Jaunākais izdevums

Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

Kā līdz šim Latvijā ierobežota nelicencētu interneta kazino izplatība?

Kopš 2013. gada 11. decembra spēkā ir Elektronisko sakaru likuma grozījumi. To ietvaros Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (turpmāk tekstā – IAUI) ir tiesības bloķēt pieeju azartspēļu operatoru vietnēm, kas nav licencētas Latvijā. IAUI seko arī nelicencēto vietņu komunikācijai sociālajos tīklos, lai to ierobežotu, ja azartspēles tiek piedāvātas Latvijas iedzīvotājiem.

Kad Latvijā tiek konstatēta nelegāla interneta azartspēļu vietne, IAUI dara zināmu attiecīgajam operatoram, ka tas tiks bloķēts kopā ar informāciju par to, kā saņemt licenci, lai organizētu azartspēles Latvijā. Tomēr šī taktika nav pilnībā efektīva. Inspekcijas direktore Signe Birne apgalvo, ka nelegālo azartspēļu vietņu operatori pastāvīgi maina nosaukumus un IP adreses, lai varētu turpināt darboties tirgū.

Savukārt no šī gada 1. janvārā spēkā ir izmaiņas likumdošanā, kas paredz bloķēt un atteikt visus interneta azartspēļu vietņu maksājumus, izņemot tos, kuri veikti licencētajās vietnēs. Uzraudzīti tiek arī maksājumi Paypal un Revolut norēķinu platformās. Ja atklāj pārkāpumus, IAUI iesniedz prasību, lai personu sodītu.

Tāpat arī Latvijas rezidentiem ir aizliegts spēlēt Latvijā nelicencētās azartspēļu vietnēs. IAUI par šādu pārkāpumu personu var iekļaut pašatteikušos personu reģistrā. Šis reģistrs paredz aizliegt spēlēt likumā minētajās azartspēlēs vismaz 12 mēnešus. Pašatteikušos personu reģistrā fiziskā persona var nokļūt arī pati, piesakoties rakstveidā. Tas tika izveidots ar mērķi novērst pārmērīgu azartspēļu spēlēšanu.

Kas notiek, kad pilnībā aizliedz azartspēles?

Jāsaka, ka neviena valsts, arī Latvija, līdz šim nav varējusi pilnībā ierobežot nelegālo azartspēļu tirgu. Cilvēki, kas izvēlas spēlēt azartspēles Latvijā nelicencētās vietnēs, tikpat kā nav izsekojami. Tādēļ būtiska ir licencētu vietņu pastāvēšana, lai spēlētājus efektīvāk pasargātu no ar azartspēlēm saistītiem riskiem.

Citu valstu pieredze un pētījumi liecina, ka pilnīga azartspēļu aizliegšana rada vairāk zaudējumus nekā ieguvumus. Šāds aizliegums motivē spēlētājus apmeklēt nelicencētās vietnes. Ņemot vērā, ka Latvijā nelegālais tirgus laikā, kad azartspēles tiek regulētas ir 38%, tas nozīmē, aizlieguma gadījumā šis skaitlis pieaugs. Turklāt, pilnīgs aizliegums nenozīmē, ka spēlētāji interneta vidē nevar piekļūt nelicencētajām vietnēm, kuras ir bloķējusi IAUI. Tas ir vienkārši apejami, izmantojot attiecīgas lietotnes. Spēlētāji to izvēlas darīt arī ikdienā, lai apietu nodokli, kas tiek piemērots laimestiem vai arī tādēļ, ka ārvalstu operatori mēdz būt pārāki par vietējiem.

Par to, kas notiek, kad Latvijas valstī tiek pilnībā aizliegtas azartspēles, pilnīgāku priekšstatu varēsim gūt, analizējot, kad noslēgsies azartspēļu aizliegums, kas stājās spēkā 2020. gada 20. martā Covid-19 izplatības laikā. Nozares pārstāvji šo pieņemto lēmumu ir kritizējuši vairāku iemeslu dēļ. Galvenokārt tādēļ, ka tas radīs jaunas problēmas nelegālā tirgus kontrolei, tādējādi līdz šim jau paveiktais ir bijis velti.

Spēlētāji, kuri vēlēsies izklaidēties azartspēlēs turpinās spēlēt nelegālajās vietnēs, taču pēc tam, kad Covid-19 ierobežojumi tiks atcelti, daļa no viņiem vairs nevēlēsies atgriezties Latvijas interaktīvo azartspēļu vietnēs.

Kā pārliecināties par drošību, spēlējot interneta azartspēles?

Azartspēles pastāv jau kopš senseniem laikiem, tāpēc ir skaidrs, ka vienmēr būs sabiedrības daļa, kura tās vēlēsies spēlēt neatkarīgi no tā, vai tās ir aizliegtas. Ir nozīmīgi apzināties, cik svarīgi ir mēģinājumi tās ierobežot, lai nodrošinātu spēlētāju drošību un aizsardzību.

Ne tikai valsts iestādēm ir jābūt izglītotām par azartspēlēm internetā, bet arī pašiem spēlētājiem. Izvēloties spēlēt vietnē, kas nav licencēta Latvijā, nav garantija, ka vienmēr varēs saņemt laimēto naudu un, ka personas dati ir aizsargāti. Vietnē KazinoKaralis ir pieejama informācija par visiem Latvijā licencētajiem kazino operatoriem. Šeit var uzmeklēt kazino online Latvijā sarakstu. Par katru no tiem ir pieejams detalizēts apskats un atsauksmes, lai spēlētājs var izvēlēties sev piemērotāko un uzticamāko interneta kazino operatoru. Ir nozīmīgi izmantot visus pieejamos resursus, lai padarītu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu pēc iespējas nekaitīgāku.

Mūsdienās ierobežošana ir sarežģīta, jo pastāv tehnoloģijas, ar kurām pārraidīt datus internetā un pārskaitīt naudu var anonīmi. Tāpēc vēl jo nozīmīgāk ir legālām interneta azartspēlēm ļaut pastāvēt, darot visu iespējamo, lai Latvijas valsts rezidenti būtu drošībā, spēlējot savas iecienītākās azartspēles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes kazino un azartspēles ir ērts izklaides veids, kas ļauj spēlēt kazino neizejot no mājām. Tajā pašā laikā, tas ir gan pluss, gan mīnuss ērtās piekļuves dēļ. Ieejot savā tuvākajā, fiziskajā kazino Tu vari būt drošs, ka tas ir licencēts, jo citādāk, tam nebūtu iespēja izveidot savu filiāli Latvijas Republikā. Taču interneta vide ir daudz plašāka un pieejamāka jebkuram azartspēļu mīļotājam. Bieži vien spēlētāji izvēlas nelicencētus kazino, lai laimesta gadījumā nebūtu jāmaksā azartspēļu nodoklis, kurš no 2018. gada 1. janvāra sastāda 23%, ja laimēta summa virs 3000 eiro, tāpēc valdība arvien nāk klajā ar jauniem likuma papildinājumiem.

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. 2012. gadā tiešsaistes azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme - norāda azartspēļu un izložu inspekcijas vadītāja.

Cīņa ar nelicencētiem tiešsaistes kazino

Droši vien jau sen biji pamanījis, ka daudziem kazino nav iespējams piekļūt, jo Latvijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji jeb provaideri ir bloķējuši nelicencētu kazino mājaslapas, taču to ir viegli apiet izmantojot starpniekservera pakalpojumus. Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodams dokuments, kurš ir 38 lapu garš, kur var apskatīt visus nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju mājaslapas. 2019. gada novembrī Finanšu ministrija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju informēja par sāktajām aktivitātēm, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencētajām tiešsaistes azartspēlēm un izlozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu organizācijas patlaban atturīgi vērtē Satversmes tiesas (ST) lēmumu, saskaņā ar kuru ārkārtējās situācijas laikā pavasarī noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, vienlaikus neizslēdzot kompensāciju prasīšanu, pauda Azartspēļu biznesa asociācijas un Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji.

Azartspēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks pauda, ka plašāki komentāri būtu jāprasa tiem, kas sūdzību ST iesnieguši, tomēr jebkurā gadījumā lēmums par interaktīvo spēļu aizlieguma neleģitimitāti vērtējams pozitīvi, jo tas atbilst asociācijas jau pavasarī paustajam viedoklim.

Tāpat Vērzemnieks skaidroja, ka, balstoties uz šo lēmumu ir iespējams, ka kompensācijas prasīs arī citi azartspēļu biznesa pārstāvji.

Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers sacīja, ka neko konkrētu biedrība vēl nav lēmusi, jo pašlaik pagājis pārāk īss laiks, un asociācijas pārstāvji vēl nav iepazinušies ar pilno spriedumu apmēram 70 lappušu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus: Atļauja tirgot alu internetā pavērtu jaunas eksporta iespējas

LETA, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļauja tirgot alu internetā pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijas mazajām alus darītavām pavērtu iespēju attīstīt eksportu un nostādītu tās vienlīdzīgā konkurencē ar nozares spēlētājiem Eiropā, uzskata alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Ruņģis norādīja, ka pēdējos desmit gadus kopš "Valmiermuižas alus" darītavas izveides, ir sapņojis par mūsdienīgu iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot brūvējumus internetā ar piegādi. Tāpēc viņš "ļoti atbalsta" alus tirdzniecību internetā arī pēc ārkārtējā stāvokļa beigām, kas ir atļauts lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, būtu liels atbalsts nozarei Latvijā un pavērtu jaunas eksporta iespējas.

"Tā ir arī iespēja papildināt valsts budžetu ar akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paliks Latvijā," sacīja Ruņģis, atgādinot, ka jau pirms ārkārtējās situācijas iedzīvotāji varēja nopirkt alkoholu ārpus Latvijas reģistrētos interneta veikalos ar piegādi uz mājām, tā Latvijas budžetam zaudējot nodokļu ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu rīkotāja "Alfor" valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam.

Zuzāns kanāla "Riga TV 24" raidījumā "Kārtības rullis" pavēstīja, ka katru gadu mākslas un kultūras procesam viņš ir novirzījis vienu miljonu eiro. "Patlaban šo summu esam "nokancelējuši"," sacīja "Alfor" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka sadarbības partneriem ir jau izsūtījis vēstules, lai viņus informētu.

Raidījumā viņā pavēstīja, ka viņa uzņēmumam no piektdienas ir aizliegta jebkāda uzņēmējdarbība. "Manuprāt, mūs "izslēdza" nepamatoti, jo mēs nodokļos ģenerējam 77 miljonus gadā," sacīja Zuzāns.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmumi, kuri darbojas šajā sfērā, cenšas viens otram palīdzēt, nāk klajā ar idejām, kā šajā situācija rīkoties. "Mēs apsveram tiesiskos ceļus, piemēram, Eiropas Komisijas tiesu, jo, manuprāt, ar šiem lēmumiem ir pārkāptas gan mana kā indivīda, gan mana kā uzņēmēja tiesības," skaidroja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, līdz ar straujo digitālo iespēju attīstību, online kazino dominē azartspēļu tirgū, Latvijas labākos kazino var aplūkot kazinotops.lv mājas lapā. Taču populāri tūristu galamērķi joprojām ir zemes kazino, kuri piedāvā visplašāko izklaides klāstu, kas ieintresēs ne tikai kaislīgus azartspēļu cienītājus. Daļa no tiem izceļas ar iespaidīgu platību un greznību.

WinStar World Casino

ASV štata Oklahomas pilsētā Takervilā esošais WinStar World Casino uzskatāms par pasaulē lielāko kazino, kopējai azartspēļu platībai sasniedzot pat 55 tūkstošus kvadrātmetru. Kazino darbojas jau kopš 2004.gada, taču par pasaulē lielāko to padarīja iespaidīga paplašināšanās 2013.gadā.

Kazino īpašnieki un uzturētāji ir Chickasaw Nation, kas ir federāli atzīta Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kuras īpašumā ir vēl vairāki citi kazino un tās kopējā ekonomiskā ietekme, ieskaitot pārējos biznesus, kopā sasniedz vairākus miljardus ASV dolāru.

Kopumā WinStar World Casino nodrošina aptuveni 8500 spēļu automātu, 100 galda spēļu galdus, ārpus trases zirgu sacīkšu likmju veikšanas, kā arī iespaidīgas bingo zāles darbību. Paralēli kazino seko arī tendencēm un piedāvā arī online kazino internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārcel veikalu uz internetu? Kas Tev jāzina

Katrīne Pļaviņa, ZAB "VILGERTS" zvērināta advokāte, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares uzņēmēji pozitīvi vērtē Satversmes tiesas spriedumu par to, ka šā gada pavasarī ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, un cer, ka līdzīga situācija neatkārtosies.

Satversmes tiesa šā gada decembrī publiskoja spriedumu lietā, kuru bija ierosinājušas SIA Optibet, SIA Alfor, SIA Admirāļu klubs, SIA Latsson Licencing un SIA Furors.

Sākotnēji Satversmes tiesā tika iesniegtas divas konstitucionālās sūdzības par liegumu organizēt azartspēles saistībā ar Covid-19 izplatību, bet tiesa tās nolēma apvienot. Apstrīdētas tika normas, ar kurām tika aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, un ar tām tika ierobežotas personu tiesības veikt konkrēta veida komercdarbību, kuru tās līdz šim veikušas, paļaujoties uz izsniegtajām licencēm.

Pieteikumu iesniedzēji norādīja, ka bija izpildījuši visus likumdevēja noteiktos kritērijus azartspēļu organizēšanas licenču saņemšanai. Uzņēmēji norāda, ka šāds ierobežojums sekmē to nespēju saglabāt darbinieku skaitu un nozares nodokļu iemaksu apmēru, un tām tiek uzlikts smagākais iespējamais īpašuma tiesību ierobežojums. Jāņem vērā, ka Satversmes tiesa parlamenta lēmumu par klātienes azartspēļu ierobežošanu šā gada pavasarī atzina par pamatotu un Satversmei atbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē deputāti atbalstījuši lēmumu sešām spēļu zālēm atcelt iepriekš izdotās atļaujas azartspēļu organizēšanai, informē Rīgas dome.

Atļaujas atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles atceltas Parādes ielā 5B, Rītupes ielā 45, Lutriņu ielā 1, Tallinas ielā 85, Miera ielā 111 un Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 20A.

Pamatojums iepriekš minēto atļauju atcelšanai ir spēļu zāļu atrašanās vietu neatbilstība Rīgas teritorijas plānojumam. Būves Parādes ielā 5B, Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 20A un Rītupes ielā 45 atrodas dzīvojamās apbūves teritorijā, savukārt būve Lutriņu ielā 1 atrodas savrupmāju apbūves teritorijā. Tostarp zemes gabali un dzīvojamās mājas Tallinas ielā 85 un Miera ielā 111, kurās atvērtas spēļu zāles, atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijā. Arī šie minētie zemes gabali un mājas atrodas "dzīvojamās apbūves teritorijā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Digitālās dzīves kvalitātes ziņā Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

TOP5 vīrusi digitālajā vidē, kas šobrīd aktuāli Latvijā

Drošības programmatūras "ESET" tehnoloģiju konsultants Egils Rupenheits, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā nelegālo interaktīvo azartspēļu daļa Latvijā bija 34,3 miljoni eiro, tad pērn tā pieauga par vairāk nekā 10 miljoniem eiro un sasniedza gandrīz 46 miljoni eiro apmēru, kas ir 45% no kopējā azartspēļu tirgus Latvijā, liecina pētījumu aģentūras H2GC dati.

Nelegālā tirgus daļas pieaugumu veicināja parlamenta lēmums aizliegt darboties legālajiem, Latvijā licencētajiem operatoriem. Jau vēstīts, ka pērn no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam, saskaņā ar Saeimas deputātu lēmumu licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru vietnes tika slēgtas. Savukārt 2020.gada 11.decembrī Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus interaktīvajām azartspēlēm. Latvija bija vienīgā valsts, kas liedza darbības interneta vidē, kur nepastāv fizisks kontakts ar citiem cilvēkiem.

Interneta azartspēļu aizliegums Covid laikā ir nelikumīgs  

Nozares uzņēmēji pozitīvi vērtē Satversmes tiesas spriedumu par to, ka šā gada...

“2020.gads ļoti uzskatāmi nodemonstrēja, cik būtiski ir pieņemt pārdomātus lēmumus un uzturēt valstī sapratīgu regulējumu, lai neveicinātu nelegālā azartspēļu tirgus attīstību,” norāda Optibet vadītājs Baltijas valstīs Dainis Niedra.

“Iesaistoties nelegālajā interaktīvo azartspēļu vidē, cilvēki sevi pakļauj nedrošai, neuzraudzītai un nekontrolētai videi. Nelegālajās vietnēs ir īpaši augsts risks, ka spēlētājs var tikt apkrāpts vai, tajās tiek izmantotas pārmērīgas un maldinošas reklāmas, kā rezultātā pieaug atkarību risks. Nevienā nelegālajā azartspēļu vietnē nedarbojas pašatteikušos personu reģistrs, tajās arī nav pieejami atbildīgas spēles rīki, ar kuriem spēlētāji ierobežo savu spēli. Taču šiem nelegālajiem operatoriem ir plašas reklāmas iespējas, to vietnes ir viegli pieejamas internetā,” uzsver D.Niedra.

Arī Baltijas valstu licencēto interaktīvo spēļu nozares ieņēmumu dinamika apliecina nelegālā tirgus daļas pieaugumu Latvijā.

Lai arī online izklaide 2020.gadā bija praktiski vienīga iespējamā (online kino, e-sports, interaktīvās azartspēles un tiešsaistes koncerti), Latvijā legālās nozares ieņēmumi praktiski nav mainījušies, salīdzinot ar 2019.gadu. Turpretim kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā situācija ir pavisam atšķirīga. Licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru ieņēmumi 2020.gadā Latvijā bija 56,8 miljoni eiro, kas ir pa 4% vairāk, nekā 2019.gadā, savukārt Igaunijā pērn nozares ieņēmumi pieauga par 36% un bija 50,7 miljoni eiro, bet Lietuvā nozares ieņēmumi pieauga par 53% un sasniedza 62 miljonus eiro.

Latvijā Licencēto interaktīvo azartspēļu operatori 2019. gadā nodokļu veidā iemaksāja valsts budžetā 12.3 miljonus eiro, 2020. gadā tie būs ap 13 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optiskā interneta tīkla izbūvē un pilnveidē Tet šogad investējis četrus miljonus eiro, kas ir īpaši nozīmīgi gadā, kad lielāko daļu laika sabiedrība ir strādājusi un mācījusies no mājām un Latvija vienlaikus ar visu pasauli gatavojas 5G tīkla izvēršanai.

Tet šogad turpināja izvērsts optiskā interneta tīklu, optikas pieejamību nodrošinot vēl gandrīz 5400 mājsaimniecībās. Līdz ar to Tet optiskā interneta tīkls Latvijā caurvijas gandrīz 13 400 kilometru garumā. Tāpat Tet šogad palielināja starptautiskā interneta tīkla kapacitāti, tostarp uz Zviedriju un Baltijas valstīm, tādējādi uzlabojot kopējo interneta pamattīkla veiktspēju un kvalitāti, kā arī investēts tīkla aizsardzības risinājumos, kuru nozīme ar katru gadu arvien pieaug.

Ieguldītās investīcijas palīdzēs veicināt kopējo interneta ātrumu un samazināt datu pārraides aizturi, kas ir īpaši nozīmīga gan šodienas interneta lietotājam, gan nākotnes risinājumiem, sniedzot iespēju ļoti ātrai liela apjoma datu apmaiņai ar minimizētu aizturi. Šie risinājumi ir arī solis pretim 5G pamattīkla izbūvei, jo nākotnē optiskā interneta dzīslai būs pieslēgts katrs 5G interneta tornis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Alkohola tirdzniecība internetā? Drošāk nekā klātienē

Kristaps Kuļikovskis, automātiskās identitātes verificēšanas risinājuma "Zippy ID" līdzdibinātājs, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no divām pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kura veic likumdošanas izmaiņas, kas atļautu alkohola tirdzniecību internetā. Ministru kabinetā drīzumā tiks atkārtoti izskatīti atbilstoši likuma labojumi.

Šaubas par iespēju internetā kontrolēt pircēju vecumu ir galvenais kavēšanās iemesls un alkohola interneta tirdzniecības pretinieku arguments. Tomēr jau ilgāku laiku ir pieejamas tehnoloģijas, kas risina šo jautājumu, un nav vairs iemesla kavēt likuma pieņemšanu. Personas identitātes un vecuma noteikšana interneta pirkumiem ir nesalīdzināmi drošāka, nekā šobrīd veikalos veiktās pārbaudes.

Latvijā un citur pasaulē ir radītas lietotājiem vienkārši izmantojamas un tirgotājiem ērti ieviešamas tiešsaistes identitātes un vecuma noteikšanas tehnoloģijas. Piemēram, "Zippy ID" ir Latvijas uzņēmuma radīta, Latvijā un pasaulē ieviesta identitātes noteikšanas tehnoloģija. Tāpat "Jumio", "Onfido" un citi piedāvā identitātes noteikšanas tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas tiek plaši izmantotas visdažādākajām vajadzībām – bankas konta atvēršanai, auto īres līguma noslēgšanai, gan azartspēļu tiešsaistes spēlētāju vecuma kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē

Anda Asere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuri pārtikas iegādi internetā sākotnēji veica piespiedu kārtā, ir novērtējuši komfortu un arī turpmāk kaut kādā mērā izmantos interneta veikalu pakalpojumus, tomēr kopumā interese ir mazinājusies, biznesa portālam db.lv apliecināja tirdzniecības uzņēmumi.

"Kopš valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, jutām ievērojami lielāku interesi par mūsu pakalpojumu – pieprasījums palielinājās līdz pat četrām reizēm. Jau pirmajā ārkārtējās situācijas dienā, 12. martā, mūsu serverim bija pārslodze, tādēļ, ņemot vērā augsto pieprasījumu, mēs palielinājām darbinieku skaitu, būtiski palielinot gan komplektētāju, gan kurjeru skaitu. Šobrīd situācija ir stabilizējusies, kā arī ir sākusies vasara, kas interneta pārtikas veikaliem tiek uzskatīta par nesezonu, jo cilvēki dodas atvaļinājumos, ārpus Rīgas un pēc straujā pieprasījuma kāpuma vērojams lēzens kritums," stāstīja interneta veikala "Barbora.lv" pārstāve Jekaterina Pukinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pavasara Latvijā datorus pērk vairāk un labākus, un pirms mācību gada interese par tiem pieņemas spēkā

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija īsā laika sprīdī iemācīja mūs strādāt, komunicēt un izklaidēties citādāk. Un tā arī mainīja mūsu skatījumu uz vajadzību pēc dažādām tehnoloģijām, laužot gadiem iesīkstējušus uzskatus. Tomēr, iespējams, nozīmīgākais neparastās situācijas pienesums ir pragmatisma pamodināšana lielā sabiedrības daļā, kas uzskatāmi izpaudās iepirkšanās paradumos.

Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, kolektīvajā apziņā bija izveidojies priekšstats, ka dators jau nu noteikti ir katram darbīgam cilvēkam. Pandēmijas izraisītā sociālā izolēšanās lika pamosties no šī maldu miega, jo izrādījās, ka daudzās mājsaimniecībās ir labi ja viens dators uz visiem. Dažkārt tas bija kādam no vecākiem darba devēja izsniegts. Strādājot un mācoties mājās, ar to vairs nepietika, tādēļ pavasarī Latvijā strauji pieauga pieprasījums pēc personālajiem skaitļotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru