Jaunākais izdevums

Viens no galvenajiem konteinervilciena Baltika – Tranzīts ekspeditoriem FESCO Integrated Transport dažu gadu laikā sagaida konteinerizēto kravu plūsmu no Ķīnas.

Šobrīd rietumu–austrumu virzienā strādājošajiem konteinervilcieniem lielākās galvassāpes rada niecīgā vai neesošā kravu plūsma pretējā virzienā. Tomēr dažu gadu laikā ir paredzams pārvadājumu apjoma pieaugums no rietumiem uz austrumiem, pateicoties Kazahstānas, bet galvenokārt tieši Ķīnas precēm, prognozē a/s FESCO Integrated Transport padomnieks Vjačeslavs Manuhins. Viņš pirms 10 gadiem bija viens no tiem, kas līdz ar Latvijas dzelzceļu stāvēja pie konteinervilciena Baltika – Tranzīts (BT) izveides sākumiem. Kaut arī caur Pēterburgu vest konteinerus būtu bijis lētāk, caur Baltijas valstu ostām tas ir ātrāk un efektīvāk.

Šogad ceram saglabāt pērnā gada rādītājus, par BT pārvadājumu plāniem saka V. Manuhins. Apjomu kritumu 2011. un 2012. gadā viņš skaidro ar diviem faktoriem. Pirmkārt, turpinājās recesija Eiropā un, otrkārt, tika izveidota Muitas savienība (Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna). Liela daļa BT vesto kravu bija lietotas automašīnas no Ziemeļamerikas uz Kazahstānu, kur tās tika atmuitotas pēc šīs valsts likumiem.

Šobrīd klientiem ir zudis izdevīgums veikt atmuitošanu tieši Kazahstānā, jo noteikumi Muitas savienības valstīs ir vienādi. Tas bija spēcīgs trieciens pa auto un riepu kravu plūsmu, patiesībā tā zuda. Taču tagad cilvēki ir pieraduši pie noteikumu izmaiņām un atkal sāk pirkt gan auto, gan riepas. «Domāju, ka noturēsim šajā gadā pērnā gada apgrozījumu, bet nākamgad vajadzētu būt pieaugumam,» prognozē FESCO padomnieks. Jāpiebilst, ka 2012. gadā BE pārvadāja 12,9 tūkst. TEU konteineru, kas ir 12% no visiem (111,1 tūkst.) Latvijas dzelzceļa konteineru pārvadājumiem.

BT cer arī uz kravu nosūtīšanu no Afganistānas rietumvalstu virzienā. Taču šīs ir nevis ekonomiskās, bet politiskās kravas, kuru plūsmas virziens atkārīgs no NATO lēmuma. V. Manuhins piekrīt Latvijas loģistiķu teiktajam DB, ka nemilitāro kravu nosūtīšanā problēmas rada Uzbekistānas šķērsošana. Reizēm rodoties problēmas Uzbekistānas Aizsardzības ministrijas, kas piešķir tranzīta atļaujas, un NATO pārstāvju starpā. Tādēļ daļa kravu tiek sūtīta caur Turkmēniju, no kurienes tās ar kravas auto tiek vestas tālāk uz Afganistānu.

Vaicāts, vai ir reāls Latvijas loģistiķu ieteikums Krievijai no Astrahaņas ostas ar prāmi konteinerus pārvest pāri Kaspijas jūrai uz Turkmenbaši ostu un tad tālāk cauri Turkmēnijai uz Afganistānu, V. Manuhins saka, ka pagaidām šis variants nav pietiekami izpētīts. Pirmkārt, Astrahaņas ostai vajadzētu ļoti efektīvi strādāt. «Nezinu, vai viņi spēs apstrādāt šo kravu plūsmu,» norāda FESCO padomnieks. To pašu var teikt par Turkmenbaši. Otrkārt, atklāts ir dzelzceļa vagonu pieejamības jautājums šajā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aurora Baltika plāno palielināt eksportu līdz 75%

Žanete Hāka, 25.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zeķu izstrādājumu ražotāja Latvijā SIA Aurora Baltika apgrozījums pērn sasniedzis 4,114 miljonus eiro, kas ir par 29,3% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gada rādītājiem, pērn palielinājusies uzņēmuma eksporta daļa, kura augusi līdz 67%.

Pagājušajā gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 256 cilvēkus, teikts uzņēmuma iesniegtajā vadības ziņojumā. Tāpat arī iesniegtajā gada pārskatā norādīts, ka 2013.gadā uzņēmumā saražoti 15,043 tūkstoši zeķu pāru, kas ir par 8,518 tūkstošiem pāru vairāk nekā gadu iepriekš.

Savu saražoto produkciju SIA Aurora Baltika pagājušajā gadā eksportējusi uz 13 valstīm, tostarp Vāciju (35%), Igauniju (11,4%). Līdz ar apgrozījuma kāpumu samazinājušies arī ražotāja zaudējumi, kuri pēc nodokļu nomaksas pērn veidojuši 52,776 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aurora Baltika valdi atstājusi Irīna Kiseļova un Jeļena Andrejuka

Žanete Hāka, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas trikotāžas zeķu ražotāja SIA Aurora Baltika valdē, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājušas Irīna Kiseļova un Jeļena Andrejuka. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka savu vietu uzņēmuma valdē saglabājusi Tatjana Solovjova, kurai pieder arī 4,43% SIA Aurora Baltika kapitāldaļas, un uzņēmuma valdes loceklis Armands Lapiņš.

Pārskata gadā SIA Aurora Baltika saražoja 15,043 tūkstošus pāru zeķu izstrādājumus par kopējo summu 4,062 tūkstoši eiro, kas, salīdzinot ar 2012. gadu, ir par 8,518 tūkstošiem pāru vairāk. Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar 4,113 miljonu eiro apgrozījumu un zaudējumiem 252,776 tūkstošu eiro apmērā.

Lursoft dati rāda, ka 71,68% SIA Aurora Baltika kapitāldaļu pieder SIA Monaldo, 23,89% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks ir SIA Teks.LV, bet atlikušie 4,43% pieder Tatjanai Solovjovai. Aurora Baltika reģistrēta 1999. gadā un pērn nodrošinājusi 256 darbavietas. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,376 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Baltikai piecu gadu lielākais pārdošanas apjoms

Žanete Hāka, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltika trešo ceturksni ir noslēdzis ar 151 tūkstošu eiro lielu peļņu, kas īstenotajās darbības nozarēs ir par 763 tūkstošiem eiro labāks rezultāts nekā tajā pašā periodā pērn, informē uzņēmuma pārstāvji.

Trešais ceturksnis ir bijis veiksmīgs visos uzņēmuma Baltika tirgos, kā mazumtirdzniecībā, tā arī pārējos tirdzniecības kanālos — pieauguma rādītāji visos Baltika mazumtirdzniecības tirgos sasniedza divciparu skaitli. Lielākais pieaugums ir bijis vairumtirdzniecībā un tirdzniecībā caur franšīzēm, kā arī e-veikalā. Lielāko pārdošanas pieaugumu trešajā ceturksnī (29 %) ir sasniegusi Latvija.

Trešā ceturkšņa pārdošanas ieņēmumi uzņēmumā Baltika palielinājās par 17%, sasniedzot 14,648 miljardus eiro, kas ir trešā ceturkšņa vislielākais pārdošanas rādītājs uzņēmumā pēdējo piecu gadu laikā. Apģērbu tirdzniecībā 56% pieaugums tika panākts vairumtirdzniecībā un tirdzniecībā caur franšīzēm, bet 85% pieaugums e-tirdzniecībā. Stabilas attīstības rezultātā pārdošana caur šiem kanāliem ir pieaugusi par 705 tūkstošiem eiro salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušā gadā. Ceturksnis ir bijis veiksmīgs arī mazumtirdzniecībā, kur 12 % pārdošanas ieņēmumu pieaugums nozīmē pieaugumu par 1,379 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas alus ražotājs Baltika slēdz rūpnīcas Čeļabinskā un Krasnojarskā, šādu lēmumu skaidrojot ar situācijas pasliktināšanos Krievijas alus tirgū, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Divu rūpnīcu slēgšana Baltika ražošanas apjomu samazinās par 15%.

Baltika informē, ka abas rūpnīcas darbu pārtrauks šā gada 30.aprīlī.

Krievijas statistikas biroja Rosstat apkopotie dati liecina, ka Krievijas alus tirgus laika periodā no 2008. līdz 2014.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 30%.

Baltika Čeļabinskas un Krasnojarskas rūpnīcās kopumā nodarbina 766 cilvēkus.

Rūpnīcu slēgšanas rezultātā uzņēmumam nāksies atlaist aptuveni 560 darbiniekus.

Ražošana abās rūpnīcās tika apturēta jau pagājušā gada septembrī.

Kopumā Baltika Krievijā pārvalda desmit rūpnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Baltika Latvija apgrozījums pērn pieaug par 17,9%

BNS, 20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu veikalu Monton, Mosaic, Ivo Nikkolo, Baltman, Bastion un Blue Inc London Latvijā īpašnieks Baltika Latvija pagājušajā gadā strādāja ar 11,449 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 17,9% vairāk nekā 2013.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 12,6% - līdz 255,5 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft datubāzē iesniegtais uzņēmuma finanšu pārskats.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka apgrozījuma pieaugums pērn sasniegts pateicoties jaunatvērtajiem veikaliem un efektivitātes palielināšanai. Jauno veikalu tirdzniecības efektivitātes kāpumu prognozējām 2014.gada otrajā pusē, kas arī notika, bet jaunatvērtais veikals Monton tirdzniecības centrā Mols darbu sāka jau no pirmās dienas ar pozitīvu rezultātu, piebilsts vadības ziņojumā, atzīmējot, ka pērn uzņēmums rekonstruēja arī veikalu Mosaic tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Tāpat kompānijas vadība atzīmē, ka pagājušajā gadā gūtā peļņa, lai arī ir samazinājusies, ir vērtējama kā laba, ņemot vērē lielās pārmaiņas Baltika Latvija veikalu struktūrā un papildu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ja pirmā veikala darbība Serbijā būs veiksmīga, Baltika plāno paplašināšanos visā Balkānu reģionā

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu tirgotājs Baltika Grupp, kas šomēnes atklāja pirmo veikalu Serbijā, plāno turpināt paplašināšanos ar sava franšīzes turētāja starpniecību gan Serbijā, gan citviet reģionā, ja darbība Serbijā būs veiksmīga.

Serbijas autonomā Vojvodinas reģiona galvaspilsēta Novisada, kur atklāts Baltika franšīzes veikals, ir otra lielākā pilsēta valstī pēc Belgradas un tā ir Dienvidbačkas apgabala centrs. Reģionā dzīvo 400 tūkstoši cilvēku, informēja Baltika.

Sarunas ar franšīzes partneri Serbijā Victoria Elegans sākušās pirms vairāk nekā gada, un sarunu gaitā Baltika pārstāvji viesojas Serbijā, bet partnera pārstāvji iepazinās ar Baltika kolekcijām un 45 zīmola veikalu tīklu.

Baltika Grupp vairumtirdzniecības un franšīzes vadītāja Lea Endriksone norādīja, ka apģērbu tirdzniecībai Serbijā ir liels potenciāls un tas ir galvenais iemesls, kādēļ Baltika Grupp jaunās koncepcijas veikals atvērts tieši šajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uldis Iltners par Stenders pārdošanu: pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja

Sandra Dieziņa, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stenders līdzšinējais īpašnieks Jānis Bērziņš apliecinājis, ka uzņēmums tiek pārdots lielam Ķīnas investīciju fondam. Nozares līdera AS Madara Cosmetics līdzīpašnieks un valdes loceklis Uldis Iltners ir pārliecināts, ka pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja.

«Manuprāt, Stenderam tas ir veiksmīgs un loģisks solis uzņēmuma tālākajā attīstībā. Viņi jau darbojās Ķīnas tirgū, un tagad, iespējams, tiks piesaistītas papildus investīcijas. Turklāt jāņem vērā, ka Āzijas tirgus ir interesants un potenciāli kļūs aizvien pievilcīgāks,» norāda U. Iltners. Viņš atgādina, ka Madara Cosmetics savas akcijas plāno kotēt biržā, tādējādi piesaistot investīcijas, savukārt Stenders izvēlējies citu ceļu, piesaistot lielu investoru. U. Iltners domā, ka notikušais dos pozitīvu efektu visai nozarei, kas kļūs stiprāka. Lai komentētu plašāk, vēl gan esot jāsagaida Stenders oficiālā informācija par notikušo un jaunā investora tālākajiem plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas Konkurences komisija sešiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem, tostarp «Estee Lauder», «L'Oreal» un «Christian Dior», noteikusi aptuveni 19 miljonu eiro naudassodu par konkurenci kropļojošu pasākumu īstenošanu.

Komisija norāda, ka starp luksusa kosmētikas vairumtirgotājiem atklātas konkurenci kropļojošas vienošanās, kas paredzētas mazumtirdzniecības cenu fiksēšanai.

«Estee Lauder» Grieķijas struktūrvienībai piemērots 5,4 miljonu eiro naudassods, bet «L'Oreal» un «Christian Dior» struktūrvienībām noteiktais naudassods veido attiecīgi 2,6 miljonus eiro un 1,8 miljonus eiro.

Kompānijas komentārus vēl nesniedz.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Uldis Iltners par Stenders pārdošanu: pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Latvijā top šampūns Turcijai

Anda Asere, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas līdzekļu ražotājs SIA Stenders pēdējā finanšu gadā strādājis ar 3,58 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Finanšu gadu, kas ilga no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, uzņēmums pabeidza ar 5,55 miljonu eiro apgrozījumu. Lielāko daļu no zaudējumiem – 2,36 miljonus eiro - veido iekļautie zaudētie debitoru parādi, db.lv informē uzņēmuma izpilddirektore Baiba Čipa- Ziemele.

Stendera apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bija 8,02 miljoni eiro, bet zaudējumi - 633 414 eiro.

Jau ziņots, ka šogad oktobra sākumā SIA Stenders tika pārdots Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums CICC Ehealthcare Investment Fund. Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdza darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļuvuši līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao. Jaunais Stenders vadītājs un valdes loceklis Gang Yang sola, ka ražošana paliks Latvijā un tiks radītas papildu darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

«Šobrīd Igaunija ir mūsu e-veikala veiksmes stāsts.»

Anda Asere, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu ražotāja Baltika Group zīmolu Monton, Mosaic, Baltman, Bastion un Ivo Nikkolo tirdzniecības rezultāti ir stabili, lielāka izaugsme vērojama e-komercijā

«Straujāk augošais pārdošanas kanāls Baltijā ir e-komercija. Vienlaikus tā mums ir iespēja iziet eksporta tirgos,» saka Mēlis Milders (Meelis Milder), AS Baltika Group priekšsēdētājs. E-komercija strauji attīstās jau desmit gadus, un pēdējā laikā šī tendence ir izteikta arī Baltijā. Viņš spriež, ka cilvēki iepirkšanos internetā sāk ar grāmatām, tām seko filmas, dziesmas un tad – mode. Baltika Group e-veikala AndMoreFashion.com apgrozījums šī gada trešajā ceturksnī bija 321 tūkstotis eiro, kas ir par 26% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. Savukārt gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījums pārsniedzis vienu miljonu eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā posmā. «Tas ir straujāk augošais segments grupā, tomēr tas joprojām ir relatīvi mazs bizness absolūtos skaitļos,» viņš teic. Līdz šim uzņēmuma noiets internetā galvenokārt ir audzis mājas tirgū. «Šobrīd Igaunija ir mūsu e-veikala veiksmes stāsts. Tas nodrošina 3% no apgrozījuma. Nākotnē vēlamies panākt, lai šī noieta kanāla pienesums būtu vismaz 10%. Pērn arī Latvija un Lietuva deva savu artavu šajā jomā. Šajos tirgos redzam daudz lielāku potenciālu. Ar diezgan jaukiem izaugsmes rādītājiem strādājam arī Krievijā un Somijā. Kopumā esam piegādājuši preces uz 40 dažādām valstīm,» stāsta M. Milders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā apģērbu mazumtirgotāja SIA Baltika Latvija, kas nodarbojas ar zīmolu Monton, Mosaic, Baltman, Ivo Nikkolo un Bastion apģērbu mazumtirdzniecību, apgrozījums praktiski saglabājās 2016. gada līmenī un bija 10,078 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem 2017. gadā pieauga par 45,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 16 tūkstoši eiro.

Uzņēmumam izdevies noturēt preču pārdošanas apjomus iepriekšējā gada līmenī, kaut arī tika slēgts zīmola Bastion veikals tirdzniecības centrā Origo, jo tas strādāja ar zaudējumiem. Gada beigās uzņēmumam bija 21 veikals.

SIA Baltika Latvija norāda, ka tā pārskatījusi preču sortimentu atsevišķos veikalos un mainījusi preču izpārdošanas stratēģiju, kas pozitīvi ietekmēja pārdošanas rezultātus. Apģērbu mazumtirgotājs pērn ieviesis pakalpojumu interneta pasūtījumu saņemšanai dažos veikalos.

Tuvākajā nākotnē SIA Baltika Latvija plāno paplašināt zīmola Ivo Nikkolo veikalu tirdzniecības centrā Galerija Riga un šajā pašā tirdzniecības centrā pārvietot zīmola Baltman veikalu uz otro stāvu. Uzņēmums plāno arī stiprināt zīmola Monton pozīcijas tirgū un paplašinās to veikalu loku, kuros iespējams saņemt internetā pasūtītās preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Baltika Latvija plāno ieviest jauna koncepta Monton veikalus

Žanete Hāka, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu mazumtirgotāja SIA «Baltika Latvija» apgrozījums 2018.gadā gandrīz saglabājās 2017.gada līmenī un bija 10,058 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, saruka par 28,5% un bija 11,4 tūkstoši eiro.

2017.gadā SIA «Baltika Latvija», kas nodarbojas ar zīmolu «Monton», «Mosaic», «Baltman», «Ivo Nikkolo» un «Bastion» apģērbu mazumtirdzniecību, apgrozījums bija 10,078 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 16 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma gada pārskatā norādīts, ka tā galvenais uzdevums 2018.gadā bija sasniegt preču pārdošanas apjomus 2017.gada līmenī pie zemāka preču nodrošinājuma, kas arī veiksmīgi realizēts. Gada beigās uzņēmumam bija 22 veikali.

SIA «Baltika Latvija» norāda, ka tā pārskatījusi preču sortimentu atsevišķos veikalos un mainījusi preču izpārdošanas stratēģiju, kas pozitīvi ietekmēja pārdošanas rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai nepieciešams savs «zīda ceļš»

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aurora Baltika: Konkurēt vietējā tirgū ar eksporta precēm no Āzijas ir kļuvis daudz grūtāk

Žanete Hāka, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trikotāžas zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» apgrozījums 2018. gadā turpināja pazemināties un bija 1,201 miljons eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi nedaudz samazinājušies, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Aurora Baltika» neto apgrozījums samazinājies par 8,9%. Uzņēmuma apgrozījumam ir tendence samazināties jau piecus gadus, liecina «Lursoft» izziņa.

Gan energoresursu, gan darbaspēka un nodokļu apmēra pieauguma rezultātā SIA «Aurora Baltika» konkurētspēja ir pasliktinājusies. «Sakarā ar ražošanas izmaksu palielinājumu, konkurēt vietējā tirgū ar eksporta precēm no Āzijas valstīm, kuru piegādi nodrošina lielākie Latvijas tirdzniecības tīkli, ir kļuvis daudz grūtāk,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Tādēļ uzņēmums daudz uzmanības pagājušajā gadā veltījis ražošanas izmaksu samazināšanai. Neskatoties uz to, uzņēmums pērn strādāja ar zaudējumiem 116 tūkstošu eiro apmērā, kas gan bija par 40% mazāki nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums «Baltika» likvidē tam piederošo šūšanas uzņēmumu «Baltika Tailor» un atlaidīs vairāk nekā 300 darbinieku, kas strādāja tā ražotnēs.

Šajās ražotnēs, kas atrodas Tallinā un Kohtla-Jervē, tika izgatavoti trešdaļa no visiem apģērbiem, kas tika pārdoti «Baltika» veikalos.

«Baltika Tailor» darbību pārtraucis 1.novembrī un tiek likvidēts.

Par plāniem pārtraukt apģērbu šūšanu Igaunijā nerentabilitātes dēļ «Baltika» paziņoja martā, kad informēja par kompānijas restrukturizācijas pasākumiem.

«Baltika» veikali atrodas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Jau ziņots, ka «Baltika» pērn strādājusi ar 3,1 miljona eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 58 000 eiro peļņu 2017.gadā, savukārt grupas apgrozījums pērn sarucis par 6% līdz 44,7 miljoniem eiro.

«Baltika» akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums Baltika likvidējis tam piederošo šūšanas uzņēmumu Baltika Tailor un atlaiž vairāk nekā 300 darbinieku, kas strādāja tā ražotnēs. Ražotnēs Tallinā un Kohtla-Jervē tika izgatavota trešdaļa no visiem apģērbiem, kas tika pārdoti Baltika veikalos. Par plāniem pārtraukt apģērbu šūšanu Igaunijā nerentabilitātes dēļ Baltika paziņoja jau martā, kad informēja par kompānijas restrukturizācijas pasākumiem. Pērn Baltika strādājusi ar 3,1 miljona eiro lieliem zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties mainīgajām mazumtirdzniecības jomas tendencēm, 2019. gada nogalē Baltijas uzņēmums "Baltika Group", kas Latvijā pārstāv modes zīmolus "Monton" un "Mosaic", kā arī premium segmenta zīmolus "Ivo Nikkolo" un "Baltman", uzsācis uzņēmuma pārstrukturizāciju un izmaiņas esošā koncepta attīstībā.

Tā rezultātā turpmāk zem viena tirdzniecības zīmola tiks apvienoti veikali "Monton" un "Mosaic". Līdz ar to nedaudz samazināsies veikalu skaits Latvijā, bet tirdzniecības platību "Baltika Group" centīsies saglabāt esošajā apjomā, biznesa portālam db.lv paskaidroja uzņēmumā. Darbinieku skaits paliks esošais, jo šobrīd tiek strādāts ar nenokomplektētu darbinieku sastāvu. Visi esošie darbinieki tiks integrēti jaunajā biznesa modelī un apvienotajos veikalos.

Zīmolu apvienošanas izmaksas "Baltika Group" kā publiski tirgots uzņēmums neizpauž.

Kopš uzņēmuma dibināšanas pagājuši jau teju 20 gadi, un, kā uzsver "Baltika Group" vadītāja Latvijā Maruta Ērgle, Baltijas tirgū plānotās pārmaiņas ir tikai likumsakarīgs solis uzņēmuma tālākā attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vadības maiņa Baltika Group Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 23.01.2020

No 2020. gada 22. janvāra līdzšinējo uzņēmuma vadītājas amatu atstāj Maruta Ērgle.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" meitasuzņēmuma "Baltika Latvija" vadības komandā un no 2020. gada 22. janvāra līdzšinējo uzņēmuma vadītājas amatu atstāj Maruta Ērgle, informē uzņēmumā.

."Pēc teju 20 aktīviem darba gadiem "Baltika Group" esmu pieņēmusi lēmumu doties pretī jauniem izaicinājumiem un veltīt laiku savam privātajam biznesam. Novēlu uzņēmumam panākumus arī turpmāk, pierādot sevi konkurences pilnajā modes tirgū," komentē Maruta Ērgle. Kopš uzņēmuma dibināšanas Maruta Ērgle pārraudzījusi 22 veikalus ar vairāk nekā 100 darbiniekiem.

"Baltika Group" atzinīgi vērtē M.Ērgles sniegumu, veiksmīgi vadot uzņēmumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī globālajiem konkurentiem ienākot Latvijas tirgū.

Kā atklāj "Baltika Group" izpilddirektore Mae Leyrer, pašlaik Latvijas uzņēmumu pārvaldīs tā finanšu direktore Māra Strode tandēmā ar mazumtirdzniecības un pārdošanas vadītāju Jevgēniju Kozlovu.

Komentāri

Pievienot komentāru