Pārtika

Latvijas piens ražošanas procesu pilnveidē plāno investēt 237 000 eiro

LETA, 03.01.2023

Jaunākais izdevums

Piena pārstrādes uzņēmums SIA "Latvijas piens" ražošanas procesu pilnveidē plāno investēt 237 000 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums publicējis trīs konkursus, kas paredzēti reaktīvās jaudas kompensēšanas iekārtas iegādei, piena tvertņu piegādei un uzstādīšanai un saspiestā gaisa sistēmas iegādei.

Atbilstoši izsludinātajiem konkursiem projektus plānots pabeigt līdz 2024.gada 30.aprīlim. Līgumu izpildes vieta ir Jelgava.

Paredzamā līgumcena reaktīvās jaudas kompensēšanas iekārtas iegādei ir 12 000 eiro, piena tvertņu piegādei un uzstādīšanai - 200 000 eiro, bet saspiestā gaisa sistēmas iegādei - 25 000 eiro. Projekti tiks līdzfinansēti ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsta programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 2023.gada 16.janvārim.

"Latvijas piena" tehniskais direktors Imants Bozovičs norādīja, ka iepirkumi izveidoti uzņēmuma darbības uzlabošanai, fleksibilitātes palielināšanai un procesu kvalitātes paaugstināšanai.

Tāpat viņš norādīja ka uzņēmumā, domājot par nākotni, ir plāni iepirkt aukstuma iekārtas un izbūvēt noliktavu.

Jau ziņots, ka "Latvijas piens" apgrozījums 2021.gadā bija 38,512 miljoni eiro, kā arī kompānija guva peļņu 199 911 eiro apmērā.

"Latvijas piens" ir Latvijas lauksaimnieku veidots uzņēmums, kas darbu sāka 2012.gada nogalē. Uzņēmuma darbība orientēta uz Latvijā saražotā piena pārstrādi sierā un industriālajos piena produktos. Kompānijas kapitālā 75,1% pieder Vācijas "Eximo Agro-Marketing Aktiengesellschaft", 14,52% pieder lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps", 8,51% - piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai "Dzēse", bet 1,88% - kooperatīvajai sabiedrībai "VAKS".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras piena siltumenerģijas ražošanas tarifs varētu kāpt 5,5 reizes

LETA, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras piens" siltumenerģijas ražošanas tarifs oktobrī varētu pieaugt 5,5 reizes, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Uzņēmums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza siltumenerģijas ražošanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu.

Piedāvājums paredz siltumenerģijas ražošanas tarifa būtisku pieaugumu, tam kāpjot par 453,87% - no 74,73 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 339,18 eiro par MWh bez PVN.

Šāds tarifs spēkā varētu stāties 1.oktobrī. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar kurināmā izmaksu sadārdzinājumu.

Kā liecina portālā "Firmas.lv" pieejamā informācija, AS "Valmieras piens" dibināta 1991.gadā un tās pamatkapitāls ir 5,53 miljoni eiro. Uzņēmuma 2021.gada apgrozījums bija 35,95 miljoni eiro, gadu noslēdzot ar 0,22 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elpas piemērs spilgti ilustrē, kāpēc svarīgi atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 27.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē un ieviešanā tirgū, informē uzņēmumā.

Radīti divi jauni zīmola "Ekselence" un "Tio" produkti. Tostarp "Ekselence" ar lazdu riekstu griljāžu un nugas mērci sākotnēji būs pieejams tikai Latvijas veikalos, bet nākamgad to plānots eksportēt arī uz citām valstīm, tai skaitā Dienvidrietumāziju. "Tio" saldējumu klāsu papildinājis "Tio" ar valriekstu garšu.

Pārtikas koncerns "Food Union" 2021.gadā Latvijā strādāja ar 111,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus kompānijas bruto peļņa samazinājās par 5% - līdz 25,5 miljoniem eiro.

"Food Union" grupa 2021.gadā Eiropā sasniedza 291 miljona eiro apgrozījumu.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozarē Latvijā jākāpina efektivitāte un nepieciešama modernizācija, bet, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un nozares sadrumstalotību, to nevar panākt, atzina AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš skaidroja, ka Latvijas piena nozares sadrumstalotība ir iemesls, kāpēc piena iepirkuma no zemniekiem cenas bijušas tik zemas, bet līdz ar mazajām cenām samazinājies arī piena saimniecību skaits Latvijā.

Bērtulsons uzsvēra, ka piena pārstrāde iet kopā ar piena ražošanu, un lielākais izaicinājums piena pārstrādes uzņēmumiem ir piena ražošanas apmēru samazināšanās, jo pēcāk no jauna uzsākt vai atsākt piensaimniecību ir dārgs un ilgs process - govs pienu sāk ražot tikai pēc diviem gadiem, turklāt Latvijā pietrūkst zootehniķu un vetārstu.

Tāpat Bērtulsons norādīja, ka pirms apmēram diviem gadiem Latvijā sasniegts punkts, kad piena ražošanas apmērs lielajās saimniecībās vairs nekompensē mazo piena saimniecību izziešanu no tirgus. Viņš paredzēja, ka piena pārstrādātājiem arvien vairāk stresa sagādās problēmas ar izejvielu pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" līdz šā gada 31.decembrim fiksēs cenas 100 pieprasītākajiem produktiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Programma ieviesta, lai sniegtu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem rudens un ziemas sezonā, kad, ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, būtiski pieaugs ierastie mājsaimniecību izdevumi.

Līdz gada beigām "Rimi" veikalos tiks samazinātas un fiksētas cenas tādās pārtikas produktu kategorijās kā piens, maize, augļi, dārzeņi, gaļa, zivis, kā arī pirmās nepieciešamības higiēnas precēm, piemēram, zobu pastai, autiņbiksītēm bērniem un citām. Pirmajā cenu pazemināšanas un fiksēšanas posmā ietvertajā preču klāstā 90% veidos pieprasītākie pārtikas produkti, pārējos 10% - pirmās nepieciešamības higiēnas preces.

"Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norāda, ka līdz ar inflācijas kāpumu "Rimi" ik dienu saņem desmitiem pieteikumu no sadarbības partneriem par ražošanas izmaksu un produktu cenu pieaugumu, kas jāatspoguļo arī veikala piedāvājumā, un ekspertu prognozes liecina, ka izmaksu kāpums tirgū turpināsies. Savukārt klientu paradumu tendences rāda, ka cilvēki arvien aktīvāk pārskata ne tikai savu ikdienas produktu izvēli, bet arī patērētās pārtikas daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 15 000 eiro divu veidu "Kārums" sieriņu izveidē, informē "Food Union" pārstāvji.

Tostarp uzlabota "Kārums" kivi biezpiena sieriņa recepte, kā arī radīts jauns sieriņš ar želejas konfektēm.

"Food Union" norāda, ka sākotnēji abu veidu sieriņi būs pieejami tikai Latvijā, bet drīzumā tos ir plānots eksportēt arī uz Lietuvu, Igauniju, Lielbritāniju, Īriju un citām Eiropas valstīm.

Food Union investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē 

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē...

Vienlaikus "Food Union" piena produktu zīmola vadītāja Ilva Veidemane norāda, ka kopumā šogad atjaunotas trīs iepriekš pārdotas biezpiena sieriņu garšas, bet gada nogalē tiks prezentēts jaunas garšas "Kārums" jogurts.

Jau vēstīts, ka pārtikas koncerns "Food Union" 2021.gadā Latvijā strādāja ar 111,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas bruto peļņa samazinājās par 5% - līdz 25,5 miljoniem eiro. "Food Union" grupas apgrozījums Eiropā 2021.gadā veidoja 291 miljonu eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux".

"Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā. Koncerna lielākais akcionārs ir Andrejs Beshmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Tērvete food” komanda 2022. gadā ir rūpīgi strādājusi pie zīmola “Druvas saldējums” attīstības un vairāku jaunu produktu līniju izveides.

Gada nogalē uzņēmums saņēmis sertifikāciju bioloģisku saldējumu ražošanai un ievieš tirgū pirmos bioloģiskos saldējumus bērniem sadarbībā ar Latvijā plaši zināmo un iemīļoto bērnu seriālu “Tutas lietas”.

Ņemot vērā tendenci iegādāties ne tikai gardus, bet arī pēc iespējas dabīgus un tīrus produktus, kā arī, domājot par ietekmi uz vidi, “Druvas saldējums” produktu klāsts papildināts ar diviem bioloģiskiem produktiem, piedāvājot klasisko vaniļas un šokolādes saldējumu.

“Bioloģiskā saldējuma tirgus pēdējo desmit gadu laikā pasaulē ir strauji pieaudzis, tāpēc, domājot par saldējumu pašiem mazākajiem, pieņēmām lēmumu radīt tieši bioloģiskās izcelsmes produktus, lai nodrošinātu dabiskāko pieeju,” stāsta SIA “Tērvete food” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" pagājušajā gadā sācis biezpiena sieriņu "Kārums" eksportu uz Norvēģiju un Uzbekistānu, informē "Food Union" pārstāvji.

Pērn uzņēmums palielināja eksporta apjomus astoņās valstīs, tai skaitā atjaunoja eksportu uz Ukrainu līdzvērtīgā apjomā kā pirms kara.

Papildus Norvēģijai un Uzbekistānai "Food Union" 2022.gadā atradis jaunus eksporta klientus krēmsiera, biezpiena sieriņu un saldējuma produktiem arī Īrijā, Turcijā, Nīderlandē un Kazahstānā. Tāpat par trīs reizēm palielinājušies eksporta apjomi uz Poliju, Moldovu un Igauniju.

"Food Union" Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holodnaja secina, ka pērn ieguldītie resursi jaunu eksporta partneru piesaistē, dalība vairākās ārzemju pārtikas izstādēs un potenciālo partneru uzņemšana Latvijā "Rīgas piena kombinātā", ir vainagojušies ar labiem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru