Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.
Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.
Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”
Finanšu pratība un kapitāla tirgus instrumentu izmantošana – reģiona praktiskā iespēja augt
Konferences atklāšanas runās gan Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, gan Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons uzsvēra, ka attīstīts kapitāla tirgus nav luksuss, bet gan nepieciešamība – priekšnoteikums reģiona ekonomiskajai izaugsmei, noturībai un spējai pašfinansēt nākotnes attīstību. Mārtiņš Kazāks norādīja, ka Baltijas valstīs un Eiropā kopumā kapitāla tirgum ir būtiska loma, lai veicinātu ekonomikas strukturālās pārmaiņas un reģiona globālo konkurētspēju. Eiropas līmenī nepieciešams beidzot izveidot pilnībā strādājošu vienotu finanšu tirgu, mazinot tā fragmentāciju. Kvalitatīviem lēmumiem un produktīvām investīcijām izšķiroši svarīga ir finanšu pratība – gan privātpersonu, gan uzņēmumu līmenī. "Stiprs kapitāla tirgus Baltijā neizveidosies vienas dienas laikā. Tomēr ar neatlaidību, reģionālo sadarbību un modernu politikas ietvaru un domāšanas veidu mēs varam izveidot tādu kapitāla tirgu, kas būtu dinamisks, inovatīvs, atvērts un atbildīgs."
Arī Roberts Idelsons uzsvēra finanšu pratības nozīmi, īpaši uzņēmēju vidū, norādot, ka tieši šeit slēpjas viens no lielākajiem Baltijas reģiona izaugsmes rezervju avotiem. Viņš akcentēja, ka kapitāla tirgus instrumentu plašāka izmantošana var būtiski stiprināt uzņēmumu finansēšanas iespējas un ekonomikas struktūru. Idelsons arī norādīja, ka Baltijas obligāciju tirgus izaugsme būtībā tikai sākas – investoru interese un emitentu aktivitāte rāda, ka turpmākajos gados obligāciju emisiju aktivitātes potenciāls ir ļoti liels.
Baltijas finanšu ministri: nepieciešamas strukturālas pārmaiņas un plašāka kapitāla tirgus integrācija
Latvijas Republikas finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Lietuvas Republikas finanšu ministrs Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministrs Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidents, finanšu direktors Burkhard Kübel-Sorger paneļdiskusijā par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā vienoti uzsvēra, ka Baltijas kapitāla tirgu attīstībai nepieciešami strukturāli risinājumi. Diskusijā izskanēja vairākas kopīgas prioritātes: būtiski palielināt kapitāla tirgus likviditāti, veicināt valsts kapitālsabiedrību nonākšanu biržā, mazināt lieku regulējumu, veicināt iedzīvotāju ieguldījumus ar nodokļu atvieglojumiem un ļaut pensiju plāniem ieguldīt brīvāk, tādējādi nodrošinot lielāku vietējo kapitāla plūsmu ekonomikas attīstībā. Tika uzsvērts, ka veiksmīgi publiskie piedāvājumi iespējami tikai tad, ja uzņēmumiem ir skaidrs un pārliecinošs izaugsmes stāsts.
Tāpat ministri norādīja, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir likviditātes piesaiste vietējam akciju tirgum, savukārt lielākā reģionālā integrācija un ciešāka Baltijas sadarbība ļautu tirgum kļūt konkurētspējīgākam un pieejamākam starptautiskajiem investoriem. Ministri bija vienisprātis – tikai ar koordinētu valsts politiku, aktīvāku investoru iesaisti un tirgus dalībnieku sadarbību Baltijas kapitāla tirgus var sasniegt savu potenciālu.
IPO un valsts uzņēmumu kotēšana – nozīmīgākais potenciālais izrāviens
Kapitāla tirgus statistika liecina, ka Baltijas korporatīvo obligāciju tirgus dinamiski aug, kopējam piesaistīto līdzekļu apjomam pārsniedzot 6 miljardus eiro, ko emitējuši vairāk nekā 110 uzņēmumi Baltijā. Šie iespaidīgie izaugsmes cipari ir lielā mērā sadarbības rezultāts starp politikas veidotājiem, regulatoriem un privāto sektoru, ko veicina tādi pasākumi kā Baltic Capital Markets Conference.Tai pat laikā diskusijās liela uzmanība tika veltīta akciju, IPO tirgus attīstībai.
Eksperti norādīja, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā IPO aktivitāte atgūstas, ko veicina pozitīvi ekonomikas rezultāti un investoru interese par Eiropu un jaunattīstības tirgiem. Lai gan Baltijas valstis šajā tendencē pagaidām atpaliek, reģionā ir vairāki uzņēmumi ar spēcīgu kotēšanas potenciālu.Baltijas tirgus vēsturiski ir piesaistījis ārvalstu investorus, taču, lai kapitāls atgrieztos pilnā apmērā, būtiski jāpalielina tirgus likviditāte un dziļums. Izšķiroša loma ir arī vietējo investoru bāzes stiprināšanai: motivējošai nodokļu sistēmai ilgtermiņa uzkrājumiem, pensiju fondu plašākai iesaistei vietējo uzņēmumu akcijās, kapitāla tirgus izglītības attīstīšanai privātpersonu vidū.
Eksperti uzsvēra, ka valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem tirgus aktivizēšanā, jo tā palielina likviditāti, dod tirgus uzticības signālu, piesaista ārvalstu investorus, veicina sabiedrības iesaisti kapitāla tirgū, palielina valsts kapitālsabiedrību efektivitāti.Veiksmīgam IPO nepieciešams pietiekams apjoms un skaidrs izaugsmes stāsts, savukārt pārrobežu kotēšana un pirmskotēšanas fondi palīdz uzņēmumiem sasniegt plašāku investoru loku un paaugstināt tirgus starptautisko pievilcību.Spēcīgi kapitāla tirgi vairs nav izvēles jautājums. Fokuss uz elastīgumu, publiskā un privātā sektora saskaņotību un augstāku finanšu pratību ir tieši tas, kas Baltijas reģionam nepieciešams. Ar mērķtiecīgu sadarbību un skaidru politikas ietvaru Baltijas valstis var izveidot patiesi konkurētspējīgu, likvīdu un nākotnei gatavu kapitāla tirgu, kas paātrina reģiona izaugsmi.
Konferenci organizē COBALT, Eversheds Sutherland Bitāns, GSK Stockmann, Signet Banka un Sorainen. Partneri –BDO, LHV, Newsec, Tegos. Atbalstītāji – Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, Latvijas Finanšu nozares asociācija, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija, Lielbritānijas Tirdzniecības kamera, Mission Latvia, Nasdaq. Informatīvie partneri – Dienas Bizness, Delfi, Investoru klubs, IR, Mediāna, Radio SWH.
#1/6
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
