Jaunākais izdevums

Policija ceturtdien nošāvusi uzbrucēju, kurš bēguļoja kopš apšaudes sarīkošanas pie Strasbūras Ziemassvētku tirdziņa otrdienas vakarā.

Vairāk nekā 700 policistu meklēja 29 gadus veco Šerifu Šekatu.

Kā pavēstīja avots, Šekats tika nošauts Strasbūras Neidorfas rajonā, kurā policija iepriekš ceturtdien bija izvērsusi operāciju.

Pēc avotu sniegtās informācijas, aizdomās turamais atklājis uguni uz policistiem un atbildes ugunī nogalināts.

Šekata sarīkotajā apšaudē tika nogalināti trīs, bet ievainoti 13 cilvēki. Vienam no upuriem iestājusies smadzeņu nāve.

LASI ARĪ:

Papildināta - Francijā turpinās Strasbūras šāvēja meklēšana

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Francijā turpinās Strasbūras šāvēja meklēšana

LETA--BBC/REUTERS, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas policija turpina meklēt vīrieti, kurš otrdienas vakarā sarīkoja apšaudi Strasbūrā, un aizturējusi piecus cilvēkus, bet ne galveno aizdomās turamo.

Šāvējs, kurš nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 12, identificēts kā 29 gadus vecais Šerifs Šekats, kurš dzimis Strasbūrā. Viņš jau iepriekš bijis zināms policijai par noziegumiem, kas nebija saistīti ar terorismu. Viņš ir bijis notiesāts gan Francijā, gan Vācijā, un pavadījis kādu laiku cietumā, sacīja iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Francijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess intervijā radiostacijai «France-Inter» atklāja, ka policija aizturējusi piecus cilvēkus, bet šāvējs vēl nav notverts. Iespējams, ka viņš aizbēdzis uz Vāciju.

Uzbrucēja motīvi vēl nav noskaidroti, sacīja Nunjess.

Telekanāls «BFM TV» ziņoja, ka aizdomās turamais aizbēga no sava dzīvokļa otrdienas rītā, kad tur ieradās policija, lai dzīvokli pārmeklētu saistībā ar kādu laupīšanu. Dzīvoklī esot atrastas granātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bojāgājušo skaits Strasbūras teroraktā pieaudzis līdz pieciem, svētdien pavēstīja Francijas varasiestādes.

No dzīves svētdien aizgājis 36 gadus vecais Polijas pilsonis Barto Pedro Orents-Nadzelskis, kurš Strasbūrā dzīvojis aptuveni 20 gadus, pavēstīja Parīzes prokuratūra.

Brīdī, kad noticis uzbrukumus, viņš kopā ar draugiem centies nepieļaut, ka terorists iekļūst kādā bārā. Tajā brīdī Orents-Nadzelskis guvis nopietnu savainojumu. Turpat tika ievainots arī Itālijas pilsonis Antonio Megalici, kurš no dzīves aizgāja piektdien.

Teroraktu otrdienas vakarā Strasbūras centrā Ziemassvētku tirdziņa apkaimē sarīkoja 29 gadus vecais marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats. Uzbrukuma laikā terorists saucis «Allahu Akbar» («Dievs ir dižens»).

Terorists cilvēkos raidīja šāvienus, kā arī uzbruka ar nazi. Divi cilvēki gāja bojā uzbrukuma vietā, bet viens neilgi pēc tam nomira slimnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cik un par ko maksā EP deputātiem?

Kristīne Harmsena, speciāli DB, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Boldžas kafija īpašnieks Mārtiņš Rozenbergs kopā ar draugu Uģi Pineti Mārupē atvēris kafijas bodīti Coffee Stop.

Investīcijas un ieguldītā darba apjoms izrādījies lielāks nekā uzņēmēji sākotnēji plānojuši, taču vienlaikus ar to rēķinājušies. Šobrīd kafijas bodītes atvēršanā Mārupē investēti aptuveni 6000 eiro.

Pēc U. Pinetes stāstītā, kafijas namiņš atvērts, jo novērota nepieciešamība pēc šāda veida produkta Mārupē. «Arī šobrīd, kad sākam izziņot, kas mēs tādi esam un ko piedāvāsim, atsaucība un interese ir samērā liela. Tas dod cerību, ka ar ideju neesam nošāvuši pilnīgi greizi un Mārupes iedzīvotājiem esam interesanti. Iespējams, neesam izvēlējušies pašu piemērotāko laiku atvēršanai, jo līdz ar rudeni cilvēkiem parasti vairāk patīk pavadīt laiku mājās, Bet tā nu viss ir sanācis un ceram, ka spēsim piedāvāt produktu, kas liks Mārupes iedzīvotājiem un viesiem biežāk izkustēties ārpus mājas,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzbrucējs Parīzes policijas galvenajā mītnē nogalinājis četrus policistus

LETA--AFP, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds vīrietis ceturtdien Parīzes policijas galvenajā mītnē uzbrucis ar nazi policistiem, četrus no viņiem nogalinot, bet pats ticis nošauts, ziņo avoti.

Francijas mediji vēsta, ka uzbrucējs strādājis administratīvā amatā stingri apsargātajā ēkā un policisti viņi nošāvuši ēkas pagalmā.

Izmeklētāji uzskata, ka uzbrukumu izraisījis strīds darba vietā.

Kā pavēstīja policijas arodbiedrības pārstāvis, uzbrucējs izmantojis keramikas nazi. Viņš uzbrukumu sācis savā birojā un tad pārvietojies pa ēku.

Parīzes centrā esošā ēka noslēgta un notikuma vietā atrodas ārkārtas dienestu automašīnas. Slēgta arī vismaz viena metro stacija.

Policijas galvenā mītne atrodas netālu no Parīzes Dievmātes katedrāles un citiem populāriem tūrisma objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām pasaules valstīm var draudēt jauns islāmistu terorisma vilnis, jo tuvākajā laikā no cietumiem iznāks terorisma atbalstītāji, kas izcieš salīdzinoši nelielus sodus, brīdināja Interpola ģenerālsekretārs Jirgens Štoks.

Šo situācija var raksturot kā ««Islāma valsts» - versija 2.0», viņš sacīja.

Daudziem terorisma atbalstītājiem piespriesti mazi sodi, nesaistot tos ar konkrētiem uzbrukumiem. Agrīno terorisma atbalstītāju paaudze «pēc dažiem gadiem iznāks brīvībā», brīdināja Štoks.

«Tā kā «Islāma valsts» ir sakauta ģeogrāfiski, šie cilvēki mēģinās pārvietoties uz citiem reģioniem, piemēram, uz Dienvidaustrumāziju vai Āfriku, vai arī paliks Eiropā, lai īstenotu uzbrukumus,» viņš prognozēja.

Cietumiem joprojām ir svarīga loma radikālo ideoloģiju veidošanās procesā, skaidroja Štoks, kā piemēru minot neseno Strasbūras teroraktu.

To pastrādāja 29 gadus vecais arābu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats, kurš atradies policijas redzeslokā un 27 reizes saukts pie atbildības par dažādiem likumpārkāpumiem Francijā, Vācijā un Šveicē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz ar Brexit Eiropu atstāj arī angļu valoda

Jānis Goldbergs no Strasbūras, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 24 stundām Eiropas parlamenta ēkā Strasbūrā ir pilnīgi skaidrs, ka pēc britu aiziešanas no Eiropas politikas arī angļu valoda, vismaz Eiroparlamentā, ir kļuvusi par otršķirīgu.

11. februārī Eiropas parlamentā deputāti aktīvi apspriežas, jo rīt gaidāms balsojums par to, kā turpmāk veidot attiecības ar Lielbritāniju. Lai arī britu premjers Boriss Džonsons paziņojis, ka līdz šā gada beigām vajadzētu ieviest skaidrību un līgumu slēgšanu pabeigt, Strasbūras gaiteņos vienprātības šajā lietā nav.

Skaļi visi skandē cik ļoti britiem vajag Eiropas tirgu un cik nabagi viņi paliks, ja zaudēs iespēju eksportēt uz ES, bet tajā pašā dienā ir arī balsojums par Eiropas daudzgadu budžetu, kurā šajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam būs aptuveni par 6% mazāk naudas nekā iepriekš. Tas viss britu dēļ.

Var gadīties, ka briti aizvāks savu karaspēku no Austrumeiropas, piemēram, Igaunijas. Sarunas ar britiem, samērā grūtie lēmumi jau 12. februārī par ES daudzgadu budžetu, kur vēl ne tuvu viss nav skaidrs, skarbās klimata politikas prioritātes - tas viss Eiroparlamenta koridoros tiek apspriests franciski. Vairs nekādas angļu valodas. Franciski koridoros runā gan vācieši, gan poļi un visā šajā ir jūtams arī tāds kā aizvainojums par britu aiziešanu. Aizvainojums, spītība, kā arī sapratne pēc noklusējuma, ka arī ES zaudē pamatīgu partneri daudzās lietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pečaku lūdz apsūdzēt par iespējamām nelikumībām attīstot infrastruktūru Krievu salā

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu Aigaru Pečaku par iespējamu prettiesisku, neefektīvu un neekonomisku rīcību, vadot un īstenojot projektu par infrastruktūras attīstību Krievu salā, noskaidroja aģentūra LETA.

Amatpersonu rosināts apsūdzēt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, neminot amatpersonas vārdu informēja Valsts policijā.

VP informēja, ka apsūdzību rosināts celt pret amatpersonu, kura Rīgas brīvostas pārvaldnieka prombūtnes laikā ir pildījusi tās pienākumus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minētā amatpersona ir bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Amatpersonas darbība, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" no sākšanas brīža 2006.gada 17.februārī līdz 2012.gada 14.maijam, izraisījusi smagu seku iestāšanos 2015.gada 11.augustā, nodarot Latvijas valstij 1 012 467 eiro lielu kaitējumu, informēja policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Patlaban neizskata versiju, ka advokāts Bērziņš nogalināts profesionālās darbības dēļ

LETA, 22.07.2019

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija patlaban neizskata versiju, ka advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš nogalināts savas profesionālās darbības dēļ, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš apstiprināja, ka sestdien vakarā Mārupē notikušā nozieguma rezultātā bojā gājis Bērziņš, kurš ticis sašauts, ierodoties mājās un sastopot laupītājus. Bērziņš ar šautām brūcēm nogādāts slimnīcā, taču tur miris. Policijai zināms, ka vismaz divi noziedznieki bija ielauzušies privātmājā, sasējuši 1940.gadā dzimušo mājas saimnieci un laupījuši māju. Kad mājās ieradies Bērziņš ar sievu, noziedznieki, izvairoties no sagūstīšanas, bēguši prom un no šaujamieroča izdarījuši vairākus šāvienus Bērziņa virzienā.

Laupītājiem no notikuma vietas izdevies aizbēgt, un patlaban norit aktīva noziedznieku meklēšana, uzsvēra Grišins, piebilstot, ka kriminālpolicija strādā intensīvā režīmā. Laupītāji bijuši maskās. Policija patlaban neatklāj, kādas mantas laupītāji aiznesuši sev līdzi. «Ir pavedieni, mēs strādājam,» norādīja Grišins. Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 117.panta, proti, saistībā ar slepkavību pastiprinošos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija otrdien izplatītā paziņojumā norāda, ka tā joprojām nav mainījusi savu nostāju saistībā ar pasākumu «Kritiskā masa» – «spontāna masveida braukšana ar neprognozējamu brauciena maršrutu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, ir būtisks drauds ne tikai pašiem brauciena dalībniekiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem».

Likumsargi aicina ikvienu, it īpaši vecākus ar bērniem, rūpīgi pārdomāt, vai dalība šajā braucienā attaisno tā drošības riskus un sasniedz mērķi.

Valsts policija norāda, ka šis pasākums, «kuram nav nedz oficiāla organizatora, nedz tas ir oficiāli saskaņots, ir risks satiksmes drošībai. Skaidrs, ka ir nepieciešams uzlabot velo infrastruktūru un tā ir būtiska satiksmes jomas problēma, tomēr atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra «Kritiskās masas» laikā diemžēl nav savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiek rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi».

Valsts policija šī brauciena aktīvistiem jau vairākus gadus esot norādījusi par iespēju šo pasākumu organizēt droši – ar konkrētu organizatoru, oficiāli saskaņotu, izveidojot konkrētu maršrutu, kurā slēgt satiksmi, tādējādi policijai dodot iespēju nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību. Tomēr policijas ieteikumi esot palikuši nesadzirdēti, pretī saņemot argumentu, ka šis brauciens ir stihiska kustība, kā protests ar mērķi pievērst uzmanību velosipēdistiem un velo infrastruktūrai pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slepkavības atklāšana nereti var būt atkarīga no katra jauna pavediena, kas atklātībā var nonākt pat pēc vairāk nekā 10 gadiem – šādi Valsts policija (VP) atklājusi divas slepkavības, kas pastrādātas 2000. un 2003.gadā, informē VP pārstāve Ilze Jurēvica.

Abos savstarpēji nesaistītos notikumos bez vēsts bija pazuduši divi vīrieši un par viņu tālākajām gaitām nebija ne vēsts līdz pat 2017.gadam, kad policijas rīcībā nonāca iztrūkstošais «puzles gabaliņš». Abu pazudušo vīriešu mirstīgās atliekas tika atrastas un noziegumā aizdomās turētās personas, kā arī to motīvs un nodarījums faktiski atklāts. Abos kriminālprocesos izmeklēšanas vēl turpinās, bet kopaina izmeklēšanai ir skaidra.

2017.gada 20.aprīlī Aizputes novadā kādā saimniecībā veicot rakšanas darbus, tika atrasts zemē ierakts transportlīdzeklis, kurā atradās vīrieša mirstīgās atliekas. Par šo faktu Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13.nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. Veicot izmeklēšanas darbības, policija guva apstiprinājumu tam, ka tās ir 2000.gadā bez vēsts pazudušā Aizputes iedzīvotāja mirstīgās atliekas. Toreiz Valsts policijā tika ierosināta izmeklēšana par 1968.gadā dzimušā vīrieša bez vēsts pazušanu un līdz tam brīdim nebija konkrētu pavedienu, kur vīrietis varētu atrasties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) darbinieki aprīlī aizturējuši septiņu cilvēku organizētu narkotisko vielu izplatīšanas grupu, no kuras izņemti vairāk nekā desmit kilogrami ar īpaši bīstamo narkotisko vielu karfentanilu, infomēja VP.

Policijā skaidroja, ka atsavināti arī desmit kilogramu zeltlietu, ievērojams daudzums naudas, luksusa klases automašīna un motocikls. Visas šīs lietas, visticamāk, iegūtas, tirgojot narkotikas.

VP norādīja, ka šī gada 4.aprīlī tika īstenota vērienīga aizturēšanas operācija. Tās laikā tika piesaistīta arī VP pretterorisma vienība «Omega», citi Rīgas reģiona pārvaldes biroji, Speciālo uzdevumu bataljona, Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja un ceļu policijas amatpersonas, kā arī Valsts robežsardzes specvienības «Sigma» darbinieki, Valsts ieņēmuma dienesta kinologi un Rīgas pašvaldības policija. Īsā laika posmā tika aizturētas visas septiņas aizdomās turētās personas - 1965., 1956., 1993., 1987. un 1993 gadā dzimuši vīrieši un 1971. un 2000.gadā dzimušas sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks rosina Langstiņos uzlabot videonovērošanas sistēmas

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Langstiņu ciemā, kur notikušas vairākas zādzības un advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība, nepieciešams uzlabot videonovērošanas sistēmu kapacitāti, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks.

Ruks skaidroja, ka pēdējā laikā nav novērojams mājokļu apzagšanas gadījumu skaita pieaugums, taču tās joprojām ir aktuālas. Zagļi uzdarbojas, piemēram, Rīgas apkārtnē, tostarp, Langstiņos.

Vietas Rīgas apkārtnē, kur visvairāk uzdarbojas privātmāju apzadzēji 

Šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem, ir vērojams zādzību...

Langstiņos, kur nesen notika advokāta Rebenoka aplaupīšana un slepkavība, ir vairāki piebraucamie ceļi. Ruks nekomentēja, kurās vietās izvietotas videonovērošanas kameras, bet vērtēja, ka videonovērošanu šajā ciematā varētu uzlabot. Viņš atgādināja, ka videonovērošana nebija ierīkota arī paša upura mājā.

Ruks uzskata, ka policijai jābūt ātrākai piekļuvei videonovērošanas sistēmām, lai efektīvāk varētu apstrādāt videonovērošanas ierakstus. Policija plāno iegādāties speciālu programmatūru, lai efektīvāk analizētu videonovērošanas materiālus.

"Videonovērošanas trūkums krīt ļaundariem acīs. Ir jāsaprot, ka par īpašumu ir jārūpējas. Privātajam sektoram kopā ar valsts iestādēm jārūpējas, lai noziegumu padarītu sarežģītāk izdarāmu, jo visas videonovērošanas kameras un sistēmas iedarbojas preventīvi," izteicās Ruks.

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Langstiņos tika nogalināts zvērināts advokāts Rebenoks, bet viņa partneris Ingus Balandins ievainots.

Policija informēja, ka trīs maskās tērpti noziedznieki advokāta Rebenoka mājā iebrukuši, uzlaužot durvis, un savus upurus tie situši ar rokām, kājām un turpat atrastiem dēļiem, bet no notikuma vietas aiznesuši līdzi dārgus rokaspulksteņus un juvelierizstrādājumus.

Laupītāji upurus pārsteiguši, nezvanot pie durvīm, bet ielaužoties no pagalma puses. Policija vēl skaidros, vai ielaušanās pa durvīm notikusi pirms saimnieku atgriešanās vai jau pēc tam. Policija notikuma vietā ieradusies pēc tam, kad noziegumā cietušais Balandins vērsies pēc palīdzības pie kaimiņiem, jo viņam pašam telefons ticis atņemts.

Lai arī policija izvirzījusi un strādā pie divām galvenajām versijām, proti, noziegums paveikts laupīšanas nolūkā vai arī saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību, policija norādījusi, ka patlaban noziegums neizskatās pēc pasūtījuma slepkavības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Salaspils novadā aizturēta autozagļu banda, kas Rīgā uzdarbojusies divus gadus

Zane Atlāce - Bistere, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils novadā par automašīnu zādzībām Valsts policija (VP) decembrī aizturējusi personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automobiļu zādzībām, informē VP.

Aizturētie zaguši automašīnas, kas nebija aprīkotas ar papildu signalizāciju. Zagtie automobiļi tika vesti uz Lietuvu tālākai realizācijai.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) 2. nodaļas policisti, veicot vērienīgu izmeklēšanu, noskaidrojuši personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automašīnu zādzībām Rīgā un tās apkārtnē. Izmeklēšanas laikā policisti uzzināja, ka autozagļi uzdarbojušies nakts laikā un pārsvarā zaguši BMW markas automašīnas, kurām nav uzstādīta papildu signalizācija.

Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka zagtie spēkrati turēti īrētās garāžās dažādās Rīgas reģiona nomalēs, zagtajām automašīnām nomainītas valsts numura zīmes un tās paredzētas tālākai realizācijai Lietuvā. Proti, zagtie transportlīdzekļi nogādāti automašīnu uzpircējiem Šauļu apgabalā, kuri piegādātās automašīnas aptuveni trīs stundu laikā izjaukuši pa detaļām un šīs detaļas dienas laikā nogādājuši jau citās noliktavās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālija piektdien brīdināja, ka Šrilankā ir iespējami jauni terorakti un aicināja savus pilsoņus atturēties no tās apmeklēšanas.

«Ir iespējams, ka teroristi veiks jaunus uzbrukumus Šrilankā,» brīdināts Ārlietu ministrijas jaunākajās rekomendācijās ceļotājiem. «Uzbrukumi var būt jebkur, ieskaitot ārzemnieku apmeklētās vietās.»

Līdzīgus brīdinājumus pēc 21.aprīļa sprādzieniem izteikušas arī ASV, Lielbritānija un Nīderlande.

ASV Valsts departaments brīdināja, ka teroristu grupējumi turpina plānot iespējamos uzbrukumus un mērķu vidū ir tūrisma vietas, reliģiskie objekti un lidostas.

Jau ziņots, ka eksplozijas svētdien Šrilankā gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Ceturtdien Šrilankasvaras iestādes samazināja Lieldienu teroraktu upuru skaitu no 359 uz 253, skaidrojot, ka daļa no sprādzienos sakropļotajiem ķermeņiem pieskaitīti divreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK brīdinājusi vairākas Eiropas valstis par kavēšanos cīņā ar naudas atmazgāšanu

Žanete Hāka, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas Eiropas valstis pietiekami strauji nav ieviesušas reformas, kas saistītas ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, tādēļ saņēmušas nosodījumu Eiropas Komisijas puses, raksta “Reuters”.

Jaunie Eiropas Savienības noteikumi stājās spēkā pirms diviem gadiem, un tika ieviesti, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem Parīzē. Noteikumus bija jāievieš visām 27 ES valstīm, lai novērstu nelegālās naudas apriti tādās jomās kā kriptovalūtas, priekšapmaksas kartes un čaulas kompānijas. Noteikumu mērķis bija ierobežot finansējuma pieejamību teroristu grupām.

Astoņām valstīm ar šo noteikumu ieviešanu nav veicies tik labi, kā gaidīts, un reformas kavējas ieviest Kipra, Ungārina, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Spānija. EK pārstāvji šīm valstīm izsūtījuši brīdinājuma vēstulēs, un, ja valstis turpinās kavēties, tām var tikt piemērots arī naudas sods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Marokā trim cilvēkiem piespriests nāvessods par skandināvu tūristu slepkavību

LETA--DPA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marokas tiesa piespriedusi nāvessodu trīs cilvēkiem un vēl vienam - mūža ieslodzījumu par divu skandināvu tūristu slepkavību pagājušajā gadā.

Četri vīrieši, kas ir galvenie aizdomās turamie šajā lietā, pāris dienas pirms tika atrasti tūristu līķi video apliecināja uzticību teroristu grupējumam «Islāma valsts».

Pārējiem apsūdzētajiem šajā lietā tiesa piesprieda cietumsodus, sākot no pieciem gadiem līdz mūža ieslodzījumam, vēsta ziņu vietne «Hespress».

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi tika atrasti 17.decembrī Augsto Atlasa kalnu masīvā. Vienai no viņām bija nogriezta galva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dāņu miljardieris Šrilankas teroraktos zaudē trīs bērnus

Lelde Petrāne, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu sarīkotajos sprādzienos Šrilankā bojā gājuši trīs no četriem dāņu miljardiera Andersa Holča Povlsena bērniem, ziņo BBC.

Ģimene apmeklēja valsti Lieldienu svētku laikā. Bērnu vārdi nav publiskoti.

Holčam Povlsenam pieder starptautiskā apģērbu tirdzniecības ķēde Bestseller. Viņš ir arī apģērbu giganta Asos akcionārs un Lielbritānijā lielākais privātais zemes īpašnieks. Holčam Povlsenam ir liels īpašumu portfelis Skotijā, kur viņam pieder vairāk nekā 10 īpašumi, ieskaitot Aldourie pili. Viņš tos iegādājies, izmantojot kompāniju Wildland, kuras mērķis esot saglabāt Skotijas tradicionālās ainavas. «Tas ir projekts, kas nevar tikt īstenots mūsu dzīves laikā. Tas nesīs augļus ne tikai mūsu bērniem, bet arī nākamajām paaudzēm,» iepriekš pauduši Holčs Povlsens un viņa sieva Anna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) joprojām saglabājas augsts terorisma drauds, it īpaši no džihādistu puses, ceturtdien paziņoja ES policijas aģentūra Eiropols.

Lai arī 2018.gadā bija mazāk uzbrukumu nekā iepriekšējā gadā, pērn izjaukts vairāk džihādistu grupējumu mēģinājumu sarīkot uzbrukumus nekā 2017.gadā, teikts Eiropola ziņojumā.

2018.gadā ES teroristu uzbrukumos nogalināti 13 cilvēku un visi to veicēji bija džihādisti, norādīja Eiropols.

Aizturēto labējā spārna ekstrēmistu skaita pieaugums no 20 2017.gadā līdz 44 pagājušajā gadā «parāda, ka dažādas orientācijas ekstrēmisti arvien vairāk apsver vardarbību kā attaisnojamu konfrontācijas līdzekli».

ES dalībvalstis 2018.gadā ziņojušas par 129 teroristu uzbrukumiem, no kuriem 24 neizdevās vai tika izjaukti, salīdzinot ar 205 uzbrukumiem 2017.gadā.

Pērn separātisti vai etniskie nacionālisti vien sarīkoja 83 uzbrukumus, kas tos padara par lielāko uzbrucēju grupu, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas policija trešdien aizturēja un ievietoja apcietinājumā vienu no «dzelteno vestu» protestu kustības līderiem Ēriku Druē par to, ka viņš bija organizējis demonstrāciju Parīzes centrā, to nepiesakot, pavēstīja ziņu avots prokuratūrā.

Druē, kuram jau draud prāva par ieroča nēsāšanu, tika aizturēts, kad viņš devās uz Elizejas laukiem, informēja ziņu avots policijā.

Vairāki desmiti demonstrantu trešdienas vakarā bija sapulcējušies pie «McDonalds» restorāna Triumfa arkas tuvumā, gaidot Druē ierašanos.

«Dzelteno vestu» kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Šo protestu dalībnieki ir vairākkārt iesaistījušies sadursmēs ar policiju Parīzē un citās Francijas lielpilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru