ASV Pulicera centrs žurnālistei Kristīnei Rizgai piešķīra finansējumu, lai viņa varētu ierasties Latvijā un sagatavot rakstu par ekonomiskās krīzes sekām.

Savā apskatā viņa raksta, ka «Latvija šobrīd ir neparasti tumša un klusa vieta. Kad es ierados Rīgā 6.maijā, pilsētas ielas bija tukšas. Runājot ar latviešiem, uzzināju, ka pašlaik ir par 50% mazāk automašīnu uz ielām, salīdzinot ar iepriekšējo pavasari. Cilvēki nespēj nomaksāt līzinga maksājumus par savām automašīnām un bankas tās viņiem atņem».

Žurnāliste akcentē, ka divi galvenie laikraksti 12.maijā veltīja savas pirmās lapas tikai informācijai par 18% iekšzemes kopprodukta kritumu Latvijā, ilustrējot to ar iespaidīgu grafisko materiālu.

Tumšās ielas palīdzot attīstīties noziedzībai pilsētā. «Gandrīz katra sieviete, ar kuru es runāju, var iedomāties kādu no draudzenēm, kurai nesen ir nozagta rokassomiņa. Kad vidēja gadagājuma sievietes runā par šo situāciju, viņas saka, ka jūtas kā deviņdesmitajos gados, kad sabruka Padomju Savienība, radot haosu un likumu neievērošanu.»

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Pēc tam, kad vakar Briselē gaišā dienas laikā aplaupīta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Sirmais. Kulta ēdieni komanda, raidījuma filmēšana ir pārtraukta, apstiprināja raidījuma producente Ilze Lasmane-Brože.

Viņa norādīja, ka nolaupīts ir viss - filmēšanas un materiālu pirmās apstrādes tehnika, kā arī visi safilmētie materiāli.

Lasmane-Brože piebilda, ka tas noticis dienas laikā netālu no Briseles simbola Atomiuma. «Bijām nesen atlidojuši no Dienvidamerikas, kur filmējām raidījuma materiālu Argentīnā un Čīlē raidījuma trešajai sezonai. Izkāpām no automašīnas uz aptuveni pusstundu, lai izlocītu kājas, bet, atnākot atpakaļ, pamanījām, ka automašīnai izsists durvju logs un visa mašīna ir iztukšota.»

Viņa neprecizēja zaudējumu apmēru, bet teica, ka tie ir lieli. «Patlaban tiek veikta zaudējumu aprēķināšana nolaupītajai tehnikai. Taču šķiet, ka lielākais zaudējums ir safilmētais materiāls, kas palika nolaupītajos ārējos cietajos diskos.»

Dienas biznesa žurnāliste Līva Melbārzde Latvijas Žurnālistu savienības konkursā Žurnālistikas cerība 2010 atzīta par labāko laikrakstu žurnālisti

Savukārt laikrakstu Dienas bizness un Diena kopīgi veidotā žurnāla Lietišķā Diena žurnāliste Ieva Nora Fīrere atzīta par labāko jauno žurnāla vai nedēļas izdevuma žurnālisti.

Līva Melbārzde laikrakstā Dienas bizness raksta par enerģētikas nozares aktualitātēm, kā arī atspoguļo laikraksta lappusēs valdības un Saeimas darbu. Īpaši izceļami ir publicētie raksti par enerģētiku, kas raduši plašu sabiedrības rezonansi, kā arī apspriesti un atspoguļoti citos medijos, piemēram, Latvenergo apsver došanos uz biržu, Zaļā centrālapkure šosezon visdārgākā, Eesti Energia cierē uz Latvijas mājsaimniecībām.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Žurnālista Kārļa Streipa rupjā izteikuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) pieņēmusi lēmumu pārtraukt raidījuma Skats no malas demonstrēšanu, informē televīzijas pārstāve Ieviņa Ancena.

Šo lēmumu pieņēmusi LTV vadība, laužot līgumu ar Streipu. 19.septembra raidījumā tā vadītājs Kārlis Streips izmantoja necenzētus izteicienus, aizskarot cilvēku godu un cieņu. Latvijas Televīzija to savā ēterā nepieļauj un nepieļaus, paziņojis LTV valdes loceklis Edgars Kots.

Aģentūrai BNS viņš uzsvēra, ka šo lēmumu pieņēmuši vairāki atbildīgie LTV redaktori kopā, konsultējoties ar mediju ekspertiem.

LTV ģenerāldirektors pastāstīja, ka ar Streipu autorlīgums ir lauzts un tuvāko pāris nedēļu laikā tiks lemts par cita formāta diskusiju raidījumu raidlaikā, kurā līdz šim bija raidījums Skats no malas.

«Raidījumā bija izmantoti necenzēti izteicieni, kas aizskar cilvēkus un sabiedrību kopumā, – sabiedriskās televīzijas platforma tam nav paredzēta, jo sabiedriskā televīzija tomēr ir sabiedrības priekšstāvis un mūsu programmā tas nav pieļaujams. Mums ir jārāda priekšzīme sabiedrībai,» klāstīja Kots.

Sākot ar 9.novembri, televīzijas raidījums par zinātni Futūršoks tiks demonstrēts LTV1.kanālā piektdienās, plkst. 19.00. Pārmaiņas raidījumā gaidāmas arī ar nākamā gada janvāri – Futūršoks būs skatāms visās trīs Baltijas valstīs, informēja raidījuma Futūršoks galvenais redaktors Kristaps Pētersons.

Līdz šim raidījums ar diviem atkārtojumiem tika demonstrēts LTV7.kanālā. Taču tas bieži vien ēterā parādījās dažas minūtes pirms pusnakts un tā pārraidīšanas laiks bija atkarīgs no sporta spēļu tiešraidēm, tāpēc, pēc skatītāju lūguma, producentu kompānija HansaMedia kopā ar Latvijas televīzijas administrāciju vienojās par raidījuma pārcelšanu uz LTV1.kanālu, skaidroja K. Pētersons.

Līdz ar pārcelšanos uz citu kanālu, raidījumā nav paredzētas lielas saturiskās izmaiņas. Kā līdz šim, raidījumu vadīs ziņu aģentūras LETA žurnālists un telekomunikāciju emuāru autors Juris Kaža. ''Mēs varētu runāt par nelielām raidījuma vizuālām izmaiņām, taču tās vairāk būs tā iemesla dēļ, ka ar janvāri Futūršoks būs redzams arī Igaunijā un Lietuvā,'' stāstīja K.Pētersons.

Prokurors, kas veic apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā, ir pārliecināts, ka divas nedēļas vecu zīdaini, pret kuru vērsts ierocis, nevarot uzskatīt par cietušo un piemērojis noziegumam zemāku kvalifikāciju. Savukārt Kurzemes televīzijas žurnālistes Irinas Kurganova, kura sižetā vērsusi uzmanību uz neskaidrībām lietā, vīrs saņēmis lūgumu no sava priekšieka Valsts policijas Kurzemes reģionā, kā arī no paša prokurora nepubliskot ar prokuroru notikušo interviju.

Sižeta veidošanā žurnāliste saskārusies ar prokurora Jura Sidera nevēlēšanos sniegt interviju, jo prokurors aizbildinājies ar atvaļinājumu, bet vēlāk paudis, ka neatrodas Ventspilī, tomēr galu galā tapa neliela telefonintervija. Minētais gadījums esot ieinteresējis arī Valsts Policijas pārstāvjus Kurzemes reģionā - I. Kurganovas vīrs, kas strādā policijā, saņēmis zvanu no prokurora J. Sidera, kā arī lūgumu no sava priekšnieka, kas esot uzsvēris, ka žurnālistei intervija ar prokuroru nav jāpublisko. «Tas šobrīd izskatās pēc tā, ka policija cenšas iesaistīties lietā, savukārt mans vīrs bažījas par savu darbu, jo, protams, intervija ir publiskota,» norādīja žurnāliste. «Prokurors manam vīram teica, ka intervija nav publicējuma, un tas izskanēja tādā tonī, ka šis jautājums vairs nav apspriežams,» Db.lv norādīja žurnāliste.

Belostokas tirgū pircējiem ir, kur izvērsties, jo sortiments ir daudzveidīgs - sākot ar dārza rūķiem, beidzot ar kāzu kleitām un mākslīgajām eglēm. Ir arī pītās mēbeles, trauki, audumi. Viss lētāk nekā Latvijā, secinājis laikraksts Diena. «Ar pamperiem esmu šo braucienu atpelnījis,» stāstījis kāds vīrietis no Latvijas.

«Ar lielu tūristu autobusu atgriežamies no Polijas pilsētas Belostokas. Zem manis bagāžniekā - vesels lielveikals: katlu komplekts, bērnu autosēdeklis, tepiķi, kautķermenis, un pat dižegle podā. Turpat arī maisi ar apģērbiem un pārtikas produktiem - jogurtiem, desām, sieriem, makaroniem... Vājā zlota dēļ tas viss Polijā ir kļuvis par 30-40% lētāks nekā Latvijā,» raksta Dienas žurnāliste.

Agrāk iecienīts Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās galamērķis ir bijis Lietuvas Garjūnu tirgus, bet tagad tūrisma firmas pārorientējas braucieniem uz Poliju. Klientu netrūktot. Kādas Rīgas tūrisma kompānijas direktore stāstījusi, ka kopš oktobra pat plāno palielināt reisu skaitu līdz diviem mēnesī - sagaidāms, ka cilvēki aktīvi brauks pirkt ziemas apģērbu, kā arī Ziemassvētku dāvanas.

Šodien atvērta publisko debašu raidījuma Kas notiek Latvijā? mājas lapa internetā - knl.lv. Tā izveidota, lai paplašinātu raidījuma pieejamību skatītājiem, publicētu plašākus žurnālistiskos materiālus par raidījumos apspriestajām un citām aktualitātēm valstī, kā arī veicinātu atgriezenisko saiti ar auditoriju, informē raidījuma producente Agnese Strauše.

www.knl.lv pieejams tematiski strukturēts raidījuma videoierakstu arhīvs un būtiskākie raidījumu fragmenti. Šobrīd pieejami pēdējo divu gadu raidījumu ieraksti, bet perspektīvā paredzēts publicēt pilnu raidījuma arhīvu kopš 2001.gada. Arhīva pieejamība tiek nodrošināta sadarbībā ar SIA Tilde un www.tv.lv, atšķirībā no Latvijas Televīzijas piedāvājuma, dodot iespēju skatītājiem skatīties raidījumu video bez papildus samaksas.

www.knl.lv būs multimediāla interaktīva mājas lapa, kurā tiks sasaistīti videomateriāli un raidījuma redakcijas vai, potenciāli, citu autoru publikācijas, kā arī būs iespējams ievietot skatītāju un lasītāju komentārus. Vienlaikus turpināsies Kas notiek Latvijā? sadarbība ar portālu Delfi, kur tiks publicēti aktuālākie raksti no www.knl.lv.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

TV3 raidījums Bez Tabu pēdējā laikā piedzīvo dažādus jaunumus un uzlabojumus. Jau gandrīz mēnesi ik vakaru raidījuma vadītāji Evelīna Kovaļevska un Juris Šteinbergs savus skatītājus uzrunā no jaunas studijas, bet no nākamās nedēļas abiem vadītājiem pievienosies jauns kolēģis – Zigfrīds Muktupāvels, informēja TV3 Latvia/Star FM sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone.

Zigfrīds Muktupāvels dalās pārdomās pirms lielā notikuma: ''Par prieku runāt laikam varēs pēc kāda ilgāka laika, ja izdosies gūt to, ko esmu iedomājies no šī ekskluzīvā izaicinājuma. Līdz šim esmu nožēlojis tikai to, ko neesmu izdarījis. Un man ārkārtīgi gribas uzzināt televīzijas jaunumus pirms tie ir parādījušies ekrānos! Jau pats raidījuma nosaukums Bez Tabu norāda, ka runāsim, rādīsim un šķetināsim dažnedažādas lietas, kuras dažs labs labprātāk noklusētu un mēģinātu noslēpt. Ikviena no raidījumā aizskartajām tēmām būs ar kaut ko ļoti īpaša un par katru no tām man noteikti būs sava īpaša attieksme un to es droši varu solīt.''

Vecumnieku novada iedzīvotāji bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā konstatējuši mazuta noplūdi, vēstīja TV3 raidījums Bez tabu. Pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš otrdien, 11. martā, informējis, ka mazuta noplūde vēl nav novērsta.

Par to informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Mazuta noplūde radusies bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā. Pēc rūpnīcas likvidācijas daļu ēkas vēl aizvien izmanto, bet daļa ir pamesta. Bijušās kurtuves teritorijā, kas tagad ir Nelss meitas uzņēmuma SIA Vecumnieku projekts īpašums, mazuts glabājas mucās un pamazām izdalās apkārtējā vidē. To pamanījuši apkārtējie iedzīvotāji, kas uzaicinājuši raidījumu Bez tabu.

Vides inspektors Edmunds Jakubonis raidījumam atzinis, ka bez pārbaudēm nevar noteikt, cik dziļš ir mazuta piesārņojums gruntī. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis paudis, ka novada amatpersonas informējušas uzņēmuma vadību un Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

LTV raidījums De facto prognozē, kas nākamajā gadā gaidāms Latvijas ekonomikā un kam Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu gatavoties.

«Tāpat kā šogad, arī nākamgad daudz kas Latvijas ekonomikā būs atkarīgs ne tikai no pasaules atgūšanās no krīzes, bet arī no mūsu pašu valdības pieņemtajiem lēmumiem,» akcentēja raidījuma veidotāji.

Viņi uzskata - ņemot vērā, ka ēnu ekonomika, visticamāk, pieaugs - tās apjomi šobrīd tiek vērtēti no 12 līdz 40% - nodokļu ieņēmumi nepildīsies kā gaidīts. Tas nozīmē, ka būs problēmas ar budžetu, pie tam valdībai būs jāatrod vismaz 100 miljoni, lai atdotu naudu pensionāriem.

«Savukārt spiediens uz lata devalvāciju nākamgad samazināsies un tas nozīmē - devalvācijas nebūs. Tāpēc savus pieticīgos uzkrājumus, kam tie ir, varēs droši glabāt latos, lai gan no ekonomikas viedokļa vispareizākais būtu tos tērēt, pērkot dažādus pakalpojumus iekšzemes tirgū, tādējādi veicinot ekonomikas atkopšanos. Pie tam tieši pakalpojumu cena, piemēram, frizētavās nākamgad varētu samazināties vairāk nekā, piemēram, preču cena. Piena produkti pat, iespējams, varētu kļūt dārgāki, jo ražotājiem parādās iespēja pienu eksportēt. Tomēr, kopumā ņemot, nākamgad turpināsies jau šī gada beigās sākusies deflācija, proti, preču un pakalpojumu cenas pazemināšanās,» paredz De facto.

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Tiesa attaisnojusi policistu, kurš automašīnu vadījis dzērumā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Policijas formā tērpto šoferi, kurš auto bija iestūrējis grāvī, pamanīja TV3 raidījuma Bez tabu. Izsauktā policija konstatēja, ka vīrieša organismā ir vairāk nekā 1.5 promiles alkohola. Policija noskaidroja, ka iedzērušais autobraucējs ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kinologu nodaļas darbinieks Gints Vītolnieks. Jāatzīmē, ka kinologs savu suni veda automašīnas bagāžniekā.

Tiesnese Adrija Kasakovska Vītolnieku attaisnoja, norādot, ka uzradies kāds liecinieks, kurš it kā ir vadījis grāvī nonākušo auto. «Neviens pie stūres braucot Gintu Vītolnieku neredzēja. Viņu sargā Satversmes 92. pants, jo ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Iespējams, patraucēja arī televīzijas klātbūtne, jo vīrietis atrunājās, ka bijis šokā no kameru klātbūtnes,» savu lēmumu laikrakstam Neatkarīgā komentē tiesnese.

LNT jaunā raidījuma Latvija, mēs tevi dzirdam politisko angažētību lai pēta KNAB, bet ne mazāk svarīgi ir izvērtēt, kas tajā notiek pēc pieteikto jautājumu būtības, galvenokārt - pašu šo aplūkojamo tautsaimniecības jautājumu dēļ. Līdz šim pēc latu monētu un banknošu vizuālo tēlu motīviem iknedēļas vērība tikusi pievērsta attiecīgi zivsaimniecībai un lauksaimniecībai, un, sekojot šai loģikai, kā nākamajai vajadzētu pievērsties kokrūpniecībai. Vērtējot iepriekšējās polemikas saturu un stilu, tas diez vai notiks par mata tiesu konstruktīvāk, profesionālāk vai mazāk gaudulīgi.

Tas arī šā raidījuma lielākais trūkums - vaimanāšana par iepriekš sadomātām tēzēm, ignorējot faktus un pat studijā esošus attiecīgo jomu pārstāvjus. Kad to aizklīšanu raidījumā valdošajai «nacionāli konservatīvajai» ideoloģijai nevēlamos faktu uzskaitījumos un analīzē neizdodas citādi novērst, imitētās sarunas moderators gluži vienkārši «aiziet» hrestomātiskajā reklāmas pauzē.

Nebūtu slikti, ja tikpat vienkārši dzīvē varētu apiet arī ekonomiskās problēmas, kuru uzklausīšanai un noteikšanai raidījums it kā ir domāts. Diemžēl iznāk klusie telefoni: Latvija runā gan ar pārraides laikā piesūtītajās īsziņās uzdotiem jautājumiem un komentāriem, gan ar nedaudzo pieaicināto profesionāļu muti, tikai ar raidījuma moderatora un tā klātesošo ideologu vēlmi sadzirdēt tā ir, kā ir. TV diskusijas iznākums kā bērnības rotaļā - saka vienu, dzird otru, bet beigu secinājums vēl citādāks. Kluso telefonu konstruktīvā un (atkarībā no rotaļnieku gatavības tam) varbūt pat pedagoģiskā daļa ir čukstētāju ķēdes radītā pārpratuma atšķetināšana līdz sākotnējai patiesībai un novirzīšanās procesa analīze. Par analītisku maskētajā klišeju iebarošanas raidījumā, kura nosaukums drīzāk varētu būt Runā vien, Latvija, atšķirību šķetināšana, vērtēšana un patiesības meklēšana nav paredzēta. Tāpat arī ne konstruktīvu un likumdevējiem tiešām vērā ņemamu priekšlikumu radīšana, kādus varam rast vairākos jau esošos profesionālo, sabiedrisko un valsts pārvaldes (piemēram, KNAB) organizāciju izstrādātajos likumprojektos un ierosinājumos. Un, ja ar raidījumu netiek ne pateikts, ne secināts kas jauns, ne radīti konstruktīvi priekšlikumi, tad kam tas der?

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par Pirmā Baltijas kanāla (PBK) 4.oktobra raidījumu «Cilvēks un likums».

Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.

Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes. NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Kā ziņots, šodien NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides «Cilvēks un likums», kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem.

Ja arī Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti apstiprinās pārāk daudz kancerogēnās vielas Rimi Latvia mātes kompānijas, zviedru uzņēmuma Ica zīmola I love eco medū, kura izcelsme ir Bulgārija un Rumānija, šo produktu atsauks no tirdzniecības visos Rimi veikalos - arī pārējās Baltijas valstīs, informēja mazumtirgotāja Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa.

Viņa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, «Rimi Latvia» veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta šī medus tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.

«Šobrīd tiek gaidīti arī PVD pārbaužu rezultāti šim produktam. Ja arī šajās pārbaudēs tiks atklātas novirzes no normas, tad produkts tiks atsaukts visos «Rimi» veikalos arī pārējās Baltijas valstīs,» sacīja Preisa. Vienlaikus viņa norādīja, ka konkrētajā pārbaudes metodē noteikta salīdzinoši plaša pieļaujamās novirze - līdz 12,7 miligramiem uz kilogramu (mg/kg).

Karostas cietumā darbu sekmīgi beiguši raidījuma Ghost Hunters International veidotāji un topošā raidījuma materiālus demonstrējuši Karostas cietuma darbiniekiem, tomēr līdz raidījuma iznākšanai ēterā tas paliks noslēpums.

Raidījums par Karostas cietumu būs gatavs un tiks demonstrēts televīzijā Amerikā jau pēc mēneša. Latvijā to varēs noskatīties internetā (scifi.com/ghi/). Paredzēts, ka izmeklēšanas gaita Karostas cietumā un tās rezultāti tiks atspoguļoti sezonas noslēguma raidījumā, un, kas ir īpaši nozīmīgi, – viss stundu garais raidījums tikšot veltīts Karostas cietumam. Parasti vienā pārraidē tiek ietverti ziņojumi par spoku medībām vairākos objektos.

Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā samazinājies uzņēmumu vadītāju optimisms par savu uzņēmumu izaugsmes iespējām un visvairāk to ir ietekmējušas bažas par iespējamo ekonomisko krīzi, liecina Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros prezentētie PricewaterhouseCoopers ikgadējās vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas (11th Global CEO Survey) rezultāti.

Tomēr kopumā uzņēmumu vadītāji nākotnes izredzes vērtē samērā optimistiski – 50% respondentu ir pārliecināti, ka to vadītajiem uzņēmumiem tuvāko 12 mēnešu laikā izdosies palielināt savus ieņēmumus. Šādi atbildējušo respondentu īpatsvars ir tikai nedaudz mazāks kā gadu iepriekš (52%) un ir gandrīz divas reizes lielāks kā 2003. gadā.

Turklāt kā mazāk nozīmīgi nekā iepriekš tiek vērtēti tādi riski kā energoresursu piegādes drošība, globālās klimata izmaiņas un terorisms.

Ievērojami atšķīrās arī dažādus reģionus pārstāvošo uzņēmumu vadītāju vērtējums. Visstraujāk – no 53% gadu iepriekš uz 35% šobrīd – samazinājās par savu uzņēmumu izaugsmi pārliecināto vadītāju īpatsvars Ziemeļamerikas reģionā. Līdzīga tendence vērojama arī Rietumeiropā, kur optimistiski noskaņoto vadītāju īpatsvars samazinājās no 52% gadu iepriekš līdz 44% šobrīd. Pretēja tendence ir vērojama reģionos, kur notiek dinamiska attīstība – Centrāleiropā, Austrumeiropā, Latīņamerikā, Āzijā un Klusā okeāna reģiona valstīs – optimistiski noskaņoto vadītāju īpatsvars ir palielinājies, sasniedzot apmēram 55% visos šajos reģionos. Visoptimistiskākie ir Ķīnas un Indijas uzņēmumu vadītāji - attiecīgi 73% un 90% ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Latvijas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju pirktspēja ir zemāka nekā Lietuvas kolēģiem, tomēr augstāka nekā Skandināvijā.

To atklāj jaunākais starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas Hay Group pētījums, kas aptver 51 pasaules valsti. Pētījumā ir salīdzinātas augstākā līmeņa vadītāju reālās algas — kas paliek pāri pēc nodokļu nomaksas un dzīvošanas izmaksām, ko apēķina pēc vidējiem patēriņa paradumiem konkrētajā valstī.

Pasaules kartē, kas ataino augstākā līmeņa vadītāju pirktspēju, Latvijā un Igaunijā, tāpat kā, piemēram, ASV, Kanādā, Indijā, Ukrainā un Francijā, tā raksturota kā zema. Savukārt Lietuvas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā viņu kolēģi Krievijā, Ķīnā, Spānijā, Vācijā un Polijā, bauda relatīvi augsta atalgojuma augļus.