Jaunākais izdevums

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Ar saspiesto gāzi auto ekspluatācija ir aptuveni par 30% lētāka, salīdzinot ar benzīnu, dīzeļdegvielu, savukārt zemākas izmaksas ļauj iedzīvotājiem saņemt pakalpojumus par lētāku vai iepriekšējo cenu, tā atzīst vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuri sākuši izmanto šādas mašīnas.

Jēkabpilī autobusu flotes atjaunošana ar septiņām CNG mašīnām ir ļāvusi saglabāt līdzšinējo braukšanas pamattarifu – 0,50 eiro – un atlaides, piemēram, bezmaksas braucienus skolēniem, stāsta SIA “Jēkabpils autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis.

Finanšu ieguvumi uzņēmumam ir izrādījušies pietiekami nozīmīgi, piemēram, gada laikā degvielas iegāde vienam autobusam izmaksā par aptuveni 16 000 eiro mazāk, tādēļ nākamgad ar ES struktūrfondu atbalstu plānots iegādāties vēl trīs jaunus autobusus. Šķerbickis atzīst, ka ar saspiesto gāzi darbināmu autobusu cena ir augstāka, taču uzņēmuma aprēķini liecina, ka cenu starpība amortizējas aptuveni divu gadu laikā. Jauniegādātos busus plānots izmantot apmēram desmit līdz piecpadsmit gadus, tādēļ to iegāde pilnā mērā atmaksājas.

Patlaban Satiksmes ministrija ir piešķīrusi finansējumu CNG autobusu iegādei arī Daugavpilī.

Jēkabpils ir arī viena no dažām Latvijas pilsētām, kurā jau patlaban darbojas saspiestās gāzes uzpildes stacija. Gan Ščerbickis, gan arī atkritumu savākšanas kompānijas “Eco Baltija grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs norāda uz neatliekamo nepieciešamību attīstīt publisko gāzes uzpildes staciju tīklu.

Šobrīd Latvijā darbojas tikai trīs publiskas CNG uzpildes stacijas, kuras uztur “Virši – A”, pārējās atrodas uzņēmumu teritorijās un citiem nav pieejamas. Līdz gada beigām CNG staciju plānots atvērt arī Rēzeknē, taču Satiksmes ministrijas pētījumā par alternatīvo degvielu attīstību secināts, ka līdz 2035.gadam būtu nepieciešams izveidot 60 šādu uzpildes staciju tīklu.

Tā uzņēmumam “Eco Baltija vide”, kas salīdzinoši nesen Rīgā ir sācis ekspluatēt piecas jaunas atkritumu savākšanas mašīnas, nākas ļoti rūpīgi plānot maršrutus, jo CNG vilcējiem nav alternatīvu degvielas tvertņu un ir jābūt pārliecībai, ka auto spēs atgriezties bāzē.

Simanovičs uzsver, ka CNG vilcēju priekšrocības ir ne tikai mazāki izdevumi par degvielu un mazāks kaitīgo izmešu līmenis, atkritumu izvešanas biznesā svarīgs ir arī auto radītais troksnis. Ar CNG darbināmām mašīnām gaita ir aptuveni par 20 – 25% klusāka, nekā spēkratiem, kas izmanto cita veida degvielu.

Troksnis ir ļoti būtisks faktors gan šoferiem, kas pavada garas stundas pie stūres, gan arī pilsētas iedzīvotājiem, kuri bieži mēdz sūdzēties par atkritumu vedēju radīto troksni, viņuprāt, nepiemērotā laikā. Tāpat Simanovičs aicina arī novērtēt to, ka CNG mašīnas nodrošina šoferiem daudz komfortablāku darba vidi, piemēram, salonā nav jūtama raksturīgā dīzeļdegvielas smaka. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka piecas jaunās CNG mašīnas gadā radīs par 95 tonnām mazāk kaitīgo izmešu. Tas ir tikpat, cik gada laikā absorbē 50 hektāru liels mežs vai arī rada 16 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš.

Latvijā vislielākā CNG mašīnu flote – 72 auto - šobrīd ir gāzes apgādes sistēmas operatoram AS “Gaso”, kas tās kopš 2009.gada izmanto ikdienas darbu nodrošināšanai. Uzņēmums savām vajadzībām uztur vienu saspiestās gāzes uzpildes staciju ar salīdzinoši lielu jaudu, tās dienā var nodrošina ar degvielu vai nu 200 vieglās automašīnas, vai arī 45 mazos busiņus. Vēl šogad ir plānots ierīkot jaunas, mazākas jaudas stacijas Ogres, Jūrmalas un Liepājas iecirkņos, kas ir piemērotas tieši mazāku autoparku uzpildei, informē AS “Gaso” valdes loceklis Aleksandrs Koposovs.

Vienlaikus “Gaso” ir apņēmības pilns veicināt arī publisku uzpildes staciju tīkla attīstību, cita starpā savā bāzē Vagonu ielā uzstādot visiem pieejamu CNG uzpildes iekārtu.

Izrādās, izmantojot saspiesto gāzi, pie gada nobraukuma 30 000 km ar “Skoda – Octavia” var ietaupīt aptuveni 420 eiro, salīdzinot ar dīzeļdegvielu, un 800 eiro, salīdzinot ar benzīnu. Tiesa, CNG auto cena ir 100 – 1000 eiro dārgāka, taču aptuveni gada laikā šie ieguldījumi atmaksājas, stāsta Koposovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Transporta projektiem atvēl 85 miljonus eiro

Db.lv, 08.01.2021

Atbilstoši potenciālo finansējuma saņēmēju sniegtajai informācijai ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu ietvaros Rīgā paredzēts iegādāties 10 zemās grīdas tramvajus.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā (MK) 7.janvārī akceptētie grozījumi paredz papildu finansējumu videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai – sliežu transporta un autobusu projektu īstenošanai.

Sliežu transporta attīstībai valdība atbalstīja finansējuma piešķiršanu projektu īstenošanai Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, kurus plānots īstenot līdz 2023. gada beigām 4.5.1.1.pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. Šo projektu īstenošanai pieejamais Kohēzijas fonda (KF) finansējums ir 74 795 760 eiro.

Atbilstoši potenciālo finansējuma saņēmēju sniegtajai informācijai ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu ietvaros Rīgā paredzēts iegādāties 10 zemās grīdas tramvajus un pārbūvēt infrastruktūru tramvaju maršruta posmā indikatīvi 7 km garumā, Daugavpilī plānots iegādāties 12 tramvajus un izbūvēt jaunu tramvaju sliežu ceļu indikatīvi 4 km garumā, savukārt Liepājā plānots iegādāties vismaz divus tramvajus un pārbūvēt tramvaju sliežu ceļu indikatīvi 1 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autobusu iegādei Daugavpilij, Jēkabpilij un Valmierai pieejami 10,6 miljoni eiro

Db.lv, 08.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Daugavpils, Jēkabpils un Valmieras pašvaldību sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem iesniegt projektus Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma saņemšanai. Pieejami 10,6 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, lai ar investīcijām autobusu satiksmē turpinātu attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Satiksmes ministrijas izstrādātās ES fondu programmas otrajā kārtā lielāko projektu paredzēts īstenot Daugavpilī - par 10 miljoniem eiro plānots iegādāties 35 videi draudzīgus autobusus sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Valmierā, kur pilsētas satiksmē jau kursē pirmajā atlases kārtā iegādātie deviņi hibrīdautobusi, plānots iegādāties vēl vienu autobusu - pieejamais ES fondu finansējums 467 921 eiro. Arī Jēkabpils sabiedrisko transportu papildinās jauns, videi draudzīgs autobuss, pieejamais KF finansējums - 171 927 eiro.

Paredzēts, ka projektu gaitā tiks iegādāti jauni videi draudzīgi transportlīdzekļi - autobusi, kas darbojas ar elektrību, ūdeņradi, 100% biodegvielu (metilēsteri), saspiesto dabasgāzi, duālo degvielas sistēmu (hibrīdi) vai dīzeļdegvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot trīs miljonus eiro, sūtījumu piegādes uzņēmums DPD Latvija līdz 2022.gadam iegādāsies vairāk nekā 40 elektroauto, informē uzņēmumā.

Ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas un uzlabot gaisa kvalitāti pārstāvētajās valstīs, starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums DPD grupa ieguldīs 200 miljonus eiro videi draudzīgu transporta risinājumu ieviešanā.

Pakāpeniski līdz 2025.gadam alternatīvu transporta risinājumu ieviešana notiks vairāk nekā 225 DPD grupa uzņēmumu pārstāvētajās Eiropas pilsētās, tostarp Baltijas valstīs.

DPD Baltijas valstu izpilddirektors Roberts Vilkaitis norāda, ka videi draudzīga transporta risinājumu ieviešanas programma visās DPD grupa pārstāvētajās valstīs ir tikai viena no iniciatīvām, ko DPD īsteno klimata pārmaiņu seku mazināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai. Vienlaikus tiek veidoti arī jauni un modernizēti sūtījumu šķirošanas centri un noliktavas, paplašināts paku skapju tīkls, dažādots videi draudzīgu transporta risinājumu klāsts, papildinot to ne tikai ar elektroauto, bet arī ar elektriskajiem motorolleriem, velosipēdiem un citiem alternatīviem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents, 19.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc starptautisko lidojumu atsākšanas uz katriem 8 tūkstošiem pasažieru vēlāk vienam tiek konstatēta Covid-19 saslimšana, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) dati. Tas apliecina, ka gaisa satiksme ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem arī Covid-19 pandēmijas laikā, informē CAA.

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pētījumos konstatēti vien atsevišķi gadījumi, kad slimības pārnese notikusi lidostā vai gaisa kuģī. Zemie saslimšanas riski skaidrojami ar gaisa plūsmu lidmašīnās, augstas kvalitātes gaisa filtriem un drošības pasākumiem, kas ieviesti aviācijas jomā. Piemēram, lidostās un gaisa kuģī pastāvīgi jāizmanto sejas maska, pasažieri tiek izsēdināti atstatus viens no otra. Bez tam aviācijas personāls ir īpaši apmācīts rīcībai situācijā, ja gaisa kuģī iespējams atrodas ar Covid-19 saslimusi persona. Aviācija ir arī viena no stingrāk kontrolētajām un uzraudzītajām nozarēm, tādēļ ievestos gadījumus var izsekot, operatīvi konstatējot visas kontaktpersonas, norāda CAA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1. decembrī, oficiāli sācies A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1. aprīlim, informē Rīgas dome.

Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pavasarī pieņemtu datos un mērījumos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Ar velojoslām Čaka ielā eksperimentēs no decembra līdz aprīlim 

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā...

“A. Čaka ielas eksperimenta mērķis nav pretnostatīt satiksmes dalībniekus, bet atdzīvināt Rīgas centru. Ja mēs nepadarīsim vidi Rīgā cilvēkiem draudzīgāku, tad iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Ir svarīgi saprast to, ka runa nav tikai par veloceliņiem, bet par visu pilsētvidi kopumā – tur, kur ir intensīva satiksme, tur ir maz cilvēku, bet kur maz cilvēku, tur nav iespējas attīstīties veikaliņiem, kafejnīcām un citai mazajai uzņēmējdarbībai. Šis ir tikai pirmais pieturpunkts plašākā ielas un pilsētvides uzlabošanas darbu sarakstā. Nākamā gada budžetā tiks paredzēti līdzekļi, lai uz A. Čaka ielas tiktu izvietoti soliņi, koki un veikti citi labiekārtošanas darbi. Mums šī iela ir jāpadara ne tikai funkcionāli ērta, bet arī vizuāli pievilcīga,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lielākie miljoni satiksmes infrastruktūrai 

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu,...

“Šobrīd svarīgākais ir izzināt iedzīvotāju viedokļus, tai skaitā, arī gājēju viedokļus, kas, pateicoties velojoslu eksperimentam, ir ieguvuši no riteņbraucējiem un elektroskrejriteņiem brīvas ietves. Nākamā prioritāte būs sabiedriskā transporta kustības grafika izpēte un eksperimenta norises ietekme uz to. Ar nepacietību gaidu iedzīvotāju aptaujas datus, lai varētu pieņemt labāko lēmumu ielas attīstībai,” pauda Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, īpaši aicinot visus satiksmes dalībniekus būt iecietīgiem eksperimenta laikā.

“Satiksmes departaments visā A. Čaka ielas garumā jau ir pabeidzis brauktuves asfaltbetona seguma atjaunošanas darbus un nomainījis ietvju segumu, kā arī ļoti īsā laikā ir izveidojis pagaidu velojoslas un veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai četru mēnešu garumā iegūtu datus un mērījumus par pagaidu velojoslu ietekmi uz satiksmes intensitāti gan šajā, gan citās ielās. Eksperimenta laikā sadarbībā ar “Rīgas satiksmi” tiks mērīta sabiedriskā transporta kustība un pasažieru dinamika. Tāpat tiks monitorēts ceļu satiksmes negadījumu skaits, velobraucēju skaits, kā arī veikti iedzīvotāju apmierinātības, trokšņu un gaisa kvalitātes mērījumi,” par eksperimenta norisi stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Eksperiments ilgs četrus mēnešus – līdz 2021. gada 1. aprīlim, kad, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks pieņemts lēmums par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Tāpat nākamajā būvniecības sezonā visā ielas garumā tiks veikti labiekārtošanas darbi – iestādīti koki, uzstādīti velostatīvi, soliņi un puķu kastes, tādējādi ielu padarot pievilcīgāku un iedzīvotājiem draudzīgāku.

Tāpat Satiksmes departaments informē, ka A. Čaka ielā turpināsies darbs arī pie satiksmes organizācijas pilnveidošanas, lai iespējami mazinātu sastrēgumu veidošanos pīķa stundās. Tranzītam iespējams izmantot alternatīvos ceļus, piemēram, braucot no Daugavas puses maršrutā: Satekles - Valmieras ielas, Merķeļa - Brīvības - Pērnavas, Krasta - Dienvidu tilts - Piedrujas – Braslas iela vai, braucot no Purvciema puses, maršrutā: Braslas - Piedrujas - Dienvidu tilts - Krasta, Pērnavas - Senču - Zirņu - Kr.Valdemāra (Skanstes) iela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā.

Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.

"Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ar Stopiņu novadu varētu sadarboties kopīgu ātrgaitas sabiedriskā transporta risinājumu izveidē, informē Stopiņu novada pašvaldībā.

2020.gada 11.novembrī attālināti notika Rīgas pilsētas vicemēra Edvarda Smiltēna un Stopiņu novada domes priekšsēdētājas Vitas Paulānes un abu pašvaldību speciālistu tikšanās, lai pārrunātu Rīgas pilsētas un Stopiņu novada pašvaldības savstarpējās sadarbības iespējas.

Tika apspriestas iespējas kopīgi iesniegt projektus Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas ietvaros (Recovery and Resilience Facility, RRF).

Abām pašvaldībām iesniedzot RRF projekta pieteikumus par perspektīvās Dzelzavas ielas izbūvi Rīgas pilsētas (Rīga), Stopiņu novada pašvaldības teritorijās (Stopiņi) un piesaistot AS “Latvijas Valsts ceļi” valsts autoceļa P4 posma pārbūvei, tiktu veikts ieguldījums un sakārtota infrastruktūra, kas būtiski uzlabotu satiksmes transporta plūsmu un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Katrai pašvaldībai veicot šīs ielas izbūvi dažādos izpildes laikos, vēlamais rezultāts netiktu sasniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedās pilsētas – tās nav tikai pašbraucošās automašīnas

Līga Krūmiņa, “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauvas tiesa" no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, lai arī no tā izskan pretējas bažas, šādu pārliecību šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts par pārmetumiem, ka šī instrumenta nauda nepietiekami aizies privātajā sektorā, Kariņš atbildēja: "Tas ir, kā skatās." Viņš ir pārliecināts, ka "lauvas tiesa" - līdz pat trim ceturtdaļām - no šīs naudas "aizies privātās kabatās".

Premjers domā, ka dialogs ar sociālajiem partneriem par šo un citiem jautājumiem notiek. Politiķis atzīmēja, ka sociālie partneri pēc būtības ir lobiji, kas grib, lai viņu intereses apmierina pēc iespējas plašāk, bet valdībai esot jālīdzsvaro visas sabiedrības intereses.

Runājot par no Atveseļošanas un noturības plāna Latvijai pieejamo finansējumu, Kariņš sacīja, ka summa tikusi aprēķināta pēc sarežģītas Eiropas Savienības piedāvātas formulas. Ja Latvijas ekonomikai iešot grūtāk, palīdzības nauda varētu kļūt lielāka. Šobrīd Latvijas valdība vairāk koncentrējoties uz plāna granta daļu, kas nebūs jāatdod.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.

FM piebilda, ka ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Ministrijā prognozēja, ka līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro.

Ministrijā skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru