Baltā kāpa Saulkrastos nobrukusi jau par 15 metriem 

Astoņpadsmit metru augstā Baltā kāpa Saulkrastos, Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, ir lieliska vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Te savulaik uzņemti vēsturiski skati Rīgas kinostudijas mākslas filmām Nauris un Kā gulbji balti padebeši iet. Diemžēl pēdējos gados virs Baltās kāpas savilkušies tumši padebeši, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Dienas Bizness, 2015. gada 09. marts plkst. 10:10

Jau 2013. gadā Inčupe arvien redzamāk tuvojās kāpai. Laika gaitā to sāka ietekmēt ne tikai krasta erozija, bet arī pārmērīgā antropogēnā slodze, jo šis labiekārtotais dabas objekts arvien bijis kupli apmeklēts. 2014. gadā, aplocījusies ap izcilo smilšu veidojumu, Inčupe to nograuza tiktāl, ka cīņā ar šī gada janvāra vētru Baltā kāpa padevās. Līdz ar kokiem un labiekārtotiem pastaigu celiņiem daļa no tās nogruva, radot draudus arī apmeklētājiem.

Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Saulkrastu novada domi sāka īstenot ES Life+ programmas projektu Life Ekosistēmu pakalpojumi. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana palīdz apzināt dabas ekonomisko vērtību un devumu sabiedrībai, rūpēties par saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko teritorijas attīstības variantu, aprēķināt vides saglabāšanā ieguldīto līdzekļu atdevi. Latvijā tas ir jaunums, taču citur pasaulē ekosistēmu pakalpojumu novērtējums ir vispārpieņemta prakse. Uz tā pamatiem notiek lēmumu pieņemšana gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas metodika tiks aprobēta arī Saulkrastos – šai piejūras teritorijā ietilpst bioloģiski augstvērtīgas mežainās piejūras kāpas, plaša pludmale, arī Baltā kāpa.

Kā atzīst Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis, pēdējā gada laikā Baltā kāpa piedzīvojusi vislielākos postījumus: «Jāņem vērā, ka no Baltās kāpas augšējās daļas līdz pilsētas ielai ir tikai 70 līdz 150 metru un pēdējo septiņu gadu laikā kāpa nobrukusi jau par 15 metriem.» Kāpas glābšanai būtu nepieciešami tūlītēji pasākumi, taču speciālistu viedokļi atšķiras. Tiek uzskatīts arī, ka šīs vietas unikalitāte slēpjas upes ietekas mainībā un cilvēkam dabas procesos nevajadzētu iejaukties. «Taču cilvēks jau ir iejaucies, un te vairs nevar nedarīt neko,» uzsver N. Līcis.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Dalies ar šo rakstu!