Babītes novada pašvaldība informē par jaunumiem ceļu satiksmes dalībniekiem Babītes novadā: Piņķos tiks uzstādīts luksofors, izveidota jauna autostāvvieta un izbūvēts gājēju ceļš; Babītē tiek rekonstruēta Liepu aleja un strādāts pie ielu apgaismojuma Meža, Sila un Smilšu ielā izbūves un rekonstrukcijas.

Babītes novada pašvaldības apmeklētāju ērtībām Centra ielā, Piņķos, izveidota jauna, plašāka autostāvvieta ar 20 vietām automašīnām. Būvnieks saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem ir SIA V Service, kas uzvarējis arī iepirkumā par gājēju ietves izbūvi Rīgas ielas posmā Piņķos. Pēc darbu nodošanas ekspluatācijā kājāmgājējiem, kas dodas virzienā no Jūrmalas apvedceļa uz Piņķu centru, būs iespēja pārvietoties droši, netraucējot transporta satiksmes dalībniekiem. Pie autobusu pieturas Pagrieziens uz Piņķiem plānots ierīkot apgaismotu pāreju.

Jauninājums Piņķos ir arī tas, ka, sākot ar šā gada jūliju, slikti pārskatāmajā un noslogotajā Jūrmalas un Rīgas ielas krustojumā ir uzsākti luksofora uzstādīšanas darbi. Būvdarbu veicējs ir SIA RC Traffic. Septembra sākumā ceļu satiksmes dalībnieku kustība krustojumā tiks regulēta un tas ļaus samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu šajā vietā. Tas būs pirmais luksofors, kas uzstādīts Piņķu ciemā.

Rīgas dome velomaršrutu izveidei uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu plāno piesaistīt 21,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iesniegtā informācija liecina, ka Rīga plāno veidot veloinfrastruktūru virzienā Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava".

Kopējās projekta izmaksas ir 25,6 miljoni eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums ir 21,2 miljoni eiro, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 4,5 miljoni eiro.

Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības.

Īstenojot projektu no galvaspilsētas uz Ulbroku tiks uzbūvēti aptuveni 5,4 kilometri veloceļa, uz Ķekavu - aptuveni 4,1 kilometrs, uz Piņķiem - 7,1 kilometrs.

Projektā no Rīgas pašvaldības puses tiks attīstīti tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie posmi.

Līdz 2026. gadam no Atveseļošanas fonda investīcijām paredzēta veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā vairāk nekā 60 km garumā, informē Satiksmes ministrijā.

Šogad plānots uzsākt velosipēdu ceļa Centrs – Ziepniekkalns būvniecību 5,6 km garumā. Finansējuma lielāko daļu – 1,52 miljonus eiro paredzēts nodrošināt valsts aizdevuma veidā, savukārt atlikušo – no Rīgas pašvaldības.

Kopumā plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.

“Tās ir ievērojamas investīcijas, kādas nekad iepriekš veloceļu izbūvei nav bijušas,” saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. “Diemžēl visvairāk mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju, tagad arī ar skrejriteņiem – cieš ceļu satiksmes negadījumos apdzīvotās vietās. Pērn visvairāk ceļu satiksmes negadījumu ar velosipēdiem notikuši Rīgā (45%), kam seko Latvijas pārējās pilsētas (31%). Piemērota velotransporta infrastruktūra pilsētās ir izveidota fragmentāri, līdz ar to tiek izmantota šādai satiksmei neparedzēta un nedroša infrastruktūra – intensīvas satiksmes ielu nomales vai ietves, kur velosipēdam vai elektroskrejritenim nevajadzētu atrasties.”

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Saistībā ar 2014. gada būvniecības procesu tiesiskuma regulējuma izmaiņām šogad vasaras kafejnīcu un pasākumu noformējuma saskaņošana Rīgā var izrādīties daudz komplicētāka un sarežģītāka nekā līdz šim, informē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Šogad vasaras kafejnīcu īpašniekiem pirms ieceres iesniegšanas Būvvaldē sākotnēji būtu nepieciešams iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.500 Vispārīgie būvnoteikumi, kas nosaka būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes. Atbilstoši šim iedalījumam, būtu rūpīgi jāizvērtē kāda veida būvniecība būs nepieciešama konkrētās ieceres realizācijai, jo atkarībā no būves klasifikācijas veida, Būvvaldē iesniedzama dažāda dokumentācija.

Līdzšinējais saskaņošanas process, kad Būvvaldē ielu tirdzniecības pases saņemšanai vajadzīgs tikai iesniegums Ielu tirdzniecības vietu vizuālā risinājuma saskaņošanai, šobrīd attiecināms uz iecerēm, kurās vasaras kafejnīcas būvniecībā paredzēts izbūvēt tikai terases bez pamatiem ar saulessargiem un norobežojošiem elementiem vai vienas sezonas vieglas konstrukcijas ēkas bez pamatiem. Savukārt, vasaras kafejnīcas, kas veidotas kā būves – kioski, guļbūves vai kā iepriekš izgatavots no gataviem elementiem saliekams tipveida būvizstrādājums, atkarībā no paredzētās būves klasifikācijas saskaņojamas, iesniedzot Būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai būvprojektu.

Pasažieru vilciens (PV) ar jauno vilcienu piegādātāju līgumu plāno noslēgt gada vidū, pieļaujot, ka kopējā līguma summa varētu sasniegt 200 miljonus eiro, un pirmos kredītmaksājumus veikt 2017.gadā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Janvārī esot sākta iepirkumu dokumentācijas tālāka saskaņošana ar Satiksmes ministriju, kā arī ar Finanšu, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju. Pēc saskaņošanas pieciem pretendentiem tiks nosūtīti aicinājumi iesniegt piedāvājumus otrajai kārtai. Februāra pirmajā pusē esot plānots pabeigt saskaņošanu un februāra vidū vai beigās sākt otro kārtu, skaidro Lubāns.

No tā brīža, kad pretendentiem tikšot aizsūtīta iepirkuma dokumentācija - arī ar nolikumu, līguma projektiem un pielikumiem -, pretendenti sākšot gatavot piedāvājumu, un tam ir atvēlētas 75 dienas. Piedāvājumus varētu saņemt aprīlī un PV vēlētos «ideālā gadījumā tos izvērtēt, noteikt uzvarētāju un noslēgt līgumu gada vidū», stāsta PV vadītājs.

Neskatoties uz nozares asociāciju visai asajiem iebildumiem, valdība otrdien atbalstīja jauno Būvniecības likumu un turpmākais tā uzlabošanas darbs turpināsies Saeimā.

Vēstulē Ministru prezidentam un citām amatpersonām būvniecības nozari pārstāvošās organizācijas skaidroja, ka atsevišķas likuma normas apdraud ne tikai būvniecības kvalitāti, bet pat iedzīvotāju drošību.

Likumprojekts paredz vienkāršot būvniecības saskaņošanas procesu un samazināt tā ilgumu.

Ekonomikas ministrija jaunā likuma nepieciešamību pamato ar to, ka pašlaik pēc būvniecības saskaņošanas ilguma Latvija pasaulē atrodas 78. vietā, šajā ziņā līdzinoties Āfrikas valstīm.

Jaunais Būvniecības likums arī palielinās būvniecības speciālistu atbildību, tas paredz arī speciālistu reģistra izveidi. Bet Būvvaldei lēmumi būs jāpieņem desmit darba dienu laikā.

Puse (50%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, uzskata, ka viņu darbavietā tiek nodrošinātas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas (piemēram, elastīgs darba laiks, attālināta darba iespēja u.c.).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembra sākumā veiktais pētījums.

Tāpat 42% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri strādā algotu darbu, uzskata, ka viņu darbavietā netiek nodrošināta darba un ģimenes dzīves saskaņošana. Savukārt 8% nav pārliecināti par to vai viņu darba vietā ir nodrošinātas šādas iespējas.

Tiem darbiniekiem, kuriem tiek nodrošinātas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, visbiežāk ir elastīgs darba laiks (75%), brīvas svētku dienas (59%), attālināta darba iespējas (27%), nodrošināta bērnu pieskatīšana darba vietā (5%) vai citas iespējas (3%).

Tā kā Latvija ir tuvu tai sarkanajai līnijai, kad būs sasniegts pieļaujamais budžeta deficīta līmenis, sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem būs grūti saskaņot 26 miljonu kredītlīnijas piešķiršanu zemniekiem sējas nodrošināšanai. Tā uzskata finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) otrdien valdības sēdē mudināja, ka attiecīgā noteikumu projekta saskaņošanai jābūt pabeigtai līdz nākamajai valdības sēdei, kad jautājums tiks izlemts galīgi, “lai nebūtu tā, ka noteikumus pieņem, kad sēja jau beigusies”. Dažas stundas vēlāk finanšu ministrs citā kontekstā brīdināja par bīstami augsto budžeta deficīta līmeni un atzina, ka “nekādas telpas vaļībai mums nav”.

E. Repše aicina gan Saeimu, gan valdību atturēties no jebkādiem lēmumiem, kas varētu palielināt deficīta līmeni. “Mums tie izdevumi cits pēc cita krājas kaudzītē un vēl sazin kas notiks tuvojoties vēlēšanām, vēl jau tāds īsts populisma vilnis nav parādījies,” sprieda finanšu ministrs.

Būvniecības saskaņošanas process tiks vienkāršots un tā ilgums – samazināts, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Būvniecības likumprojekts.

Nozares pārstāvjiem un citām ministrijām ir iebildumi pret atsevišķu likumprojekta punktu redakcijām, tomēr konceptuāli valdības komiteja jauno likumu pirmdien apstiprināja.

Tam gan vēl jāgūst Ministru kabineta un Saeimas akcepts.

EM jaunā likuma nepieciešamību pamato ar to, ka pašlaik pēc būvniecības saskaņošanas ilguma Latvija pasaulē atrodas 78. vietā, šajā ziņā līdzinoties Āfrikas valstīm.

Jaunais Būvniecības likums arī palielinās būvniecības speciālistu atbildību, tas paredz arī speciālistu reģistra izveidi. Bet Būvvaldei lēmumi būs jāpieņem desmit darba dienu laikā.

Ieviešot jaunās normas, kopējais būvniecības saskaņošanas process varētu tikt saīsināts līdz 70 dienām, līdzīgi kā tas ir, piemēram, Dānijā.

«Būvatļaujas saņemšana ir ļoti birokratizēta, tajā iesaistītas vairākas atbildīgās institūcijas un pieredze rāda, ka dažām saskaņošnā iesaistītām institūcijām bieži vien pietrūkst izpratnes par projekta valstisko nozīmi un to, ka radaru izvietošanas nepieciešamību katrā atsevišķā vietā ir pamatojusi Valsts policija (VP) un tā nav tikai izpildītāja iegriba,» portālam Db.lv norādīja uzņēmuma Vitronic Baltica pārstāve Antra Gaile.

Jau brīdī, kad tika izsludināts konkurss, uzņēmums paredzēja, ka būvniecības procesa saskaņošanas etaps būs komplicēts un sarežģīts, tomēr realitātē būvniecības process izrādījās vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks, pauž uzņēmuma pārstāve.

«Izvirzītās prasības dažādās vietās atšķiras un attieksme ir atkarīga arī no konkrētās pašvaldības, kas arī nav saprotami, jo tehniskais risinājums ir standartizēts,» pauda Vitronic Baltica preses sekretāre A. Gaile. Viņa stāstīja, ka būvniecības saskaņošana sākta jau pagājušā gada vasarā, uzreiz pēc līguma noslēgšanas ar VP, tomēr neatklāja pašvaldības un institūcijas, ar kurām radušās aizķeršanās, lai neapgrūtinātu tālāku projekta attīstību.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Babītē šodien sadedzis pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» autobuss.

Negadījums noticis ap plkst.14 uz autoceļa Babīte-Salaspils, pie pagrieziena uz Vārnukrogu. Kādu laiku uz autoceļa Babīte-Salaspils pilnībā bloķēta satiksme virzienā uz Jūrmalu, taču patlaban tā ir atjaunota, informēja Valsts policijā.

«Rīgas satiksmes» pārstāve Baiba Bartaševiča pastāstīja, ka īsi pēc plkst.14 13.maršruta autobusa šoferis pamanīja no autobusa motora nodalījuma sadūmojumu un ziņoja par to dispečerim, kurš izsauca ugunsdzēsējus.

Līdz glābēju ierašanās brīdim autobuss gandrīz pilnībā sadedzis. Cietušo negadījumā nav.

Negadījuma iemeslu uzņēmums izmeklēšot, taču patlaban nelaimes cēloņi nav zināmi. Konkrētais transportlīdzeklis bija ekspluatācijā aptuveni desmit gadus.

Pēc ziemas pārtraukuma 21. aprīlī plānots atsākt būvdarbus uz Jūrmalas šosejas (A10) posmā no gājēju tilta pie Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), informē VAS "LatvijasValsts ceļi".

21. aprīlī divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte) satiksmei tiks slēgta nobrauktuve no Rīgas apvedceļa virzienā uz Jūrmalu, bet trešdien 22. aprīlī satiksmei tiks slēgta arī nobrauktuve no Jūrmalas šosejas virzienā no Rīgas uz Babīti/Imantu. Līdz ar to Babītes iedzīvotāji izbraukšanai un iebraukšanai Babītē nevarēs izmantot Liepu aleju un Celtnieku ielu, būs jāizmanto Rožu iela.

Satiksmes organizācijai tiks izveidotas pa vienai apgriešanās vietai uz Jūrmalas šosejas pie Rīgas robežas un uz Rīgas apvedceļa pie Piņķiem.

Plānots, ka jūnijā uz Jūrmalas šosejas tiks slēgta viena brauktuve, satiksmi abos virzienos organizējot pa otru brauktuvi.

Mārupes novada Babītes pagastā pārbūvēts Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) posms apmēram 2,5 kilometru garumā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka Rīgas apvedceļa posmā pārbūvēta ceļa segas konstrukcija un ieklāts asfaltbetons trīs kārtās, atjaunota sabiedriskā transporta pieturvieta, sakārtota ūdens atvade, izbūvētas jaunas un atjaunotas vecās caurtekas, kā arī izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma.

Vienlaikus, lai satiksme Babītē būtu drošāka, būvdarbu laikā tika veikti satiksmes organizācijas uzlabojumi. Tostarp autoceļa Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojumā ir slēgts kreisais pagrieziens. Tādējādi turpmāk no apvedceļa A5 posma uz V10 un Mēness ielu abos virzienos ir iespējami tikai labie pagriezieni. Tāpat 200 metru attālumā no šī krustojuma uz apvedceļa A5 virzienā no Rīgas uz Jūrmalu izbūvēta apgriešanās vieta, kur var veikt apgriešanās manevru.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Spilva, šogad strauji palielina dresingu jeb mērču ražošanu, kas Orkla koncerna ietvaros pārcelta uz ražotni Babītē, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Orkla Foods Latvija vadītāja Lolita Bemhena stāsta, ka šogad Lietuvā tiks slēgta Orkla koncernam piederoša rūpnīca, līdz ar to tomātu mērces, dresingi un sinepes, ko iepriekš ražoja kaimiņvalstī, tagad tiks ražoti Babītē. Savukārt no Igaunijas uz Latviju pārcelta mērču jeb dresingu līnija, līdz ar to ražošana pārcelta uz Latviju. Tas nozīmē, ka visi Orkla pārstāvētie dresingi tagad tiek ražoti Babītē.

Ražošanas pārcelšana uz Latviju uzņēmumam dos apjomu pieaugumu. «Tas būs ieguvums arī Latvijas ekonomikai. Ir jālepojas, ka uz Latviju ir pārcelta ražošana. Skandināvija mūs izvēlējusies kā ekselences centru, kur ražot dresingus un majonēzes,» uzsver Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja. Uzņēmums turpina ražot arī tomātu mērces, mārrutkus un daudzus citus produktus. Tiesa, sulu ražošana tagad notiek Igaunijā, kur ir jaudīga Tetra Pak līnija un Baltijā divas tik jaudīgas līnijas nebija nepieciešamas. Valdlauču ražotnē turpinās ūdens un kvasa ražošana.

Akciju sabiedrība LNK Industries uzsāk Valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) posma 0,30 - 2,38 km un Rīgas HES labā krasta drenāžas sistēmas rekonstrukciju. Līgumu par būvdarbu veikšanu AS LNK Industries ar valsts akciju sabiedrību Latvijas Valsts ceļi un akciju sabiedrību Latvenergo noslēdza šā gada aprīlī.

Līguma summa ir 5 777 777,75 EUR (bez PVN).

AS LNK Industries rekonstrukcijas darbu ietvaros veiks autoceļa A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils – Babīte) posma 0,30 - 2,38 km segas konstrukcijas pārbūvi, ceļa aprīkojuma nomaiņu, vājstrāvas un lietus kanalizācijas tīklu pārbūvi. Tiks veikta arī HES drenāžas sistēmas pārbūve, respektīvi, vecā drenāžas caurule, kas atrodas 6 m dziļumā, tiks nomainīta pret jaunu un veikta dublējošās drenāžas aizpildīšana.

AS LNK Industries būvdarbu izpildes zona atradīsies uz esošā Rīgas HES dambja, kur satiksmes intensitāte ir ap 9000 transporta līdzekļu diennaktī. Uzņēmumam jau ir pieredze būvdarbu veikšanā uz Rīgas HES tilta Rīgas apvedceļa posmā Salaspils–Babīte (A5). Pērnā gada vasarā tika pabeigti būvdarbi, kuru rezultātā tiltam tika nomainītas deformācijas šuves, izlaboti dinamisko slodžu rezultātā izveidojušies tilta siju konstrukcijas bojājumi, kā arī atjaunota drenāža laiduma konstrukcijā un ieklāta jauna seguma virskārta.

Babītē atklāts pirmā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestāde (PII) Baltijā. Investīcijas projektā veido 32.6 tūkst. latu, informē Babītes novada pašvaldība.

Tā pašvaldībai ļaus nodrošināt ar vietām visus 2008.gadā dzimušos bērnus no vairāk nekā 40 novada ģimenēm.

Ideja par moduļu bērnudārza izveidi aizgūta no Skandināvijas valstīm, kur mācību nodrošināšana šāda veida iestādēs ir izplatīts risinājums. Jaunā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestāde Babītē izveidota sadarbībā ar Skandināvijas kompāniju Cramo, kas Ziemeļvalstīs pēdējos 10 gados izveidojusi kopumā 8000 moduļus bērnudārzu un skolu vajadzībām, no kuriem aptuveni puse šobrīd ir izmantota vairāk kā 400 pirmsskolas izglītības iestādēs un vēl aptuveni tikpat daudz skolām.

Risinājums ir piemērots situācijās, kad nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas un specializētas telpas periodam – parasti līdz pieciem gadiem. Tas nekonkurē ar standarta pirmsskolas izglītības iestādēm.

Rīgas pašvaldība plāno aizņemties 25,6 miljonus eiro no Valsts kases veloinfrastruktūras izveidei virzienos Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka un Rīga-Ķekava, 21.septembrī lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Aizņēmuma atmaksas termiņš plānots līdz 20 gadiem, bet aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums - līdz trim gadiem.

Rīgā un Pierīgā top vienota veloceļu infrastruktūra 52 kilometru garumā, informē Satiksmes ministrijā (SM). 2023.gada rudenī sākas Atveseļošanas fonda finansētu projektu īstenošana vienota veloceļu maršrutu izveidei piecos prioritārajos koridoros Rīgā un Pierīgā.

Šobrīd SM kā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas īstenotāja saskaņo pašvaldību iesniegtos projektus, lai tās varētu slēgt līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un tuvākajā laikā sāktu projektu realizēšanu.

Veloceļu infrastruktūras attīstībai paredzēts Atveseļošanas fonda finansējums 34,5 miljonu eiro apmērā.

AS Grobiņa līdz šā gada 31. martam bija izpildījusi gandrīz visus tajā ietvertos nosacījumus, tai skaitā atmaksājusi AS Citadele banka 800 tūkstošus eiro, ko veidoja uzkrātie procenti un daļa no aizdevuma pamatsumma, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

AS Grobiņa iesniegusi AS Citadele banka darījuma dokumentus AS Grobiņa nenodrošināto kreditoru parādu samazinājumam par 2,34 miljoniem eiro, kā arī februārī nodevusi ekspluatācijā kažokzvēru barības ražotni Liepājā, Brīvības ielā 119A.

Savukārt attiecībā uz ilgtermiņa papildus finanšu līdzekļu piesaisti vismaz 500 tūkstošu eiro apmērā, AS Grobiņa vadība noslēgusi Investīciju priekšlīgumu par ilgtermiņa finanšu līdzekļu piešķiršanu viena miljona eiro apmērā.

AS Citadele banka ir apstiprinājusi, ka, izpildot šo atlikušo restrukturizācijas projektā ietverto noteikumu par papildus ilgtermiņa finanšu līdzekļu piešķiršanu, AS Citadele banka ir gatava noslēgt vienošanos par aizdevumu atmaksu ilgtermiņā, norāda AS Grobiņa.

Turpmāk visā Latvijā noteiktas vienādas prasības reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanai ar pašvaldību.

Saskaņā ar valdībā atbalstītajiem noteikumiem pašvaldībai reklāmas vai reklāmas objekta projekts jāizskata septiņu darba dienu laikā. Ja nepieciešams Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojums, lēmums jāpieņem 10 darba dienu laikā. Saskaņojums nav nepieciešams, ja reklāma atrodas iekštelpās un pastāvīgās tirdzniecības vietās, ostu, autoostu, dzelzceļa staciju un lidostu teritorijā, uz pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa, kā arī privāta transportlīdzekļa u.c. Nav jāsaskaņo arī reklāmas par ēkas vai telpu iznomāšanu, izīrēšanu vai pārdošanu, ja sludinājumu ēkas logos izvieto tās īpašnieks, īrnieks vai nomnieks.

Nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, liecina Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai nodotās nodokļu reformas pamatnostādnes.

Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem plānots paaugstināt par 7,8% - no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem plānots paaugstināt par 24% - no 455,3 eiro līdz 564 eiro.

Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada plānots palielināt par 11% - no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli iecerēts palielināt par 12% - no 206 eiro līdz 231 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm plānots celt par 5,5% - no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija.

Vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% - no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% - no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Par Parex bankas restrukturizācijā izveidoto banku Citadeli interesējas nopietni investori, taču problēma pašlaik ir tā, ka valdība nav vienojusies, kādā veidā pārdot banku, saka Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

«Investori nāk un izrāda interesi. Tomēr pašlaik bankas Citadele pārdošanas stratēģija vēl ir saskaņošanas procesā ar iesaistītajām institūcijām. Līdz ar to vēl ir pāragri runāt par konkrētām lietām, bet interese ir. Un es gribētu teikt, ka ir arī nopietnu investoru interese,» teica I. Zalpētere.

Viņa pastāstīja, ka PA ir sagatavojusi bankas pārdošanas stratēģiju, ko Ekonomikas ministrija ir nosūtījusi saskaņošanai uz Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un citām institūcijām. Notiek saskaņošana un skaitļu precizēšana, lai stratēģiju jau varētu nosūtīt skatīšanai Ministru kabinetā, informēja PA vadītāja.