Eksperti

Bizness kā parasti jeb ārpus Covid-19 arī norit dzīve

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Covid-19 vīruss un vēl vairāk tā radītās sekas pasaules valstu ekonomikās nepavisam vēl nav beigušās. Latvijas banka ir samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%, un tā pagaidām ir viena no optimistiskākajām prognozēm, ja salīdzina ar banku un starptautisku institūciju lēsto.

Saistībā ar ekonomikas atgūšanās scenārijiem pasaulē arvien biežāk tiek pieminēts burts K, kur agrāk lielākoties tika apspriesta V veida notikumu gaita. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme var būt visai neviendabīga. Jau šobrīd noskaņojuma indeksu uzlabošanās pasaulē bremzējas, dažāda veida ierobežojumi tiek pastiprināti. Tas viss atgādina neatslābt, un joprojām viena no prioritātēm ir instrumenti, kas veicina ekonomikas atveseļošanos.

Vienlaikus papildu izpratnei par to, kas notiek ekonomikā, ir interesanti paskatīties arī no citas perspektīvas. Proti, vai un kā ir mainījusies aina salīdzinājumā ar pērno gadu "bizness kā parasti" rādītājos. Viens no šādiem "bizness kā parasti" indikatoriem, kas savā ziņā atspoguļo uzņēmumu aktivitāti un ilgtermiņa izaugsmes plānus, ir finanšu instrumentu apmērs, ko Altum uzņēmējiem piešķīrusi ikdienas vai, kā mēdzam teikt - miera laika finanšu instrumentos. Tas ir finansējums biznesa uzsākšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, lauksaimnieku vajadzībām.

Dati runā pietiekami izteiksmīgi. Šī gada astoņos mēnešos šajās miera laika programmās aizdevumu apjoms ir lielākais pēdējo vismaz četru gadu laikā, augustā piedzīvojot straujāko kāpumu. No mūsu skatu punkta jaunas investīcijas un biznesa attīstība vīrusa dēļ nav apstājusies vai pat sabremzējusies - ierastā biznesa aktivitāte turpinās ar pilnu jaudu.

Redzam, ka pieprasījums pēc aizdevumiem mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes programmā saglabājies aptuveni pērnā gada līmenī, savukārt būtisks lēciens bijis programmā, kas paredzēta tikai ārpus lielajām pilsētām strādājošo uzņēmēju kreditēšanai un kas zināma ar nosaukumu "mazie aizdevumi lauku teritorijām". Piemēram, šogad no marta līdz augustam mazo aizdevumu programmā piešķīrām uzņēmējiem par aptuveni 70% vairāk finansējuma nekā šajā periodā gadu iepriekš, vienlaikus nemainot projektu izvērtēšanas kritērijus. Finansējuma atteikumu īpatsvars ir zem 10%. Teju katrā šī gada mēnesī lielāks pieprasījums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis pēc aizdevumiem lauksaimniecības zemes iegādei. Aizdevumu saņēmēju līderos ierasti ir lauksaimniecības, apstrādes rūpniecības un pakalpojumu nozares, taču salīdzinot ar pagājušo gadu, lauksaimniecības īpatsvars ir samazinājies par sešiem procentpunktiem, bet pakalpojumu nozares īpatsvars par tādu pašu apjomu ir audzis. Neliels - trīs procentpunktu kāpums, ir arī tirdzniecības nozarei.

Pozitīvi, ka sasalums nav iestājies un viss nav tikai balts vai melns. Acīmredzamas ir biznesa jomas, kuras pandēmija ietekmējusi smagi - transports, tūrisms un viesmīlība. Pēc CSP datiem būtiski mazāka ietekme ir, piemēram, uz lauksaimniecības nozari. Atsevišķās jomās reakcija uz lejupslīdi ekonomikā varētu būt izjūtama nevis tūlītēji, bet ar nobīdi. Un ir jomas, kas biežāk nekā citas tiek minētas saistībā ar krīzi kā iespēju laiku. Pieminēšu arī riska kapitāla jomu, kur redzam, ka investoriem uz atsevišķām potenciālām investīcijām ir nogaidoša pozīcija, lai gan kopumā investīciju process nav apstājies. Akcelerācijas programmu būtiski ietekmējuši ceļošanas ierobežojumi, fonda pārvaldniekiem ir apgrūtināta jaunuzņēmumu atlase, savukārt jaunuzņēmumiem ir lēnāks progress saistībā ar produktu izstrādi, testēšanu un jaunu investīciju piesaisti. Vienlaikus uzņēmumiem tehnoloģiju jomā esošā situācijā paver jaunas iespējas - attālinātie pakalpojumi medicīnā, EdTech, SaaS, e-komercijā u.c.

Krīze kā iespēja bieži tiek saistīta ar jaunu biznesu veidošanos. Zaudējot stabilus ienākumus, cilvēki meklē jaunas iespējas, tostarp sper soļus privātajā biznesā. Raugoties uz ALTUM biznesa sācēju kreditēšanas datiem, šis stāsts gan pagaidām neiezīmējas. Taču arī kritums nav vērojams, tātad šajā aspektā vismaz šobrīd bez izmaiņām, kas arī ir laba ziņa. Esam gatavi arī lielākai interesei par atbalstu biznesa sākšanai.

Ir vēl viens aspekts, ko izgaismo šī krīze. Te man simpātisks liekas auditorkompānijas KMPG teiktais, ka bizness nesaskaras ar jauno realitāti, drīzāk Covid-19 paātrināja to, kam tāpat bija lemts notikt. ALTUM ar to izteikti saskarās, izskatot pieteikumus Covid-19 skarto uzņēmumu atbalstam, kad daudziem uzņēmumiem nākas atteikt tikai tādēļ, ka finanšu grūtības radušās jau krietni pirms vīrusa pandēmijas, un to izdzīvošanas izredzes arī bez krīzes iestāšanās būtu diskutablas. Vienmēr esam atklāti teikuši, ka atteikumu īpatsvars krīzes apgrozāmo līdzekļu programmā ir ap 45%, un biežākais iemesls ir uzņēmuma finanšu grūtības vēl pirms vīrusa pandēmijas sākšanās. Tikmēr stāsta otrā pusē ir uzņēmumi, kas jau iepriekš darbojušies sekmīgi un savlaicīgi domājuši par digitalizācijas un energoefektivitātes risinājumu ieviešanu, kļūstot kopumā efektīvākiem un arī noturīgākam pret ārējiem satricinājumiem. Daudziem šiem biznesiem krīze ieceres neapstādināja, daudziem pat paātrināja.

Domāju, ka vēl vismaz gadu nāksies sadzīvot ar krīzes laikam raksturīgu nenoteiktību, lai kāds atlabšanas scenārijs arī piepildītos - L, V, K vai tāds, ko vislabāk atspoguļo "Nike" logotipa forma, proti, kad straujam kritumam seko pakāpeniskāks, diezgan noturīgs, tomēr nevienmērīgs kāpums.

Un vēl daži situāciju raksturojoši skaitļi. No pirmās krīzes dienas sekojam tam, kāda ir kopējā ALTUM instrumentu ietekme jeb pozitīvais efekts uz tautsaimniecību. Ja aprīļa beigās divas trešdaļas no uz to brīdi kopējā efekta bija no speciālajām Covid-19 ietekmes pārvarēšanas programmām un ikdienas instrumenti bija mazākumā, tad oktobra sākumā aina ir pretēja, un lielāko daļu veido mūsu ikdienas programmas un mazāk nekā trešo daļu - krīzes instrumenti. Kopumā kopš krīzes sākuma martā līdz oktobrim ALTUM instrumentu pozitīvais efekts uz tautsaimniecību sasniedzis 560 miljonus eiro.

Noslēgumā vēl viens būtisks skaitlis. Kopējais Altum finanšu instrumentu portfelis piecu gadu laikā ir dubultojies un šogad augustā pārsniedzis 800 miljonus eiro. Augošie darbības apjomi ir rezultāts gan operatīvi ieviestām vīrusa krīzes pārvarēšanas atbalsta programmām, gan aktīvai kreditēšanai sadarbībā ar bankām. Altum arī turpmāk pielāgosies tirgus vajadzībām - gan atbalstot tos, kam nepieciešams īstermiņa atbalsts, gan tos, kas plāno jēgpilnas ilgtermiņa investīcijas, bet banku finansējumam kādu iemeslu dēļ nekvalificējas. Privāto finansēšanas sektoru papildinošā loma, ko veic Altum, ir svarīgais puzles gabaliņš un drošības spilvens vienlaikus, lai biznesa finansēšanā neiestātos sasalums un paralizējošas bailes no nākotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No ANM programmām lielākā interese varētu būt par īres un daudzdzīvokļu namiem

LETA, 29.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) programmām, kuras varētu nonākt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārziņā, lielākā interese varētu būt par atbalstu īres namu celtniecībai un energoefektivitātes celšanu daudzdzīvokļu namos, prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Sarunas vēl turpinās, bet pašlaik izskatās, ka "Altum" varētu uzticēt aptuveni 200 miljonus eiro no šī mehānisma," teica Bērziņš.

Tostarp viņš norādīja, ka apmēram 80 miljoni eiro varētu būt saistīti ar energoefektivitātes programmu. Tāpat būs instrumenti digitalizācijai.

"Ļoti liels prieks ir par to, ka varētu būt finansējums īres namu celtniecībai gandrīz 43 miljonu eiro apjomā, kā arī nepilni 60 miljoni eiro varētu tikt paredzēti daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes programmai. Tas ir ļoti svarīgi, jo līdzīgai programmai mums jau pērn lielā pieprasījuma dēļ vienā brīdī bija jāpārtrauc pieņemt pieteikumi. Ar šo ANM papildu finansējumu mēs šīs programmas apjomu varam turpināt celt," stāstīja Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes laikā "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") izsniegusi gandrīz 2,5 reizes vairāk aizdevumu nekā iepriekš, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu tā sauktajās "miera laika" programmās izsniegto aizdevumu apmērs audzis par trešdaļu, bet Covid-19 krīzes laikā ieviestā programma apgrozāmajiem līdzekļiem sasniegusi tādu pašu apmēru, kā visas "miera laika" programmas.

"Kopumā mēs esam turpat 2,5 reizes vairāk aizdevumu izsnieguši," teica Bērziņš, norādot, ka tādējādi Latvijā uzņēmējdarbība nav apstājusies.

Tāpat viņš minēja, ja krīzes sākuma periodā "Altum" vairāk saņēma pieteikumus īstermiņa projektiem, tad 2020.gada beigās bija arī daudz aizdevumu pieteikumu ilgtermiņa projektiem.

Vienlaikus Bērziņš atzīmēja, ka aizdevumu atteikuma procents pandēmijas laikā ir līdzīgs tam, kāds tas bija "miera laikā", proti, tie ir apmēram 40-45%. Tostarp biežākie atteikuma iemesli ir neticība tam, ka uzņēmums būs spējīgs atmaksāt aizdevumu, pieteikuma neatbilstība attiecīgās programmas nosacījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas novēršanas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka "Altum" līdz nākamā gada vidum turpinās šā gada pavasarī sāktās atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Pēc Bērziņa sniegtās informācijas, pēc "Altum" atbalsta Covid-19 krīzē vēršas dažādas nozares, tomēr tipiskākās ir pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.

Covid-19 krīzes ietekmē "Altum" portfelis ir audzis no 655 miljoniem eiro šā gada sākumā līdz 870 miljoniem eiro patlaban.

Jau vēstīts, ka komersanti arī 2021.gadā varēs pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") krīzes atbalsta instrumentiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka līdz šim "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi 650 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes locekļa amatu pieteikušies 30 pretendenti.

Atlases process notiks trīs kārtās, un to īstenos atlases konkursa nominācijas komisija un vadītāju atlases kompānija "Fontes Executive Search".

Kandidātu atbilstību "Altum" valdes locekļa amatam saskaņā ar kandidāta atbilstības kritērijiem vērtēs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieces, “Altum” padomes priekšsēdētājas Līgas Kļaviņas vadītā nominācijas komisija, kurā strādās arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Finanšu nozares asociācijas, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas un Pārresoru koordinācijas centra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT produktu un sadzīves tehnikas vairumtirgotājs AS Elko Grupa emitējis obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Ilgtermiņa finansējuma ar fiksētu procentu likmi piesaistīšana ļauj Elko vēl vairāk diversificēt finansējuma struktūru. Šī ir lielākā līdz šim veiktā emisija Elko vēsturē.

12. februārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro ar dzēšanas termiņu pēc 5 gadiem un kupona likmi 6%. Obligācijas tiks kotētas alternatīvā vērtspapīru tirgus Nasdaq Riga First North sarakstā.

Obligācijas iegādājās vairāk kā 80 investori no Baltijas valstīm, Vācijas un Maltas - tostarp bankas, pensiju plāni, investīciju fondi, apdrošināšanas kompānijas, kā arī privātie investori. Darījumā kā investors piedalījās arī AIF Altum Kapitāla Fonds, kuram šis bija pirmais ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš krīzes sākuma Altum programmu kopējais efekts uz tautsaimniecību ir jau vairāk nekā 800 miljoni eiro. Vienu daļu no tā veido Covid-19 laikā ieviestie instrumenti, bet ļoti lielu daļu – miera laika programmas, kuras mums ļoti labi strādā arī šobrīd.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kad runā ar politiķiem par to, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ daudzi uzņēmēji šobrīd nevar pilnvērtīgi strādāt, viens no biežākajiem ieteikumiem ir vērsties Altum. Kam un kā Altum šobrīd var palīdzēt?

Varu piekrist, ka Altum piedāvātās iespējas ir pietiekami plašas. Ļoti daudz ir darīts tieši Covid-19 laikā. Ja sākotnēji mums bija aptuveni 25 aktīvās programmas, tad šobrīd tādu ir jau 35. Kas ir tie jauninājumi, kas nāca tieši pandēmijas ietekmē? Pirmkārt, tika ieviesta jauna garantiju programma. Liela daļa uzņēmēju zina, ka Altum izsniedz garantijas, bet iepriekš šīs garantijas bija mērķētas uz jauniem projektiem. Taču krīzē ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuriem ir saistības bankās un kuriem Covid-19 pandēmijas dēļ varētu būt zināmas likviditātes problēmas. Ar to rēķinoties, mēs izstrādājām tādu garantiju mehānismu, kas dod iespēju palīdzēt uzņēmumiem ar jau esošām saistībām un piešķirt garantiju apjomā līdz pieciem miljoniem eiro, garantējot līdz 50% no šo saistību apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes putnu ferma pavasarī noslēgs trešās putnu novietnes rekonstrukciju, kurā investēti apmēram 4 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Piecu gadu laikā teritorija attīstīta par vienu no modernākajām ražotnēm Ziemeļeiropā, 10 reizes palielinot olu ražošanas apjomu.

Kopš 2014.gada Alūksnes putnu fermā, kas šogad februārī atzīmē 60 gadu pastāvēšanas jubileju, īstenoti divi investīciju projekti uzņēmuma darbības paplašināšanai un modernizācijai. Sākotnējā posmā, atbilstoši jaunajām ES Direktīvas 99/74/EK prasībām, bija nepieciešams pilnībā modernizēt ražotni, lai tā vispār spētu darboties. Veicot turpmāko ražotnes paplašināšanu, investīciju otrā cikla ietvaros īstenota otrās novietnes rekonstrukcija, kurā notiek olu ražošana, izmantojot metodi, ko arvien plašāk pielieto pasaulē – «Nr.2: Kūtī dētas olas» (t.i. dējējvistas dzīvo kūtī ārpus sprostiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka, piesaistot Attīstības finanšu institūcijas "Altum" garantiju, piešķīrusi finansējumu vienam no Latvijas lielākajiem privātajiem mežu apsaimniekošanas uzņēmumiem SIA "Dižozols".

Piešķirtais finansējums paredzēts apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, lai nodrošinātu biznesa apjomu pieaugumu un ātru finanšu līdzekļu plūsmu norēķinos ar partneriem.

SIA "Dižozols" no "Luminor" saņēmis 3 miljonu eiro finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem un to palielināšanai, aizdevums izsniegts ar "Altum" garantiju 80% jeb 2,4 miljonu eiro apmērā. Papildu finansējums uzņēmumam ļaus palielināt apaļkoku pārdošanas apjomu vietējām zāģētavām un citiem apaļkoku patērētājiem, pirkt cirsmas un ātri norēķināties ar saviem piegādātājiem, tai skaitā mazajiem mežu īpašniekiem.

SIA "Dižozols" valdes priekšsēdētājs Juris Andžejevskis komentē: "Mežu nozarē strādājot, apgrozāmo līdzekļu kapacitāte ir viens no nozīmīgākajiem attīstības faktoriem, jo ikdienā ar sadarbības partneriem, nešķirojot tos fiziskās un juridiskas vai mazās un lielās personās, tūlītējs norēķins sniedz uzticību, veicina sadarbību un attīstību. Ar piešķirto finansējumu 3 miljonu eiro apmērā varēsim turpināt iesākto attīstības gaitu gan finanšu rādītāju celšanā, gan saimnieciskās darbības apjoma audzēšanā. Līdz šim esam daudz pūļu un resursu veltījuši iekšējās infrastruktūras attīstībai, lai ar dubultu atbildību un drošību veiktu piešķirtā finansējuma izvietošanu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Altum Kapitāla fonds noslēdzis līgumu par investīciju projektu ar Latvijas viesnīcu operatora Mogotel SIA uzņēmumu Mogotel Development Holding tā darbības izvēršanai Eiropas valstīs. Kopējais piešķirtā finansējuma apjoms plānots līdz pieciem miljoniem eiro jaunu viesnīcu Eiropā pārņemšanai pārvaldīšanā, informē Altum.

Kapitāla fonda finansējums aizdevuma veidā dos iespēju Mogotel uzņēmumam pielāgoties jaunajai tirgus situācijai un īstenot biznesa modeli, kas palīdzēs īstenot tālākas attīstības plānus un izvērst darbību ārvalstīs. Pirmais apstiprinātais projekts ir Kapitāla fonda finansējuma ieguldījums viesnīcas pārvaldīšanai vienā no Polijas pilsētām, savukārt kā nākamais solis plānots ieguldījums viesnīcas pārvaldīšanai vienā no Vācijas pilsētām.

"Esam gandarīti ar Kapitāla fonda finansējuma palīdzību atbalstīt vietējo nozares tirgus līderi ceļā uz viesnīcu pārvaldīšanas pakalpojumu eksportēšanu. Lai arī viesmīlība ir viena no visvairāk Covid-19 pandēmijas skartajām nozarēm pasaulē, līdz ar vakcinācijas aptveres palielināšanos Eiropā tiek prognozēta samērā ātra nozares atkopšanās. Mogotel grupas līdzšinējā pieredze un uzkrātās īpašās zināšanas un prasmes viesnīcu pārvaldīšanā ir labs pamats sasniegt plānoto investīciju atdevi pat ātrāk nekā pirmskrīzes periodā," komentē Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada sākuma attīstības finanšu institūcija "ALTUM" saņēmusi 360 pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai par kopsummu 46,2 miljoni eiro.

Tas ir par teju trešdaļu vairāk nekā pērn visa gada laikā, un tiek prognozēts, ka šogad kopumā saņemto pieteikumu skaits tiks dubultots.

Laikā, kad uzticība starp ārvalstu pircējiem un piegādātājiem ir mazinājusies, uzņēmēju interese par eksporta garantijām pieaugusi trīskārtīgi. Covid-19 eksporta garantijas uz attīstītajām valstīm visbiežāk izsniegtas tirdzniecības sektoram, ražošanas nozarei un ieguves rūpniecībai. 61% no visiem limitiem izsniegti uz trīs valstīm: Šveice (20%), Apvienotā Karaliste (24%) un Itālija (17%). Eksporta garantijas izsniegtas arī darījumiem ar Baltijas valstīm, Zviedriju, Poliju, Čehiju, Itāliju, Spāniju u.c.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs komentē: "Mūsu klientu pieredze rāda, ka Covid-19 krīze pamatīgi ietekmēja ierasto skatījumu arī uz līdz tam stabilo eksporta tirgu – ES valstīm. Ierobežojumu mīkstināšana garantijas saņemšanai uz ES un atsevišķām OECD valstīm ir veicinājusi aktīvāku eksporta darījumu apdrošināšanu – līdz šim esam izsnieguši par 74% vairāk garantiju uz attīstītajām valstīm nekā pērn. Tomēr eksportētājus aicinām turpināt būt piesardzīgiem, jo vīrusa izplatība un ietekme turpinās visur pasaulē. Laikus parūpējoties par eksporta darījumu apdrošināšanu, uzņēmēji var pasargāt sevi no naudas pazaudēšanas ārvalstu pircēju maksātnespējas gadījumā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija "Altum" pievienojusies Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondam, kas ir jauns finanšu instruments infrastruktūras projektu atbalstam transporta, enerģētikas un digitalizācijas nozarēs Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

Starp "Altum" un fonda investīciju pārvaldnieku "Amber Infrastructure" parakstīts līgums, saskaņā ar kuru "Altum" investīcijas fondā plānotas līdz 20 miljoniem eiro.

"Altum" iesaisti Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā šā gada 7.maijā atbalstīja Ministru kabinets.

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informē: "Šā gada sākumā Rīgā notiekošajā Trīs jūru fonda iepazīšanās konferencē redzējām Latvijas uzņēmumu interesi par fonda piedāvātajām iespējām, un jau konferences laikā notika vairākas uzņēmumu un fonda vadības divpusējās tikšanās par iespējamu Latvijas infrastruktūras projektu finansēšanu. Liela mēroga Latvijas projekti, tāpat kā projekti citās reģiona valstīs, aicināti pretendēt uz fonda līdzekļiem, kas papildina esošās finansējuma iespējas. "Altum" pieredze ļauj iesaistīties projektu sākotnējā novērtēšanā, lai tos tālāk nodotu pasaules līmeņa investīciju fonda "Amber Infrastructure" rīcībā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss uz vakanto "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes locekļa riska kapitāla pārvaldībā amatu, liecina institūcijas publiskotā informācija.

"Altum" valdes locekļa amata kandidātiem nepieciešama akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, uzņēmējdarbībā, vadības zinātnēs, finansēs vai tiesību zinātnēs, vismaz triju gadu pieredze, kas iegūta pēdējos 10 gados, vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus, pieredze darbā ar riska kapitāla instrumentiem, valsts valodas un angļu valodas prasmes C1 līmenī, kā arī vēlama pieredze riska kapitāla fondu jomā.

Tāpat amata pretendentiem nepieciešama izpratne par valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu izstrādi un ieviešanu, izpratne par valsts pārvaldes darbības principiem un valsts deleģēto uzdevumu īstenošanu, izpratne par valsts kapitālsabiedrību darbību, izpratne par "Altum" darbības jomu un regulācijas vidi, kā arī izpratne par korporatīvās pārvaldības jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru