Jaunākais izdevums

ASV prezidents Džo Baidens otrdien parakstījis vērienīgu tēriņu likumu, kurā iekļauti arī 13,6 miljardi dolāru militārai un humānai palīdzībai Ukrainai.

Militārā palīdzība paredzēta 6,5 miljardu dolāru apjomā. Tā tiks piešķirta ASV Aizsardzības ministrijai, lai nosūtītu ASV karavīrus uz reģionu un nodrošinātu Ukrainai aizsardzības bruņojumu.

Humānajai palīdzībai paredzēti vairāk nekā četri miljardi dolāru. No šiem līdzekļiem tiks sniegta palīdzība bēgļiem, kas pamet Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotājiem, kas pārvietoti valsts iekšienē, nodrošināta ārkārtas pārtikas palīdzība, veselības aprūpe un ārkārtas atbalsts mazāk aizsargātajām kopienām reģionā.

Ekonomiskās palīdzības blokam paredzēti 1,8 miljardi dolāru. Šis atbalsts tiks tērēts, lai reaģētu uz ekonomikas vajadzībām Ukrainā un kaimiņvalstīs, arī risinot kiberdrošības un enerģētikas jautājumus.

Likumā paredzēti 25 miljoni dolāru ASV Globālo mediju aģentūrai cīņai ar dezinformāciju. Vēl 120 miljoni dolāru paredzēti Ukrainas vietējo aktīvistu un žurnālistu atbalstam, kā arī centieniem saukt Krieviju pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem.

ASV Kongress 2022.gada budžeta likumu pieņēma ceturtdien.

"Mēs turam savu solījumu palīdzēt Ukrainai, viņiem cīnoties par savām dzīvībām pret ļauno Vladimiru Putinu," paziņojumā pēc budžeta pieņemšanas apliecināja Senāta demokrātu līderis Čaks Šūmers.

13,6 miljardus dolāru lielā palīdzība ietver atbalstu bēgļiem, bruņojuma piegādes un atbalstu NATO sabiedrotajiem Austrumeiropā.

Šūmers sacīja, ka palīdzība nodrošinās pārtiku, medikamentus un patvērumu vairāk nekā diviem miljoniem bēgļu, ar to tiks maksāts par pasākumiem, lai atjaunotu Ukrainas sapostīto ekonomiku.

"Tā arī injicēs miljardus militārajam atbalstam - tā nodrošinās bruņojuma, tāda kā "Javelin" un "Stinger", piegādes, tā sniegs atkārtotas garantijas un stiprinās NATO, dos papildu spēku mūsu aizsardzībai pret Krievijas ļaunprātīgo kiberkaru," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien savā runā par valsts stāvokli nosauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par diktatoru un brīdināja Krievijas oligarhus, ka viņš vērsīsies pret viņu jahtām un privātajām lidmašīnām.

Baidens teica runu laikā, kad Krievija bombardē Ukrainu, mēģinot apspiest tās pretošanos.

"Krievijas diktatoram, kurš iebrūk ārvalstīs, ir izmaksas visā pasaulē," Baidens sacīja ASV likumdevējiem, solot "robustu rīcību, lai nodrošinātu, ka mūsu sankciju sāpes ir vērstas pret Krievijas ekonomiku".

Baidens bija plānojis savā runā palielīties ar savas politikas panākumiem, apspriest to, kā ASV ir panākušas lūzumu Covid-19 pandēmijā, un ieskicēt, ko viņš grib panākt tuvākajos mēnešos.

Šīs viņa ieceres tomēr aizēnoja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ir viena no nozīmīgākajām ģeopolitiskajām krīzēm kopš Aukstā kara beigām.

Baidena runas sākumā ASV Kongresa locekļi ar stāvovācijām sveica ukraiņu tautu, kad ASV prezidents pauda solidaritāti ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baidens lūdz Kongresu apstiprināt vēl 33 miljardus dolāru lielu palīdzību Ukrainai

LETA--BBC/AFP, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien lūdza Kongresu apstiprināt vēl 33 miljardus dolāru militārai, ekonomiskai un humānai palīdzībai Ukrainai nākamajiem pieciem mēnešiem.

Pakete ietver vairāk nekā 20 miljardus dolāru militārajai palīdzībai, 8,5 miljardus dolāru ekonomiskajai palīdzībai un trīs miljardus dolāru humānajai palīdzībai.

Baidens sacīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Kongress pēc iespējas ātrāk apstiprinātu viņa ierosināto papildu finansējumu.

Baidens norādīja, ka Ukrainas atbalstīšana "nav lēta", bet ASV nevar "stāvēt malā".

Viņš arī paziņoja, ka ASV neuzbrūk Krievijai, bet gan palīdz Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Pēc Baidena teiktā, ASV ir jau piegādājušas desmit ieroču sistēmas bruņutehnikas iznīcināšanai uz katru Krievijas iesūtīto tanku.

"Putins tieši tāpat kā izdarīja izvēli sākt šo brutālo iebrukumu, viņš var izdarīt izvēli to izbeigt," sacīja Baidens. "Krievija ir agresors, un pasaulei ir jāsauc Krievija pie atbildības."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV un sabiedrotie tirdzniecībā ar Krieviju atteiksies no vislielākās labvēlības režīma

LETA/AFP/UNN, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot piemērot Maskavai sankcijas par iebrukumu Ukrainā, ASV un sabiedrotie tirdzniecībā ar Krieviju atteiksies no vislielākās labvēlības režīma, piektdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

"ASV un mūsu sabiedrotie un partneri turpina sadarboties, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un vēl vairāk izolētu Krieviju globālajā arēnā," paziņoja Baidens. ASV šo soli spērusi kopā ar NATO sabiedrotajiem, G7 valstīm un Eiropas Savienību (ES).

Baidens arī paziņoja par aizliegumu piegādāt Krievijai ASV dolāra banknotes.

Baltā namā publiskotā informācija liecina, ka aizliegts ASV dolāru banknošu eksports, reeksports, pārdošana vai piegāde tieši vai netieši no ASV vai ASV personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas, Krievijas Federācijas valdībai vai jebkurai personai, kas atrodas Krievijas Federācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baidens paziņo par pirmo sankciju kārtu Krievijai un papildspēkiem Baltijai

LETA--DOŽDJ/AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi.

Baidens arī pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

"Mēs ieviešam sankcijas pret Krievijas valsts parādu. tas nozīmē, ka mēs atgriežam Krievijas valdību no Rietumu finansējuma," uzsvēra Baidens. "Tā vairs nevarēs saņemt naudu no Rietumiem un nevarēs tirgot savas jaunās obligācijas mūsu tirgū, nedz arī Eiropas tirgū."

ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.

Tomēr Vašingtonas reakcija uz Krievijas darbībām, šķiet, nav tik tālejoša, kā tika sagaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien parakstīja Kongresa pieņemto likumprojektu paketi, kas paredz atvēlēt investīcijām infrastruktūrā 1,2 triljonus dolāru.

Pakete paredz investīcijas tiltu un ceļu labošanai, svina ūdensvadu nomaiņai, elektromobiļu uzlādes tīkla izveidošanai, platjoslas interneta pieejamības paplašināšanai un citām infrastruktūras vajadzībām.

Tās būs svarīgākās valdības investīcijas šajā jomā kopš nacionālā automaģistrāļu tīkla izveidošanas 20.gadsimta piecdesmitajos gados.

ASV Senāts šo paketi pieņēma jau augustā, bet tikai šomēnes to apstiprināja Pārstāvju palāta, kur apstiprināšanu bremzēja domstarpības pašu demokrātu vidū.

Paketes apstiprināšanu Pārstāvju palātā var uzskatīt par būtisku Baidena panākumu laikā, kad viņa reitingi kritušies un demokrāti piedzīvojuši nepatīkamu sakāvi Virdžīnijas štata gubernatora vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baidens nolemj laist tirgū 50 miljonus barelu no ASV stratēģiskajām naftas rezervēm

LETA--AFP, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņoja, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

"[Naftas] laišana [tirgū] notiks vienlaikus ar citām lielām enerģijas patērētājvalstīm, ieskaitot Ķīnu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju un Lielbritāniju," norādīja Baltais nams.

Indija paziņoja, ka tā no savām stratēģiskajām rezervēm laidīs tirgū piecus miljonus barelu naftas.

ASV valdībā norādīja, ka "šī ir pirmā reize, kad kaut ko tamlīdzīgu darām vienlaikus ar citām" valstīm.

Augsta ranga valdības amatpersona žurnālistiem sacīja, ka rezervēs esošās naftas laišana tirgū sāksies decembra vidū vai beigās. Tāpat esot iespējams, ka valdība arī turpmāk iesaistīsies, lai stabilizētu tirgu.

"Prezidents ir gatavs arī turpmāk nepieciešamības gadījumā rīkoties un izmantot visas savas pilnvaras, lai sadarbībā ar pārējo pasauli saglabātu adekvātu piedāvājumu laikā, kad pārvaram pandēmiju," klāstīja amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas importu.

Maskava brīdina, ka aizliegumam importēt Krievijas naftu būtu katastrofālas sekas 

Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks pirmdien brīdinājis, ka aizliegumam importēt...

"Mēs aizliedzam visu Krievijas naftas un gāzes, kā arī [citu] energoresursu importu. Tas nozīmē, ka Krievijas nafta vairs netiks pieņemta ASV ostās, un amerikāņu tauta dos vēl vienu spēcīgu triecienu [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam," uzrunā no Baltā nama paziņoja Baidens, piebilstot, ka šis lēmums pieņemts pēc konsultācijām ar sabiedrotajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, bet naftas cenas pieaug Ukrainas krīzes apstākļos

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par agresiju pret Ukrainu, bet naftas cenu pieagumu ierobežoja prognozes, ka šie pasākumi neietekmēs Krievijas jēlnaftas ieguvi.

ASV prezidents Džo Baidens savā runā Baltajā namā paziņoja, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi. Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās par vismaz 1%, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem bija neliels kritums, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) vienosies par "spēcīgu un masīvu" sankciju noteikšanu Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis novembra sākumā atcels ceļošanas ierobežojumus pret Covid-19 pilnībā vakcinētiem cilvēkiem no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas un citām valstīm, pirmdien paziņojis Baltais nams.

Pašreiz ASV aizliedz ieceļot lielākajai daļai nepilsoņu no 33 valstīm, ieskaitot ES, Lielbritāniju, Indiju, Ķīnu un Brazīliju.

Lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, 2020.gada martā toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps noteica ieceļošanas aizliegumu vairākām valstīm. Trampa pēctecis ASV prezidenta amatā Džo Baidens paturēja spēkā šos ierobežojumus, kā pamatojumi minot bažas par lipīgākā koronavīrusa delta paveida izplatīšanos.

Ierobežojumi nosaka, ka ASV no 33 valstīm var ieceļot tikai ASV pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji kopā ar saviem ģimenes locekļiem, ja viņi bijuši šajās valstīs pēdējo 14 dienu laikā. Visiem pārējiem ir nepieciešama īpaša atļauja, lai iebrauktu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien saruka, investoriem sekojot jaunākajiem pavērsieniem Ukrainas krīzē, bet naftas cenas pieauga pēc jaunām pazīmēm par lūzumu Irānas kodolsarunās.

Zelta kā droša investīciju patvēruma cena pieauga līdz apmēram 1900 ASV dolāriem par unci, turpinoties bažām par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu notikt tuvākajās dienās un draudi ir ļoti lieli, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.

OANDA analītiķis Edvards Moja sacīja, ka kara riski "šķiet pieaugam", pastiprinot satraukumu tirgos, kuri jau nervozē par gaidāmajām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju celšanām.

"Volstrīta jūtas ļoti nervoza, paskatoties pa kreisi un redzot ģeopolitisko risku pastiprināšanos ar Ukrainas situāciju, un tad paskatotie pa labi un redzot agresīvas FRS [monetārās politikas] pastiprināšanas iespējamību," teica Moja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc tam, kad ASV nolēma aizliegt Krievijas energoresursu importu tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas, gāzes un citu energoresursu importu.

Savukārt Lielbritānija paziņoja, ka līdz gada beigām atteiksies no Krievijas naftas importa.

Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi plānu, kā šogad aizstāt vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes importa ar citiem resursiem, tostarp palielinot sašķidrinātās gāzes (LNG) importu, zaļās enerģijas izmantošanu un laikus piepildot gāzes krātuves.

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā 

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji...

Lai gan ASV no Krievijas importē mazāk nekā 10% tai vajadzīgās naftas, analītiķi atzina tās noteikto Krievijas energoresursu importa aizliegumu par svarīgu. Tirgus analītiķis Favads Razakzada to nosauca par "vispārēja ekonomiska kara uzsākšanu pret Krieviju".

Pieaugot spiedienam ar mērķi ekonomiski izolēt Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, "Coca-Cola", "McDonald's" un "Starbucks" pievienojās daudzajiem uzņēmumiem, kas apturējuši darbību Krievijā.

Augošā Krievijas izolācija sekmēja arī citu preču, tostarp niķeļa, cenu celšanos.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 32 632,64 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 4170,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 12 795,55 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,1% līdz 6964,11 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 12 831,51 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 5962,96 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 4,4% līdz 124,70 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 4,7% līdz 128,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,0854 līdz 1,0895 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3104 līdz 1,3096 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 115,32 līdz 115,69 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 82,83 līdz 83,17 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, investoriem reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena lēmumu virzīt Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Džeromu Pauelu otrajam četru gadu amata termiņam.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" tirdzniecības sesijas laikā pakāpās virs līdzšinējiem sesijas noslēguma rekordiem, bet vēlāk noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Eiropas akciju tirgos lielākoties bija kritums, ko noteica bažas par jaunu Covid-19 ierobežojumu Austrijā un Vācijā ietekmi uz ekonomiku.

Republikāni Pauelu FRS vadītāja amatam izvirzīja iepriekšējais ASV prezidents republikānis Donalds Tramps un viņš stājās amatā 2018.gadā. Virzot Pauelu otrajam amata termiņam, demokrāts Baidens cenšas veicināt vienotību un partiju sadarbību laikā, kad inflācijas kāpums skar mājsaimniecības un pieaug riski, kas apdraud ekonomikas atkopšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties investoru bažām par gaidāmu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievija deva cerības uz deeskalāciju saspīlējumā ar Rietumiem, paziņojot, ka tā atvelk daļu no karaspēka, kas koncentrēti pie Ukrainas robežas.

Rietumvalstu līderi atzinīgi novērtēja šo paziņojumu, bet aicināja pārbaudīt, vai karaspēka atvilkšana tiešām notiek. ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai joprojām "lielā mērā" ir iespējamība, tomēr krīzes diplomātisks atrisinājums vēl ir sasniedzams.

"Lai gan riski saglabājas paaugstināti, šis izskatās pēc liela soļa pareizajā virzienā un investori kā visi citi atviegloti nopūšas," sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori arī bija nobažījušies par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu ieņemt agresīvāku nostāju procentlikmju pacelšanā, lai iegrožotu inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas atcelt soda tarifus importētajam Eiropas tēraudam un alumīnijam

LETA--AFP, 01.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas Savienība (ES) sestdien vienojušās atcelt soda tarifus importētajam Eiropas tēraudam un alumīnijam, tādējādi izbeidzot strīdu, kas saspīlējis tirdzniecības attiecības pēdējos trīs gadus.

Par vienošanos paziņoja ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo.

Paplašinātie ES atbildes pasākumi tādiem visā pasaulē pazīstamiem amerikāņu izstrādājumiem kā "Harley-Davidson" motocikli, "Levi's" džinsi un Kentuki viskijs, kam bija jāstājas spēkā 1.decembrī, tagad netiks piemēroti, sacīja Raimondo, kura Romā piedalās G20 samitā.

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis tviterī pavēstīja, ka "mēs esam vienojušies ar ASV pārtraukt mūsu tērauda un alumīnija (..) tirdzniecības strīdu un uzsākt sadarbību par Globālu vienošanos par ilgtspējīgu tēraudu un alumīniju."

Toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps 2018.gada jūnijā noteica 25% tarifu tēraudam un 10% tarifu alumīnijam no vairākām ekonomikām, tostarp Eiropas Savienības. Viņš toreiz sacīja, ka šādi rīkojas nacionālās drošības apsvērumu vadīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens trešdien uzdos valdības iestādēm sākt darbu pie digitālā ASV dolāra izveides, paziņojis Baltais nams.

Ņemot vērā kriptovalūtu straujo izplatību, tiks pētīti potenciālie ieguvumi un riski, apzinoties, ka jārīkojas steidzami, teikts Baltā nama paziņojumā.

Tādējādi ASV pievienosies vairāk nekā 100 valstīm, kas izvērtē iespēju sākt vai jau sākušas savu digitālo valūtu pilotprogrammas.

Taču Baltā nama amatpersonas noraida kritiku, ka Vašingtona šajā ziņā iepaliek.

"Digitālā dolāra emitēšanai varētu būt ļoti liela ietekme," sacījusi kāda amatpersona, norādot uz ASV valūtas nozīmīgo lomu globālajā ekonomikā. ASV dolārs ir pasaules lielākā rezervju valūta.

Baidena rīkojums uzdos vairākām iestādēm, tostarp Finanšu ministrijai, aplūkot dažādus jautājumus, tostarp patērētāju aizsardzību, finansiālo iekļaušanu un digitālo aktīvu izmantošanu pretlikumīgām darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV otrdien paziņos par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju pēc sākotnēji piesardzīgas reakcijas uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumiem par Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludināto republiku atzīšanu Ukrainas austrumos un par Krievijas karaspēka ievešanu to teritorijā.

"Mēs plānojam rīt paziņot par jaunām sankcijām pret Krieviju, atbildot uz Maskavas šodienas lēmumiem un darbībām. Mēs koordinējamies ar sabiedrotajiem un partneriem par šo paziņojumu," pirmdienas vakarā sacīja Baltā nama oficiāls pārstāvis.

ASV prezidents Džo Baidens jau pirmdien izsludināja ierobežotas sankcijas pret tā dēvētajām Doņeckas un Luhanskas "tautas republikām" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" dažas stundas pirms tam atzina Putins.

ASV un citas Rietumvalsts nosoda šo Putina lēmumu kā Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpumu.

Augsta ranga Baltā nama amatpersona pirms tam gan atteicās paskaidrot, vai ASV uzskatīs Krievijas karaspēka oficiālo ievešanu DTR un LTR teritorijā par iebrukumu, kas izprovocētu plašākas un smagākas Rietumu sankcijas pret Maskavu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienotās Valstis no pirmdienas atvērušas savas robežas pilnībā vakcinētiem ceļotājiem, izbeidzot stingros ar pandēmiju saistītos ceļošanas ierobežojumus, kas bija spēkā 20 mēnešus.

Stingrie ierobežojumi tika ieviesti 2020.gada martā bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa laikā, un viņa pēctecis prezidenta amatā Džo Baidens tos pagarināja. Tie ietekmēja ceļotājus no vairāk nekā 30 valstīm, tostarp Eiropas Savienības (ES) valstīm, nobloķējot nebūtiskus ceļojumus un smagi iedragājot tūrisma sektoru.

No pirmdienas robežas atkal atvērtas arī ceļojumiem nebūtisku iemeslu dēļ, tostarp, lai apmeklētu draugus vai ģimenes locekļus vai dotos tūrisma braucienā. Taču ieceļošana ASV netiks atstāta galīgi bez kontroles. ASV plāno kārtīgi pārbaudīt personu vakcinācijas statusu un prasīs uzrādīt nesen veikta negatīva Covid-19 testa rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien savā runā par valsts stāvokli paziņos par aizliegumu Krievijas lidmašīnām ielidot ASV gaisa telpā, ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ), telekanāls CNN un citi ASV mediji.

"Ir gaidāms, ka dekrēts par aizliegumu Krievijas lidmašīnām atrasties ASV gaisa telpā, tiks izdots tuvāko 24 stundu laikā," ziņoja WSJ.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi slēgt savu gaisa telpu gaisa kuģiem, kas reģistrēti Krievijā, kā arī aviotransportam, kas pieder vai kuru nofraktējušas Krievijas juridiskās vai fiziskās personas.

Atbildot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām ir slēgusi arī Kanāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna un ASV vienojas pastiprināt sadarbību klimata jomā nākamajā desmitgadē

LETA--AFP, 11.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna un ASV trešdien vienojušās pastiprināt sadarbību klimata jomā nākamajā desmitgadē, ar šo pārsteidzošo paziņojumu nākot klajā COP26 klimata samitā Glāzgovā.

Divas pasaules lielākās oglekļa emitētājas kopīgā deklarācijā apņēmušās rīkoties, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas.

2015.gadā ANO klimata konferencē Parīzē tika aicināts ierobežot globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas, un, ja iespējams, līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Ķīna un ASV paziņojušas, ka vienojušās par soļiem vairākos jautājumos, tostarp metāna emisijām, pāreju uz tīru enerģiju un dekarbonizāciju.

Taču Ķīna šonedēļ atteicās parakstīt vienošanos par metāna emisijas ierobežošanu, ko COP26 parakstīja gandrīz 100 valstis. Tā vietā Ķīna solīja izstrādāt savu atsevišķu plānu metāna emisijas problēmas risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", sacīja Ķīnas vēstnieks ASV Ciņs Gans.

Ar šo paziņojumu diplomāts nācis klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens piektdien Ķīnas kolēģi Sju Dziņpinu bija brīdinājis par sekām, ja Pekina sniegs materiālu atbalstu Maskavai.

Pagājušajā nedēļā Pekina par dezinformāciju nodēvēja nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Maskavai piegādāt bruņojumu. Tiesa gan, Pekina līdz šim nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Intervijā ASV telekanālam CBS vēstnieks sacīja, ka Krievijas darbību nosodījumam no Rietumu puses nav sekmējoša iespaida un ka ir nepieciešami diplomātiski pūliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretrunīgi vērtētais gāzesvads "Nord Stream 2", kura sertifikācijas process ticis apturēts saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir miris, otrdien paziņoja ASV valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda.

"Manuprāt, "Nord Stream 2" tagad ir miris," ASV likumdevējiem sacīja Nulanda. "Tas ir metāla gabals jūras dzelmē, un nedomāju, ka tas tiks atdzīvināts."

Šādi komentāri izskanējuši tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas importu.

Nulanda piebilda, ka Krieviju sagaida arī papildu sankcijas no G7, Eiropas Savienības un citām valstīm visā pasaulē, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins neapturēs šo karadarbību.

"Mēs arī strādājam ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, lai ierobežotu globālo enerģijas piegāžu traucējumus un liegtu Krievijai iespēju tās enerģijas eksportu izmantot kā ieroci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs kā pašreizējais G7 valstu grupas prezidents ielūdzis pasaules septiņu lielāko ekonomiku līderus tikties, lai paralēli Eiropas Savienības (ES) un NATO samitiem pārrunātu Krievijas iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņoja viņa birojs.

24.martā Briselē gaidāmajās sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta "jo īpaši situācijai Ukrainā", un sarunas tiks iekļauts iepriekš plānotajā G7 sarunu grafikā, žurnālistiem teica Vācijas valdības preses pārstāve Kristiane Hofmana.

Vācija šogad ir "Lielā septiņnieka" prezidējošā valsts. Grupā vēl ir Lielbritānija, Kanāda, Francija, Itālija, Japāna un ASV.

Šolcs apmeklēs ceturtdien gaidāmo NATO samitu Briselē, kur, kā pauda Hofmana, "galvenais temats būs Krievijas uzbrukums Ukrainai un tā ietekme uz aliansi". Tāpat NATO līderi plāno runāt par veidiem, kā stiprināt alianses aizsardzības spējas.

ES samitā plānots apstiprināt jauno stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt 27 valstu bloka militāro autonomiju. ES līderi plāno runāt arī par enerģijas cenām un piegāžu drošumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, klāstīja Vācijas valdības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Komentāri

Pievienot komentāru