Pirms izdarīt spriedumus par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, lēmējinstitūcijām būtu jāsagaida Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja slēdziens par celulozes rūpnīcas būvniecības ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Neatkarīgs un oficiāls IVN valsts biroja ekspertu slēdziens par noslēguma ziņojumu gaidāms maijā.A/s Baltic Pulp norāda, ka noslēguma ziņojumā no piesardzības viedokļa ir analizētas vissliktākās iespējamās situācijas, ieskaitot maksimālos mēneša notekūdeņu apjomus upes mazūdens periodā. Gatavojot novērtējuma uz vidi noslēguma ziņojumu, mērījumus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošām metodēm veica labākās Latvijas laboratorijas un eksperti. Mērījumu atskaites ir atrodamas noslēguma ziņojuma Pielikumu sējumā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Daugavas ūdens kvalitātes novērtējums un tā lietošana cilvēku vajadzībām ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem noslēguma ziņojumā. Pamatojoties uz modelēšanu, zinātniskajiem aprēķiniem un pasaules pieredzi, varam droši apgalvot, ka celulozes rūpnīca neizmainīs un nepasliktinās Daugavas ūdens kvalitāti. Tā saglabāsies atbilstoši Latvijas un starptautisko standartu (Padomes direktīva 98/83/EK), noteiktajām prasībām un vadlīnijām,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Tas ir bioloģiski likumsakarīgi, ka skābekļa koncentrācija ūdenī siltajā laika periodā – jūnijā – samazināsies, tomēr jāatceras, ka skābekļa koncentrācija Daugavā, saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, nav samazinājusies līdz kritiskajai robežai. Turklāt celulozes rūpnīca būs aprīkota ar efektīvām bioloģiskajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kas nodrošinās, ka notekūdeņi neradīs nozīmīgas izmaiņas pašreizējā skābekļa koncentrācijā upē. Tas ir pierādījies arī Somijas iekšzemes ūdenstecēs, kas ir seklas un ļoti jūtīgas pret skābekļa samazināšanos. Pēdējo 10 gadu laikā Somijas ūdensteču kvalitāte ir uzlabojusies, neskatoties uz rūpniecības attīstību,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Gan noslēguma ziņojuma izstrādē, gan zinātniskos jatājumos kopumā a/s Baltic Pulp uzticas zinātniskajiem faktiem, kurus atzinuši labākie zinātnieki un eksperti, kas aktīvi darbojas vai labi pārzina moderno celulozes un papīra rūpniecību. Celulozes un papīra rūpniecība ir viena visvairāk pētītākajām rūpniecības nozarēm – sadarbībā ar universitātēm un pētniecības institūtiem visā pasaulē nepārtraukti tiek veikti zinātniski pētījumi. Pētījumu rezultāti, kas ir pieejami, tiek izmantoti dažādu vērtēšanas un mērījumu metožu un tehnoloģiju salīdzināšanā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Celulozes rūpniecība tiek strikti reglamentēta Eiropas Savienībā, kur likumdošana un kontrole vides jomā ir visstingrākā pasaulē. IPPC direktīva un uz to balstītā Latvijas likumdošana liek a/s Baltic Pulp pielietot Vislabākās pieejamās tehnoloģijas (Best Available Techniques - BAT). Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums sagatavots atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai un saskaņā ar ES direktīvām par Ietekmes uz vidi novērtējumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. A/S Baltic Pulp ir celulozes projekta kompānija, kas pieder Latvijas valstij (33% daļu) un Somijas kompānijai MetsĒliitto Group (67% daļu). Šī investīciju projekta ietvaros, kas ir lielākais Latvijā, paredzēts uzcelt modernu celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajona Ozolsalā. Rūpnīca gadā saražos 600 000 tonnu balinātās celulozes, norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā.

Baltic pulp likvidācija Latvijai izmaksās 69 tūkst. Ls – pārējo no 210 tūkst. Ls, kas ir likvidēšanas izmaksas segs pārējie akcionāri.

A/s Baltic Pulp likvidācijas izmaksas segs akcionāri proporcionāli sev piederošo akciju skaitam. Ir parakstīts līgums starp Latvijas valsti un Metsä-Botnia AB (Eiropas otrs lielākais celulozes ražotājs) kas ir a/s Baltic Pulp akcionāri par Latvijas celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp darbības izbeigšanu, norādīts Ministru kabineta informācijā.

Valsti a/s Baltic Pulp darbības izbeigšanas līguma sarunās ar esošo un bijušajiem akcionāriem pārstāvēja Valsts kanceleja. Galvenais Valsts kancelejas uzdevums bija panākt, ka esošais akcionārs (Oy Metsä-Botnia AB) un bijušie akcionāri (Södra cell AB, Zviedrija un Oy Metsäliitto International Ltd., Somija) apliecina, ka tiem nav pretenziju pret Latvijas Republiku saistībā ar 900 milj.eiro vērtā a/s Baltic Pulp“ projekta neīstenošanu. Šādi apliecinājumi ir saņemti no Oy Metsä-Botnia AB, Somija, Södra cell AB, Zviedrija un Oy Metsäliitto International Ltd., Somija.

A/s „Baltic Pulp” akcionāru pilnsapulce valdes locekļus ir ievēlējusi par padomes locekļiem: Eero Kytölä turpmāk būs padomes priekšsēdētājs, bet Uldis Kalniņš padomes priekšsēdētāja vietnieks. Izpilddirektors Jukka Laitinens savukārt ir iecelts par vienīgo valdes locekli, tādējādi izpildirektora amats vairs nepastāv, norādīts a/s „Baltic Pulp informācijā. No 2005. gada 1. februāra A/S „Baltic Pulp” kontaktpersona Latvijā būs Ronalds Drunka.Lai turpinātu A/S „Baltic Pulp” attīstību, „Metsäliitto Cooperative” uzsāks sarunas ar Latvijas valdību. Sākot ar 2005. gada 1. februāri, A/S „Baltic Pulp” jaunā adrese būs Rīgā, Vienības gatvē 87 E, LV – 1004,norādīts a/s Baltic Pulp informācijā.

A/s Baltic Pulp turpina darbu pie Sulfātcelulozes rūpnīcas ar jaudu 600 000 t būvniecības Krustpils pagasta Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma. Noslēguma ziņojums tiks pabeigts pēc dažām nedēļām,norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. A/s Baltic Pulp Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu sāka 2001. gada sākumā, iesaistot 4 zinātniskos institūtus, 5 konsultantu uzņēmumus un lielu skaitu Latvijas un Somijas ekspertu no dažādām organizācijām. «Tomēr pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma iesniegšanas valsts birojā vēl nepieciešams zināms darbs tā pilnīgai pabeigšanai,» situāciju skaidro a/s Baltic Pulp izpilddirektors Jukka Laitinens. Viņš uzsver: «Noslēguma ziņojums ir svarīgs dokuments un tā pabeigšana un rediģēšana prasa vairāk laika nekā bija paredzēts, lai būtu pārliecība, ka materiāls ir pilnībā gatavs.» A/s Baltic Pulp ir projekta uzņēmums, kas pieder Latvijas valstij (33% akciju) un Somijas uzņēmumam Metsaliitto (67% akciju), norādīts a/s Baltic Pulp informācijā.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Pārdodot Latvijas valstij piederošās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp 33 % kapitāldaļas spēku zaudēs pašreizējais šīs kompānijas akcionāru līgums. To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi rīkojumā par Latvijas valstij piederošo a/s Baltic Pulp 33 % kapitāldaļu pārdošanu. «Ir loģiski, ka Baltic Pulp akciju pārdošanas līguma nobeigumā tiek iekļauts jautājums par Latvijas valsts izstāšanos no šīs sabiedrības,» skaidro Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols. Minētie uzdevumi ir uzticēti Privatizācijas aģentūrai. Noteikts arī, ka Baltic Pulp valsts kapitāldaļas tiks pārdotas vienā paketē un to realizācijas cena nevar būt mazāka par to nominālvērtību — ap 65 300 Ls — un maksājumi būs jāveic latos. Db jau agrāk rakstīja, ka Latvijas valsts kapitāldaļas Baltic Pulp ir izteikusi vēlmi iegādāties pašlaik šī uzņēmuma lielākais (67%) akcionārs Somijas meža nozares koncerns Metsaliitto, kurš būtu gtavas īstenot Latvijā 900 milj. eiro vērto celulozes ražotnes ar jaudu 600 000 t celulozes gadā projektu.

Lai arī Latvijas valdība jau 2003. gada janvārī nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju, tomēr līdz šim — gandrīz divu gadu laikā — darījums nav īstenots.Valdības lēmums paredzēja, ka Latvijas valstij piederošo 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. «A/s Baltic Pulp valstij piederošo akciju pārdošana ir saistīta ne tikai ar pašu pirkšanas — pārdošanas darījumu, bet arī ar investīciju nosacījumiem un paša projekta tālāko virzību, un no tā ir atkarīga arī šo kapitāldaļu vērtība, kuras valsts plānojusi pārdot,» skaidro Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecibu speciāliste Aiga Pelane. Viņa norāda, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem projekta attīstībā bija saistīts ar Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par rūpnīcas celtniecības iespējamību. Šāds atzinums tapa tikai 2004. gada 17. maijā. Taču atzinumā bija uzsvērts, ka iecerētajai rūpnīcai ir aizliegts izmantot balināšanas tehnoloģiju ar hlora savienojumu saturošajām ķimikālijām un a/s Baltic Pulp šo aizliegumu apstrīdēja. «Līdz ar to tikai tagad šis jautājums ir atrisinājies, un būtu vēlams, lai tiktu turpinātas valsts un investora sarunas gan par investīciju nosacījumiem, gan nosacījumiem ar kādiem savas daļas ir gatava pārdot valsts, gan ar kādiem nosacījumiem tās ir gatavs tagad iegādāties investors,» uzsver A. Pelane. Viņa atzina, ka pēdējo mēnešu aktualitāte bija saistīta arī ar a/s Baltic Pulp pārreģistrāciju Komercreģistrā.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Spānijas valdība pieņēmusi likumu, kas nosaka, ka mašīnām, kurām oglekļa dioksīda (CO2) izmeši ir zem 120 CO2 g/km nodokļi nebūs jāmaksā, ziņo autobloggreen.

Jaunais likums stāsies spēkā no 2008. gada janvāra, kas nozīmē, ka jaunās mašīnas ar zemu CO2 izmešu daudzumu patērētājs varēs iegādāties par lētāku cenu.

Nodokļu sadalījums Spānijā:

Nodokļi nebūs jāmaksā mašīnām, kuru CO2 izmeši ir zem 120 CO2 g/km; (tādām mašīnām kā Toyota Prius, Honda Civic IMA, Peugeot 107, Opel Agila un Toyota Aygo);

Mašīnām kuru CO2 izmeši ir starp 121 un 161 CO2 g/km - nodoklis būs 4,75%; (tādām mašīnām kā Ford Mondeo un Renault Megane);

Mašīnām kuru CO2 izmeši ir starp 161 un 200 CO2 g/km - nodoklis būs 9,75%; (tādām mašīnām kā mazie pasažieru busiņi - MPVs)

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

26. februārī, sāks darboties a/s Baltic Pulp uzlabotā mājas lapa. Tas būs vērtīgs informācijas avots par Ozolsalas celulozes rūpnīcas projektu. Mājas lapa sniedz informāciju arī par projekta sociālekonomiskās un vides ietekmes prognozēm, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. Ņemot vērā pašreizējo projekta attīstības gaitu, īpaša uzmanība mājas lapā tiek pievērsta informācijai par celulozes rūpniecības vides aspektiem. Iekļautas arī lietderīgas saites uz saistītām mājas lapām, lai tās apmeklētāji varētu iegūt papildus informāciju, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. Baltic Pulp cer, ka uzlabotā mājas lapa palīdzēs tās lasītājiem iegūt noderīgu informāciju un veicinās iesaistīšanos produktīvās diskusijās.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Pamatojoties uz Vides aizsardzības kluba publiskoto prasību pēc potenciālās ražotnes ietekmes uz veselību novērtējumu, vēlamies precizēt sekojošo: A/S «Baltic Pulp» jau Novērtējuma ziņojuma melnrakstā par celulozes ietekmi uz apkārtējo vidi, kurš tika pabeigts šī gada aprīlī, izvērtēja ietekmi uz iedzīvotāju veselību, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. Šobrīd, atbilstoši Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja komentāriem šis izvērtējums tiek papildināts un precizēts. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma gala versiju tiek plānots pabeigt šī gada novembrī.Jautājums par ietekmi uz iedzīvotāju veselību tika skarts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja 2001. gadā izsniegtajā Novērtējuma programmā, konkrēti, punktos 4.5, 6.2, 6.3, 6.5 un 6.12. Galveno darbu pie šīs tēmas izstrādes ir veikuši Latvijas Medicīnas Akadēmijas Darba un vides veselības institūts, kā arī ?F-MFG konsultanti no Somijas. Iesāktais darbs, ņemot vērā saņemtos komentārus, tiek turpināts, un Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma gala versiju šobrīd plānots pabeigt un nodot sabiedrības vērtēšanai pēc diviem mēnešiem. Apskatot VAK apgalvojumu par veco tehnoloģiju ietekmi uz cilvēka veselību, tas ir jāuzskata par nepamatoti emocionālu un uz faktiem nebalstītu, jo, kā jau iepriekš minēts, celulozes rūpnīcas celtniecībā tiks izmantotas tikai jaunākās un modernākās tehnoloģijas, kas izslēdz iespēju, ka rūpnīcas izmeši varētu negatīvi ietekmēt iedzīvotāju veselību, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp (BP) ārvalstu akcionāram ir jāpieņem lēmums par Latvijas valstij piederošo 33 % akciju pārņemšanu un projekta turpināšanu vai arī tā izbeigšanu. Tā sarunā ar Db atzina iecerētās darba grupas vadītājs zemkopības ministrs Mārtiņs Roze. Viņš norādīja, ka BP šobrīd atrodoties tā kā «pakārta gaisā», jo Latvijas valdība jau 2003. gadā pieņēma lēmumu par izstāšanos no šīs uzņēmējsabiedrības, taču nav otra akcionāra lēmuma par šo 33 % akciju pārņemšanu, pretējā gadījumā BP tiek likvidēta. Ministrs piekrita uzstādījumam — vai nu potenciālais investos Metsä Botnia (Metsäliitto grupa) pārņem pilnībā Baltic Pulp un realizē celulozes rūpnīcas projektu, vai arī Baltic Pulp tiek likvidēta. M. Roze atzina, ka konkrētu lēmumu pieņemšanas termiņš ir atkarīgs no abām pusēm, it īpaši tāpēc, ka šobrīd ir atsākušies kontakti — konsultācijas — ar potenciālajiem investoriem.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja un tās vadītājs Jānis Karpovičs aicinājis Saeimu steidzami izveidot izmeklēšanas komisiju, kas izvērtētu Latvijas valsts saistības, ko tā uznēmusies, dibinot a/s Baltic Pulp. Domnieki uzskata, ka savlaicīga rīcība pasargāšot Latviju no liekiem tēriņiem un tiesvedības. Vētulē, ko saņēmusi Saeimas Tautsaimniecības komisija, norādīts — a/s Baltic Pulp ar vērienīgu izšķērdību turpinot kampaņu par plānotās Jēkabpils rajona Ozolsalas celulozes rupnīcas būvniecības lietderību, taču eksperti vienbalsīgi konstatējuši, ka vieta projekta realizācijai izvēlēta neveiksmīgi, jo rūpnīcas izmeši nopietni apdraudēs Daugavas pašattīrīšanās spējas, kas novedīšot arī pie ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Domnieki uzskata, ka plānotais projekts var mūsu valstij izrādīties tik pat neizdevīgs kā gadījumi ar sagriezto zviedru kuģi, Lattelekom un Windau, tādēļ Saeimas deputātiem par iespējamajām sekām būtu jādomā jau šobrīd.

Pēc kārtējā Latvijas lauku ciemata apmeklējuma, sirds atkal sažņaudzās redzot, kā Marijas tante rūpīgi plāno savu budžetu, lai pietiktu gan iztikai, gan zālēm.

Tajā pat laikā zinu, ka Finanšu ministrija, valdība un parlaments ar neizprotamu vienaldzību noskatās (vai drīzāk tieši otrādi – piever acis) uz to, ka Latvijai liela daļa nodokļu aizpeld secen tikai tādēļ, ka valstī ir ārkārtīgi liberāla attieksme pret pelēkiem nodokļu plānošanas paņēmieniem. Ar gandarījumu konstatēju, ka pie līdzīgiem secinājumiem nonācis arī prezidents Zatlera kungs, kas savā uzrunā, ierosinot Saeimas atlaišanu, izsaka pārmetumus par peļņas uzkrāšanos oligarhu ofšoru kontos. Prieks, ka šo problēmu beidzot pamanījušas arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kuru priekšlikumus jau 31.maijā atbalstīja MK¹.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.