Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Rīgā, Priedaines ielā 20, par 41 322 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), izbūvēs AS Būvuzņēmums restaurators, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamais paziņojums par noslēgto līgumu.

Kompānija konkursā uzvarējusi kā vienīgais pretendents.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji pauž pateicību biedrībai Zolitūde 21.11., kuras pārstāvji operatīvi un vienbalsīgi spēja vienoties par memoriāla konceptu, kā arī māksliniecei Artai Goldbergai par ieguldīto darbu, izstrādājot pagaidu memoriāla skices.

Būvuzņēmums restaurators ir lielākais un vecākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā, reģistrēts 1993.gadā. Kā liecina Firmas.lv informācija, tā pamatkapitāls ir 369 420 eiro un 2014.gadu uzņēmums noslēdzis ar 227 250 eiro peļņu, neto apgrozījums - 1,8 miljoni eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Mareks Mamajs.

Pēc vakar notikušās maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības Valsts policija lūdz autovadītājus, kuri atradās slepkavības vietas rajonā, sazināties ar policiju un iesūtīt video reģistratoru ierakstus.

Izmeklējot Aizsaules ielā 1 notikušo slepkavību, kur ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts M. Bunkus, policija aicina autovadītājus, kuri 30. maija rītā, laika posmā no pulksten 8.00 līdz 9.00, atradās rajonā – Mežaparks – Sarkandaugava – Brāļu kapi, pārskatīt savu video reģistratoru ierakstus un sazināties ar policiju. Iespējams, video reģistrators var būt fiksējis kādu autotransportu, cilvēkus vai situācijas, kas var būt ļoti nozīmīgas izmeklēšanai.

«Ja Jums ir video, par pārvietošanos kartē norādītajā teritorijā un minētajā laikā, lūgums sazināties ar policiju pa e-pastu [email protected], kur Jūs varat nosūtīt linku ar videofaila atrašanās vietu, vai tālruni 67014002. Gadījumos, kad būs nepieciešams augšuplādēt failu, izmeklētāji ar Jums vienosies par veidu, kā to izdarīt,» lūdz Valsts policija.

Veicot izmeklēšanu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, sadegušajā VW LT markas transportlīdzeklī policija izņēmusi pašrocīgi gatavotu statīvu. Policija lūdz aplūkot slepkavības vietā atrastā statīva fotoattēlus un atsaukties tā izgatavotāju vai īpašnieku, kā arī visus, kuriem ir jebkāda informācija par šo statīvu.

Valsts policija lūdz pievērst uzmanību statīva lodējuma detaļām un citām pazīmēm, pēc kurām būtu iespējams atpazīt tā izgatavotāju, īpašnieku vai iespējamo izgatavošanas vietu. Tā lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru rīcībā ir jebkāda informācija par šo priekšmetu, tā izgatavošanu, nodošanu, dāvināšanu vai jebkurām citām darbībām, zvanot pa tālruņa numuriem 110; 67014002 vai sūtot elektroniski uz e-pastu [email protected]. Anonimitāte tiek garantēta.

Tāpat aizvien Valsts policija lūdz atsaukties visus, kuri redzējuši bruņotajā uzbrukumā izmantoto automašīnu VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Jebkāda informācija par šo automašīnu vai jebkāda informācija par darbībām ar viltoto valsts numuru zīmi izmeklēšanai varot būt ļoti noderīga.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.