Citas ziņas

Bezdarbnieku apmācībai piešķirs papildus 12,8 miljonus latu

Žanete Hāka, 18.05.2010

Jaunākais izdevums

Lai bezdarbniekiem nodrošinātu apmācību pieejamību, valdība atbalstījusi priekšlikumu novirzīt papildus 12,8 miljonus latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma bezdarbnieku apmācībai, informēja Labklājības ministrijā.

Tas nozīmē, ka ar ESF atbalstu tuvāko gadu laikā iespējas mācīties un celt profesionālo kvalifikāciju būs papildus aptuveni 28 tūkst. reģistrēto bezdarbnieku.

Līdz ar to gan šobrīd, gan arī turpmāk Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji dažādās izglītības iestādēs var apgūt apmācību programmas kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai. Līdz ar to bezdarbnieki 1 līdz 6 mēnešu laikā var iegūt 1., 2., 3. līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai apgūt profesionālo iemaņu programmu. Tāpat bezdarbnieki var apgūt formālo un neformālo izglītību. Apmācība tiek organizēta saskaņā ar darba tirgus pieprasījumu

Apmācību laikā tiek maksāta arī stipendija 70 latu apmērā par kalendāra mēnesi, bet pēc mācību beigām cilvēks saņem profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai apliecību par mācību kursa apgūšanu.

Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībā un pārkvalifikācijā no 2010.gada līdz 2013.gadam ar ESF atbalstu plānots ieguldīt vairāk kā 31 milj. latu. Projektus īsteno NVA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NVA aicina darba devējus pieteikties pasākumam, kas pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā Apmācība pie darba devēja. Vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana.

Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu Apmācība pie darba devēja neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos, atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai.

Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā vai atjaunošanā atbilstoši apmācības plānam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole revīzijā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) atklājusi, ka šī iestāde «nepamatoti un nelietderīgi» izlietojusi valsts budžeta līdzekļus 1.44 milj. Ls apmērā.

Laikā no 2008. gada sākuma līdz 2009. gada maijam NVA piešķīrusi vai saglabājusi bezdarbnieka statusu 7.8 tūkstošiem cilvēku, kas strādājuši vai bijuši pašnodarbināti, tātad šīm personām tiesību uz šādu statusu nebija. Pēc Valsts kontroles aprēķiniem nodarbinātības veicināšanas pasākumos, kuros bijuši iesaistīti šie cilvēki, prettiesiski izlietoti 233 tūkst. Ls, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņiem izmaksājusi bezdarbnieku pabalstus 434 tūkst. Ls apmērā.

Saistībā ar bezdarbnieku apmācību, kontrolieri atklājuši arī citus nelietderīgas līdzekļu izlietošanas gadījumus. Piemēram, apmācības programmā «Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs» ir iesaistītas 411 personas, kas ir lielākais vienā programmā iesaistīto cilvēku skaits. Tajā pašā laikā aģentūras datu bāzē ar šādu profesiju reģistrēti 22 tūkstoši bezdarbnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada nogalē vērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, kas saistīts ar sezonas darbu beigšanos

Žanete Hāka, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

LM: jaunu darba vietu skaits joprojām nav pietiekams salīdzinājumā ar reģistrēto bezdarbnieku skaitu

Žanete Hāka, 03.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība, liecina otrdien valdībā izskatītais Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par darba tirgus situāciju Latvijā.

Visvairāk bezdarbnieku iepriekš ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū. Papildus jāņem vērā, ka arī vienkāršākās profesijās izvirzītas arvien jaunas prasības, ko nosaka tehnoloģisko procesu attīstība.

Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, 2014.gadā nodarbināto skaits, salīdzinot ar 2013.gadu, varētu palielināties par aptuveni 2% jeb vidēji 17 tūkstošiem. Tas savukārt palielina darbā iekārtošanās iespējas arī bezdarbniekiem, bet jaunu darba vietu skaits joprojām nav pietiekams salīdzinājumā ar reģistrēto bezdarbnieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina darba devējus iesaistīties darba tirgum aktuālu profesionālās pārkvalifikācijas programmu izstrādē

Lelde Petrāne, 24.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus izmantot jaunu iespēju – ņemot vērā darba devēja specifiskās prasības, atrast piemērotu partneri - izglītības iestādi, ar kuru sadarbībā izstrādāt jaunu izglītības programmu konkrētā uzņēmuma prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanai.

Veiksmīgs piemērs trīspusējai NVA, daba devēja un izglītības iestādes sadarbībai ir pēc SIA NKC (Ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģijas un vides nozaru kvalifikācijas centrs) pieprasījuma organizētā apmācība, kuras īstenošanai Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžā tika izstrādātas 3 aktuālas izglītības programmas. Kopā tika apmācīti 96, darba devēja izvēlēti, bezdarbnieki, kuri pēc mācību pabeigšanas sekmīgi uzsāka darbu uzņēmumos AS Grindeks, AS Olainfarm, SIA Biolars, SIA Tenax grupa, SIA Silvanols. Savukārt šobrīd uzsāktas sarunas par jaunas uzņēmumu specifikai atbilstošas programmas izstrādi un bezdarbnieku apmācību ar tekstilnozares pārstāvjiem Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Varētu palielināt nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaitu

Elīna Pankovska, 16.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir atbalstījusi papildus finansējuma 27 miljonu latu apmērā piešķiršanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai šajā gadā. Tas noticis akceptējot Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumus valsts budžeta finansējuma piesaistei un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu pārdalei.

Šo līdzekļu piešķiršana nozīmē to, ka šogad nodarbinātības pasākumos papildus varētu iesaistīt vairāk kā 72 tūkstošus bezdarbnieku un darba meklētāju, tai skaitā aptuveni 58 tūkstošus bezdarbnieku saņemtu finansiālu palīdzību algas vai stipendijas veidā.

Līdz ar to šogad vairāk nekā 110 tūkstoši bezdarbnieku būtu iespējams iesaistīt tādos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem finansiālu palīdzību, tas ir 55% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Papildus piešķirtie 27 miljoni latu tiktu ieguldīti tādu nodarbinātības pakalpojumu īstenošanā kā darba prakšu nodrošināšana pašvaldībās, subsidēto darba vietu nodrošināšana, mūžizglītības attīstība, bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto darbinieku apmācība un darba tirgus pētījumu veikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par 120 latiem palielinās bezdarbnieku kuponus

Ieva Jurevica, 17.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu vadītāju apmācību kupona vērtību palielinās no 350 latiem uz 470 latiem, atbilstoši pašreizējai situācijai tirgū, tā paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi.

Šobrīd viena bezdarbnieka transportlīdzekļa vadīšanas apmācībai kupona vērtībai noteikta likme līdz 7 latiem par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 350 latu. Taču, tā kā ir pieaugušas Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakalpojumu izmaksas, kupona vērtības apmērs vairs neatbilst reālajām pakalpojuma izmaksām, norādīts likumprojekta anotācijā.

Izmaksas sadārdzinājusi arī apmācību ilguma pagarināšana par 21 mācību stundu, ko Nodarbinātības valsts aģntūra (NVA), atbilstoši izglītības iestāžu ieteikumiem, darīja, lai bezdarbnieki pilnvērtīgāk spētu apgūt transportlīdzekļu vadītāju apmācības un sagatavotos kvalifikācijas eksāmenam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Praktiskās apmācības prioritārajās nozarēs apgūst 21 bezdarbnieks

Žanete Hāka, 10.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pilotprojektam Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs pieteikušies darba devēji Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Rīgā, informē NVA.

Darba devēji pieteikuši 185 speciālistu praktisko apmācību, un 21 bezdarbnieks jau mācās, apgūstot kravas automobiļa vadītāja, ekspeditora, apdares darbu strādnieka, pārtikas pārstrādes strādnieka un citas profesijas.

Praktiskā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. No bezdarbnieku vidus tiek atlasīti piemērotie kandidāti, kurus darba devējs atbilstoši sava uzņēmuma specifikai un prasībām apmāca un nodarbina. Darba devējs iegūst apmācītu darbinieku, savukārt bezdarbnieks – pieprasītu profesiju un darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Janvārī par 0,2% pieaudzis bezdarba līmenis

Gunta Kursiša, 13.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās valstī reģistrētais bezdarba līmenis, salīdzinot ar pērnā gada decembri, ir pieaudzis par 0,2%, sasniedzot 11,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bezdarbniekiem piedāvās mācīties valsts vai pašvaldību dibinātas izglītības iestādēs

Žanete Hāka, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir uzsākusi pilotprojekta «Profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs» īstenošanu, informē NVA pārstāve Iveta Kancēna.

Pilotprojekta mērķis ir veicināt izglītības infrastruktūrā ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu līdzekļu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot izglītības pakalpojuma sniegšanu bezdarbniekiem, tajā skaitā motivēt valsts vai pašvaldību dibinātas izglītības iestādes nodrošināt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Atšķirībā no šobrīd bezdarbnieku profesionālajā un neformālajā apmācībā izmantotās kuponu metodes, šajā pilotprojektā apmācības grupu komplektēšanu veiks NVA sadarbībā ar izglītības iestādēm. Apmācība pilotprojekta ietvaros tiks organizēta konkrētās valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kuru materiāli tehniskās mācību bāzes uzlabošana ir veikta no ERAF līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis 2011. gada nogalē Latvijā bija 11,5% no ekonmiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Rīgas reģionā, bet augstākais – Latgales reģionā, liecina Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.

Pērnā gada novembra beigās Latvijā bija 139 240 bezdarbnieki, kas ir par pieciem tūkstošiem mazāk nekā tā paša gada novembra sākumā.

Zemākais bezdarba līmenis ir bijis Rīgas reģionā - 8,5%, bet augstākais -Latgales reģionā, kur tas sasniedza 19,7%, Kurzemes reģionā bezdarba līmenis novembrī bija 12%, Zemgales reģionā – 12,5%, Vidzemes reģionā – 12,9%.

Rīgā bez darba pērnā gada nogalē bija 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, Jelgavā – 8,8%, Ventspilī – 9,1%, Daugavpilī – 9,9%, Valmierā – 9,4%, Jūrmalā – 10,4%, Liepājā – 12,6%, Jēkabpilī – 13,8%, bet Rēzeknē – 18,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole, izrevidējot kārtējo valsts institūciju, nu jau tradicionāli konstatējusi nelietderīgu naudas izlietošanu. Šoreiz runa par Nodarbinātības valsts aģentūru, kas bezdarbnieku pabalstos un apmācībā izšķērdējusi 1.4 miljonus latu.

Protams, nav patīkami apzināties, ka laikā, kad katrs santīms ir no svara, vēl viena valsts institūcija, kas principā pārtiek no nodokļu maksātāju naudas, atļaujas izšķiest pusotru miljonu latu. Taču šajā gadījumā ievērojami kritiskāk ir tas, ka runa ir nevis par vienreizēju pasākumu, bet gan sistēmu.

Proti, dažādi bezdarbnieku apmācības kursi notiek jau daudzus gadus — tie bija gan tā saucamajos treknajos gados, gan arī krīzes laikā. Un abos gadījumos šo procesu vienoja viena iezīme — mehāniska kursu nolasīšana noteiktam cilvēku skaitam bez kādas sapratnes par to, vai no tā būs jelkāda jēga. Piemēram, šobrīd vairāki simti personu tiek apmācīti par mazumtirdzniecības veikalu pārdevējiem, lai gan tieši šajā jomā ir reģistrēti 22 tūkstoši bezdarbnieku. Citiem vārdiem sakot, notiek mācīšana mācīšanas pēc, nemodelējot situāciju, kāda varētu būt darba tirgū pēc mēneša, pusgada vai gada — kādās profesijās strādājošie būs vai nebūs vajadzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada janvārim uzsāks izmēģinājumprojektu, lai praksē pārbaudītu iespējamo Labklājības ministrijas (LM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbības modeli bezdarbnieku apmācību īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ieviesīs virkni labojumu un precizējumu, no kuriem īpaši nozīmīgi ir bezdarbnieku profilēšanas un citu pasākumu ieviešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarbnieku apmācībai piešķir papildu 100 tūkstošus latu

Zanda Zablovska, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ietaupījumu Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) īstenotajā projektā, bezdarbinieku un darba meklētāju apmācībai plānots piešķirt papildu 142,3 tūkstošus eiro (100 tūkstošus latu).

Apakšaktivitātes «Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība» otrās kārtas īstenošanai tiks piešķirti 11,4 tūkstoši eiro, bet trešajai kārtai – 130,8 tūkstoši eiro, lēmusi valdība. Tādējādi otrajā kārtā būs iespējams iesaistīt papildus apmēram 15 bezdarbniekus, bet 50-60 bezdarbinieki varēs piedalīties apmācībā un praksē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) trešās kārtas ietvaros.

Projektā «Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība, 3.kārta» jauniešiem bezdarbniekiem līdz 25 gadu vecumam ar augstāko izglītību ir nodrošināta iespēja apgūt zināšanas par darba tirgus likumsakarībām, NVA klientu apkalpošanas darba organizāciju, darbu ar darba devējiem un darbā iekārtošanās pakalpojumu sniegšanu, un iziet darba praksi NVA, saņemot ikmēneša stipendiju 150 latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Veicinās ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības risku, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību īstenos dažādus pasākumus, informē LM.

Ilgstošajiem bezdarbniekiem plānots nodrošināt individuālas un grupu konsultācijas ar dažādiem speciālistiem (piemēram, karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu). Bezdarbniekiem tiks veiktas veselības pārbaudes, nosakot piemērotību piedāvātajam darbam, kā arī individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem.

Plānā iekļauta arī bezdarbnieku profesionālās piemērotības noteikšana, noskaidrojot viņu intereses un motivāciju mācīties, novērtējot viņu veselības stāvokļa, kā arī iemaņu atbilstību konkrētai profesijai un apmācību programmai. Tiks īstenota arī motivācijas programma darba meklēšanai un veikti atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Tālākai pieņemšanai virza 40 miljonu eiro vērto plānu ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanai darba tirgū

LETA, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja šodien izskatīšanai valdībā virzīja noteikumu projektu, kas paredz līdz 2021.gadam ieguldīt 40 miljonus eiro pasākumos, kuru mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā.

Labklājības ministrija (LM) jau iepriekš informējusi, ka visu aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums paredzēts vairāk nekā 40 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums - 34 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums - seši miljoni eiro. Vēl paredzamas diskusijas par valsts piešķirto finansējumu.

Pasākuma īstenošanu paredzēts sākt jau šogad. Kopumā tajā plānots iesaistīt 30 110 ilgstošo bezdarbnieku.

LM ilgstošajiem bezdarbniekiem plāno nodrošināt individuālas speciālistu un grupu konsultācijas, tostarp karjeras konsultantu, psihologu un psihoterapeitu, kas veicinātu bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Izdevumi bezdarbnieku atbalsta pasākumiem pieauga par 19,2 %, slimības un veselības aprūpei – par 6,5 %, un atbalstam ģimenei un bērniem – par 6,0 %. Dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.

2016. gadā lielākais izdevumu pieaugums (par 19,2 %) bija bezdarbnieku atbalsta pasākumiem – galvenokārt, bezdarbnieku pabalstiem un aktīvās nodarbinātības pasākumiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam pieauga no 102,1 milj. eiro 2015. gadā līdz 116,2 milj. eiro 2016. gadā. Izdevumi Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumam «Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana» pieauga no 3,9 milj. eiro 2015. gadā līdz 6,8 milj. eiro 2016. gadā, kas saistīts ar pasākumā iesaistīto dalībnieku skaita pieaugumu (2015. g. – 2 787, bet 2016. g. – 5 316).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmēji vēlas apmācīt 85 speciālistus darbam apstrādes rūpniecībā, transporta un loģistikas nozarē

Žanete Hāka, 27.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pilotprojektā Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs saņēmusi pirmos darba devēju pieteikumus, informē NVA.

Pieteikumi saņemti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, NVA Liepājas filiālē un NVA Madonas filiālē.

Uzņēmēji ar NVA atbalstu vēlas apmācīt 85 speciālistus darbam apstrādes rūpniecībā, transporta un loģistikas nozarē - apdares darbu strādniekus, ekspeditorus, starptautisko pārvadājumu autovadītājus. Kopumā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās.

Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs ilgst vienu mēnesi. To organizē, ja darba devējs nodibina darba tiesiskās attiecības ar vismaz pieciem bezdarbniekiem. Darba devējam pēc tam tajā pašā darbā mazākais pusgadu jānodarbina vismaz divi no apmācītajiem bezdarbniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 11,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinājumā maiju, jūnijā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Jūnijā, tāpat kā maijā, reģistrētā bezdarba līmenis pazeminājies visos valsts reģionos. Zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts Rīgas reģionā 8,1%, bet augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā 22,9%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis jūnijā bija 12,7%, Zemgales reģionā – 13% un Vidzemes reģionā – 13,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bezdarbs mazinājies līdz 10,5%

Gunta Kursiša, 11.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembra beigās bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, informē Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA).

Pērn kopumā darbā iekārtojušies vairāk nekā 83 tūkstoši bezdarbnieku.

Mēneša laikā bezdarba līmenis sarucis par 0,1 procentpunktu un bezdarbnieku skaits mazinājies par 365 cilvēkiem – decembra sākumā darba meklējumos bija 104 414 bezdarbnieki, bet decembra beigās – 104 052 darba meklētāji. 2012. gada decembra beigās NVA datu bāzē bija 3 140 darba devēju reģistrētās brīvās darba vietas.

Zemākais bezdarba līmenis pērnā gada decembrī reģistrēts Rīgas reģionā - 6,8%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 21,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 11,4%, Zemgales reģionā - 11,7% un Vidzemes reģionā - 12,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijā arī pēc trim gadiem prognozē samērā augstu bezdarba līmeni - 9,5%

BNS, 17.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā arī pēc trim gadiem - 2014.gadā - prognozēts samērā augsts bezdarba līmenis - 9,5%, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais ziņojums par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2011.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.

Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2011.gadam tiek prognozēts 14% apmērā, 2012.gadam - 12,5%, 2013.gadam - 11%, 2014.gadam - 9,5%.

«Reģistrētā bezdarba līmenis turpmākajiem gadiem tiek prognozēts augstā līmenī, jo pakāpeniska ekonomiskās situācijas uzlabošanās sniegs pozitīvu ietekmi uz darba tirgus attīstību un bezdarba līmeņa samazinājumu tikai ar zināmu laika nobīdi, un tas notiks salīdzinoši lēni,» paskaidrots ziņojumā.

LM norāda - lai arī krīzes zemākais punkts ir pārvarēts 2010.gadā, tomēr pašlaik ir jūtami tikai pirmie uzlabojumi ekonomikā, bezdarbs joprojām saglabājas augstā līmenī, un iedzīvotāju ienākumi ir zemi. «Darbavietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā tuvākajos trijos gados, nav pietiekams, lai liela daļa no pašreiz reģistrētajiem bezdarbniekiem varētu iekļauties darba tirgū,» norāda LM un piebilst, ka tas liecina par nepieciešamību turpināt īstenot pasākumus, lai samazinātu augsta strukturālā bezdarba riskus nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina izteikties par bezdarbnieku apmācību

, 19.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, vai darba devēji ir gatavi apmācīt savos uzņēmumos bezdarbniekus, Labklājības ministrija (LM) aicina darba devējus elektroniski izteikt viedokli šajā jautājumā, informē LM.

Bezdarbnieku apmācība pie darba devēja paredz darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu (ilgst līdz 3 mēnešiem) un jaunas profesijas ieguvi (ilgst līdz 6 mēnešiem). Apmācību organizē darba devējam vajadzīgā speciālista sagatavošanai, ja darbībai noteiktajā profesijā nav nepieciešams valsts atzīts izglītības dokuments vai bezdarbnieks ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju, bet zaudējis darba iemaņas un profesionālās prasmes. Darba devējs pēc apmācības noorganizēšanas uzņemas saistības pieņemt darbā bezdarbnieku vismaz uz 6 mēnešiem. Šai programmai paredzēts arī valsts finansējums.

Finansējums paredzēts pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša mācību pabalstam 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša algas, praktisko apmācību izdevumiem, tai skaitā darba devēja piesaistīto ekspertu un mācībspēku izmaksām, bet ne vairāk kā 300 latu apmērā profesionālās prasmes atjaunošanai un ne vairāk kā 600 latu apmērā jaunas profesijas apgūšanai, pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

CFLA izsludina atlasi ESF projektam par bezdarbnieku kvalifikācijas paaugstināšanu

Žanete Hāka, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) pieteikties Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu bezdarbnieku kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanai. Tā mērķis ir veicināt bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju darba tirgū, informē CFLA.

Paredzēts, ka līdz 2023. gada nogalei 85 tūkstoši bez darba esošo saņems pakalpojumus, kas veicinās atgriešanos darba tirgū: individuālās konsultācijas un grupu nodarbības darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskajam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei, tai skaitā darba tiesisko attiecību veidošanā, darba tiesībās un darba aizsardzībā. Tāpat projekta ietvaros tiks īstenota bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana.

No kopējā attiecināmā finansējuma – 96 428 049 eiro – ESF līdzfinansē līdz 85 % no projekta izmaksām, šim mērķim atvēlot 81 963 841 eiro, valsts budžeta finansējums – 12 185 719 eiro, privātais līdzfinansējums – 2 171 562 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru