Eiropas Parlamentam atbalstot papildus analīzes veikšanu Nord Stream gāzes vada projektam, dots svarīgs signāls Eiropas solidarizācijai.
Tā Eiropas Parlamenta (EP) sēdē pauda Polijas pārstāvis Marcins Libickis, kura vadībā Polijas un Lietuvas vides aizsardzības organizācija, savācot gandrīz 30 000 parakstus, iesniedza Eiropas Savienības (ES) institūcijām lūgumrakstu par nepieciešamo ekoloģisko katastrofas draudu izvērtējumu, ko varētu radīt Nord Stream gāzes vada projekts Baltijas jūras piekrastes valstīm.
No 648 EP deputātiem 542 nobalsoja par šī lūgumraksta iniciatīvu, kas paredzēja papildus neatkarīgas vides ekspertīzes veikšanu šim projektam, kā arī citu iespējamo enerģijas infrastruktūru alternatīvu izsvēršanu, pret balsoja Vācijas deputātu delegācija. Tiesa, Eiropas Parlamenta balsojums no likumdošanas viedokļa nav saistošs, tomēr tas ir nopietns signāls par Eiropas vienotu nostāju šī projekta sakarā un uzliek citām ES institūcijām morālu pienākumu, pieņemot tālākus lēmumus šī projekta sakarā, rēķināties arī ar EP nolemto, preses konferencē pēc pozitīvā balsojuma gandarīts pauda M.Libicki.
Gazproma Savienība
„Ir jāņem vērā arī faktors, ka Nord Stream projekts savā pašreizējā veidolā, kas paredz caur Baltijas jūru savienot Vāciju ar Krieviju ar 1200 km garu gāzes vadu, neizskatot iespēju par starpsavienojumiem ar Poliju un Baltijas valstīm ir bīstams arī no tāda viedokļa, ka nozīmē pilnīgu Gazprom monopolu Eiropā,” Db pauda Vitauts Landsberģis, bijušais Lietuvas prezidents un tagadējais EP deputāts. „Tas ir lielākais Putina projekts, kas paredzēja Eiropas Savienību praktiski pārvērst Gazprom Savienībā. Vēlreiz rūpīgi vērtējot šo projektu ES institūcijās, tai skaitā pārskatot tā nemitīgi augošo finansējumu, tam var neļaut notikt,” saka V.Landsberģis.
„Skaidrs, ka Eiropai vajag papildus gāzes piegādes, bet jautājums vai tam jābūt tieši Nord Stream un jautājums - vai tieši šķērsojot Baltijas jūru, kas rada draudus gan izjaucot dabīgo Baltijas jūras dzelmes līdzsvaru, gan, iespējams, aizskarot ķīmisko ieroču atkritumus, kas Baltijas jūrā ir lielā daudzumā, daļēji jau 80% korozijas stāvoklī” savu viedokli pauda Latvijas EP deputāts Valdis Dombrovskis.
Būvējot caur ūdeni, gāzes vada izmaksas sadārdzinās 3 reizes un patlaban jau ir sasniegušas 12 miljardus eiro. Ja tiks ņemtas vērā Eiropas Savienības prasības pēc papildus ietekmes uz vidi novērtējumu, izmaksas augs vēl, bez tam projekta realizācijas termiņš ievilksies vēl vismaz par gadu, tā V.Dombrovskis.
Tukša PR kampaņa
„Uzskatu, ka visas runas, ka no Nord Stream jebkad varētu tikt būvēts pārvads uz Latviju ir tukša Kalvīša valdības PR kampaņa,” Db pauda V. Dombrovskis. „Šāda projekta nekad nav bijis un ir neprātīgi domāt, ka kāds izbūvēs dārgu gāzes vadu, lai pēc tam attīstītu kaut kādus sāna pārvadus. Cita lieta ir tā sauktais Dzintara vai Jamalas gāzes vads, no kura Latvija reāli varētu gūt labumu.”
Vispār viss Nord Stream projekts ir pretrunā ar ES vienotā enerģētikas tirgus politiku, Db skaidroja Eiropas parlamentārietis Rihards Pīks, jo vesela rinda ES valstu no šī projekta tiek izslēgtas.
„Un kas notiks, ja Gazprom prezidenta Millera prognozes piepildīsies ne vien gāzes cenai sasniedzot 1000 ASV dolārus par 1000 m3, bet arī tajā ziņā, ka ap 2015. gadu var iestāties jau jūtams dabasgāzes trūkums? Tad pirmos atslēgs mazāk svarīgos un mazāka izmēra gāzes vadus, piemēram, Latviju, tāpēc stingri jāpastāv ne vien uz pastiprinātu vides drošības kontroli, bet arī gāzes vadu savstarpēju savienojamību,” tā R. Pīks.
„Kopumā jāsaka, ka Latvijas valdība, atšķirībā no mūsu kaimiņvalstu, piemēram, Lietuvas un Polijas darbības, kas aktīvi uzstājas par šī projekta lielo nozīmi enerģētikas drošībā un zviedriem, kas galveno uzsvaru liek uz ekoloģiju, drīzāk problēmas noklusē, nekā iesaistās to risināšanā. Nepietiekamu iniciatīvu tā izrāda arī citu gāzes vadu savienojumu rašanā. Ir skaidrs, ka izšķirošo lomu spēlēs tas, ko vēlas Gazprom, taču mēs nevaram nostāties ārpus visa maliņā. Mūs smagi skars gan iespējamais Baltijas jūras piesārņojums, gan enerģētikas drošības jautājumi,” nobeidza V.Dombrovskis.
