«Šķēle vairs nav jaunais un dusmīgais, bet vīrs ar pusmūža pieredzi un arī izskatu,» vērtējot Tautas partijas līdera Andra Šķēles atgriešanos politikā, DB atzīst biznesa un sabiedrisko attiecību konsultants Mārcis Bendiks, kurš TP līderim deva padomus viņa pirmās un trešās valdības laikā.

Tieši no tā, vai un kā TP un LPP/LC spēs atrast kopsaucēju starp A. Šķēli un Aināru Šleseru, kurš asociējas ar jauna un enerģiska politiķa tēlu, lielā mērā būšot atkarīgs, vai abām partijām izdosies konsolidācija, lai kopīgā sarakstā startētu 10. Saeimas vēlēšanās. Abas partiju tēls balstās to līderos, kas sevi pozicionē vienā un tajā pašā nišā kā rīcības cilvēkus, tādēļ rodas jautājums, vai A. Šleseram un A. Šķēlem pietiktu vietas konsolidētā politiskajā spēkā. «Šķēle taisa lielo bildi, bet Šlesers dzen konkrētas vagas,» par to saka M. Bendiks.

Kā piemēru kādreizējais A. Šķēles padomnieks min rīcības plānu, ko TP piedāvājis premjeram – tajā esot bijušas «prasības domājot par valsti», kamēr LPP/LC piedāvājumā, kuru pirms Lieldienām iesniedza A. Šlesers, dominējušas konkrētas prasības par «otro skrejceļu Rīgas lidostā». Ja abi spēs viens otru šādi papildināt, sadarbība esot iespējama. Atšķirībā no A. Šķēles, A. Šlesers vēl nav pateicis, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās un sola to paziņot LPP/LC kongresā 5. jūnijā.

Rīgas identitāte nav skaidra, patlaban galvaspilsēta tiek pretstatīta pārējai Latvijai, kas kavē tās attīstību, uzskata Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

Sarunā ar Latvijas Radio S. Ēlerte norādīja, ka vispirms ir svarīgi paskatīties uz karti un apskatīties kur mēs esam, kā arī atcerēties to, cik nozīmīga loma bijusi Rīgai Ziemeļeiropas reģionā. «Piederība Ziemeļeiropai nozīmē attīstītu ražošanu, inovācijas, radošumu un jaunradi, caurspīdīgu un caurskatāmu pilsētas pārvaldi,» sacīja S. Ēlerte.

Viņa uzsvēra, ka Rīgas identitāte šobrīd nav skaidra, bet sadarbība ar Ziemeļeiropu – ar Stokholmu, ar Kopenhāgenu, ar Helsinkiem – netiek attīstīta pietiekamā līmenī.

S. Ēlerte norādīja, ka šobrīd Rīga tiek pilnīgi nevajadzīgi pretnostatīta pārējai Latvijai, kas kavē gan galvaspilsētas, gan valsts attīstību.

«Pie mums jau sen nekas vairs nenotiek bez melošanas, blēdībām, skandāliem un šai parādībai jau ir epidēmisks raksturs. Katram nākamajam politiķim jāpasaka vēl lielāka bezjēdzība un stulbums, lai vispār tiktu avīzēs. Bet avīzēs tikt taču ir politiķu maizīte. Mēs atrodamies kā studentu ballītē, kurā viss tā ir iegriezies, ka piečurāt klavieres tāds nieks vien ir un, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, jau jādara kaut kas vēl nopietnāks,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis politologs un fotomākslinieks Mārcis Bendiks.

«Šī situācija ir izdevīga komentētājiem, jo viņiem ir par ko ķiķināt. Politisko procesu rezultātu saņēmējiem – vēlētājiem, iedzīvotājiem – tas ir biedējoši,» viņš turpinājis.

«Oligarhi laikam skaitās sakauti, jo par tiem vairs neviens nerunā. Šī tēma, kuras dēļ tika atlaista Saeima, tagad ir izsmelta. Oligarhu vietā nāk reformas un tiesiskums. Tagad pat telefona stabi uzplauks zaļās lapās un uzziedēs rozā tiesiskuma ziedos,» sacījis Bendiks.

Runājot par Latvijas iedzīvotājiem, politologs norādījis: «Kas attiecas uz nācijas dzīvo spēku, mēs katru gadu bez bumbošanas un tankiem zaudējam pa pilsētai. Iedomājieties situāciju: Džumbahorijā kalna aizā iegāžas autobuss ar 44 cilvēkiem. Latvijas Valsts prezidents sūta līdzjūtības vēstuli Džumbahorijas valdniekam un bojāgājušo radiniekiem. Tajā pašā laikā nemākulīgas politiskās pārvaldes dēļ Latvija gadā zaudē desmit tūkstošus cilvēku un neviens līdzjūtības telegrammas mums nesūta.»

Tautas partijas līderis Andris Šķēle sestdien partijas kongresā aicinās balsot par vēlēšanu apvienības izveidi ar LPP/LC, kurā plānots deleģēt pārstāvjus arī no uzņēmēju organizācijas Par labu Latviju!

5. jūnijā kongresā līdzīgs lēmums būs jāpieņem LPP/LC, bet 12.jūnijā notiks kustības Par labu Latviju! kopsapulce, kurā tiks paziņots par plašas vēlēšanu apvienības izveidi startam 10. Saeimas vēlēšanās. Seko šie notikumiem db.lv Twitter profilā!

Sestdien TP kongresā, kas notiks Dailes teātrī, plānotas arī viesu uzrunas. Tribīnē kāps LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, partijas Ogres novadam priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kā arī kustības Par Labu Latviju dibinātāja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere.

Par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomniekiem nule kā kļuvuši divi bijušie kultūras ministri – Sarmīte Ēlerte, kura ministra amatu ieņēma iepriekšējā V. Dombrovska valdībā un viņas priekštecis kultūras ministra amatā Ints Dālderis.

Gan S. Ēlerte, gan I. Dālderis 11. Saeimas vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta, bet, neraugoties uz augstām vietām kandidātu sarakstos, neguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai iegūtu deputāta mandātus.

I. Dālderis no 14. novembra uzsācis pildīt Ministru prezidenta padomnieka kultūras un politikas plānošanas jautājumos pienākumus, bet S. Ēlerte no 16. novembra kļuvusi par premjera ārštata padomnieci nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos.

Saskaņā ar runasvīra Mārtiņa Pankes sniegto informāciju, V. Dombrovska padomnieku korpusam pievienojies arī Pēteris Viņķelis, kurš valdības vadītāju konsultēs ES jautājumos.

Godātā redakcija, drīz būs mēnesis kopš vēlēšanām, bet jaunās valdības veidošana plašākai sabiedrībai sāk šķisties aumež dīvaina. Cilvēku grupas rīko sanākšanas krustiskos sastāvos un dažādās grupās, bet tām sekojošie paziņojumi par to, kas ir runāts un kas sarunāts, rādās līdzīgi kā viena metiena žurkuļi.

Kā zināms, visos laikos ir bijusi mode ne tikai uz apģērbiem un dejām, bet arī uz īpašiem mīļvārdiņiem un izteicieniem. Un līdzīgi, kā pa gabalu var uzpazīt no dzīves atpalikušu indivīdu pēc kļošenēm vai aveņkrāsas žaketes, līdzīgi ir arī ar sarunu vārdnīcu. Atcerēsimies, ka ap 6. Saeimas vēlēšanu laiku uz žurnālistu jautājumu par kandidāta lielāko trūkumu smalka atbilde skanēja: «Es esmu pārāk godīgs.» Šobrīd retardētus pusstulbeņus izdod gadsimtu mijas frāzes «nekļūdās tas, kas neko nedara» un «mēs gribam būt daļa no risinājuma, nevis problēmas».

Tā kā sarunu festivāls iegājis jaunā cēlienā, kura rezultāti vēl ne tik drīz gaidāmi, piedāvāju caur Jūsu plaši iecienītā laikraksta slejām dot zināmu atbalstu aktuālo politisko paziņojumu tulkošanā. Tas būtu tāds kā ceļvedis šīgada politizteicienu modes jaunumos ar skaidrojošās vārdnīcas elementiem. Tabulas kreisajā stabiņā – kas reāli noticis, runāts un apspriests, labajā – kas pēc tam paziņots.

Ar šī gada 1. oktobri Latvijā tirgotajam benzīnam obligāti jāpiejauc 5% biodegvielas. Tirgotāji mierina, ka cenas nepieaugšot, un arī automašīnām jaunais kurināmais nekaitēs, savukārt skeptiķi norāda, ka joprojām nav skaidrs, kā jauno degvielu spēs «panest» vecie auto, raksta Diena.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu, kuras mērķis ir samazināt fosilās degvielas patēriņu, biodegvielas piejaukums ir obligāts. Līdz ar to, sākot ar šī gada 1.oktobri 5% dīzeļdegvielas sastāvēs no biodīzeļa, ko ražo no rapša. Savukārt benzīnam piejauks bioetanolu, kas tiek gatavots no nepārtikas graudiem.

«Pārejot uz 5% biopiejaukumu pašreiz, mēs stimulējam Latvijas ekonomiku. Latvijā var izaudzēt izejvielas biodegvielas ražošanai, tāpat šeit var veikt un tiek veikta biokomponenta pievienošana degvielai. Tā ir pievienotā vērtība, ko radām Latvijā ar saviem resursiem,» saka Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns.

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte aicina visas institūcijas, kuru tiesībās vai pienākumos ietilpst kontrole par 750 tūkst. Ls vērtās Latvijas Digitālās kultūras kartes (LDKK) ieviešanu, izvērtēt, vai attiecīgais projekts ir sasniedzis izvirzītos mērķus un tas veikts par atbilstošu finansējumu.

«Tiklīdz būs iespējams, aicinu Valsts kontroli darīt zināmus secinājumus par šobrīd uzsākto revīziju valsts aģentūrā Kultūras informācijas sistēmas (KIS), lai pārliecinātos par līdzekļu izlietojuma pamatotību. Tāpat būtiski būs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) secinājumi par tās veikto pārbaudi minētā projekta ietvaros, jo CFLA veic projekta uzraudzību un kontroli,» norāda S. Ēlerte.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu par LDKK 3. kārtas īstenošanu apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kura projekta apstiprināšanas ietvaros izvērtēja izmaksu atbilstību projekta mērķiem, atzīmē Kultūras ministrija (KM).

Latvijas galvaspilsētu nedrīkst vadīt cilvēks, kurš aktīvi vērsies pret Latvijas valstiskuma pamatiem, runājot par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) aktivitātēm saistībā ar referendumu par valsts valodu, norāda Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

«Pirms gada Ušakovs kopā ar sabiedroto - ekstrēmistu Vladimiru Lindermanu personīgi aktīvi piedalījās referenduma sarīkošanas kampaņā. SC politiķi izmantoja valodu referendumu, lai apzināti mēģinātu šķelt sabiedrību un publiski apšaubīt mūsu valsts pamatus. Uzskatu, ka Ušakovam šī kļūda ir jāatzīst,» savā paziņojumā medijiem pauž Ēlerte.

Viņa norāda, ka «pērnā gada referendums ir stiprinājis pārliecību par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tas ir spēcinājis Satversmē ietverto pamatprincipu neaizskaramību, kā arī veicinājis izmaiņas likumos, lai valsts institūcijām nodrošinātu iespēju vērsties pret antikonstitucionālām politiskām tendencēm, kas nākotnē varētu apdraudēt Latvijas valsts pēctecību».

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde ir pabeigusi pārbaudi par pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) finansiāli saimniecisko darbību 2014.gadā un pārvaldes ziņojumā par veikto revīziju nav konstatēti pārkāpumi, kas liktu lemt par valdes locekļu atsaukšanu, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) preses sekretāre Laila Ivāna.

Viņa norādīja, ka atbilstoši likumam valdes locekļus var atsaukt par rupju pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu nepildīšanu, kaitējuma nodarīšanu vai nespēju vadīt uzņēmumu.

Jau ziņots, ka šo pārbaudi RNP Ušakovs Audita pārvaldei uzdeva veikt pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas RNP, kad uzņēmuma darbībā atklājās vairākas, iespējams, pretlikumīgas darbības, norādot, ka pēc šīs pārbaudes viņš lems par tālāko rīcību RNP sakarā.

RNP pārstāve Santa Vaļuma aģentūrai LETA pastāstīja, ka RNP jau ir ieviesis deviņus VK ieteikumus no 23, papildus astoņu ieteikumiem ieviešanu plānots pabeigt četru mēnešu periodā, savukārt sešiem ieteikumiem ieviešanu plānots pabeigt līdz 2016.gada 1.jūlijam.

«Dombrovska domubiedri šodien nodibinājuši biedrību, kas aicinās katru valsts iedzīvotāju vairāk domāt par politiku, piedāvāt savas idejas un pašiem kļūt par politikas veidotājiem, iesaistoties kādā no biedrības atbalsta punktiem, ko iecerēts dibināt katrā Latvijas novadā. Pirmskara Latvijas neatkarības laika politiķa Zigfrīda Annas Meierovica vārds biedrībai dots gan godinot viņa ideālus, gan tāpēc, ka biedrības tapšana noritējusi Meierovica radinieku dzīvoklī,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Biedrības iniciatore, bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte neslēpj, ka kāda daļa no aktīvākajiem biedrības dalībniekiem, kuri par to izlems, varētu rudenī kandidēt Saeimas vēlēšanās premjera Dombrovska pārstāvētās apvienības Vienotība sarakstā. Taču tie nebūšot tikai kā vārti vieglākai iekļūšanai Saeimā.

S. Ēlerte stāstījusi: «Nē, nu biedrība ir biedrība.. Biedrība ir politiska, jo nodarbosies ar politikas ietekmēšanu. Bet biedrība nav partija un biedrība nav partejiska. Kā šīs biedrības uzdevumu es redzu vākt kopā ekspertīzi, izstrādāt priekšlikumus. Šī biedrība nav radīta, lai pastāvētu līdz vēlēšanām un tad izgaistu, kā tas ir noticis ar dažu labu biedrību. Nekā tamlīdzīga! Šai biedrībai ir ilglaicīgi plāni politikas ietekmēšanā.»

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte par ministrijas parlamentāro sekretāru apstiprinājusi rakstnieku Māri Bērziņu. Tāpat ministres padomnieks kultūrizglītības jautājumos būs Egīls Šēfers, kurš jau iepriekš veica šos pienākumus.

Par to liecina Kultūras ministrijā (KM) izplatītais paziņojums. Līdz ar to šobrīd Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes birojā strādā četri cilvēki - vēl arī biroja vadītāja Vita Cīrule, kā arī preses sekretārs Andris Saulītis.

«Šis biroja sastāvs vairs netiks papildināts,» norāda S. Ēlerte. M. Bērziņš 1990. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Kopš 1988. gada strādājis dažādās privātstruktūrās un valsts iestādēs, 1998. gadā viņš kļuva par jaundibinātā Valsts Kultūrkapitāla fonda direktoru. 2001. gadā M. Bērziņu apstiprināja par Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētāju. Kopš iestādes reorganizācijas 2008. gadā M. Bērziņš pievērsies rakstniecībai un šobrīd izdotas četras viņa grāmatas - īsprozas krājums Gūtenmorgens, bērnu grāmata Resnais svešinieks, romāns Ērika Trauma sapnis un lugu krājums Iztēlojies, par ko M. Bērziņš pērn ieguva Literatūras gada balvu dramaturģijā.

Politiskās nestabilitātes radīšanai Latvijā ieplūst nezināmas izcelsmes nauda. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pirmo reizi atklāti atzinis - krievu valodas referenduma rīkotāji saņēmuši naudu arī no Krievijas.

Bažas par Latvijā pieaugošo Krievijas ietekmi atklāja Drošības policija savā gada pārskatā, tomēr iestāde gan atteikusies to publiski komentēt, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Kozlovskis norāda, ka daudz lielāka uzmanība gan būtu jāpievērš draudiem, uz kuriem norāda Drošības policija - Krievija cenšas savā virzienā pagriezt krievvalodīgos jauniešus. Bet kā to novērst – pagaidām plāns tikai top.

Tikmēr cilvēktiesību eksperte Sigita Zankovska Odiņa norāda, ka krievvalodīgo jautājumā Latvija ir daudz nokavējusi. Pirms gada, gatavojot integrācijas pamatnostādnes, tobrīd Sarmītes Ēlertes vadītā Kultūras ministrija dokumentā neiekļāva gandrīz nevienu mazākumtautību pārstāvju ieteikumu. Tāpēc šobrīd sarunāties par jauno plānu kā kopīgi problēmu risināt ir vēl grūtāk.

«Cērtu vecās avenes. Vēl... vēl malka jāsaskalda, jābauda skaistā diena,» laikrakstam Diena atbildējis bijušais tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (Vienotība), trešdien jautāts, ko dara pēc ministra amata pienākumu pildīšanas beigām.

Viņš atzinis, ka nekādu turpmāku plānu viņam pagaidām nav.

Par to, ko darīs turpmāk, pārliecināta nav arī bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). «Pirms iepriekšējām vēlēšanām apņēmos nākamos četrus gadus veltīt politikai un to arī domāju turpināt, bet veidi, kā to darīt, ir ļoti dažādi, un vēl konkrēti atbildēt nevarēšu - neesmu pieņēmusi lēmumu,» skaidrojusi S. Ēlerte.

Politikā palikt domājot arī A. Kampars, kurš vēloties strādāt partijā, un esot jau izskanējis, ka viņš būs Vienotības ģenerālsekretārs.

Sarmīte Ēlerte nenodarbojoties ar jaunas partijas dibināšanu, bet joprojām atbalsta triju labējo partiju apvienību Vienotība, ziņo Diena.lv.

Vaicāta, vai viņa nākamgad no politikas atbalstītājas uz Saeimas vēlēšanām tomēr varētu kandidēt Vienotības sarakstā, viņa atbildēja: «Visi risinājumi ir iespējami – tie ir taktikas jautājumi. Taču svarīgākais jautājums ir, vai pēc nākamajām vēlēšanām par valsti turpinās lemt vecās sistēmas arhitekti – Šķēle, Šlesers un Lembergs.»

Db.lv jau rakstīja, ka bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte paralēli triju labējo partiju apvienībai apsver jaunas partijas veidošanu.

Ir jāsaglabā valsts atbalsts ziedotājiem uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaides veidā, bet vienlaicīgi jābūt noteiktiem skaidriem principiem, kādiem mērķiem un pēc kādiem kritērijiem daļu peļņas ziedo valsts uzņēmumi, uzskata Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Otrdien valdības sēdē, kad valdība skatīja informatīvo ziņojumu Par pastāvošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu izvērtējumu no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa, kultūras ministre vērsusi uzmanību uz nepieciešamību veicināt mecenātisma tradīciju.

Pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem pērn Latvijas kultūrai privātpersonas un uzņēmumi ziedojuši vairāk nekā 1,2 miljonus latu.

«Gan valsts, gan nevalstisko kultūras iestāžu darbība šobrīd nav iedomājama bez sadarbības ar kultūras labdariem. Valsts pienākums ir veicināt uzņēmēju labo gribu un pilsonisko atbildību Latvijā, veidojot pievilcīgu kutūrtelpu,» norāda S. Ēlerte. Pateicoties mecenātu atbalstam, Latvijā iestudētas teātra izrādes, izdoti mākslas albumi, notikuši koncerti un operas iestudējumi, restaurēti kultūras pieminekļi.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Kāds cilvēks vai cilvēku grupa, kas gan sevi nesauc vārdā, interneta vidē sācis aktīvu kampaņu pret Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes grāmatu par bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Va(i)ras virtuve. Turklāt iniciatīvas grupa apgalvo, ka to atbalsta arī grāmatveikalu tīkls Jānis Roze, lai gan tas neatbilst patiesībai.

Šie cilvēki izveidojuši interneta vietni rokasnost.lv, kurā šo grāmatu sauc par ķengām, bet V.Vīķi-Freibergu sauc par «tautas prezidenti». Pret grāmatu noskaņotā grupa arī aktīvi izplata savus paziņojumus arī plašsaziņas līdzekļiem.

Šonedēļ šī apvienība arī izplatījusi paziņojumu, ka arī grāmatveikalu tīkla Jānis Roze vadībai « ir pieticis apņēmības un apgaismības, lai neielaistu savās gara svētnīcās mūsu Tautas Prezidenti nomelnojošo ķengu grāmatu». Turklāt paziņojumos apgalvots, ka šī uzņēmuma vadība «darīs visu iespējamo, lai nomelnojošā ķengu grāmata tiktu izmesta no visiem Latvijas grāmatu veikaliem». Šī grupa arī organizējusi arī piketu pret grāmatas izdošanu.

Maltas investīciju pieaugums Latvijā ir saistīts ar biznesam draudzīgu vidi un izglītotu, prasmīgu darbaspēku, šodien pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu, žurnālistiem norādīja Maltas prezidents Džordžs Vella.

Viņš norādīja, ka turpmāko mēnešu laikā vajadzētu nostiprināt biznesa attiecības ar Latviju, pastiprinot sadarbību pakalpojumu, tehnoloģiju jomā, ražošanā, finanšu sektorā un atjaunojamās enerģijas jomā. Tas pats attiecas arī uz tūrismu, izglītību un kultūru.

Abu valstu prezidenti pārrunājuši Eiropas drošības jautājumus, īpaši pievēršoties karam Ukrainā. Vella ieskatā, atbalstam jābūt holistiskam un jāpievēršas ukraiņu medicīnas un izglītības vajadzībām. Tāpat Maltas prezidents atzīmēja, ka Ukraina ir pakļauta visa veida humānajiem pārkāpumiem - Krievija bloķē humānās palīdzības piegādi, iznīcina civilo infrastruktūru un vēršas pret Ukrainas iedzīvotājiem.

Nesen ekspremjers Aigars Kalvītis publiski izteica šādu novērojumu – latviešiem esot trīs mentālas problēmas. Savā ziņā tā ir laimīga sakritība, ka tieši trīs, nevis divas vai, piemēram, septiņas. Jo uz katru no mentālajām problēmām mums kā reiz pa vienai lietai zāļu skapītī stāv, ar ko problēmu dzesināt. Un latviešiem taču vispār visas lietas nāk pa trijām – trīs jaunas māsas rožu dārzā, trīs sidraba upītes, trīs ministru maiņas trīs mēnešu laikā. Vienvārdsakot, trīs lietas labas lietas, pat ja tās ir problēmas.

Iespējams, Kalvītis savos aprēķinos mazdrusciņ kļūdījies, jo pilnīgi noteikti ikviens no mums sev tuvākajā latvietī – kaimiņā, kolēģī, priekšniekā vai trolejbusa kontrolierī – spēs sameklēt nevis trīs, bet trīs reiz trīs mentālas problēmas (un vēl pārīti fizisku bonusā). Tomēr iesākumam, kā māca tautas gudrība, jāsamierinās ar mazumiņu. Šajā gadījumā – trīs problēmām, kuras izlauzušās no mūsu kolektīvās zemapziņas pēdējo dienu laikā.

Cīņa par vienlīdzību... tramvajos un trolejbusos

Atrisinājusi visas problēmas valstī, Vienotība beidzot var veltīties galvenajai no tām – regulēt, kurš drīkst un kurš nedrīkst saņemt atlaides Rīgas transportā. Izrādās, atlaižu piešķiršana rīdziniekiem ir dalīšana kastās, faktiski – tāda segregācija, ko pat Nelsons Mandela nav pieredzējis. Sirds žņaudzas, cik Vienotības politiķi patiesi savā vēlmē izskaust jebkādu diskrimināciju un klīdināt mazāko nevienlīdzības ēnu. Bet apaujiet kājas un sieniet ādas priekšautus, Vienotības dāmas un pārītis tur vēl atlikušo kungu, jo rīdzinieku privilēģijas ir tikai sīka spiriņa tajā diskriminācijas kaudzē, ko sauc par Rīgas sabiedrisko transportu. Tajā valda vēl vismaz 17 kastas un priviliģēties slāņi. Piemēram, dženderisms – dalīšana kastās pēc vecuma. Gados jaunākie un pavisam vecie brauc par velti, jaunekļi un jaunietes studiju gados – par smieklīgiem santīmiem, bet tiem, kas pa vidu, jāmaksā pilna cena. Kādēļ? Tad vēl dalīšana izredzēto profesijās – skolotāji kā tādi aristokrāti var braukāt no rīta līdz vakaram. Un ar ko labāki ir tie, kas piedalījušies Černobiļas seku likvidēšanā? Visi taču maksājam vienādus nodokļus, visi vienādi Dieva bērni – tad visiem arī vienādas biļetes!

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Godātā redakcija, rakstīt šīs rindas mani rosināja Kozlovska un Tomsona k-gu saruna pirmdienas Krustpunktos. Tās gaitā aumež korektais Aidis uzmanīgi izstūrēja līdz jautājumam, kurā brīdī policijai būtu jāsāk rosīties.

Kas iekustinās izmeklēšanas mehānismu zobratus, ja pat publiski jau zināms, piemēram, par daudzdesmitu politiskas izcelsmes konsultantu leknu piebarošanos no nodokļu maksātāju naudiņu miljoniem?

Bija kāds formāli ļoti līdzīgs gadījums: kāds cienījams uzņēmējs maksāja gudram cilvēkam par biznesa konsultācijām, bet izrādījās, ka faktiski tas tomēr gājis politiskas partijas uzturēšanai. Toreiz iejaucās knābistu masku šovs un abi - gan maksātājs, zaļuzņēmējs Tamuža k-gs, gan saņēmējs, kāpēvēelvē augstais priesteris Zakatistova k-gs - ietrāpīja uz kādu brītiņu aiz restēm. Kāpēc tad 46 reizes lielākā gadījumā, kad cienījami saskaņieši it kā konsultē Rīgas satiksmi, publika tikai burbuļo par kaut kādu auditu, kas galu galā ir vien tāda ciparu un skaitļu lieta? Kur sirēnoti auto, roku dzelžu šķindoņa TV kameru priekšā un sekojošā advokātu skaidrošanās ar presi cietuma vārtu priekšā? Kur atšķirība?

Godātā redakcija, vēlos pievērst jūsu uzmanību kādam svarīgam iemeslam mūsu kopīgajām ķezām. Proti, lozungiem. Ņemšanās ap partiju programmām, valdības deklarācijām un sirdsdziļu attiecību smeldzes izliešanu no Saeimas tribīnes ir par maz. Labi, bet maz.

Jāizpurina un jāatjauno ne tikai politikas saturs, personāži un ideoloģijas, jārevidē arī lozungu saimniecība. Protams, ņemot vērā vēsturisko pieredzi un pielāgojot pārbaudītas vērtības mūsdienu sabiedriski politiskajai caurejai situācijai. Daļa vienkārši jātulko, daļa jāmodificē, un būs pa kādam vecam labam aizmirstam, kuri vienkārši jāceļ atkal saulītē.

Tā mana studenta jaunība Rīgas centrā ilgus gadus bija neona uguņu apstarota, kas no Padomju bulvāra nama jumta vienkārši un gaumīgi postulēje «SLAVA PSKP». Savukārt Ganību dambi šķērsojošo tiltu malas rotāja filosofiskais «Trešais – piecgades izšķirošais gads», ko nomainīja paša Ļeoņidiļjiča prātula «Ekonomikai jābūt ekonomiskai».