Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Latvijas augstskolu nākotni noteiks spēja tikt galā ar augstākās izglītības globalizācijas izaicinājumiem, ārvalstu studentu skaita palielināšana būtu atbalsts tautsaimniecībai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ik gadu divas no lielajām augstskolām – Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – kopā uzņem vairāk nekā 1000 ārzemju studentu. Šobrīd RSU ir lielākais ārzemju studentu skaits – 1233 ārvalstnieki, no kuriem 87% studē medicīnu, 11% apgūst stomatoloģiju. Kopumā 28 Latvijas augstskolās un četrās koledžās pašlaik studē 5272 ārvalstnieki.

Ienes miljonus eiro

RSU ir aprēķinājusi, ka ārvalstu studenti studiju laikā nodrošina vairāk nekā 500 miljonu eiro lielu pienesumu, jo katrs ārvalstu students katru gadu vidēji Latvijas tautsaimniecībā ienes vairākus desmitus tūkstošus eiro. Šo summu veido gan studiju maksa, gan visi sadzīves izdevumi, gan nodokļi no pasniedzēju atalgojuma u.c. RSU attīstības prorektors Toms Baumanis ir pārliecināts, ka augstākās izglītības sistēma ir eksportspējīga tautsaimniecības nozare, taču, neveicot nepieciešamās pārmaiņas, augstākās izglītības konkurētspējas priekšrocība lēnām saruks. Augstākās izglītības eksporta apvienības vadītājs, Biznesa augstskolas Turība studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs norāda, ka izglītības eksports Latvijai ir nepieciešams, tas veicina gan augstskolu internacionalizāciju, gan pazīstamību, kā arī piesaista ekonomikai ik gadu apmēram 30 milj. eiro studiju maksā un studentu uzturēšanās izmaksās. Viņš uzskata, ka augstskolas aktīvi nodarbojas ar studentu piesaisti, bet no valsts puses būtu vēlams palielināt to valsts iestāžu kapacitāti, kas tieši iesaistītas ārvalstu studentu ierašanās procesā Latvijā, – vēstniecību, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Akadēmiskās informācijas centra u.c.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo vadībā un pārvaldībā veiktas izmaiņas - līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Henriks Karmo aktīvāk iesaistīsies uzņēmuma ikdienas darbā, pievienojoties tā valdei.

Savukārt uzņēmuma padomes darbu turpmāk vadīs Valdis Vancovičs, kurš līdz šim bija padomes loceklis.

Valdis Vancovičs ir viens no Indexo dibinātājiem, ilggadējs TELE2 valdes priekšsēdētājs, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis un viceprezidents. Padomē turpina darbu Normunds Bergs, Renāts Lokomets, Pāvels Šnejersons, Svens Dinsdorfs un Edgars Zālītis.

«Gadā kopš Indexo starta esam paveikuši daudz. Pensiju pārvaldības tirgū beidzot ir konkurence, būtiski labāka ir atklātība nosacījumos, tiek aktīvi virzītas citas pozitīvas izmaiņas – piemēram, 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība. Padome arī turpmāk atbalstīs un sekmēs augsti profesionālās Indexo vadības komandas iesākto darbu,» komentē Valdis Vancovičs.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir palielinājusi pamatkapitālu līdz 3 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas, jo "Indexo" pārvaldīto aktīvu vērtība tuvojas 200 miljoniem eiro, kas ir likumā noteikta robeža augstākām kapitāla prasībām.

"Indexo" kopš dibināšanas ir bijis visstraujāk augošais Latvijas pensiju tirgus dalībnieks, un jaunais kapitāla apjoms ļaus turpināt uzņēmuma veiksmes stāstu.

"Šī ir pirmā pamatkapitāla palielināšana kopš "Indexo" licences saņemšanas. "Indexo" divarpus gadu laikā ir izveidojis spilgtu zīmolu, veiksmīgu biznesa modeli, uzticīgu klientu loku un biznesa kultūru, kas balstīta cīņā par labāku finanšu vidi Latvijā. Investori "Indexo" akcijas iegādājās par cenu, kas novērtē uzņēmumu 10 miljonu eiro vērtībā pirms kapitāla piesaistes - tas apliecina ticību gan "Indexo" sasniegtajam, gan spēcīgam izaugsmes potenciālam," saka Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Eksportētāju ieskatā Veselības ministrijas piedāvātais risinājums pandēmijas izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi (ko nosaka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija), kā arī tas, ka ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas telpās, radīs katastrofālas sekas Latvijas eksporta konkurētspējai reģionā ilgtermiņā.

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” kategoriski iebilst pret šiem ierosinājumiem un uzsver, ka šādu rīcības modeli neizvēlas neviena valsts mūsu reģionā.

“Lai gan ir nepieciešams apturēt pandēmijas izplatību un novērst trešā viļņa izplatību, tomēr sākt veidot sarakstus ar ražojošajiem uzņēmumiem, kas šobrīd drīkst strādāt ir neracionāls solis. Mēs ļoti spilgti atceramies pandēmijas sākumu, kad tika definētas atbalstošās nozares pēc NACE kodu klasifikācijas un kādu ietekmi tas atstāja uz uzņēmumiem, kuri izkrīt cauri šāda veida filtram. Uzņēmumos var veikt pastiprinātu testēšanu un laicīgi noķert iespējamu perēkli, kas mums, neesot ārstiem, liekas daudz efektīvāks instruments kā ekonomikas apturēšana un sagraušana,” uzskata Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vairāku uzņēmēju organizāciju pārstāvji vēstulē, kas adresēta valsts amatpersonām, aicina nekavējoši ieviest obligātu dabaszinātņu eksāmenu, informē Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijā.

Vēstules autori norāda, ka uzņēmēji jau iepriekš aicinājuši valdību uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas bažas un ignorējušas briestošo problēmu.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā, tādējādi Latvijā augstskolas absolvē tikai pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kuriem jāaizpilda 3500 budžeta vietu augstskolās. Tāpat Latvija pašlaik ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā.