“Šobrīd airBaltic ir tādā nogaidīšanas stadijā – lai tas attīstītos un spētu kaut kādā mērā konkurēt tirgū, tam ir steidzami nepieciešams finansējums. Līdz ar atteikšanos no IPO reālākais un praktiski vienīgais pozitīvais scenārijs ir valsts subsīdija, bet lēmums par tās piešķiršanu būtu politiska sevis iznīcināšana pirms vēlēšanām. Tāpēc diezgan droši var teikt, ka šis lēmums netiks kustināts līdz pat vēlēšanām,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

Eksperts norāda, ka, lai gan plānots nolīgt kārtējos biznesa konsultantus, kuriem būs jāizstrādā alternatīvi finansējuma piesaistes scenāriji, tomēr pie šī brīža situācijas avio nozarē jau šobrīd var apgalvot, ka vienīgais dzīvotspējīgākais scenārijs ir valsts atbalsts. Lai arī finanšu rādītājos ir vērojami uzlabojumi, tomēr lielo zaudējumu dēļ, sarežģītās situācijas nozarē un ierobežotā ģeogrāfiskā potenciāla dēļ maz ticams scenārijs ir kāda vērtīga investora piesaiste, kura plānos būtu attīstīt lidsabiedrību, nevis iegūt vērtīgos aktīvus.

“Maz ticams ir scenārijs, ka valsts par sviestmaizi vai “vienu eiro” izvēlēsies savu daļu atdot “Lufthansa” vai kādai citai aviosabiedrībai, kuras interese būtu iegūt lidsabiedrības floti, nevis to attīstīt kā reģionālo lidojumu centru. “airBaltic” ietekme uz valsts ekonomiku ir jāvērtē plašākā mērogā. Pirmkārt, “airBaltic” ir garants tūrisma eksportam, atvedot uz Rīgu lielu skaitu tūristu gadā, un Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus ar vairāk nekā 50% reisiem tas ir enkurklients Rīgas lidostai un tās veiksmes stāsts. Šobrīd ambiciozus attīstības plānus ir pieteikusi Viļņas lidosta, līdz ar tās paplašināšanos uzsākot arī cenu karus, par ko liecina arī Ryanair paziņojumi. Tas nozīmē, ka, pazaudējot “airBaltic”, Latvija var zaudēt tās priekšrocības ar Lietuvu. Mūsu valsts savulaik jau pazaudēja savas pozīcijas dzelzceļa kravu pārvadājumos, šis būtu risks arī zaudēt līdera pozīcijas pasažieru avio pārvadājumos, kas viennozīmīgi atstās ekonomisku ietekmi. Tāpēc maz ticams ir scenārijs, ka valsts atteiksies no savas līdzdalības avio kompānijas glābšanā, ja nenotiks brīnums un neatradīsies kāds vērtīgs investors, kas vēlēsies turpināt attīstīt “airBaltic” Latvijas intresēs,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

DHL GoGreen Plus programma, ko piedāvā DHL Express, sniedz uzņēmumiem iespēju samazināt CO₂ emisijas (turpmāk – emisijas) un veidot tīrāku, ilgtspējīgāku vidi nākamajām paaudzēm. Par to intervijā Dienas Biznesam pastāstīja DHL Express Latvia rīkotājdirektors Artis Dekšenieks.

DHL Group (turpmāk – Grupa) ietilpst divi plaši zināmi zīmoli — DHL un Deutsche Post. DHL Express Latvia ir Grupas meitasuzņēmums, kas nodrošina starptautisko ekspressūtījumu pārvadājumus – dokumentus, pakas, kā arī paletes. Kāda ir Grupas kopējā stratēģija, un kādu lomu tajā ieņem Latvijas uzņēmums?

Es nedaudz precizēšu par Grupas struktūru. Tās sastāvā ir vairāki biznesa virzieni, tostarp DHL Express jeb starptautisko eksprespārvadājumu pakalpojums, ko Latvijā pārstāv mūsu uzņēmums – DHL Express Latvia. Grupā ietilpst arī loģistikas virziens (sauszemes kravu pārvadājumi, jūras pārvadājumi), kas darbojas arī Latvijā, kā arī Deutsche Post — pasta un e‑komercijas pakalpojumi.

Avio pasažieru plūsmai beidzot atgriežoties pirmspandēmijas līmenī, Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” 2024. gadā veica vairāk nekā 68 tūkstošus lidojumu, kas ir par 43,4% vairāk nekā gadu iepriekš un pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē gada laikā pārvadāja vairāk nekā 10miljonus pasažieru (+62,5%).

"Paralēli kapacitātes nodrošināšanai mūsu klientiem, “SmartLynx” prioritāte šogad bija efektivizācija – gan pārskatot flotes resursus, gan veicot izmaiņas uzņēmuma pārvaldes struktūrā. Saglabājot līdzīgu gaisakuģu skaitu, ar kādu noslēdzām iepriekšējo gadu, esam spējuši ievērojami kāpināt gan veikto lidojumu, gan pārvadāto pasažieru skaitu, kas ir liels sasniegums mūsu komandai," skaidro Edvins Demeņus,“SmartLynx Airlines” izpilddirektors, "Šogad esam veikuši dažādas izmaiņas aviokompānijas darbībā un esmu drošs, ka esam uz pareizā ceļa, lai saglabātu veiksmīgo attīstības trajektoriju arī 2025. gadā."

Kravu pārvadājumi uzņēma apgriezienus 2024. gada otrajā pusē un tiek plānots, ka pieprasījums turpināsies arī 2025. gadā. Neraugoties uz to, pārvadāto apjomu ziņā, aizvadītajā gadā novērots nelielskritums par 6,8% salīdzinot ar 2023. gadu. Šobrīd uzmanības centrā ir e-komercijas kāpuma izraisītais pieprasījums pēc avio kravu pārvadājumiem. Tiek plānots, ka nākamgad šis tirgus segments varētu augtpar teju 6%, kāpinot izaugsmi arī tālākos gados.

Nopietnu un lielu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Komentējot 2024.gada nogales lidmašīnu katastrofas Kazahstānā un Dienvidkorejā, Vestfāls norādīja, ka aviācijas nozare ir ļoti stingri regulēta nozare, kurā pilnīgi jebkurš negadījums un incidents tiek ļoti skrupulozi un detalizēti izmeklēts.

"Lai gan tieši pagājušā gada decembris aviācijas industrijai diemžēl bija ļoti traģisks, tomēr ir jāuzsver, ka tie gluži nav regulāri un sistemātiski gadījumi, un lielu, nopietnu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās. Noteikti varam teikt - civilā aviācija un lidošana ir drošāka nekā jebkad agrāk," sacīja Vestfāls.

Kā visbiežākos iemeslus dažādiem aviācijas incidentiem viņš minēja cilvēcisko faktoru, tehniskās kļūmes un laika apstākļus, piebilstot, ka visas kompetentās un regulējošās iestādes, piemēram Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA), ļoti nopietni strādā, lai ar uzlabotiem procesiem un inovācijām nodrošinātu maksimālu pasažieru drošību.

Obligāta vismaz 2% ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) izmantošana aviācijā šogad sadārdzinās degvielas iegādes un arī piegādes izmaksas, sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Viņš norādīja, ka no šā gada 1.janvāra stājās spēkā Eiropas Savienības (ES) noteikumi, kas uzliek par pienākumu arī aviācijā obligāti izmantot vismaz 2% SAF degvielas piedevu.

Vestfāla ieskatā, tas sarežģīs un sadārdzinās degvielas iegādes un arī piegādes izmaksas, jo šādas degvielas piedevas ražošanas process joprojām ir dārgs un pieejamie SAF apjomi ir ļoti nelieli.

Tāpat viņš norādīja, ka šogad ir sagaidāmi citi jauni nodokļi un nodevas, kas var būtiski ietekmēt visu avio nozari.

"Prognozējam, ka joprojām būs vērojams liels pieprasījums pēc avio pakalpojumiem, bet jārēķinās ar esošajām kapacitātēm un līdzīgiem izaicinājumiem kā pagājušajā gadā, kas saistīti ar lidaparātu piegādēm un to tehniskajām apkopēm, detaļu pieejamību, kā arī darba spēka pieejamības faktoriem," sacīja Vestfāls.

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

RIX Rīgas lidosta izsludina starptautisku konkursu pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanai, lai nodrošinātu mūsdienīgu pasažieru pieredzi un veicinātu neaviācijas ieņēmumu pieaugumu esošajās komercplatībās un turpmāk – arī paplašinātajā lidostas terminālī.

Konkursa nolikums, kas izstrādāts, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības likumu, paredz lidostas komercplatību sadalījumu četrās lotēs – beznodokļu tirdzniecības veikali, mazumtirdzniecības (conveniance) veikali, ēdināšanas vietas un biznesa zāles pakalpojumi. Sākotnēji konkursā izvēlētais operators (vai operatori) pārvaldīs esošās komercplatības, bet pēc lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma pabeigšanas vēl 10 gadus varēs turpināt darbu jaunajās, aptuveni divas reizes plašākajās telpās.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Avio ceļojumi ir kļuvuši par kompleksu pasažieru pieredzes notikumu, ko veido gan lidostas pamata pakalpojumi, gan pievienotā vērtība, ko sniedz iepirkšanās, atpūtas un izklaides pasākumi lidostā. Meklējot jaunus komercplatību operatorus Rīgas lidostā, mums ir iespēja to pilnībā pārvērtēt un veidot jaunu kvalitātes līmeni. Šis konkurss ir nozīmīga daļa mūsu stratēģiskajā attīstībā, lai uzlabotu ceļošanas pieredzi Rīgas lidostā un veidotu augstākā līmeņa komercpartnerības. Mēs meklējam moderni domājošus un nozarē pieredzējušus partnerus, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi īstenotu Rīgas lidostas stratēģisko virzību – kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas piedāvā izcilus, inovatīvus pakalpojumus un aizraujošu, nevainojamu pasažieru pieredzi.”

Rīgas ostas teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība.

Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un nodrošinot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau tuvāko gadu laikā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Projekts top sadarbībā ar investoriem no Ukrainas un Rīgas ostas uzņēmumu SIA PARS TERMINĀLS un tas iekļauts LIAA prioritāro investīciju projektu sarakstā. Šobrīd jaunās ražotnes būvprojekts atrodas saskaņošanā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā. Uzreiz pēc saskaņošanas tiks uzsākta atjaunīgās degvielas produktu ražotnes būvniecība.

“Jaunā ražotne ir solis esošā biznesa modernizācijā. Ar Ukrainas partneriem mēs radīsim ekonomisko neatkarību no piegādēm ārzemēs, tādā veidā saīsinot loģistikas ķēdes un iegūstot augstas pievienotās vērtības produktus, kas šobrīd Baltijā tiek vienīgi importēti. Ar šādu rūpnīcu tiešie ieguvēji būs gan degvielu tirgotāji, gan arī aviācijas sektors. Ražotne nodrošinās papildus izaugsmi citiem uzņēmumiem vides nozarē, ar ko mēs plānojam sadarboties, lai nodrošinātu izejvielu piegādi, kas atbilst biodegvielu ražošanas standartiem,” galvenos ieguvumus jaunajai ražotnei uzskaita SIA PARS TERMINĀLS līdzīpašnieks Armands Sadauskis.

Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, nolēma piešķirt 752 000 eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), noskaidroja aģentūra LETA.

Ņemot vērā drošības situāciju Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrijai (ĀM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) uzdots nodrošināt Latvijas valstspiederīgajiem nacionālās aviokompānijas "airBaltic" organizētus repatriācijas reisus un evakuāciju no attiecīgā reģiona.

Vienlaikus ĀM, ja nepieciešams, jānodrošina Latvijas valstspiederīgo evakuācija no AAE ar sauszemes transportu uz AAE kaimiņvalstīm.

Valdība vienojās, ka, īstenojot repatriācijas un evakuācijas pasākumus, prioritāte piešķirama ģimenēm ar bērniem, nepilngadīgajiem, personām ar veselības un kustību traucējumiem, grūtniecēm, senioriem, personām ar invaliditāti, bērniem bez pavadoņa un citām sociāli mazaizsargātajām personām.

VAS “Latvijas Pasts” atjaunojis klientu sūtījumu pieņemšanu piegādēm uz Omānu un Saūda Arābiju, informē uzņēmumā.

Visu veidu sūtījumus ir iespējams noformēt no 10. marta. Stabilizējoties ģeopolitiskajai situācijai Tuvo Austrumu reģionā un atjaunojoties avio satiksmei un loģistikas plūsmai, “Latvijas Pasts” atsācis pieņemt klientu sūtījumus piegādēm uz Omānu un Saūda Arābiju.

Šobrīd ir atjaunota savstarpēja sūtījumu apmaiņa ar attiecīgajām valstīm, taču uzņēmums turpina sekot līdzi aktuālajai situācijai.Sūtījumi, kas, apturot piegādes, atradās pie “Latvijas Pasta” vai sadarbības partneriem, tagad tiek apstrādāti pēc FIFO (first in, first out) principa, prioritāri piegādājot senākos sūtījumus.

Partijas Zaļo un Zemnieku savienība un partijas Progresīvie attiecības koalīcijā tikai maigā interpretācijā var dēvēt par ķīviņiem. Publiskajā komunikācijā dažubrīd izskatās, ka šīs partijas ir divās dažādās koalīcijās. Lielisks piemērs ir pēdējais ķīviņš par 30 miljonu aizdošanu nacionālajai lidkompānijai airBaltic.

No vienas puses, ZZS tēloja, ka ir aizvainoti par koku skandālu un visu to slikto, ko Progresīvie bija pamanījušies pateikt par Latvijas Valsts mežu negūto peļņu aptuveni 50 miljonu eiro apmērā, tādēļ, raugi, kredīts nav dodams. Es vismaz tā sapratu, lai gan oficiāli dokumenti ir kārtībā un iemesls cits. Citādi, naudu dos, Zemkopības ministrs Armands Krauze sēž savā krēslā un pat neizskatās iesprindzis par Progresīvo retoriku iepriekš. No otras puses, zemnieki ne reizi vien ir pamanījušies sarunāt šķērsām Progresīvo naratīviem. Var sākt kaut ar Stambulas konvenciju un beigt ar minēto aizdevumu, kur debates krasi noslēdza premjere Evika Siliņa.

Rīgas ostas teritorijā sadarbībā ar investoriem no Ukrainas taps Baltijas mērogā pirmā atjaunīgās degvielas - HVO (hidrogenētās augu eļļas) un SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielu) produktu ražotne.

Šie inovatīvie, augstas pievienotās vērtības produkti ir plaši pieprasīti gan Latvijā, gan Eiropā, jo atbalsta klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu, vienlaikus projekta īstenošana būtiski stiprinās Latvijas eksportspēju un enerģētisko neatkarību no degvielas piegādēm ārvalstīs.

Lai iepazītos ar SIA PARS TERMINĀLS īstenoto projektu, apskatītu plānoto ražotnes vietu Kundziņsalā, kā arī pārrunātu vēl citus ostā īstenotos atjaunīgās enerģijas projektus, 26.novembrī Rīgas ostu apmeklēja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. “Ilgtspējīga domāšana, veidojot jaunu, ilgtermiņā pieprasītu atjaunīgās degvielas ražotni Rīgas brīvostas teritorijā, ir ekonomiski tālredzīgs veids, kā apstākļos, kad tranzīta kravu apjoms reģionā mazinās, palielināt Latvijas kā ilgtspējīgas enerģijas ražotāja ietekmi Baltijas reģionā. Atjaunīgās degvielas rūpnīca stiprinās enerģētisko neatkarību, radīs 120 augsti kvalificētas darba vietas, vienlaikus nodrošinot Latvijas lauksaimniekus ar stabilu, enerģētiski ietilpīgas kultūras pieprasījumu un palīdzēs Latvijai pildīt klimatneitralitātes mērķus,” vizītes laikā norādīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.