Swedbank vienojies ar augsto tehnoloģiju uzņēmumu Axon Cable par finansējuma piešķiršanu ražošanas efektivitātes palielināšanai.

Uzņēmums ieguldīs vairāk nekā 350 tūkstošus eiro Daugavpilī esošās ražošanas ēkas pielāgošanai, kā arī teju pusmiljonu eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Swedbank finansējums šajos investīciju projektos teju sasniedz 700 tūkstošus eiro. Ražošanas ēkas pielāgošanas projektā garantiju 285 tūkstošu eiro apmērā sniegusi arī finanšu institūcija Altum.

"Investīciju mērķis ir palielināt ražošanas jaudas pieaugošā pieprasījuma apstākļos. Mēs esam jau veikuši daļu ieguldījumu ražotnē pērn un turpinām investīciju programmu arī šogad. Šī iemesla dēļ esošās ražošanas telpas ir nepieciešams paplašināt. Swedbank un Altum atbalsts ir bijis neatsverams atspaids šī projekta realizēšanai. Pateicoties tam, mēs būsim gatavi ieguldīt nākošajos attīstības posmos, kuru vienojošais motīvs ir – lai mūsu klienti būtu droši, ka spējam izpildīt visus viņu pasūtījumus," uzsver Axon Cable vadītājs Jans Senkāns.

Daugavpilī atklāta uzņēmuma “Axon’ Cable” jaunā ražotnes ēka. Uzņēmumā nodarbināti 700 darbinieku.

Rūpnīcas pielāgošanā ieguldīti vairāk nekā 350 000 eiro. Sadarbībā ar Swedbank Axon Cable gan veikuši ieguldījumus jaunas rūpnīcas telpās, gan arī ražošanas iekārtu iegādē.

Atklāšanā 5.aprīlī piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzņēmuma “Axon’ Cable” viceprezidente Kristella Olivī un Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

“Axon’ Cable” specializējas augsto tehnoloģiju kabeļu savienojumu un savienotājelementu ražošanā tādām nozarēm kā aizsardzība, aeronautika, medicīna u. c. SIA “Axon’ Cable” ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latgales reģionā.

Jaunajā ražotnē tiek ražota produkcija mašīnbūvniecības nozarei, piegādājot to uz pazīstamo Eiropas zīmolu auto rūpnīcām, kā arī izgatavojot kabeļus satelītsakaru industrijai.

Daugavpilī, klātesot Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), Francijas vēstniecei Latvijā Šantālai Puarē, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājai Žannai Kulakovai (Attīstības partija), citiem lūgtajiem viesiem un sadarbības partneriem, franču uzņēmums SIA Axon Cable atklājis jaunu ražotni - jaunu plastmasas liešanas cehu.

Axon grupas prezidents Žozefs Puzo, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka viņam kā uzņēmuma vadītājam nav lielāka prieka par jaunas ražotnes atklāšanu, kā arī atzīmēja: lai uzņēmums varētu veiksmīgi darboties, tam jābūt integrētam apkārtējā vidē.

Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova uzsvēra, ka jaunas ražotnes atklāšana pilsētai ir ļoti svarīgs notikums. Lai veicinātu pilsētas attīstību, Daugavpils dome par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi uzņēmējdarbības attīstību. Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, pilsētā pēdējā laikā realizēti vairāki infrastruktūras attīstības projekti.

Francijas vēstniece Latvijā Šantāla Puarē uzsvēra, ka SIA Axon Cable jaunās ražotnes atklāšana Daugavpilī ir piemērs veiksmīgai sadarbībai starp Franciju un Latviju. Savukārt Francijas uzņēmēju investīcijas Latvijā parāda uzticību tās ekonomikai.

Jauna komercķīla reģistrēta Daugavpils uzņēmumam SIA "AXON CABLE", liecina "Lursoft" dati.

Reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 904,46 tūkstošus eiroun par labu ķīlas ņēmējam AS "Swedbank" uzņēmums ieķīlājis prasījuma tiesības, ķermeniskos pamatlīdzekļus, nemateriālos ieguldījumus, krājumus, kā arī uzņēmumu kā lietu kopību.

Lursoft statistika liecina, ka pēc apgrozījuma apjoma izolēto vadu un kabeļu savienojumu ražotājs SIA "AXON CABLE" 2018.gadā bija trešais lielākais uzņēmums Daugavpilī.

2018.gadā SIA "AXON CABLE" apgrozīja 29,82 miljonus eiro un nopelnīja 1,03 miljonus eiro. Iepriekš uzņēmuma vadība ziņoja, ka 2019.gadā tiek paredzēts realizācijas apjomu pieaugums pateicoties nozares stabilitātei un iepriekšējos gados iemantotajai patērētāju uzticībai uzņēmuma saražotajai produkcijai.

Danske Bank uzsākusi sadarbību ar Axon Grupas uzņēmumu SIA Axon Cable, piešķirot tam kredītlīniju 1.5 miljonu eiro apmērā apgrozāmā kapitāla finansēšanai, kā arī refinansējot ilgtermiņa kredītu divu miljonu eiro apmērā, kas izmantots ražotnes paplašināšanai Daugavpilī, informē bankas pārstāvji.

SIA Axon Cable Latvijā darbojas jau 13 gadus un specializējas dažāda veida kabeļu, savienojumu un savienotājelementu ražošanā, kas tiek izmantoti tādās nozarēs kā aviācija, autobūve, medicīna, telekomunikācijas, militārā un kosmosa industrija.

SIA Axon Cable izpilddirektors Alain Guenon norāda, ka lēmumu ienākt Latvijā uzņēmums pieņēma 2000.gadā, sekojot straujajai telekomunikāciju tirgus attīstībai. Šo gadu laikā darbinieku skaits Axon Daugavpils ražotnē ir izaudzis līdz 430 darbiniekiem un rūpnīca ir spējīga ražot tehnoloģiski sarežģītus produktus. Uzņēmuma pārdošanas nodaļa orientējas uz Krievijas tirgu, īpaši uz kosmosa industriju, kurā Axon ir atzīts eksperts. Axon piedalījās Marsa izpētes robota Curiosity projektā - kabelis, kas savieno videokameru un raidītāju, ir ražots Axon.

Latvijas uzņēmums Axon Cable ir dalībnieku vidū Krievijas lielākajā militārā bruņojuma izstādē Russian Expo Arms 2008, kas notiek Nižnij-Tagilā, Krievijā, informē laikraksts Telegraf.

Franču koncerna Axon Cable Latvijas filiāle apkalpo militāro industriju dažādās pasaules valstīs, bet tagad, iespējams, arī Krievijā, lai gan, netieši tas jau notiek - Daugavpilī ražotie kabeļi ir Krievijas bruņoto spēku telefonos, konstatējusi Axon Cable Tirdzniecības vadītāja Ineta Pečenko.

"Latvijā Axon Cable darbojas kopš 2000. gada un regulāri patstāvīgi piedalās dažādās starptautiskās izstādēs," laikrakstam Telegraf komentē uzņēmuma pārstāve. "Izstādē Nižnij-Tagilā piedalījāmies pirmoreiz un galvenokārt iepazīšanās nolūkos, taču par pārsteigumu konstatējām mūsu produkcijas esamību Krievijas bruņoto spēku aprīkojumā."

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Lai arī eirozonā un 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs pērnā gada nogalē jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies, Latvijā jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms gan gada, gan mēneša griezumā ir pieaudzis, turklāt tas ir straujākais pieaugums ES, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, ES jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies par 1,2%, bet eirozonā – par 2,7%, mēneša griezumā samazinājums ir attiecīgi 1,3% un 1,5%. Kopumā no 27 ES valsīm jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies astoņās valstīs, bet palielinājies – 13 valstīs.

Latvijā mēneša griezumā pērnā gada novembrī rūpniecības apjomi ir palielinājušies par 23,2%, kas ir lielākais pieaugums ES. Tāpat, salīdzinot pērnā gada novembri ar 2010. gada novembri, jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoma palielināšanās ziņā Latvija ir ES līdere - jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir pieaudzis par 35,6%.

Šī gada 9 mēnešu apgrozījums SIA Axon Cable sarucis par 10% pret attiecīgo laika periodu pērn, sasniedzot 6.5 milj. Ls.

Tas saistīts ar pasūtījumu skaita samazināšanos, kas arī sarucis par 10%, bet vislielākais pasūtījumu skaita samazinājums vērojams militārās elektronikas nozarē, Db atklāj uzņēmuma Mārketinga un realizācijas daļas vadītāja Ineta Pečonka. Savukārt līdz gada beigām uzņēmumam tiek prognozēts 8.5 milj. Ls liels apgrozījums un 85 tūkst. Ls liela peļņa.

2007.gadā SIA Axon Cable strādāja ar 10.39 milj. Ls lielu apgrozījumu un 185.37 tūkst. Ls lielu peļņu. Uzņēmums pašreiz strādā pie jaunu klientu pieaistes tādās sfērās kā naftas ieguves ierīču un automašīnu komponenšu ražošana.

Valsts zemes dienests (VZD) informē, ka kopš šī gada septembra Rīgas reģionālās nodaļas darbības teritorijā izveidojusies saspringta situācija pakalpojuma Būves kadastrālā uzmērīšana nodrošināšanā. VZD ir būtiski pieaudzis apjomīgu pasūtījumu skaits, līdz ar to gan esošajiem, gan jaunajiem klientiem pašreiz jārēķinās ar pasūtījumu izpildes termiņa pagarinājumu uz laiku līdz diviem mēnešiem, inform VZD pārstāve Ksenija Vītola.

Lai risinātu radušos situāciju, VZD kopš septembra ir piesaistījis papildu speciālistus un veicis darbu pārdali starp reģioniem. Šobrīd Rīgas reģiona pasūtījumu izpildē ir iesaistīti visu pārējo VZD reģionālo nodaļu – Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales – speciālisti. Slodzes izlīdzināšana savukārt izraisīja nelielus termiņu kavējumus VZD reģionālajās nodaļās. Pieņemot pasūtījumus, klienti tiek informēti, ka pasūtījuma izpilde tiks kavēta, paskaidrojot kavējuma iemeslus.

VZD aicina būvniecības procesā iesaistītos, kam ir svarīgi īsā laikā pēc būvniecības darbu pabeigšanas saņemt būvju kadastrālās uzmērīšanas lietu un nodot būvi ekspluatācijā, laikus veikt būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu. Pasūtījumu iespējams noformēt vēl pirms būvniecības darbu pabeigšanas. Īpaši svarīgi tas ir klientiem, kas realizē Eiropas Savienības investīciju fondu līdzfinansētos projektus vai izmanto kredītiestāžu finansējumu.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Rīgas pagabaltiesa noraidījusi Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu pret telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju IZZI. LaIPA vēlējās, lai IZZI tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis – aizliegta fonogrammu retranslēšana pa kabeļiem līdz tiek slēgts līgums par maksājamajām atlīdzībām.

Marta vidū LaIPA vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora IZZI saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas. Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

IZZI jau iepriekš atzina izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmumam nav bijis pieņemams LaIPA pieprasītais atlīdzības apjoms, un uzņēmums jau pēc prasības iesniegšanas apgabaltiesā pauda, ka ir gatavs tiesāties.

Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka Autortiesību likums izpildītājiem un fonogrammu producentiem dod tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, bet nedod tiesības aizliegt fonogrammu vai izpildījuma izmantošanu raidīšanā. Tādējādi fonogrammu producenti un izpildītāji nevar aizkavēt komercfonogrammu raidīšanu, bet gan tiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību, pieprasīt slēgt līgumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu, iekasēt atlīdzību un tālāk sadalīt ieņēmumus.

Dažādu maksājumu apjoms ar Latvijas banku izdotajām kartēm šā gada pirmajā pusē samazinājies līdz 2007. gada līmenim.

Latvijas Bankas apkMaksājumu apjoms ar kartēm sarucis līdz 2007. gada līmenimopotie dati liecina, ka šogad kopumā ar iekšzemē izdotajām maksājumu kartēm veiktas 69.5 miljoni transakciju 2.2 miljardu latu apjomā.

Salīdzinot ar 2008. gada 2. pusgadu, ar kartēm veikto maksājumu skaits, gan iemaksājot, izmaksājot naudu no bankomātiem, norēķinoties ar kartēm POS termināļos, šogad samazinājies par 5 %, bet šo darījumu apjoms – par 20.6 %.

Šogad darījumu apjoms ar maksājumu kartēm samazinājies līdz aptuveni 2007. gada vidus līmenim, kad apjoms bija 2.08 miljards latu. Vēl 2008. gada pirmajā pusē apjoms bija 2.67 miljardi latu, bet otrajā pusē – 2.8 miljardi latu.

Īpašniekus mainījusi viena no lielākajām telekomunikāciju un citu elektronisko pakalpojumu kompānijām - SIA IZZI.

Tā apkalpo vairāk nekā 100 tūkstošus mājsaimniecību. Pirms četriem gadiem no skandināvu TeliaSonera atpirktā kompānija nu atkal nonāk ārvalstu uzņēmēju rokās. Pagājušo gadu ar 4.43 miljonu latu apgrozījumu un 648 tūkstošu latu peļņu beigušās SIA IZZI vienīgais īpašnieks gan joprojām ir SIA IZZI Com, tās savukārt vēl aizvien - SIA Tella Capital.

Mainījušies piektdien ir šīs uzņēmējsabiedrības īpašnieki - līdz 22. augustam Tella Capital saskaņā ar Lursoft datiem piederēja Alvim Krasovskim un Andrejam Zilpaušam (pa 45.25 procentiem), kā arī Armandam Libertam (5%), Kasparam Spundem un Evijai Jugno (pa 1,5%). Pašmāju uzņēmēji 2004. gadā bija kompāniju atpirkuši no zviedru Telia, bet nu par jauno īpašnieci ir kļuvusi SIA Contaq Latvian Cable, kas pieder SIA Contaq Latvian Participation, bet tā savukārt - Luksemburgā reģistrētajai ContaqLatvian Cable Holding S.a.r.l., kuras ieguldījums Latvijas meitaskompānijā oficiāli ir 24.42 miljoni latu. IZZI valde piektdien nekādus komentārus par notikušo darījumu vēl nesniedza, pagaidām neatklājot ne jaunos faktiskos īpašniekus, ne arī darījuma summu.

Telekomunikāciju uzņēmums SIA Lattelecom pērn nopelnījis 30,3 miljonus eiro, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 2013.gadu, kad tas nopelnīja 30,2 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījums bijis 165,4 miljoni eiro, bet 2013.gadā - 165,6 miljoni eiro.

Kā teikts vadības ziņojumā, aizvadītais gads bijis sekmīgs, kas panākts, pateicoties veiksmīgai attīstības stratēģijai. Tāpat Lattelecom spējis par 100 miljoniem eiro jeb 32% kāpināt uzņēmuma vērtību, salīdzinot ar 2013.gadu.

Lattelecom pērn izdevies saglabāt klientu pieauguma tendenci, neskatoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu uz trīs mēnešiem pārtraukt kanāla Rossija RTR translēšanu Latvijā. Turpināta arī Interaktīvās TV attīstība, piedāvājot jaunus kanālus, paplašinot ieraksta iespējas un citas funkcijas.

Pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti 315 jauni uzņēmumi, no kuriem, vērtējot pēc pamatkapitāla, lielākais ir SIA Kini land, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā statistika.

SIA Kini land, kuras pamatkapitāls veido 789,9 tūkst. Ls, reģistrēts Vesetas ielā 7, Rīgā, un kompānijas vienīgā valdes amatpersona ir Aleksejs Šroms. Pašlaik gan vēl nav pieejama informācija par uzņēmuma darbības veidiem.

Tāpat pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēto lielāko uzņēmumu vidū ir SIA Langervaldes 2, kura pamatkapitāls ir 462,4 tūkstoši eiro. Langervaldes 2 vienīgais valdes loceklis ir Andrejs Ščerbakovs. Savukārt trešais aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums ir SIA Alva Residence. Šīs kompānijas pamatkapitāls ir 365 tūkst. eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Anatolijs Pugačs, un valdes loceles amatā - Olga Taraseviča.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs IZZI saviem klientiem sācis piedāvāt iespēju rēķinus par pakalpojumiem apmaksāt Maxima veikalos visā Latvijā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

«Vēl arvien Latvijā ir daudz cilvēku, īpaši gados vecāki ļaudis, kuri rēķinu apmaksu veic pasta nodaļās un banku filiālēs,» norāda IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa. Šī iemesla dēļ telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs sācis piedāvāt iespēju par pakalpojumiem samaksāt veikalos. Tas esot tāpat kā norēķināties par parastu pirkumu veikalā.

Analizējot klientu rēķinu apmaksas paradumus, IZZI konstatējis, ka aizvien pieprasītāki kļūst elektroniskie rēķini. Vēl gada sākumā ierastā papīra rēķina vietā e-rēķinam pieteicās 26% IZZI klientu, bet jau tagad šis skaitlis sasniedzis 40% un turpina augt. «Interesanti, ka e-rēķinam piesakās ne vien tie klienti, kuri izvēlas lietot IZZI internetu, bet arī cilvēki, kas izvēlējušies tikai mūsu televīzijas vai mājas telefonsakaru pakalpojumus,» sacīja S. Kraujiņa.

Valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi uzņēmumos SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šādu viedokli šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka patlaban valdības deleģēta darba grupa četru ministru - ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības - sastāvā spriež par vairākām problēmām, bet netiek runāts par abu uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.

Ja gadījumā darījums kaut kad notiks, ministres pārliecība ir, ka šādā gadījumā galvenajam priekšnosacījumam ir jābūt - valsts abos uzņēmumos nepazaudē kontrolpaketi.

Jau ziņots, ka valdība šā gada 10.martā vienojās atjaunot darba grupu, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA Lattelecom un LMT.

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) vērsusies ar prasību Rīgas apgabaltiesā par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora Izzi saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas.

LaIPA pārstāve Inese Lūkina aģentūrai LETA sacīja, ka zaudējumu summa vēl tiek precizēta un to lūgts darīt ar tiesas starpniecību, tāpēc šobrīd konkrētu skaitli nosaukt neesot iespējams. Strīds starp apvienību un Izzi par blakustiesību objektu izmantošanu risinās jau ilgu laiku, un tagad izlemts tā risināšanā iesaistīt tiesu.

Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, un šo jautājumu šodien apgabaltiesa skatījusi bez Izzi pārstāvju klātbūtnes, kuri uz tiesu nebija ieradušies. Tiesas lēmums būs zināms 21.martā.

Lūkina papildināja, ka LaIPAs pārstāvēto autoru un reproducētāju saraksts ir gana plašs un organizācija pārstāv ikvienu, kurš «dzied spēlē un izpilda», sākot jau no Marijas Naumovas un beidzot ar «kādu, kas dzied korī».

Vilcinoties ar telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, samazināsies to vērtība, uzskata abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne.

Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Pēc Rodnes teiktā, TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata TeliaSonera, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi.

Turpinot jaunā optiskā tīkla būvniecību, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs IZZI to ir izbūvējis Ādažos, tādējādi ciema iedzīvotājiem ir iespēja saņemt digitālās televīzijas pakalpojumus, kā arī optisko internetu.

Gada sākumā IZZI pieņēma lēmumu ieguldīt 10 milj. eiro tīkla attīstībā, atgādina IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Jaunās iespējas, sniedz iespēju piedāvāt klientiem jaunus pakalpojumus, piemēram, IZZI Prime mājas telekomunikāciju tīklam var pieslēgt IPhone un Android viedtālruņus, tādējādi tos var izmantot zvaniem pēc fiksētiem tarifiem.

IZZI finanšu gadā, kas ilga no 2009.gada 1.decembra līdz pagājušā gada 30.novembrim, strādāja ar 6,9 milj. Ls apgrozījumu, bet pretēji peļņai gadu iepriekš, uzņēmums pērn cieta 303,4 tūkst. Ls zaudējumus.

Par IZZI īpašnieku 2008.gadā kļuva kompānija Contaq Latvian Cable, kuras dibinātājs ir Luksemburgas uzņēmums Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l.

Uzņēmums Smartpost Itella nodrošina ne tikai paku piegādi, bet savā darbībā liek uzsvaru arī uz augstākā līmeņa loģistikas risinājumu piedāvāšanu e-komercijas uzņēmumiem, palīdzot tiem attīstīt savu darbību un veicināt biznesa mērogošanu. Smartpost Itella noliktavu loģistikas direktors Raivo Roolaid skaidro, kā izvēlēties pareizo loģistikas partneri un kādas tendences un izaicinājumi veidos strauji augošo e-komercijas nozari 2025. gadā.

Koncentrēšanās uz uzņēmējdarbības attīstību

“Mēs kā kvalitātes līderis tirgū redzam, ka daudzi tirgotāji saviem spēkiem cenšas tikt galā ar pārāk daudzām lietām. Tas attiecas uz sagādi, transportēšanu, uzglabāšanu noliktavā, montāžu un piegādēm. Turklāt viņi nodarbojas arī ar klientu apkalpošanu, sūdzību izskatīšanu un risināšanu,” stāsta Smartpost Itella noliktavas loģistikas direktors.

Viņaprāt, lielākā daļa šo darbību nerada komersantam tiešu pievienoto vērtību, bet prasa papildu resursus, kurus nevar ignorēt. “E-veikala īpašnieka uzmanības centrā ideālā gadījumā jāliek uzņēmējdarbības attīstīšana. Tas nozīmē pārdošanas apjoma pieaugumu, tirgus daļas palielināšanos un klientu pieredzes uzlabošanu. Uzticot e-komercijas pasūtījumu izpildi jeb e-fulfillment specializētam pakalpojumu sniedzējam, komersants var pievērsties darbībām, kas rada lielāku vērtību gan viņam, gan viņa klientiem. E-fulfillment pakalpojums ļaus deleģēt partnerim tādus uzdevumus, kā loģistikas plānošana, preču uzglabāšana, komplektēšana, iepakošana, ērtāka un ātrāka piegāde un citus,” stāsta Raivo Roolaid.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.