrodoties Batamas salā uz dienvidiem no Singapūras, informēja Sudžantoro.

Pagājušajā mēnesī Indonēzijas valdība nosūtīja atpakaļ ASV piecus konteinerus ar plastmasas atkritumiem, kuros bija aizliegti materiāli.

Ķīna pērn aizliedza plastmasas atkritumu importu, tādēļ citas Dienvidaustrumāzijas valstis kļuvušas par galamērķi tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Praktiski ieteikumi plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanai

Ilze Žaime, 03.07.2019

Tālāk galerijā lasāmi padomi, kā ikdienā samazināt plastmasas maisiņu patēriņu!

Foto: imago images / epd/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu Latvijas tirgū tiek izplatīti 3 miljoni plastmasas maisiņu, kas kopā veido 3050 tonnas ar plastmasu, informē SIA Zaļā josta.

Tieši plastmasas atkritumi ir lielākā daļa no kopējās atkritumu masas. Taču plastmasa nesadalās, atstājot ietekmi uz apkārtējo vidi.

3.jūlijs ir starptautiskā no plastmasas maisiņiem brīvā diena, kad ikviens ir aicināts padomāt par alternatīvām plastmasas maisiņiem.

Ja plastmasas maisiņi tomēr mājās ir nonākuši, pēc lietošanas tos var nodot otrreizējai pārstrādei plastmasas konteineros vai atkritumu pieņemšanas laukumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ražotājs: Nepastāv ilgtspējīgs produkts neilgtspējīgā iepakojumā

Lelde Petrāne, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija "Mars" (tostarp "Mars Latvia"), kas ražo produkciju ar tādiem zīmoliem kā "Snickers", "Twix", "Dove", "Royal Canin", "Whiskas", "Skittles" un citiem, sekojot tendencēm pasaulē, pārorientē savu darbību, lai tā kļūtu videi draudzīgāka.

"Mars" ražo un pārdod dažādus produktus gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Lai nodrošinātu, ka produkti ir atbilstoši tirgus standartiem, iepakojumam ir liela nozīme. Tas aizsargā izejvielas, kuras tiek pārvietotas no saimniecībām uz rūpnīcām, kā arī gatavos produktus, kad tie tiek aizvesti uz veikalu plauktiem un visbeidzot nonāk pie patērētājiem, skaidro Skaiste Sruogaite, "Mars" Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs. Iepakojums palīdz produktiem saglabāt svaigumu un sniedz noderīgu informāciju patērētājiem, piemēram, par uzturvērtību un norādījumus par porcijām. Tāpat tas nodrošina ērtības un palīdz izcelt zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Apģērbi no pārstrādātiem okeānu atkritumiem

Lelde Petrāne, 10.05.2019

Tālāk galerijā skatāms, kā top apģērbi no auduma, kura ražošanā izmantoti okeānā savākti plastmasas atkritumi!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, Šampēterī top apģērbi no auduma, kas izgatavots no okeānos savāktiem plastmasas atkritumiem.

«Atkritumi ir milzīga problēma. Šeit Latvijā īsti neizjūtam apkārtējās vides piesārņojumu, jo dzīvojam relatīvi tīrā valstī. Taču mūsu uzņēmums ražo sporta apģērbu aktīva dzīvesveida piekritējiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kuri tad arī redz piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi katru dienu. Vēl pirms trīs gadiem reti kurš gribēja vilkt krekliņu, kas ražots no plastmasas. Tagad domāšana mainās,» biznesa portālam db.lv stāsta SIA Aspect dizaina un produktu attīstības vadītāja Evelīna Matjušenko.

E. Matjušenko atzīst, ka ideja par apģērbu, kas ražots no okeānā savāktiem atkritumiem, savā ziņā ir arī labs mārketinga rīks pārdošanā, taču vienlaikus viņa akcentē, ka tas iet roku rokā ar vides problēmu risināšanu. SIA Aspect ražo pasūtījuma apģērbu, kā arī attīsta savu zīmolu Trio Sports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu plastmasas radīto piesārņojumu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Madara Žiganova attīsta mikrobioloģiskas izcelsmes materiālu, no kā var izgatavot plastmasas iepakojumu, kas pilnībā sadalās vidē, nenodarot tai kaitējumu.

Polimērmateriālu institūta laboratorijā M. Žiganova rāda plēvei līdzīgu materiālu, tas ir lokans, daļēji caurspīdīgs. To var locīt vai citādi apstrādāt, lai izmantotu iepakojumu izgatavošanai.

"Lietas agri vai vēlu nonāk atkritumos. Atkritumi un to sadalīšanās produkti kaitē dabai. Lielā daudzumā dabā paliek vienreizlietojamie plastmasas produkti. No jūlija Latvijā ir aizliegts tirgot dažādas vienreizlietojamas plastmasas un putu polistirola preces, piemēram, traukus, galda piederumus, vates kociņus, salmiņus. Tā Eiropas Savienības valstis cenšas ierobežot plastmasas un mikroplastmasas piesārņojumu. Plaši izmantotos sintētiskos polimērus varētu aizvietot ar mikrobioloģiski iegūtiem. Es attīstu mikrobioloģisku plastmasu ar uzlabotu lokanību. Ar to varētu aizvietot ikdienā lietojamos maisiņus un vienreizējos produktus, tostarp, pārtikas industrijai," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Getliņi EKO” no 7. janvāra uzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes kompleksa patstāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Komplekss ir lielākais šāda veida atkritumu pārstrādes objekts Baltijas valstīs.

Plānots, ka kompleksā tiks pārstrādātas 125 000 tonnas bioloģisko atkritumu gadā, kā rezultātā tiks saražotas līdz 100 000 tonnām komposta.

Projekta kopējās izmaksas ir 39,22 milj. ero (bez PVN), t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts 29,55 milj. eiro apmērā.

“Bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksa pārņemšana no būvniekiem ir nozīmīgs pieturas punkts, turpinot uzsākto virzību uz to, lai Latvijā realizētu pasaulē modernākās atkritumu apsaimniekošanas metodes. Bioloģisko atkritumu pārstrāde fermentācijas tuneļos ļauj iegūt tehnisko kompostu un biogāzi, kas tiek izmantota Getliņu energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Nepilnu deviņu mēnešu laikā kopš objekta nodošanas ekspluatācijā, esam pārliecinājušies, ka komplekss ilgtermiņā sekmēs aprites ekonomiku. Tāpat paredzams, ka tuvākajā laikā bioloģisko atkritumu šķirošana mūsu ikdienā kļūs par tādu pašu ieradumu kā stikla, plastmasas un papīra šķirošana”, atzīst SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

McDonald's jaunos papīra salmiņus - ko ASV ātrās ēdināšanas gigants raksturojis kā «videi draudzīgus» - nevar pārstrādāt, ziņo BBC.

Pagājušajā gadā McDonald's atteicās no plastmasas salmiņiem, kaut arī tie bija pārstrādājami, visās Apvienotās Karalistes filiālēs, pasludinot to kā soli uz «zaļāku» dzīvesveidu.

Taču - kā norāda McDonald's - jaunos papīra salmiņus šobrīd nav viegli pārstrādāt un tie ir jāizmet kopējos atkritumos. Materiāls kā tāds esot pārstrādājams, taču biezums pārstrādi apgrūtina.

McDonald's no plastmasas uz papīra salmiņiem Apvienotajā Karalistē un Īrijas Republikā pārgāja pagājušā gada rudenī.

Salmiņus ražo uzņēmums Transcend Packaging.

Par jaunajiem salmiņiem tika saņemtas sūdzības no klientu puses. Tā, piemēram, tika norādīts, ka tie izšķīst pirms vēl pagūts dzērienu izdzert. Un īpaši grūti tie lietojami kokteiļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi par 121 miljona eiro investīcijām vides un klimata pasākumu programmas "Life" integrētajos projektos, kuriem būtu jāveicina "zaļo atveseļošanos".

EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā informē, ka finansējums, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 20%, palīdzēs Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Francijai, Ungārijai, Itālijai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovākijai sasniegt savus zaļos mērķrādītājus.

EK paredz, ka šie integrētie projekti piesaistīs papildu līdzekļus, dalībvalstīm palīdzot izmantot citus Eiropas Savienas (ES) finansējuma avotus, to vidū lauksaimniecības fondus, struktūrfondus, reģionālos un pētniecības fondus, kā arī valsts līdzekļus un privātā sektora investīcijas.

EK atzīmēja, ka integrētie projekti uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, dalībvalstīm palīdzot panākt atbilstību ES tiesību aktiem sešās jomās: daba, ūdens, gaiss, atkritumi, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tie atbalsta plānus, kas vajadzīgi, lai vides un klimata tiesību aktus īstenotu koordinēti un plašā teritoriālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attīsta tehnoloģiju biogāzes ieguvei nākotnē

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Francesco Romagnoli un pētnieks Maksims Feofilovs, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.

Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.

Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beziepakojuma preču tirdzniecības idejas pamatā ir radīt mazāk atkritumu, tādējādi rūpējoties par vidi, kurā paši dzīvojam. Ražotāji to atbalsta aizvien vairāk

Viens no jaunākajiem beziepakojuma koncepcijas veikaliem Ber un sver atrodas Jelgavā. Tā īpašniece Līga Rulle nepagurusi cilvēkus informē par tīrāku un zaļāku dzīvesveidu, kam pati pievērsās strauji un «līdz kaulam». Viņa ļaudīm stāsta, ka atkritumi ne vienmēr ir uzreiz pamanāmi. Tie slēpjas pārtikas produktos ar pesticīdiem vai ir kā transporta līdzekļu izplūdes gāzes, tāpēc veikalā piedāvā ne vien beziepakojuma preces, bet arī tiek piedomāts pie produkta kvalitātes, sastāva un piegādes veida.

Produktu klāsts ar odziņu

Sortimentā atbilstoši nosaukumam pamatā ir beramas lietas – milti, rīsi, griķi, žāvēti augļi, garšvielas, tēja, kafija. Ir arī lejamas preces – sadzīves tīrīšanas līdzekļi, šampūni, personīgās higiēnas lietas –, un arī tādas, kas ikdienā palīdz izvairīties no plastmasas vai aizstāj to – bambusa zobu birstes, dabīgo materiālu dušas švammes, dezodoranti kartona iepakojumā u.c. Jāteic, klāsts ir visai daudzveidīgs, un tā saturam piemīt «garšīga odziņa». Tiesa, pircēji nāk arī ar saviem plastmasas maisiņiem un trauciņiem, taču ieguvums jau ir tas, ka tie tiek izmantoti atkārtoti. L. Rulle apzināti centusies izveidot sadarbību ar iespējami vairāk tuvumā esošajiem ražotājiem. Tā piedāvātas tiek Positive Foods dabīgas augu un dārzeņu konfektes, Zeldaru dārzeņu čipsi, veselīgā uzkoda Pupuchi, Rūķīšu tējas, Ezervannas ziepju darbnīcas šedevri u.c. Protams, daudzas preces mērojušas arī tālāku ceļu, taču galvenais, ka Latvijā ir, ar ko lepoties. Piemēram, piedāvājumā ir dažādi milti (bioloģiski audzēta produkcija) no zemnieku saimniecības Kaņepītes, Baudi produkti – sauso zupu un graudaugu maisījumi no dabīgām izejvielām u.c. L. Rulle uzsver, ka daudzi mazie ražotāji ir pateicīgi par iespēju izdevīgāk piedāvāt savu produktu, nevis katru, piemēram, batoniņu iepakot, kas ir vērā ņemams roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" gada sākumā Dreiliņos atklāja savu loģistikas centru, kura celtniecībā investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro. Daļa no šī centra ir uzņēmuma jaunā biroja telpas, kuras novērtējis arī Pasaules Dabas fonds, piešķirot "Zaļā biroja" sertifikātu.

Uzņēmuma birojā strādā vairāk nekā 200 darbinieku. Lai gan šobrīd daudziem darbs noris attālināti un esošās koptelpas skāruši distances ietekmēti pārkārtojumi, uzņēmumā cer, ka epidemioloģiskā situācija iespējami drīz ļaus atgriezties birojā telpās pilnā sastāvā. Esošais plānojums birojā ļauj ievērot nepieciešamo 2 metru distanci.

"Koncepta izstrādes posmā telpu dizainus veidojām, salāgojot dažādu departamentu vēlmes un funkcijas. Lai gan process bija izaicinošs, tomēr no bezpersoniskām biroja telpām spējām sasniegt veiksmīgu rezultātu – modernu un energoefektīvu darba vidi, kur dominē zaļās iniciatīvas un vienota dizaina filozofija," komentē "Lidl Latvija" biroja iekārtošanas projekta vadītāja Baiba Kauliņa – Pakalna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja akceptējusi Rīgas domes lēmumprojektu par jauna atkritumu savākšanas laukuma, kur uzglabās pārtikas eļļu un tauku atkritumus, izveidi Patversmes ielā 19, informē Rīgas dome.

SIA «Biomotorai Latvia», kas ir Lietuvā strādājošā uzņēmuma UAB «Biomotorai» meitas uzņēmums, vēlas ar potenciālajiem šāda veida atkritumu radītājiem - sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kafejnīcām, restorāniem, pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem - noslēgt atkritumu savākšanas līgumus. Saskaņā ar tiem uzņēmums atkritumu radītājiem bez maksas piešķirs atkritumu uzkrāšanai nepieciešamā izmēra (30 l, 60 l, 200 l vai 1000 l) plastmasas, hermētiskas, atbilstoši marķētas tvertnes. Sakrājot atkritumus, atkritumu radītāji varēs uzņēmumam nodot pilnās tvertnes, pretī saņemot tukšas un tīras tvertnes. Pilnās tvertnes tiks nogādātas atkritumu apsaimniekošanas vietā Patversmes ielā 19, Rīgā, kur tās tiks uzglabātas līdz tālākai pārvešanai (ne retāk kā reizi nedēļā) uz mātes uzņēmuma UAB «Biomotorai» ražošanas telpām, kur pārtikas eļļu un tauku atkritumi tiek pārstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru