Pakalpojumi

Azartspēļu rīkotāji gatavi ar Rīgas pašvaldību tiesāties Eiropas līmenī

LETA, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Pēc Purmales paustā, sabiedrība viedokli par šo jautājumu pagaidām paudusi nav ne pozitīvā, ne negatīvā ziņā, taču LSBA pārstāvji esot norādījuši, ka pašvaldība, nosakot atļauju atrasties zālēm tikai viena veida apbūves teritorijā, ir rīkojusies nelikumīgi. Šī gan esot tikai sākotnēja plānojuma iecere, taču darbs pie tā izveides vēl tikai rit, tādēļ departaments ir gatavs uzklausīt gan deputātu, gan iedzīvotāju ieteikumus.

Savukārt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne klātesošajiem pauda pārliecību, ka jau patlaban azartspēļu bizness tiekot kontrolēts pietiekoši stingri, jo ir stingras prasības gan telpu izvietojumam un to atrašanās vietai, gan azartspēļu atļaujām, kā arī apsardzes pasākumu īstenošanai un arī pašu spēļu automātu tehniskajām prasībām. «Protams, uzlabojumi ir nepieciešami daudzās jomās, taču nav tā, ka nekas netiktu kontrolēts,» pauda Birne.

LSBA vadītājs Ludeks atgriezās pie jautājuma par pašreiz aktuālajām tiesvedībām un sacīja, ka «deputātus var iepriecināt», jo visas šīs tiesvedības, visticamāk, ies līdz Eiropas un pat Satversmes tiesai. «Valsts budžetā šīs 42 aizvērtās zāles liks zaudēt vismaz piecus miljonus eiro katru gadu,» sacīja Ludeks. Viņš arī norādīja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas, azartspēļu zālēs nav izteiktu sabiedriskās kārtības problēmu un tur nenotiek nekādas nekārtības vai pārkāpumi. «Ja arī šādas problēmas ir, tad tās ir minimālas, salīdzinot ar citām izklaides vietām,» sacīja Ludeks.

Jautājumu sesiju sēdē uzsāka deputāts Juris Jurašs (JKP), kurš taujāja, vai tiešām tik liela mēroga bizness nav cilvēku interešu aizskārums, jo tā neesot nekāda izklaides vieta, bet gan iestāde, kur lielākā daļa cilvēku nospēlē pēdējo naudu. «Mēs esam veikuši pētījumu un teju 80% respondentu atzīst, ka spēļu zāles ir jāslēdz. Kāds ir pamatojums to nedarīt,» prasīja Jurašs.

Birne uz to norādīja, - ja pilnībā aizliegs azartspēles, situācija «izies no rāmjiem», jo pieprasījums pēc azartspēlēm būs vienalga. «Bizness aizies pagrīdē un to kontrolēt nebūs iespējams. Tieši pašreizējā licencēšana kaut cik sakārto šo jomu,» sacīja Birne. Viņa arī skaidroja, ka katrs cilvēks pats izvēlas kā iztērēt pēdējos 20 eiro. «Protams, ja viņš kaitē sev un ģimenei, tā ir problēma un par to ir jāuztraucas. Līdz šim pētījumu par azartspēļu kaitējumu sabiedrībā nav bijis, bet patlaban tādu veic Veselības ministrija un Rīgas Stradiņa universitāte,» paziņoja pārstāve.

Deputāts Lauris Ērenpreiss (V) interesējās, pēc kāda principa Rīgas teritorijas plānojumā tika izvērtēta spēļu atrašanās vieta un vai ir vērtēts vai blakus nav skola, lombards, «točkas» un tamlīdzīgas vietas. Purmale skaidroja, ka nosakot jaukta centra apbūves zonējumu azartspēles ņemtas vērā netika un lēmums par to atrašanās vieta konkrētajā izbūves zonā tika pieņemts tikai pēc tam.

Vēl Ērenpreiss jautāja, vai LSBA zina, cik cilvēki šīs atkarības dēļ izdara pašnāvības un cik ģimenes tiek izputinātas. Ludeks sacīja, ka šādu ciparu viņam nav un viņam neesot zināmi cilvēki, kuri azartspēļu dēļ būtu atvadījušies no dzīves. Viņš arī vērsa uzmanību, ka azartspēles ir arī interaktīvā vidē, bet deputāti pievēršas tikai dzīvē redzamajām. Arī Birne norādīja, ka spēlētāju skaits pieaug tieši virtuālajā vidē un 2017.gada beigās reģistrētu lietotāju esot bijis vairāk nekā 200 000, kas esot arvien pieaugoša problēma.

Deputāte Juta Strīķe (JKP) Ludekam jautāja vai viņš zinot, kas ir sociāli atbildīgs bizness. Ludeks atbildēja, ka «kaut ko dzirdējis esot», uz ko Strīķe atkal prasīja vai viņam tādā gadījumā nebūtu jāveic pētījumi un jārūpējas par tiem, kas cieš no viņa biznesa. Ludeks sacīja, ka tas ir valsts uzdevums - skatīties kā šis bizness attīstās un, ka azartspēļu organizatori nevar noskaidrot cik cilvēki veic pašnāvību azartspēļu dēļ. Viņš arī norādīja, ka viņu mājaslapā tomēr ir atrodami vairāki pētījumi gan par azartspēļu ietekmi uz ģimeni, gan citām jomām.

Debašu sadaļā Jurašs pauda viedokli, ka ne no vienas puses nav sadzirdējis patiesu vēlmi šo «spēļu elli» ierobežot un sagrožot un, ka darbībām jābūt daudz aktīvākām.

Arī deputāte Eiženija Aldermane (GKR) sacīja, ka «mokas bezspēcībā», jo neredz vēlmi no valsts puses rosināt kādas izmaiņas. Viņa arī norādīja, ka visa šī biznesa nauda ir «asins nauda» un šī problēma ir jārisina valstiskā līmenī. «Pirms 1,5 mēneša manā mājā izdarīja pašnāvību 24 gadus veca sieviete, jo viņas vīrs bija nospēlējis visu, kas ģimenei piederēja. Tādu cilvēku skaits ir milzīgs un šis jautājums ir jārisina, taču pašvaldībai ir vajadzīga palīdzība no valsts,» sacīja Aldermane.

Komitejas vadītājs Dainis Turlais (GKR) pauda viedokli, ka domē visām partijām ir vienots viedoklis par to, ka azartspēles pilsētā ir jāierobežo.

«Rīdzinieku vairums ir pret azartspēļu zālēm un nav šaubu, ka dome nobalsotu par visu spēļu slēgšanu, ja vien varētu. Taču likumi valstī šobrīd neaizliedz azartspēles un mēs nevaram balsot par to, ko mums neļauj likums. Tādēļ es ceru, ka valstiskā līmenī drīzumā tiks noteikts skaidrs regulējums par to, ko drīkst darīt valsts un ko - pašvaldība. Mēs visi gribam padarīt Rīgu par pilsētu bez azartspēlēm un agri vai vēlu mēs to panāksim,» sacīja Turlais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu tendence parāda, ka cilvēki arvien vairāk iegulda līdzekļus azartspēlēs, uz to norāda Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija statistikas dati, kur neto ieņēmumi no azartspēlēm kopš 2017. gada izauga uz 26.5%, tā ir 15.366 milj. starpība.

Neskatoties uz to, ka divu gada laikā bija novērojumi gan kritieni, gan arī kāpumi, kopējā novirze sliecās uz rādītāju turpmāko augšanu, it īpaši tiešsaistes kazino vietnēs, kuras jau tagad aptver 17.7% no kopējiem nozares ieņēmumiem. Nav brīnums, ka tiešsaistes kazino un sporta totalizatoru rādītāji pakāpeniski virzās uz augšu, jo informācijas tehnoloģijas turpina attīstīties un cilvēki adaptējoties atzīst interneta sniegto pakalpojumu ērtību. Spēlētāji sēžot mājās uz dīvāna var gan veikt sporta likmi uz iecienītāko hokeja komandu, gan arī uzspēlēt klasisko acīti izskatīgu dīleru kompānijā. Tas arī norāda uz to, ka spēlētāju vajadzības un ieradumu mainās un ar laiku sauszemes spēļu zāles un sporta likmju punkti tiks aizstāti ar dažādām tiešsaistes spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes kazino un azartspēles ir ērts izklaides veids, kas ļauj spēlēt kazino neizejot no mājām. Tajā pašā laikā, tas ir gan pluss, gan mīnuss ērtās piekļuves dēļ. Ieejot savā tuvākajā, fiziskajā kazino Tu vari būt drošs, ka tas ir licencēts, jo citādāk, tam nebūtu iespēja izveidot savu filiāli Latvijas Republikā. Taču interneta vide ir daudz plašāka un pieejamāka jebkuram azartspēļu mīļotājam. Bieži vien spēlētāji izvēlas nelicencētus kazino, lai laimesta gadījumā nebūtu jāmaksā azartspēļu nodoklis, kurš no 2018. gada 1. janvāra sastāda 23%, ja laimēta summa virs 3000 eiro, tāpēc valdība arvien nāk klajā ar jauniem likuma papildinājumiem.

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. 2012. gadā tiešsaistes azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme - norāda azartspēļu un izložu inspekcijas vadītāja.

Cīņa ar nelicencētiem tiešsaistes kazino

Droši vien jau sen biji pamanījis, ka daudziem kazino nav iespējams piekļūt, jo Latvijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji jeb provaideri ir bloķējuši nelicencētu kazino mājaslapas, taču to ir viegli apiet izmantojot starpniekservera pakalpojumus. Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodams dokuments, kurš ir 38 lapu garš, kur var apskatīt visus nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju mājaslapas. 2019. gada novembrī Finanšu ministrija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju informēja par sāktajām aktivitātēm, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencētajām tiešsaistes azartspēlēm un izlozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valsts atļauj un iekasē miljonus, pašvaldība – nepiekrīt

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nav īsti tādu normālu, loģisku pamatojumu, kāpēc Rīgas centrā nevar, bet, teiksim, Purvciemā un Pļavniekos var. Vai arī otrādi,» par Rīgas pašvaldības lēmumu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes loceklis Andis Jacino. Nozares iedzīšana nelegālajā zonā ir asociācijas uzņēmēju lielākās bažas

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ko nozarei nozīmē Rīgas pašvaldības lēmums Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles?

Šajā jautājumā ir jāskatās ne tikai uz to, ko tas nozīmē nozarei, bet ko tas kopumā nozīmē gan pašvaldībai un valstij, gan arī jebkurai uzņēmējdarbībai pēc būtības.

Pirmkārt, tas nozīmē, ka kārtējo reizi – un tas nav attiecināms tikai uz azartspēļu nozari, bet arī praktiski uz jebkuru citu nozari, it sevišķi, piemēram, uz restorānu biznesu, tirdzniecību un pat nekustamo īpašumu attīstīšanu – pašvaldībai un uzņēmējiem ir bijis atšķirīgs viedoklis, kā tiek piemēroti normatīvie akti un kāda ir pašvaldības lēmumu ietekme. Rīga mums visiem ir viena, un mēs visi esam ieinteresēti, lai tā attīstītos. Bet diemžēl šādi lēmumi principā nozīmē, ka jebkurai nozarei ir jārēķinās, ka ar politiskiem lēmumiem uzņēmējdarbība subjektīvi tiek un tiks ietekmēta. Pirms šo lēmumu pieņemšanas faktiski no pašvaldības puses nebija dialoga ar nozari. Tomēr jebkurā gadījumā mēs turpināsim uzturēt konstruktīvu dialogu ar pašvaldību, lai mēs kopīgi nākotnē novērstu jebkuras bažas, kuras pašvaldībai ir, šādu lēmumu pamatā. Un it īpaši, pievērošot uzmanību drošības aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ušakova lēmums par azartspēļu vietu slēgšanu tiks pārsūdzēts

Vineta Čukste - Jurjeva, advokāte, biroja Kronbergs Čukste LEVIN partnere, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Rīgas domes vadība tiešām slēgs visas spēļu zāles pilsētā, tas pilsētas budžetam draud ar ilgstošiem un dārgiem tiesas procesiem.

Prognozējamas gan juridiskas, gan finansiālas negatīvas sekas.

Azartspēļu un izložu likums, kas šo jautājumu regulē, skaidri pasaka, kur nedrīkst organizēt azartspēles – valsts iestādēs, baznīcās un kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, dienesta viesnīcās un vēl 6 vietās, kā arī to tuvumā. Protams, ja domei izdosies atrast šādas vietas, tad tur bez ierunām spēļu vietas ir jāslēdz.

Tāpat likuma 42. panta 3. daļa paredz, ka pašvaldības dome var neatļaut azartspēļu organizēšanu konkrētā vietā, ja tas rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Taču interešu aizskārums ir jāpierāda, un nepietiek tikai ar vispārīgiem apgalvojumiem, ka viss ir slikti vai kādam kas nepatīk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir tikai dažas uzņēmējdarbības nozares, kuras Rīgas dome paredz krasi ierobežot vai aizliegt Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030. gadam (RTP2030).

Vairumam no aizliegumiem vai ierobežojumiem pamatojums ir esošajos likumos, noteikumos un teritorijas plānojumos, kā arī uzņēmēju un iedzīvotāju priekšlikumos un aptaujās. Taču tikai vienu nozari ierobežo politisku iemeslu dēļ – azartspēles.

Ir nozares, kuras jau izvērtējušas, kā RTP2030 ietekmēs to darbību un saredz traucējumus. SIA Maxima Latvija norāda, ka galvenokārt pārsteidz prasība jaunajā plānojumā vairākkārtīgi palielināt minimālo autostāvvietu skaitu pie neliela izmēra veikaliem. «Šāda prasība, mūsuprāt, ir pārspīlēta, jo šo veikalu pircēji attālumu līdz veikalam izvēlas mērot pārsvarā ar kājām vai izmantojot velotransportu. Turklāt neliela izmēra veikalu novietojums visbiežāk ir Rīgas pilsētas apkaimēs ar labi attīstītu sabiedriskā transporta infrastruktūru un sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā,» pauž SIA Maxima Latvija nekustamā īpašuma attīstības daļas vadītājs Viktors Novikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā

Anita Kantāne, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu nozarei Latvijā ir nepieciešams samērīgs regulējums, lai katrai pašvaldībai nerastos sava likuma interpretācija un politiķiem, veidojot vēlēšanu kampaņas, nav iespēju manipulēt ar sabiedrību par nozares kaitīgumu, šādu viedokli laikrakstam pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lai nepieaugtu nelegālā nozares tirgus daļa, kā tas noticis valstīs, kur noteikti pārāk stingri ierobežojumi vai aizliegumi, Latvija var mācīties no kaimiņu kļūdām.

Fragments no intervijas

Kādā situācijā nozare atrodas šobrīd? Kādas ir prognozes?

Kopš pērnā pavasara ir sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Tas sākās pirms Saeimas vēlēšanām ar Jaunās Konservatīvās partijas iniciatīvu, kas paredzēja aizliegt spēļu zāles visā Latvijas teritorijā. Tā bija priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, ļoti populistiska, bez jebkādas datu analīzes un bez argumentēta pamatojuma, balstīta tikai uz emocijām. Iejaukšanās uzņēmējdarbībā turpinājās šopavasar, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgā. Tas atkal notika bez jebkādas izpētes, argumentācijas un pamata, politisku iemeslu dēļ paziņojot, ka nozare ir kaitnieciska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēles jāregulē, neiedzenot nekontrolējamā zonā

Anita Kantāne, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu rīkotāja "Alfor" valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam.

Zuzāns kanāla "Riga TV 24" raidījumā "Kārtības rullis" pavēstīja, ka katru gadu mākslas un kultūras procesam viņš ir novirzījis vienu miljonu eiro. "Patlaban šo summu esam "nokancelējuši"," sacīja "Alfor" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka sadarbības partneriem ir jau izsūtījis vēstules, lai viņus informētu.

Raidījumā viņā pavēstīja, ka viņa uzņēmumam no piektdienas ir aizliegta jebkāda uzņēmējdarbība. "Manuprāt, mūs "izslēdza" nepamatoti, jo mēs nodokļos ģenerējam 77 miljonus gadā," sacīja Zuzāns.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmumi, kuri darbojas šajā sfērā, cenšas viens otram palīdzēt, nāk klajā ar idejām, kā šajā situācija rīkoties. "Mēs apsveram tiesiskos ceļus, piemēram, Eiropas Komisijas tiesu, jo, manuprāt, ar šiem lēmumiem ir pārkāptas gan mana kā indivīda, gan mana kā uzņēmēja tiesības," skaidroja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska loma sportistu un sporta komandu atbalstīšanā ir azartspēļu uzņēmumiem. Kā zināms, pēc likumdošanas izmaiņām ātrajiem kredītiem “skābeklis ir piegriezts”. Tāpēc tagad sportā liels devums ir tieši azartspēļu biznesa pārstāvjiem. Lai arī kādi zemūdens akmeņi neslēptos zem vārda “azartspēles”, šeit domājot atkarību un no tās izrietošās sekas, sportisti noteikti ir pateicīgi par devumu viņu attīstībā un atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka likumdošana Latvijā neatļauj azartspēļu uzņēmumiem izvietot reklāmas - “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām”. Tāpēc jāmeklē citi veidi, kā sasniegt potenciālo auditoriju. Ar sportistu palīdzību tas izdodas. Publicitātes noklājums skaidrs, ka ir liels. Bet, vai atdeve arī? Iespējams, ka šie uzņēmumi nemaz to nedarītu, ja ieguvuma nebūtu.

Latvijas tirgū jaunākais online sporta likmju un kazino uzņēmums Pafbet, kura saknes meklējamas Somijas Ālandu salās, jau no paša sākuma steidza atbalstīt Latvijas sportistus un komandas. Tā ir jaudīga iespēja ātri gūt atpazīstamību. Viņu paspārnē ir pasaulslavenā tenisiste Aļona Ostapenko, rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs, pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, Latvijas ātrākā sieviete Sindija Bukša, motokrosists Kaspars Stupelis, trīssoļlecējs Elvijs Misāns. Dibinātas arī sadarbības, kuru ietvaros Pafbet izcelts vēl vērienīgāk. Sporta laukumi O-Sands uzsākot sadarbību ar Pafbet mainīja nosaukumu un kļuva par Pafbet / O-Sands. Sadarbība noslēgta arī ar Latvijas hokeja līgu, kuras mājas lapas domēna nosaukumā parādās Pafbet vārds. Var spriest, ka sadarbība ir cieša un abām pusēm apmierinoša. Vēl viena spilgta un pavisam jauna sadarbība ir atbalsts Latvijas - Igaunijas basketbola līgai, kas ieguvusi nosaukumu Pafbet Latvijas - Igaunijas līga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Rīgas dome tuvākajā laikā grib slēgt spēļu zāles visā pilsētas teritorijā

LETA, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno slēgt spēļu zāles visā galvaspilsētas administratīvajā teritorijā - gan centrā, gan apkaimēs jeb mikrorajonos, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma normu, sagatavot domei lēmumu projektus par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgas azartspēles atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Minētā likuma norma paredz, ka gadījumā, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldība ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti vienbalsīgi atbalsta spēļu zāļu slēgšanu visā pilsētas administratīvajā teritorijā.

Komitejas deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu «Par Rīgas pilsētas pašvaldības rīcību attiecībā uz atļaujām atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgās azartspēles Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā», kas paredzēs esošo atļauju anulēšanu.

Pēc esošās pieredzes, tie lēmumi, kurus ir uzdots sagatavot Juridiskajai pārvaldei, būs līdzīgi tiem, kādi tika gatavoti par spēļu zālēm, kuras atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Katrai individuālai spēļu zālei tiks sagatavots savs lēmumprojekts un noteikts laiks, līdz kuram tā slēdzama. Tās varētu būt aptuveni 200 spēļu zāles visā pilsētā.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma 42. panta sesto daļu, sagatavot Rīgas domes lēmumu projektus – administratīvos aktus par spēļu zāļu slēgšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sitio Pariahan, piekrastes ciemats Filipīnās, kādreiz bija sala, bet tagad ir bez zemes.

Ciemats, kas atrodas aptuveni 17 kilometru attālumā no Filipīnu galvaspilsētas Manilas, katru gadu nogrimst dziļāk par apmēram 4 cm.

Globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās drīz varētu padarīt šo ciematu nelietojamu. Ar šādu problēmu saskaras arī citas Āzijas valstis, kur vissmagāk cieš tieši visnabadzīgākā sabiedrības daļa.

Sitio Pariahan ciematā dziļa aka ir vienīgais ūdens avots. Uz daudziem jumtiem uzstādīti saules paneļi, lai iegūtu elektrību, kas galvenokārt tiek izmantota, lai kopīgi skatītos televīzijas pārraides. Dienās, kad elektrības ir maz, iedzīvotāji laiku pavada, spēlējot azartspēles.

Taču savulaik ciemats bijis pavisam citāds. Tur rīkoti basketbola turnīri un tik grandiozi svētki, ka uz tiem ieradušies viesi no citām valsts vietām. Basketbola laukums tagad ir pilnībā nogrimis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums kļūs pieejamāks - startējusi valsts atbalsta programma kapitāla piesaistei biržā

Anna Mišņeva - ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules lielākajā azartspēļu centrā slēdz visus kazino

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas speciālais administratīvais reģions Makao, kas zināms arī kā kazino lielpilsēta, koronavīrusa izplatības laikā slēgs visus kazino.

Proti, ierasti visnoslogotākajā laikā šajā pasaules lielākajā kazino centrā vismaz uz divām nedēļām slēgti visi kazino, ierobežojot arī sabiedriskos pakalpojumus un transportu.

Šāds lēmums pamatīgi ietekmēs Makao ekonomiku, jo aptuveni 50% no šī reģiona saimnieciskajiem ieņēmumiem tiek iegūti no azartspēlēm.

Makao vadītājs preses konferencē aicinājis iedzīvotājus "šajā kritiskajā laikā" palikt mājās un ārpus tām doties vien, lai iegādātos pārtiku.

Šīs īpašais administratīvais reģions ir vienīgā Ķīnas vieta, kur kazino azartspēles ir likumīgas, un vairāk nekā 90% apmeklētāju nāk no Lielās Ķīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Daugavpilī, līdzīgi kā galvaspilsētā, plānots slēgt visas spēļu zāles, šonedēļ preses konferencē paziņoja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Pašlaik domē tiek gatavota dokumentācija pirmās licences anulēšanai - zālei Cietokšņa ielā 60. Savā «Facebook» kontā mērs informēja, ka pērn objektā ir fiksēti 44 sabiedriskās kārtības pārkāpumi, bet šogad - 19.

Vēlāk sekos izklaižu vietu aizvēršana Ķīmiķu, Jaunās Forštates un Jaunbūves mikrorajonos.

«Spēļu zāļu Daugavpilī nebūs, tāpat kā Rīgā,» pauda Elksniņš.

Jau vēstīts, ka Daugavpils pašvaldība brīdinājusi par licences anulēšanas iespējām tās spēļu zāles, kas nespēj nodrošināt apkārtnē sabiedrisko kārtību un drošību.

Spēļu zāļu klienti regulāri izraisa sabiedriskās kārtības pārkāpumus, secinājusi pilsētas pašvaldības policija. Aizvadītajā gadā Daugavpils Pašvaldības policija saņēma 129 izsaukumus uz spēļu zālēm dažādos pilsētas mikrorajonos. Vēl 88 izsaukumus saņēma Valsts policija. Vairumā gadījumu sabiedriskās kārtības pārkāpēji bija kautiņu dalībnieki. Nereti blakus esošo māju iedzīvotāju mieru traucēja skaļa mūzika un iereibušie azartspēļu cienītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Fenikss laimētava īpašnieka peļņa sasniegusi 19 miljonus eiro

Žanete Hāka, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēļu zāļu «Fenikss laimētava» īpašnieks SIA «Alfor» 2018. gadā apgrozījumu palielinājis par 6,2% jeb 4,466 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, tam sasniedzot 77,082 miljonus eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt SIA «Alfor» peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn veidoja 19,259 miljonus eiro.

SIA «Alfor» ieņēmumi no azartspēļu automātu spēļu organizēšanas bija 70,213 miljoni eiro (pieaugums par 4,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu), savukārt ieņēmumi no interaktīvo azartspēļu organizēšanas bija 6,985 miljoni eiro (pieaugums par 33,7%). Pagājušajā gadā uzņēmums arī sniedzis apjoma atlaides spēlētājiem 116 tūkstošu eiro apmērā, iepriekš tādas netika piemērotas, liecina gada pārskats.

2018. gada beigās uzņēmums organizēja azartspēles 93 spēļu zālēs ar 2 573 spēļu automātiem, kas bija par vienu spēļu zāli un 33 spēļu automātiem vairāk nekā 2017. gada beigās. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 850 darbiniekus, kas bija par 16 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ST: Rīgas domes noteiktie ierobežojumi azartspēlēm Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, secināts Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) un Eiropas Kazino asociācijas veiktajā pētījumā.

Šādu summu - 281 miljonu eiro – deviņi azartspēļu nozares uzņēmumi, kuri piedalījās pētījumā, piecu gadu laikā ir samaksājuši nodokļos un nodevās, būtiski papildinot gan valsts, gan pašvaldību budžetu ieņēmumus. Nozare kopumā nodarbina ap 3800 cilvēku, un vairums no viņiem strādā pilnu darba slodzi.

Pētījumā tika vērtēta nozares primārā ietekme uz tautsaimniecību, proti, nodarbinātība nozarē, vidējais atalgojums, maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī apskatīta ietekme uz citām tautsaimniecības nozarēm uzņēmumu piegādes ķēžu ietvaros. Lai izdarītu secinājumus par azartspēļu sektora ekonomisko ietekmi, pētījuma autori apkopojuši datus par laika posmu no 2013.līdz 2017. gadam, kā arī par 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums akceptējis gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Tika atbalstīts gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikums, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, kā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas priekšlikums.

Atbalstītais JKP deputātu priekšlikums nosaka ārkārtējas situācijas laikā sakarā ar Covid-19 aizliegt organizēt azartspēles un izlozes. JKP priekšlikums paredzēja izņēmumu arī interaktīvajām azartspēlēm, bet interaktīvo azartspēļu aizliegumu paredz ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums. JKP priekšlikums paredz kā izņēmumu arī skaitļu izlozes un momentloterijas, bet ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums paredz visu azartspēļu licenču apturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru