Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) pirmdien panākušas vienošanos par pārejas posmu, kas ilgs gandrīz divus gadus pēc «Breksita», paziņojis Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

Abas puses arī vienojušās par «atbalsta» risinājumu pretrunīgajā jautājumā par Īrijas un Apvienotajā Karalistē ietilpstošās Ziemeļīrijas robežu, lai gan Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja pirms pāris nedēļām izteicās, ka neviens britu premjers neakceptēs šādu vienošanos.

Barnjē pēc intensīvām sarunām nedēļas nogalē Briselē paziņoja, ka abas puses kopumā panākušas vienošanos par izstāšanās līgumu un vienošanos par pārejas periodu.

Pārejas periods sāksies dienā, kad Lielbritānija izstāsies no ES. Paredzēts, ka tas notiks 2019.gada 29.martā, un pārejas periods ilgs līdz 2020.gada 31.decembrim.

Šajā laika posmā Lielbritānija vairs nepiedalīsies Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, paziņoja Barnjē.

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Eiropas Savienības (ES) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē trešdien paudis šaubas, vai ir jēga atlikt Apvienotās katalistes izstāšanos no bloka, uzsverot, ka Lielbritānijas valdībai jāpamato šāds lūgums.

«Pagarināt šīs sarunas - kādēļ? Tās ir beigušās,» uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP) Strasbūrā, norādīja Barnjē.

Viņš atzina, ka jebkurā gadījumā «Breksita» vienošanās, kas noslēgta ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, paliks vienīgā vienošanās, kas tiks piedāvāta.

Barnjē noraidīja iespēju, ka ES varētu sniegt Lielbritānijai vēl citas garantijas tā dēvētajam pagaidu risinājumam, kas paredz, ka Lielbritānija paliek ES muitas ūnijā un kopīgajā tirgū, kamēr netiek rasts cits veids, kā novērst robežkontroles atjaunošanu uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.

«Ja Lielbritānija joprojām vēlas pamest ES organizētā veidā, šī vienošanās ir un paliks vienīgā iespējamā vienošanās,» uzsvēra Barnjē.

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II ceturtdien apstiprināja likumu par breksita vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

"Viņas majestātes karaliene devusi karalisko apstiprinājumu breksita likumprojektam, kas tādējādi kļūst par breksita likumu," tviterī paziņoja breksita ministrs Stīvs Bārklijs.

Likumprojekts parlamentā tika galīgi apstiprināts trešdien pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt breksita vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Eiropas Savienība (ES) var piedāvāt Lielbritānijai "ļoti ambiciozu" tirdzniecības līgumu, tostarp nulles tarifus un kvotas, bet ar nosacījumu, ka Londona piekrīt tagad un turpmāk ievērot ES standartus, pirmdien paziņojis ES sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

"Mums jānodrošina, lai konkurence ir un paliek atklāta un godīga," sacīja Barnjē, norādot, ka abām pusēm jāvienojas par "specifiskām un efektīvām garantijām, lai ilgtermiņā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus".

"Tas nozīmē mehānismus, lai uzturētu augstos standartus, kas mums ir sociālajos, vides, valsts palīdzības un nodokļu jautājumos," pavēstīja Barnjē.

Viņš paziņoja, ka Lielbritānijai arī būs jāatļauj ES zvejot tās ūdeņos, un ES attiecīgi atļaus Lielbritānijas zvejniekiem piekļūt tās ūdeņiem.

Taču Barnjē atzina, ja zvejošana, visticamāk, būs pirmais un nopietnākais domstarpību jautājums gaidāmajās sarunās.

Londona vēlas aizliegt ES dalībvalstu zvejniekiem zvejot Lielbritānijas ūdeņos, bet paturēt tiesības eksportēt savu produkciju uz ES valstīm.

Lielbritānijas valdība ceturtdien atlikusi jūnija sākumā parlamentā iecerēto balsojumu par breksita likumprojektu.

«Mēs sniegsim palātai jaunāko informāciju par izstāšanās vienošanās likuma publicēšanu un iesniegšanu pēc mūsu atgriešanās no vasarsvētku brīvdienām,» deputātiem pavēstīja valdības amatpersona Marks Spensers.

Pēc viņa teiktā, valdība bija plānojusi balsojumu parlamentā par breksita vienošanos rīkot 7.jūnijā.

Jau ziņots, ka jūnija sākumā parlamentā bija plānots iesniegt jaunu breksita likumprojektu.

Iepriekšējās trīs reizes parlaments noraidīja Mejas panākto vienošanos ar Briseli par izstāšanās nosacījumiem.

Jaunajā likumprojektā veikti vairāki labojumi, tostarp iekļauts piedāvājums sarīkot balsojumu parlamentā par to, vai nodot breksita vienošanos apstiprināšanai referendumā.

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Eiroskeptiķi konservatīvo rindās un desmit DUP deputāti, no kuriem kopš 2017.gada jūnija ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, iebilst pret tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības (ES).

Viņi norāda, ka pagaidu risinājuma rezultātā Lielbritānija uz nenoteiktu laiku var palikt ES muitas ūnijā un ka tas apdraud Apvienotās Karalistes vienotību, jo Ziemeļīrijai tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi nekā pārējai valstij.

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Lielbritānijas valdība ceturtdien paziņojusi, ka iecerējusi trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos rīkot piektdien.

Tomēr parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Andrea Līdsoma norādīja, ka valdība vēl gaida apakšnama spīkera Džona Berkova piekrišanu.

Kā ziņots, Berkovs iepriekš norādījis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par parlamenta jau divkārt noraidīto vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

«Mēs apzināmies, ka jebkuram priekšlikuma, kas tiks izvirzīts rīt, jābūt saskaņā ar spīkera lēmumu,» sacīja Līdsoma, piebilstot, ka pašreiz notiek sarunas.

Piektdiena, 29.marts, ir datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Jau vēstīts, ka Meja, trešdien tiekoties ar Konservatīvās partijas deputātiem, solīja atkāpties no amata tiklīdz tiks apstiprināta «Breksita» vienošanās. ES līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja šonedēļ Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanas no Eiropas Savienības (ES) 2019.gada martā varētu ilgt līdz 2020.gada beigām, trešdien paziņojis Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

Šādu pārejas perioda beigu datumu rekomendējusi EK. Šo grafiku janvārī vēl būs jāapstiprina dalībvalstīm. EK rosinājums ietilpst plašākā direktīvā par pārejas perioda panākšanu.

Barnjē norādīja, ka detaļas par pārejas periodu tiks pieņemtas Lielbritānijas «mierīgas izstāšanās» līgumā, kas jāpabeidz līdz 2018.gada beigām.

Viņš piebilda, ka visi ES tiesību akti Lielbritānijā būs spēkā arī pārejas periodā, lai arī tā nebūs pārstāvēta bloka lēmumu pieņemšanas institūcijās.

Tas «nevar būt «a la carte» pārejas periods», uzsvēra Barnjē.

Jau vēstīts, ka ES līderi piektdien apstiprināja «Brexit» sarunu otrās fāzes sākšanu, kurā būs jāvienojas par bloka un Lielbritānijas nākotnes attiecībām.

Lielbritānijas parlaments otrdien atkārtoti noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Pret vienošanos balsoja 391 deputāts, bet par - 242, un tādējādi tā noraidīta ar 149 balsu pārsvaru.

Arī šoreiz pret vienošanos līdz ar opozīciju balsoja daudzi eiroskeptiski noskaņotie Mejas vadītās Konservatīvās partijas deputāti.

Tomēr pirmo reizi janvārī vienošanās tika noraidīta ar vēl lielāku balsu pārsvaru - 432 pret 202, kas bija rekordsmaga sakāve pie varas esošajai valdībai visā Lielbritānijas vēsturē.

Otrdien pret vienošanos balsoja 75 konservatīvie, kamēr janvārī pret balsoja 118 toriji.

Arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, atkārtoti balsoja pret vienošanos.

Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien izklāstījis Londonas nostāju gaidāmajās sarunās par jauno tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), savā runā uzsverot, ka Lielbritānijai nav nepieciešamības turpmāk pakļauties ES normām.

Viņš noraidīja prasību, lai Lielbritānija pakļautos ES normām attiecībā uz "konkurences politiku, subsīdijām, sociālo aizsardzību, vidi vai ko citu tamlīdzīgu".

Džonsons sacīja, ka Londonai nav jāievēro šie noteikumi vairāk kā ES ievēro Lielbritānijas noteikumus.

Lielbritānijas premjers aicināja ES piekrist līgumam, kas būtu līdzīgs ar Kanādu noslēgtajam brīvās tirdzniecības līgumam, un paziņoja, ka gadījumā, ja šāda vienošanās netiks panākta, tirdzniecība ar ES notiks saskaņā ar pašreizējo līgumu par Lielbritānijas izstāšanos no bloka un tas vairāk līdzināsies Austrālijas gadījumam.

Saskaņā ar ES un Kanādas līgumu vairumam preču netiek piemēroti importa tarifi, bet pakalpojumu plūsma, piemēram banku pakalpojumos, ir ierobežotāka.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Lielbritānijas valdība pirmdienas vakarā paziņoja, ka ir vienojusies ar Eiropas Savienību (ES) par «Breksita» vienošanās «juridiski saistošām izmaiņām» dienu pirms jauna Lielbritānijas parlamenta balsojuma par «Breksita» vienošanos.

Tas ticis panākts, Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai Strasbūrā tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru.

Mejas faktiskais vietnieks Deivids Lidingtons paziņoja parlamentam, ka sarunas vēl turpinās, bet Meja ir «nodrošinājusi juridiski saistošas izmaiņas, kuras nostiprina un uzlabo izstāšanās vienošanos un politisko deklarāciju».

Viņš sacīja, ka ar to vajadzētu pietikt, lai pārliecinātu britu parlamentāriešus otrdien balsot par šo vienošanos.

«Otrdien būs fundamentāla izvēle – balsot par uzlaboto vienošanos vai iemest šo valsti politiskā krīzē,» sacīja Lidingtons.

Pēc viņa teiktā, parlamentāriešiem tiks piedāvāti divi jauni dokumenti.

Pieaugot bažām, ka līdz 29.maijam tā arī netiks apstiprināta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Londonas un Briseles amatpersonas apspriež iespējamo «Breksita» procedūras pagarināšanu, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, otrdien vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».

Trīs avoti ES laikrakstam apstiprinājuši, ka britu amatpersonas zondē iespējas pagarināt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto dalībvalsts izstāšanās procedūras termiņu.

Premjerministre Terēza Meja iepriekš vairākkārt noraidījusi iespēju atlikt «Breksitu», lai gan viņa arī atkārtoti brīdinājusi parlamenta deputātus, ka gadījumā, ja tiks noraidīta viņas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, «Breksits» tiks izgāzts.

«Mēs aizejam no Eiropas Savienības 29.martā,» uz lūgumu komentēt «The Daily Telegraph» ziņas atbildējis «Breksita» ministrs Stīvens Barklajs, uzsverot, ka valdība necenšas to atlikt.

Uz tiešu jautājumu, vai viņš noliedz laikraksta ziņoto, Barklajs atbildēja: «Jā, jo varu nepārprotami paziņot, ka valdības politika paredz izstāšanos 29.martā.»

#Tā dēvētais Breksita likums ir tikai viens no vairākiem likumiem, kuru apstiprināšana jāpanāk valdībai līdz 2019.gada martam, kad paredzēta Lielbritānijas aiziešana no ES.

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis Breksita likumprojektu.

Par likuma apstiprināšanu balsoja 324 deputāti, bet pret – 295.

Breksita ministrs Deivids Deiviss pirms balsojuma norādīja, ka likums nodrošinās «netraucētu un sakārtotu» Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Likums, kas tagad tiks nosūtīts izskatīšanai Lordu palātā, paredz 1972.gadā pieņemtā likuma par iestāšanos ES atcelšanu un ES tiesību normu pārnešanu uz Apvienotās Karalistes likumiem.

Debatēm par likumprojektu parlamenta apakšpalātā tika atvēlētas 80 stundas, un deputāti iesniedza vairāk nekā 500 labojumus.

Tomēr arī lordi, kas likumprojekta izskatīšanu sāks 30.janvārī, var pieprasīt izdarīt tajā jaunus grozījumus.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Īrija ceturtdien aicinājusi Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju pieklusināt savu retoriku savstarpējos pārmetumos par to, kas vainīgs pēcbreksita tirdzniecības problēmās.

Lielbritānija centusies panākt piekāpšanos no ES pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī īsu brīdi gatavojās bloķēt Covid-19 vakcīnu piegādi Ziemeļīrijai.

Eiropas Komisija 29.janvārī pieņēma shēmu Eiropas Savienības rūpnīcās ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei. EK skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

Sākotnējais plāns ietvēra iespēju ES iedarbināt breksita līguma pantu, kas ļautu ierobežot preču plūsmu starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju.

Lielbritānija un Īrija strauji un asi reaģēja uz šādu iespējamību, un EK drīz pēc tam no šī nodoma attiecās.

Problēma ir tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols, kura mērķis ir saglabāt atvērtu Īrijas robežu, kas ir viens no 1998.gada miera vienošanās nosacījumiem, ar ko Lielbritānijas Ziemeļīrijas provincē tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.

Lielbritānijas parlamenta apakšnama Kopienu palātas deputāti pirmdien atbalstīja likumprojektu, kas daļēji neievēro pērn ar Eiropas Savienību (ES) noslēgtā breksita līguma nosacījumus, neraugoties uz ES iebildumiem un satraukumu valstī par šādu starptautisko tiesību pārkāpumu.

Kopienu palātas deputāti sākotnējā balsojumā par Lielbritānijas Iekšējā tirgus likuma projektu to atbalstīja ar 340 balsīm par un 263 pret, nodrošinot tā teksta detalizētu izskatīšanu četrās dienās, kuras iekrīt šajā un nākamajā nedēļā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms tam nosauca šo likumprojektu par "drošības tīklu" pret ES draudiem noteikt muitas tarifus Lielbritānijas iekšējā tirdzniecībā un pat apturēt pārtikas ievešanu Ziemeļīrijā no Lielbritānijas salas.

ES līderi ir noraidījuši šo argumentu un brīdinājuši Džonsonu, ka ir jāievēro saistības, kuras viņš pats uzņēmās pērn noslēgtajā breksita līgumā. ES ir aicinājusi Lielbritāniju līdz septembra beigām izņemt no šī likumprojekta tās daļas, kas neievēro breksita līgumu.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien pieauga pēc ziņām par vienošanos finanšu pakalpojumu jomā pēc Breksita, savukārt ASV biržu indeksi kāpa trešo dienu pēc kārtas, ko sekmēja jauns optimisms par ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām.

Analītiķi norādīja uz Londonas laikraksta «The Times» ziņu, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja panākusi vienošanos ar Briseli, lai britu finanšu kompāniju pieeja ES tirgum turpinātos arī pēc Breksita.

Lielbritānijas amatpersonas un ES galvenais Breksita sarunu vedējs Mišels Barnjē vēlāk paziņoja, ka šāda vienošanās vēl nav panākta. Barnjē nosauca laikraksta ziņu par maldinošu, bet britu amatpersonas sacīja, ka ir panākts labs progress sarunās, lai gan vēl nav vienošanās.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «fakts, ka [britu amatpersonas] nav pilnīgi noraidījušas šo ziņu, vedina domāt, ka rakstā ir kāda daļa patiesības».

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss otrdien paziņojis, ka gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments noraidīs premjerministres Terēzas Mejas un Briseles panākto Breksita vienošanos, sarunas turpināsies.

Taču Māss brīdināja britu likumdevējus negaidīt būtiskas izmaiņas Breksita līgumā, ko Meja novembrī parakstīja Briselē.

Pēdējās nedēļās un mēnešos darīts viss, lai signalizētu mūsu interesi par pozitīvu lēmumu, sacīja Māss, piebilstot, ka ir skeptiski noskaņots pret iespējamību vēlreiz atvērt jau noslēgto vienošanos.

Domājams, ka Lielbritānijas parlaments noraidīs Mejas panākto Breksita vienošanos, taču atbalsts premjerei konservatīvo vidū varētu pieaugt, ja pārējo ES valstu līderi piekristu izmaiņām šajā līgumā.

Vislielākos iebildumus pret Breksita vienošanos izsaucis tā dēvētais pagaidu risinājums Īrijas robežas jautājumā, kas paredz Lielbritānijas faktisku palikšanu vienotajā ES tirgū, gadījumā, ja pēc pārejas perioda beigām netiks noslēgts jauns tirdzniecības līgums.

Eiropas Savienības (ES) breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien atzinis, ka ir satraukts par progresa trūkumu pēdējā Brexit tirdzniecības sarunu raundā, vienlaikus brīdinot, ka vienošanās panākšanas šajā stadijā šķiet mazticama.

Ar šo brīdinājumu Barnjē nāca klajā pēc septītā tirdzniecības sarunu raunda, kurā atkal neizdevās panākt nekādu progresu attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, arī zvejas tiesību un konkurences noteikumu jomā.

"Tie, kas cerēja, ka sarunas šonedēļ virzīsies uz priekšu raiti, ir vīlušies," sarunu raunda noslēgumā Briselē sacīja Barnjē. "Un diemžēl arī es esmu atklāti vīlies un noraizējies, kā arī pārsteigts," viņš piebilda.

"Pārāk bieži šonedēļ bija sajūta, ka mēs virzāmies atpakaļ, nevis uz priekšu. Šajā stadijā vienošanās starp Apvienoto Karalisti un ES šķiet mazticama. Es vienkārši nesaprotu, kāpēc mēs izšķiežam savu dārgo laiku," norādīja ES sarunvedējs.