Jaunākais izdevums

Baltkrievija, atbildot uz jaunām rietumvalstu sankcijām, varētu noteikt embargo preču ievešanai un ierobežot tranzītu, trešdien sacīja Baltkrievijas premjerministrs Romāns Golovčenko.

"Mēs esam spējīgi aizsargāt savus pilsoņus un savus uzņēmumus. Valdība pēc prezidenta rīkojuma sagatavojusi īpašu aizsardzības pasākumu kopumu pilnībā atbilstoši mūsu likumdošanai," Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko sanāksmē ar parlamentāriešiem sacīja premjers.

Eiropadome vienojas noteikt sankcijas pret Baltkrieviju 

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju,...

"Pasākumi būs visai sāpīgi tām valstīm, kas ieņēmušas atklāti naidīgu nostāju - no preču ievešanas embargo līdz tranzīta ierobežojumam," sacīja Golovčenko.

"Bet mēs tomēr ceram uz to cilvēku saprātu, kas steidzas nokļūt līdz neatgriešanās punktam, piedāvājam atskurbt un padomāt vēlreiz, pirms nostāties uz ekonomiskā kara takas, kurā uzvarētāju nebūs," brīdināja Baltkrievijas premjers.

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju 

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem...

Jau ziņots, ka svētdien aviosabiedrības "Ryanair" pasažieru lidmašīnai, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, Baltkrievijas gaisa telpā, netālu no Lietuvas robežas, nācās mainīt kursu un doties uz Minsku, kur Baltkrievijas kriminālpolicija aizturēja vienu no tās pasažieriem - opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, opozīcijas medija "Nexta" dibinātāju un bijušo galveno redaktoru Romānu Protaseviču, kuram Baltkrievijā draud nāvessods. Tika aizturēta arī Protaseviča draudzene Sofija Sapega, kas arī bija starp lidmašīnas pasažieriem.

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus ES gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām. Eiropadome arī pieprasīja nekavējoties atbrīvot Protaseviču un Sapegu un garantēt viņu pārvietošanās brīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija izraida no valsts Latvijas vēstnieku un diplomātus, Latvija atbild ar identisku rīcību

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES pirmais reaktors sācis darboties ar pilnu jaudu

LETAINTERFAX/BNS, 13.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmais reaktors otrdienas vakarā sācis darboties ar pilnu jaudu, trešdien paziņojusi Baltkrievijas Enerģētikas ministrija.

"12.javārī plkst.19.57 [18.57 pēc Latvijas laika] Baltkrievijas AES pirmais energobloks sasniedza nominālo jaudas līmeni. Bloka siltuma jauda ir 3200 megavati un elektriskā jauda - 1170 megavati," teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka pēc nominālās jaudas sasniegšanas tiek turpināti statiskie un dinamiskie izmēģinājumi un pēc to sekmīgas pabeigšanas 15 dienu laikā tiks veikta kompleksa iekārtu un sistēmas testēšana nominālās jaudas apstākļos.

"Sekmīgi pabeidzot iekārtu kompleksos izmēģinājumus, pieņemšanas komisija noteiktajā kārtībā pieņems energobloku rūpnieciskajā ekspluatācijā," paziņojusi ministrija.

Enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks brīdinājis, ka izmēģinājumu laikā plānots reaktoru apturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka pašreizējā politiskā vara plāno ilgstošu tranzīta kravu tirgus stagnāciju, jo Tautsaimniecības attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktais mērķis – 28,5 miljoni tonnu kravu gadā – ir visai pieticīgs pie tām iespējām, kas pastāv.

Tā intervijā par valdības dubulto morāli attieksmē pret nozarēm intervijā Dienai saka satiksmes nozares eksperts Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas

Krievijas teritorijā uz dzelzceļa katru gadu tiek uzkrauts apmēram 1,2 miljardi tonnu kravu, no šī apjoma 360–380 miljoni tonnu kravu tiek eksportēts. Baltkrievijai vispār nav savu ostu – 2020. gadā dzelzceļa kravu apjoms šajā valstī bija ap 85 miljoniem tonnu. Turklāt jāņem vērā, ka tikai konteineru pārvadājumu apjoms Baltkrievijā 2020. gadā pārsniedza vienu miljonu konteineru vienību. Absolūtais vairākums ir Ķīnas eksports uz Eiropu. Latvija, izskatās, ir atteikusies no piedalīšanās šajā pasākumā. Ķīnas kravu eksportam uz Skandināviju un virkni Eiropas ostu caur Latvijas teritoriju ir ekonomisks pamats, pat neskatoties uz nicinošajiem komentāriem tad, kad Rīgā ieradās pirmie eksperimentālie kravas vilcienu sastāvi no Ķīnas. Ja tranzītkoridori caur Latviju spēs saglabāt savu konkurētspēju, agri vai vēlu tranzīta kravas atgriezīsies. Manuprāt, TAP plānoto 28,5 miljonu tonnu vietā mēs varam pacīnīties par 40 miljoniem tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes sēdē Minskai atņemtas 2021.gada pasaules čempionāta rīkotāju tiesības, vēsta IIHF.

2021.gada pasaules čempionātu šogad bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlējās rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

IIHF Padome pirmdien attālinātā sēdē izskatīja jautājumu, vai Baltkrievijai arī turpmāk uzticēt daļu no 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanas. Sēdē secināts, ka drošības apsvērumu un no IIHF neatkarīgu apstākļu dēļ čempionāta daļas pārcelšana uz citu vietu ir neizbēgama.

Šobrīd nav zināms, kurai valstij tiks uzticētas iepriekš Minskā paredzētās spēles, bet kā viens no variantiem tiek izskatīta visa čempionāta uzticēšana Latvijai. IIHF Padome gan vēl izskatīs Latvijas kā līdzorganizētājas statusu. Iepriekš tika ziņots, ka pasaules čempionātu daļēji vai pilnībā varētu uzņemt Dānija vai Slovākijas galvaspilsēta Bratislava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunās ASV sankcijas var tikt vērstas pret Baltkrievijas kālija un naftas sektoriem

LETA--DW, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas nesenās vizītes gaitā Vašingtonā apspriestas nākamās ASV sankcijas pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu, un tās var skart kālija un naftas sektorus, svētdien vēstīja laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz sarunu dalībniekiem.

Vizītes gaitā 19. un 20.jūlijā Cihanouska tikās prezidenta Džo Baidena administrācijas svarīgākajiem ārpolitikas cilvēkiem - valsts sekretāru Entoniju Blinkenu un nacionālās drošības padomnieku Džeikobu Salivanu.

Jaunās sankcijas papildinās ASV jau šogad noteiktos soda pasākumus un būs vērstas uz Lukašenko tālāku izolāciju, norādīja laikraksts. Cihanouska uzstājusi uz sankciju režīma pastiprināšanu.

Kā sacījis Baltkrievijas opozīcijas līderes palīgs Franaks Vjačorka, ASV Valsts departamenta līdzstrādnieki ļāvuši noprast, ka ierobežojošo pasākumu nākamā kārta varētu tikt vērsta pret Baltkrievijas kālija un naftas sektoriem.

Cihanouska sanāksmēs norādījusi, ka šīs nozares ir tuvas Lukašenko un ir svarīga Baltkrievijas tautsaimniecības sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 33,499 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmumā.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,4 reizes un bija 5,149 miljoni eiro.

"Esam sākuši gadu ar mērķtiecīgu virzību, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, un tas redzams arī uzņēmuma finanšu rezultātos. Jaunā mārketinga stratēģija bija dzinējspēks, kas ļāva saglabāt mūsu produktu un pakalpojumu pozīcijas noieta tirgos. Mēs esam apņēmības pilni īstenot stratēģijas mērķus un veicam investīcijas ražošanas, produktu attīstības, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitalizācijas jomās," pauda "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess.

Pretstatā kritumam farmācijas tirgū "Olainfarm" produktu realizācija turpināja augt. Viens no izaugsmes iemesliem bija jaunā biznesa modeļa veiksmīga ieviešana Ukrainā, Krievijā un Kazahstānā, kā arī profesionāla un labi organizēta mārketinga komanda Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijā būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju

LETA, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijas valstīs būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju, kas ir viena no lielākajiem koksnes biomasas piegādātājiem Baltijas valstīm, norādīja starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" pārstāvji.

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā veidoja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma.

"Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs Vaidots Jonutis pauda, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu.

"Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzskata Jonutis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Spilves ielā atvērts pirmais Krievijas zemo cenu mazumtirgotāja "Mere" veikals Latvijā, informē uzņēmuma attīstības vadītājs Latvijā Artjoms Volkovs.

SIA "Latprodukti", kas pārstāv "Mere" tīklu Latvijā, plāno valstī attīstīt zemo cenu pirmās nepieciešamības preču veikalu ķēdi. Veikalu platība plānota 800-1200 m2.

Uzņēmuma plānos ir piedāvāt par 20-30% zemākas cenas, kas esot iespējams minimālā tirdzniecības uzcenojuma dēļ.

Lielākā daļa veikala sortimenta ir pārtikas produkti, bet 30% nepārtikas preces - sadzīves ķīmija, rūpniecības preces, mājsaimniecības preces u.c.

Darbības uzsākšana Latvijā ir nākamais solis uzņēmuma attīstībai Baltijas reģionā un Eiropā. Lietuvā jau darbojas deviņi "Mere" veikali, un zīmola veikalus plānots atvērt arī Igaunijā.

Šobrīd SIA "Latprodukti" meklē telpas nomai, lai atvērtu jaunus "Mere" tīkla veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju

Db.lv, 26.05.2021

Paužot atbalstu Lukašenko režīma opozicionāriem un represētajiem, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā, kur izvietoti Pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs aizstāts ar Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija aptur savu dalību Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības iniciatīvā, pirmdien paziņoja valsts Ārlietu ministrija.

Ministrija arī pavēstīja, ka sāk procedūru, lai apturētu atpakaļuzņemšanas vienošanās ar ES darbību.

"Mēs nevaram pildīt savas saistības šīs vienošanās ietvaros ES noteikto sankciju un ierobežojumu apstākļos. Ar dziļu nožēlu konstatējam, ka vienošanās darbības piespiedu apturēšana negatīvi ietekmēs sadarbību ar ES cīņā ar nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību," teikts ministrijas paziņojumā par atbildes pasākumiem uz ES noteiktajām sankcijām.

"Sakarā arī bezprecedenta ierobežojošajiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju" šodien uz Ārlietu ministriju tika izsaukts ES pārstāvniecības vadītājs Dirks Šubels, pavēstīja ministrija. "Diplomātam tika sniegta informācija par konkrētiem soļiem, piespiedu kārtā reaģējot uz darbībām, kas apdraud Baltkrievijas nacionālo drošību un nodara tiešu kaitējumu tās ekonomikai un pilsoņiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Transporta ministrija ierosinājusi aizliegt pārdot biļetes pasažieru avioreisiem uz Baltkrieviju, tostarp tiem, kas tiek veikti ar pārsēšanos.

Avioreisu ierobežošana starp ASV un Baltkrieviju atbilst ASV ārpolitikas interesēm, ņemot vērā aviokompānijas "Ryanair" komercreisa lidmašīnas piespiedu novirzīšanu uz Minsku, norādīja ASV Valsts departaments.

Priekšlikuma apspriešana paredzēta ceturtdien.

Baltkrievija 23.maijā piespieda Minskā nosēsties ceļā no Atēnām uz Viļņu esošo lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu nolūkā aizturēt opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču. Līdz ar Protaseviču tika aizturēta viņa draudzene Sofija Sapega.

Reaģējot uz šo "gaisa pirātisma" akciju, Eiropas Savienība liegusi baltkrievu lidsabiedrībām veikt lidojumus uz savu teritoriju, kā arī uzdevusi dalībvalstu lidsabiedrībām atturēties no Baltkrievijas gaisa telpas izmantošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” radījis trīs inovatīvus zīmola “Ekselences” saldējumus, informē uzņēmumā.

Jaunā kolekcija radīta Rīgā bāzētajā “Food Union” saldējuma kompetences centrā ar mērķi realizēt produktus kā Latvijas, tā arī citos ārvalstu eksporta tirgos, tai skaitā Āzijā no 2022. gada.

Investīciju apmērs, kas ieguldīts saldējumu recepšu izstrādē, iepakojuma risinājumā un produktu palaišanā tirgū, lēšams ap 50 000 eiro.

“Ekselence ir mūsu izsmalcinātākais saldējuma zīmols, tāpēc, lai arī kāds būtu gadalaiks, tā jaunumi vienmēr tiek radīt ar mērķi radīt patērētājiem vēl nebijušu garšu un sensoro sajūtu buķeti. Pie šāda rezultāta nonākam, apvienojot pasaules aktuālākās pārtikas ražošanas tendences ar Eiropas kvalitatīvākajām izejvielām un Latvijas saldējuma rūpniecības tradīcijām,” stāsta Sandra Usačeva, “Food Union” saldējuma zīmolu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"BaltCap Private Equity Fund III" (BPEF III) iegādāsies uzņēmuma "Baltic Ticket Holdings OÜ" vairākuma daļas, lai atbalstītu tā izaugsmi Baltijā un plašākā mērogā, informē SIA "BaltCap AIFP".

Uzņēmuma mazākuma daļas iegūs līdzinvestors Svens Nūtmans (Sven Nuutmann), kurš darbosies kā uzņēmumu grupas izpilddirektors. Pašreizējā vadības komanda turpinās darbu uzņēmumā. Darījuma noslēgšanai nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

"Baltic Ticket Holdings" (BTH), kas dibināts 1997.gadā Igaunijā, ir biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā, un tajā ietilpst uzņēmumi "Piletilevi" AS, "Biļešu Serviss" SIA, "Nacionalinis bilietu platintojas" UAB un "Kvitki Bel".

BTH galvenā darbības joma ir biļešu tirdzniecība izmantojot digitālās platformas un vairāk nekā 700 klātienes biļešu tirdzniecības vietas. 2019.gadā uzņēmuma pārdoto biļešu apjoms pārsniedza 6 miljonus un aptvēra 36 000 pasākumus. Papildus tam, BTH piedāvā mārketinga un konsultāciju pakalpojumus, nodrošina biļešu programmatūru un aprīkojumu pasākumu organizētājiem. BTH ir pieredze kultūras un sporta pasākumu apkalpošanā, ieskaitot lielākos pasākumus reģionā ar vairāk nekā 100 000 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optiskā aprīkojuma ražotājs "Yukon Advanced Optics Worldwide" šogad Daugavpilī izveidojis uzņēmumu, kurā plāno saražot 40 tūkstošus optiskā aprīkojuma vienību gadā, nodarbinot 150 strādājošos, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Tiek plānots, ka uzņēmuma apgrozījums dažos gados sasniegs 30 miljonus eiro.

"Yukon Advanced Optics Worldwide" ir viens no uzņēmumiem, kurus 2020.gada rudenī ar Ārlietu ministrijas starpniecību uzrunāja LIAA.

Uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Lietuvā, izstrādā termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām. Paplašinot savu darbību, "Yukon Advanced Optics Worldwide" grupa Latvijā izveidojusi uzņēmumu "Pulsar Optics". Latvijā tiks ražotas pasaulē labi zināmā zīmola "Pulsar" termokameras.

"Optiskā aprīkojuma ražotāja "Pulsar Optics" ienākšana Latvijā ir apliecinājums tam, ka spējam piedāvāt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi. Kopumā lēmumu par savas darbības pārcelšanu vai paplašināšanos Latvijā pieņēmuši jau 17 uzņēmumi, kurus LIAA uzrunāja Baltkrievijas kampaņas laikā. Esam gandarīti, ka vairāki no šiem uzņēmumiem, tostarp "Pulsar Optics", par savu darbības vietu izvēlējušies Daugavpili. Tas norāda uz to, ka arī ārpus Rīgas ir augsts potenciāls inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas kravu apgrozījums pērn bijis 47,7 miljoni tonnu, bet Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apgrozījums bija 43,2 miljoni tonnu. 2020. gads bija pirmais, kad Klaipēdā pārkrāva vairāk kravu nekā visās Latvijas ostās kopumā.

Tendence turpinās arī šā gada pirmajā ceturksnī, liecina ostu provizoriskie dati.

Lietuvas sabiedriskais medijs lrt.lv vēstī, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos Klaipēdā pārkrauti 11,3 miljoni tonnu kravu. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, visās ostās, ieskaitot arī mazās ostas, kopumā pārkrauti 11,15 miljoni tonnu kravu. Latvijas un Lietuvas CSP metodikas nedaudz atšķiras, tomēr novirzes nav tik būtiskas, lai šos skaitļus nevarētu salīdzināt aptuveni, jo kopējā tendence ir novērojama arī iepriekšējos gados.

Vai iemesli ir krīze un Krievijas ostas?

Jau piecu gadu periodā ir vērojams pamatīgs kravu apgrozījuma kritums visās Latvijas ostās, kas faktiski sākās 2010. gadā, kad darbu sāka Krievijas noteiktā valsts politika par savu kravu pārvadāšanu caur savām ostām. Tomēr 2015. gadu var uzlūkot kā savstarpējas sacensības starta punktu starp Rīgu un Klaipēdu, jo gan politiskie uzstādījumi no Krievijas puses, gan Latvijas un Lietuvas nostāja pret procesiem austrumos bija līdzīgi, un būtu muļķīgi apgalvot, ka lietuvieši vairāk kravu spēj akumulēt tādēļ, ka mazāk stingri raudzītos uz procesiem Ukrainā vai Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti

Māris Ķirsons, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvija varēja būt ar ievērojami lielāku iekšzemes kopproduktu, attiecīgi arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem un pavisam citu dzīves līmeni, ja vien valdošie politiķi nevis domātu par iespējamo nākamo pakāpienu savā karjerā, bet gan būtu valstsvīri, kuriem rūp Latvijā pašlaik dzīvojošo un nākamo paaudžu liktenis.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vairāku finanšu iestāžu – AS Saules Banka, AS Invest One – bijušais prezidents, auto montāžas AS AMO Plant bijušais komunikācijas direktors, TSI bijušais rektors, RISEBA bijušais attīstības prorektors, Rīgas domes Ārējo sakaru un attīstības departamentu vadībā (2002–2008) strādājušais Igors Graurs.

Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti – tranzīta, finanšu pakalpojumu, kā arī starptautisko konferenču centra, kā sekas ir depopulācija un arvien pieaugošā atpalicība no Igaunijas un arī Lietuvas, bez tam minētie procesi nebūt nav apstājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāda būs Olainfarm nākotne pēc izstāšanās no biržas

Jānis Goldbergs, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rinkēvičs: Būtu jāapsver iespēja pārtraukt aviosatiksmei izmantot Baltkrievijas gaisa telpu

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) būtu jāapsver iespēja pārtraukt izmantot Baltkrievijas gaisa telpu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Politiķis atzina, ka par svētdien notikušo incidentu saistībā ar lidmašīnas piespiešanu nosēsties Minskas lidostā diskutēs ES valstu līderi.

Ministrs uzskata, ka nepieciešams izskatīt iespēju pārtraukt Baltkrievijas gaisa telpas izmantošanu aviosatiksmei ES aviokompānijām. Tāpat būtu jāskatās uz to, cik droši ir vispār lidot uz Baltkrieviju. Rinkēviča ieskatā būtu jāapsver arī Baltkrievijas nacionālās lidsabiedrības lidojumu aizliegums uz ES.

Politiķis uzsvēra, ka vakardienas situācijā apdraudēti tika visi lidmašīnas pasažieri. Reaģējot uz minēto, būtu nepieciešams domāt arī par plašākām sankcijām pret Baltkrieviju.

Notikušajā ir daudz pretrunīgas informācijas, un to jau izmeklē atbilstošie dienesti. Rinkēvičs prognozē, ka "skaidrāka bilde" par notikušo varētu būt jau tuvākajās pāris dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV sankcijām pakļauto Baltkrievijas uzņēmumu vidū būs naftas rūpniecības kompānijas

LETA--DW, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņu Baltkrievijas valsts uzņēmumu vidū, kam ASV grasās ar 3.jūniju no jauna noteikt sankcijas, ir vairāki rūpniecības uzņēmumi un Baltkrievijas Naftas tirdzniecības nams, atsaucoties uz ASV Finanšu ministrijas pārstāvi sakariem ar presi, svētdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

Sankcijām tiks pakļauts naftas ķīmijas rūpniecības konglomerāts "Belneftekhim" un tā ASV struktūra.

Citu uzņēmumu vidū, kurus skars sankcijas, ir Baltkrievijas riepu, krāsu un minerālmēslu ražotāji.

Eiropas Savienības (ES) oficiālās amatpersonas iepriekš signalizējušas, ka sankcijas pamatā būs vērstas pret valsts tautsaimniecības sektoriem, kas ir tuvi autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko, arī pret kālija rūpniecības jomu, atgādina "Bloomberg".

Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki piektdien paziņoja, ka saistībā ar "Ryanair" piespiedu nosēdināšanu Minskā ASV atjaunos sankcijas deviņiem Baltkrievijas valsts uzņēmumiem. Konkrētas kompānijas viņa neminēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija aizliegusi iebraukt tās teritorijā Rīgas mēram Mārtiņam Staķim (PP), paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.

Par iemeslu aizliegumam iebraukt kļuvis tas, ka Rīgas pašvaldība pasaules čempionāta hokejā laikā noņēmusi Krievijas karogu, kas ar citu valstu karogiem bija izvietoti Rīgas centrā, un nomainījusi to pret karogu ar Krievijas Olimpiskās komitejas simboliku.

Pašvaldībā skaidroja, ka pilsētvides noformējums, tostarp karogi, tika izvietoti, vadoties pēc Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) norādījumiem.

"Vienlaikus pašvaldība, izvērtējot kopējo koncepciju, tostarp vides noformējumu čempionāta norises vietās, kā arī, lai izslēgtu noformējuma dažādo interpretāciju, pieņēma lēmumu, ka kopīgai noskaņai atbilstošāk lietot Krievijas Olimpiskās komitejas komandas karogu, jo šis ir oficiālais čempionātā spēlējošās komandas nosaukums," skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas olimpiādē Latvijai 4.vieta

Db.lv, 02.08.2021

Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru