Eksperti

Bizness kā parasti jeb ārpus Covid-19 arī norit dzīve

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Covid-19 vīruss un vēl vairāk tā radītās sekas pasaules valstu ekonomikās nepavisam vēl nav beigušās. Latvijas banka ir samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%, un tā pagaidām ir viena no optimistiskākajām prognozēm, ja salīdzina ar banku un starptautisku institūciju lēsto.

Saistībā ar ekonomikas atgūšanās scenārijiem pasaulē arvien biežāk tiek pieminēts burts K, kur agrāk lielākoties tika apspriesta V veida notikumu gaita. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme var būt visai neviendabīga. Jau šobrīd noskaņojuma indeksu uzlabošanās pasaulē bremzējas, dažāda veida ierobežojumi tiek pastiprināti. Tas viss atgādina neatslābt, un joprojām viena no prioritātēm ir instrumenti, kas veicina ekonomikas atveseļošanos.

Vienlaikus papildu izpratnei par to, kas notiek ekonomikā, ir interesanti paskatīties arī no citas perspektīvas. Proti, vai un kā ir mainījusies aina salīdzinājumā ar pērno gadu "bizness kā parasti" rādītājos. Viens no šādiem "bizness kā parasti" indikatoriem, kas savā ziņā atspoguļo uzņēmumu aktivitāti un ilgtermiņa izaugsmes plānus, ir finanšu instrumentu apmērs, ko Altum uzņēmējiem piešķīrusi ikdienas vai, kā mēdzam teikt - miera laika finanšu instrumentos. Tas ir finansējums biznesa uzsākšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, lauksaimnieku vajadzībām.

Dati runā pietiekami izteiksmīgi. Šī gada astoņos mēnešos šajās miera laika programmās aizdevumu apjoms ir lielākais pēdējo vismaz četru gadu laikā, augustā piedzīvojot straujāko kāpumu. No mūsu skatu punkta jaunas investīcijas un biznesa attīstība vīrusa dēļ nav apstājusies vai pat sabremzējusies - ierastā biznesa aktivitāte turpinās ar pilnu jaudu.

Redzam, ka pieprasījums pēc aizdevumiem mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes programmā saglabājies aptuveni pērnā gada līmenī, savukārt būtisks lēciens bijis programmā, kas paredzēta tikai ārpus lielajām pilsētām strādājošo uzņēmēju kreditēšanai un kas zināma ar nosaukumu "mazie aizdevumi lauku teritorijām". Piemēram, šogad no marta līdz augustam mazo aizdevumu programmā piešķīrām uzņēmējiem par aptuveni 70% vairāk finansējuma nekā šajā periodā gadu iepriekš, vienlaikus nemainot projektu izvērtēšanas kritērijus. Finansējuma atteikumu īpatsvars ir zem 10%. Teju katrā šī gada mēnesī lielāks pieprasījums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis pēc aizdevumiem lauksaimniecības zemes iegādei. Aizdevumu saņēmēju līderos ierasti ir lauksaimniecības, apstrādes rūpniecības un pakalpojumu nozares, taču salīdzinot ar pagājušo gadu, lauksaimniecības īpatsvars ir samazinājies par sešiem procentpunktiem, bet pakalpojumu nozares īpatsvars par tādu pašu apjomu ir audzis. Neliels - trīs procentpunktu kāpums, ir arī tirdzniecības nozarei.

Pozitīvi, ka sasalums nav iestājies un viss nav tikai balts vai melns. Acīmredzamas ir biznesa jomas, kuras pandēmija ietekmējusi smagi - transports, tūrisms un viesmīlība. Pēc CSP datiem būtiski mazāka ietekme ir, piemēram, uz lauksaimniecības nozari. Atsevišķās jomās reakcija uz lejupslīdi ekonomikā varētu būt izjūtama nevis tūlītēji, bet ar nobīdi. Un ir jomas, kas biežāk nekā citas tiek minētas saistībā ar krīzi kā iespēju laiku. Pieminēšu arī riska kapitāla jomu, kur redzam, ka investoriem uz atsevišķām potenciālām investīcijām ir nogaidoša pozīcija, lai gan kopumā investīciju process nav apstājies. Akcelerācijas programmu būtiski ietekmējuši ceļošanas ierobežojumi, fonda pārvaldniekiem ir apgrūtināta jaunuzņēmumu atlase, savukārt jaunuzņēmumiem ir lēnāks progress saistībā ar produktu izstrādi, testēšanu un jaunu investīciju piesaisti. Vienlaikus uzņēmumiem tehnoloģiju jomā esošā situācijā paver jaunas iespējas - attālinātie pakalpojumi medicīnā, EdTech, SaaS, e-komercijā u.c.

Krīze kā iespēja bieži tiek saistīta ar jaunu biznesu veidošanos. Zaudējot stabilus ienākumus, cilvēki meklē jaunas iespējas, tostarp sper soļus privātajā biznesā. Raugoties uz ALTUM biznesa sācēju kreditēšanas datiem, šis stāsts gan pagaidām neiezīmējas. Taču arī kritums nav vērojams, tātad šajā aspektā vismaz šobrīd bez izmaiņām, kas arī ir laba ziņa. Esam gatavi arī lielākai interesei par atbalstu biznesa sākšanai.

Ir vēl viens aspekts, ko izgaismo šī krīze. Te man simpātisks liekas auditorkompānijas KMPG teiktais, ka bizness nesaskaras ar jauno realitāti, drīzāk Covid-19 paātrināja to, kam tāpat bija lemts notikt. ALTUM ar to izteikti saskarās, izskatot pieteikumus Covid-19 skarto uzņēmumu atbalstam, kad daudziem uzņēmumiem nākas atteikt tikai tādēļ, ka finanšu grūtības radušās jau krietni pirms vīrusa pandēmijas, un to izdzīvošanas izredzes arī bez krīzes iestāšanās būtu diskutablas. Vienmēr esam atklāti teikuši, ka atteikumu īpatsvars krīzes apgrozāmo līdzekļu programmā ir ap 45%, un biežākais iemesls ir uzņēmuma finanšu grūtības vēl pirms vīrusa pandēmijas sākšanās. Tikmēr stāsta otrā pusē ir uzņēmumi, kas jau iepriekš darbojušies sekmīgi un savlaicīgi domājuši par digitalizācijas un energoefektivitātes risinājumu ieviešanu, kļūstot kopumā efektīvākiem un arī noturīgākam pret ārējiem satricinājumiem. Daudziem šiem biznesiem krīze ieceres neapstādināja, daudziem pat paātrināja.

Domāju, ka vēl vismaz gadu nāksies sadzīvot ar krīzes laikam raksturīgu nenoteiktību, lai kāds atlabšanas scenārijs arī piepildītos - L, V, K vai tāds, ko vislabāk atspoguļo "Nike" logotipa forma, proti, kad straujam kritumam seko pakāpeniskāks, diezgan noturīgs, tomēr nevienmērīgs kāpums.

Un vēl daži situāciju raksturojoši skaitļi. No pirmās krīzes dienas sekojam tam, kāda ir kopējā ALTUM instrumentu ietekme jeb pozitīvais efekts uz tautsaimniecību. Ja aprīļa beigās divas trešdaļas no uz to brīdi kopējā efekta bija no speciālajām Covid-19 ietekmes pārvarēšanas programmām un ikdienas instrumenti bija mazākumā, tad oktobra sākumā aina ir pretēja, un lielāko daļu veido mūsu ikdienas programmas un mazāk nekā trešo daļu - krīzes instrumenti. Kopumā kopš krīzes sākuma martā līdz oktobrim ALTUM instrumentu pozitīvais efekts uz tautsaimniecību sasniedzis 560 miljonus eiro.

Noslēgumā vēl viens būtisks skaitlis. Kopējais Altum finanšu instrumentu portfelis piecu gadu laikā ir dubultojies un šogad augustā pārsniedzis 800 miljonus eiro. Augošie darbības apjomi ir rezultāts gan operatīvi ieviestām vīrusa krīzes pārvarēšanas atbalsta programmām, gan aktīvai kreditēšanai sadarbībā ar bankām. Altum arī turpmāk pielāgosies tirgus vajadzībām - gan atbalstot tos, kam nepieciešams īstermiņa atbalsts, gan tos, kas plāno jēgpilnas ilgtermiņa investīcijas, bet banku finansējumam kādu iemeslu dēļ nekvalificējas. Privāto finansēšanas sektoru papildinošā loma, ko veic Altum, ir svarīgais puzles gabaliņš un drošības spilvens vienlaikus, lai biznesa finansēšanā neiestātos sasalums un paralizējošas bailes no nākotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka, piesaistot Attīstības finanšu institūcijas "Altum" garantiju, piešķīrusi finansējumu vienam no Latvijas lielākajiem privātajiem mežu apsaimniekošanas uzņēmumiem SIA "Dižozols".

Piešķirtais finansējums paredzēts apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, lai nodrošinātu biznesa apjomu pieaugumu un ātru finanšu līdzekļu plūsmu norēķinos ar partneriem.

SIA "Dižozols" no "Luminor" saņēmis 3 miljonu eiro finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem un to palielināšanai, aizdevums izsniegts ar "Altum" garantiju 80% jeb 2,4 miljonu eiro apmērā. Papildu finansējums uzņēmumam ļaus palielināt apaļkoku pārdošanas apjomu vietējām zāģētavām un citiem apaļkoku patērētājiem, pirkt cirsmas un ātri norēķināties ar saviem piegādātājiem, tai skaitā mazajiem mežu īpašniekiem.

SIA "Dižozols" valdes priekšsēdētājs Juris Andžejevskis komentē: "Mežu nozarē strādājot, apgrozāmo līdzekļu kapacitāte ir viens no nozīmīgākajiem attīstības faktoriem, jo ikdienā ar sadarbības partneriem, nešķirojot tos fiziskās un juridiskas vai mazās un lielās personās, tūlītējs norēķins sniedz uzticību, veicina sadarbību un attīstību. Ar piešķirto finansējumu 3 miljonu eiro apmērā varēsim turpināt iesākto attīstības gaitu gan finanšu rādītāju celšanā, gan saimnieciskās darbības apjoma audzēšanā. Līdz šim esam daudz pūļu un resursu veltījuši iekšējās infrastruktūras attīstībai, lai ar dubultu atbildību un drošību veiktu piešķirtā finansējuma izvietošanu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada sākuma attīstības finanšu institūcija "ALTUM" saņēmusi 360 pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai par kopsummu 46,2 miljoni eiro.

Tas ir par teju trešdaļu vairāk nekā pērn visa gada laikā, un tiek prognozēts, ka šogad kopumā saņemto pieteikumu skaits tiks dubultots.

Laikā, kad uzticība starp ārvalstu pircējiem un piegādātājiem ir mazinājusies, uzņēmēju interese par eksporta garantijām pieaugusi trīskārtīgi. Covid-19 eksporta garantijas uz attīstītajām valstīm visbiežāk izsniegtas tirdzniecības sektoram, ražošanas nozarei un ieguves rūpniecībai. 61% no visiem limitiem izsniegti uz trīs valstīm: Šveice (20%), Apvienotā Karaliste (24%) un Itālija (17%). Eksporta garantijas izsniegtas arī darījumiem ar Baltijas valstīm, Zviedriju, Poliju, Čehiju, Itāliju, Spāniju u.c.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs komentē: "Mūsu klientu pieredze rāda, ka Covid-19 krīze pamatīgi ietekmēja ierasto skatījumu arī uz līdz tam stabilo eksporta tirgu – ES valstīm. Ierobežojumu mīkstināšana garantijas saņemšanai uz ES un atsevišķām OECD valstīm ir veicinājusi aktīvāku eksporta darījumu apdrošināšanu – līdz šim esam izsnieguši par 74% vairāk garantiju uz attīstītajām valstīm nekā pērn. Tomēr eksportētājus aicinām turpināt būt piesardzīgiem, jo vīrusa izplatība un ietekme turpinās visur pasaulē. Laikus parūpējoties par eksporta darījumu apdrošināšanu, uzņēmēji var pasargāt sevi no naudas pazaudēšanas ārvalstu pircēju maksātnespējas gadījumā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija "Altum" pievienojusies Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondam, kas ir jauns finanšu instruments infrastruktūras projektu atbalstam transporta, enerģētikas un digitalizācijas nozarēs Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

Starp "Altum" un fonda investīciju pārvaldnieku "Amber Infrastructure" parakstīts līgums, saskaņā ar kuru "Altum" investīcijas fondā plānotas līdz 20 miljoniem eiro.

"Altum" iesaisti Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā šā gada 7.maijā atbalstīja Ministru kabinets.

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informē: "Šā gada sākumā Rīgā notiekošajā Trīs jūru fonda iepazīšanās konferencē redzējām Latvijas uzņēmumu interesi par fonda piedāvātajām iespējām, un jau konferences laikā notika vairākas uzņēmumu un fonda vadības divpusējās tikšanās par iespējamu Latvijas infrastruktūras projektu finansēšanu. Liela mēroga Latvijas projekti, tāpat kā projekti citās reģiona valstīs, aicināti pretendēt uz fonda līdzekļiem, kas papildina esošās finansējuma iespējas. "Altum" pieredze ļauj iesaistīties projektu sākotnējā novērtēšanā, lai tos tālāk nodotu pasaules līmeņa investīciju fonda "Amber Infrastructure" rīcībā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss uz vakanto "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes locekļa riska kapitāla pārvaldībā amatu, liecina institūcijas publiskotā informācija.

"Altum" valdes locekļa amata kandidātiem nepieciešama akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, uzņēmējdarbībā, vadības zinātnēs, finansēs vai tiesību zinātnēs, vismaz triju gadu pieredze, kas iegūta pēdējos 10 gados, vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus, pieredze darbā ar riska kapitāla instrumentiem, valsts valodas un angļu valodas prasmes C1 līmenī, kā arī vēlama pieredze riska kapitāla fondu jomā.

Tāpat amata pretendentiem nepieciešama izpratne par valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu izstrādi un ieviešanu, izpratne par valsts pārvaldes darbības principiem un valsts deleģēto uzdevumu īstenošanu, izpratne par valsts kapitālsabiedrību darbību, izpratne par "Altum" darbības jomu un regulācijas vidi, kā arī izpratne par korporatīvās pārvaldības jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru