Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) padomes locekļi ārkārtas sēdē par LTRK valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo biedrības valdes locekli, juridisko direktoru Jāni Endziņu.

«Pēc tik spilgtas personības un harizmātiskas līderes kā Žaneta Jaunzeme – Grende, vadīt LTRK ikdienas darbu man būs patiess izaicinājums,» norāda J. Endziņš, tomēr atzīmējot, ka pirmos sasniedzamos mērķus jaunajā amatā jau ir izvirzījis.

«Izvērsts veicamo darbu saraksts ir ietverts LTRK stratēģijā 2011.-2013, LTRK rīcības plānā 2011.gadam, kā arī «Uzņēmēju plānā 2011», tomēr kā būtiskākos vēlos atzīmēt divus mērķus. Pirmkārt, mums ir jāpārliecina politiķi, ka Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jākļūst par vienu no būtiskākajiem Latvijas konkurētspējas faktoriem. Kāpēc gan Latvijā nākotnē nevarētu izveidot vismaz noteikumu ziņā vienu no izcilākajām uzņēmējdarbības vidēm? Otrs būtiskākais mērķis būs pilnveidot LTRK pakalpojumu grozu, tā, lai ikvienam Latvijas uzņēmumam – kā mikro un mazajam, tā vidējam un lielajam komersantam, LTRK biedra statuss vienlaikus būtu arī viegli pieņemams, saimnieciski izdevīgs lēmums,» tā J. Endziņš.

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

Šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ikgadējās biedru sapulces ietvaros tās padomē ievēlēti divi jauni locekļi – A/S Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs Daniels Pavļuts un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Līdz ar deputāta mandāta iegūšanu 10. Saeimas vēlēšanās, LTRK Padomes locekļu pilnvaras aizvadītā gada rudenī nolika biedrības prezidents Andris Bērziņš(ZZS) un padomes loceklis – Armands Krauze(ZZS). Tādēļ 22.martā biedru sapulce izraudzījās divus jaunus padomes locekļus no amatiem izvirzīto 16 kandidātu vidus.

Db.lv jau ziņoja, ka LTRK šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende ir nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā valdes sasaukumā neturpināt. Jaunu organizācijas Vadi uz trim gadiem apstiprinās LTRK padome ārkārtas sēdē.

Biedru sapulce ir LTRK augstākā lēmējinstitūcija, savukārt Padome pilda LTRK uzraudzības funkcijas. Padome sastāv no 18 locekļiem. Padomi LTRK Biedru sapulce ievēl uz trim gadiem.

Uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ppadomes locekļi par LTRK valdes locekli ievēlēja līdzšinējo biedrības Valmieras nodaļas vadītāju Juri Sleņģi.

J.Sleņģis dzimis 1952.gada 6.jūlijā. Augstāko izglītību ieguvis, 1982.gadā absolvējot Rīgas Politehnisko institūtu inženiera - celtnieka specialitātē.

No 1993. līdz 2002.gadam J.Sleņģis pildījis Valmieras reģiona patērētāju biedrības izpilddirektora pienākumus, t.sk. ieņēmis Valmieras patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāja amatu. Kopš 2003.gada J.Sleņģis ir LTRK Valmieras nodaļas vadītājs; 2010.gada 14.oktobrī apstiprināts Valmieras uzņēmēju konsultatīvās padomes locekļa amatā.

«Pirmais izaicinājums jaunajā amatā būs biedrības reģionālo nodaļu darbības aktivizēšana, veidojot ciešāku dialogu starp reģiona uzņēmējiem – valdības un Saeimas pārstāvjiem, ne tikai pašvaldību amatpersonām kā līdz šim; strādāsim arī pie LTRK pakalpojumu groza pilnveides, lai, kā Rīgas, tā ikviena reģiona uzņēmējam būt organizācijas biedram būtu saimnieciski izdevīgi,» tā Sleņģis.

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) no kopumā 15 biedriem, kas minēti Ekonomikas ministrijas (EM) augustā publiskotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kuri turpina eksportu uz Krieviju, pārtrauks sadarbību ar vēl diviem uzņēmumiem, aģentūrai LETA sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka tostarp septiņi uzņēmumi bija iekļauti pavasarī publiskotajā sarakstā, taču astoņi uzņēmumi sarakstā pievienoti vēlāk. No attiecīgajiem astoņiem uzņēmumiem viens jau ir izstājies no LTRK, bet izslēgšanas procesā ir vēl divi uzņēmumi.

Endziņš skaidroja, ka viens no aktualizētajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, kurš ir arī LTRK biedrs, uzskata, ka tas sarakstā ir iekļauts kļūdas dēļ, bet pārējie uzņēmumi ir apņēmušies pārtraukt eksportu uz Krieviju. "Šīs apņemšanās rezultātus pārbaudīsim, kad tiks publicēts jaunais saraksts," uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

LTRK pārstāvji gan neatklāja, kuri uzņēmumi tiks izslēgti no organizācijas.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK norāda, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.

Sestdien notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) notika LTRK biedru godināšana vairākās nominācijās, kā arī labāko, ekonomikas tematus analizējošo žurnālistu izcelšana, informē LTRK Sabiedrisko attiecību dienests.

1934.gada 21.decembris ir LTRK dzimšanas brīdis un šogad tika atzīmēta jau 80.biedrības darbības gadadiena, tāpat Uzņēmēju namam aprit 140gadu. Apaļo jubileju svinības Ziemassvētku noskaņās notika 20.decembrī - Komersantu gada ballē 2014.

Par ieguldījumu LTRK izaugsmē apbalvojumu saņēma Andris Gūtmanis, bet LTRK Ārējās tirdzniecības dokumentu daļas vadītājs Viesturs Kociņš – par ilggadēju ieguldījumu LTRK izaugsmē. Savukārt laikraksta Dienas Bizness žurnālists saņemā apbalvojumu par ieguldījumu Latvijas uzņēmējdarbības vides pilveidošanā.

LTRK ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija, kura apvieno 1270 uzņēmumus, 59 nozaru asociācijas, 6 pilsētu uzņēmēju klubus un 14 citas uzņēmēju apvienības. LTRK biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 13,5 miljardus eiro.

Biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende ir nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā Valdes sasaukumā neturpināt.

«Es redzu un ticu, ka LTRK iesāktais ceļš ir inovatīvs, mērķtiecīgs, demokrātisks, drosmīgs un virza Latviju uz veselīgu uzņēmējdarbības vidi, bet iesāktais ceļš vēl ejams... Mans talants ir radīt, iedvesmot, mainīt un aizraut. Kādam citam no mums ir talants lieliski turpināt iesākto. Ik dienu esmu uzteikusi un atbalstījusi katra unikālo potenciālu un vēlos dot iespēju citiem, kuriem ir talants turpināt iesākto un piesaistīt LTRK vēlamos 10% no visiem Latvijas uzņēmējiem. Tāpēc jaunu darba līgumu ar LTRK neslēgšu,» skaidro Ž. Jaunzeme-Grende.

«Pabeidzot šo trīs gadu posmu, esmu lepna par padarīto! Šajā laika periodā ir bijušas daudzas lielas un mazas uzvaras: iesaistot vairākus tūkstošus Latvijas uzņēmēju, tika radīts «Uzņēmēju Plāns» un puse no mūsu ieteikumiem tiek realizēti; deviņas aktīvi strādājošas LTRK Kompetenču padomes, kurās demokrātiskā ceļā biedri nonāk pie kopīgiem viedokļiem; Reformu vadības grupa – platforma augstākajā līmenī kvalitatīvam nevalstisko organizāciju dialogam ar valdību; Mikrouzņēmumu atbalsta programma – reāla strukturālā reforma Latvijas ekonomikā; un vēl lieli un arī mazāki sasniegumi, kuri uzlabo uzņēmējdarbības vidi Latvijā,» tā viņa.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri atklātā balsošanā š.g. 14.aprīļa ikgadējā biedru konferencē ievēlēja jaunu LTRK padomi.

LTRK padomē darbību uzsāks SIA Sakret direktors, LTRK Mazo un vidējo uzņēmumu padomes vadītājs Andris Vanags, SIA RRB Celtniecība valdes priekšsēdētājs, LTRK Nacionālās Stratēģijas padomes priekšsēdētājs Normunds Štāls, SIA Komerccentra Dati Grupa valdes priekšsēdētājs, LTRK Pakalpojumu padomes vadītājs Aldis Gulbis, SIA RRB Invest valdes loceklis, biedrības Reģionālās padomes vadītājs Uldis Krauja, A/S Kvadra Pak valdes loceklis, LTRK Rūpniecības padomes priekšsēdētājs un LTRK ES fondu darba grupas vadītājs Kārlis Šēnhofs, SIA PharmIdea valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, SIA Corporate & Public Management Consulting Group eksperts Māris Sprindžuks, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs, LTRK Dabas resursu padomes loceklis Armands Krauze.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome par biedrības valdes locekli ievēlējusi līdzšinējo LTRK Padomes locekli un Mazo un vidējo uzņēmumu kompetences padomes (MVU KP) priekšsēdētāju, SIA Sakret direktoru Andri Vanagu.

«Par būtiskāko uzdevumu jaunajā amatā uzskatu LTRK biedriem pieejamo pakalpojumu klāsta bagātināšanu, esošo pakalpojumu un priekšrocību pilnveidi,» norāda A.Vanags. Ne mazāk svarīgs virziens esot izveidot regulāru informācijas apmaiņu ar reģionālajiem uzņēmējiem un sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un to veidotām apvienībām ārvalstīs.

Atbilstoši LTRK statūtiem, A.Vanaga pienākumus LTRK MVU KP vadībā un attiecīgi biedrības Padomē, atbilstoši kompetences padomes locekļu balsojuma rezultātiem, pārņems kāds no 2 līdzšinējiem A.Vanaga vietniekiem.

Biedrības statūtos definēts, ka LTRK Valdes kompetencē ir vadīt un pārstāvēt biedrību, sagatavot LTRK gada budžeta projektu, un organizēt un vadīt LTRK darbu atbilstoši tam; sagatavot un īstenot biedrības attīstības stratēģiju, kā arī uzdevumus, kas noteikti ar Biedru sapulces un Padomes lēmumiem, sasaukt Biedru sapulces, izvirzīt Revidentu apstiprināšanai LTRK Padomē, pārvaldīt biedrības mantu, slēgt saimnieciskos līgumus, kā arī nodrošināt tiesību aktiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un gada pārskata sagatavošanu.

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifi beidzot ir taisnīgāki un vienlīdzīgāki visām klientu kategorijām, informē LTRK pārstāvji.

Līdz ar šādas tarifa struktūras ieviešanu Latvijā izbeigta prakse, ka energoietilpīgie uzņēmēji, galvenokārt tautsaimniecībai tik nozīmīgie ražotāji, subsidē elektrības izmaksas mājsaimniecībām.

LTRK uzskata, ka tarifu attiecināšana uz klientu neatkarīgi no tā, vai klients ir juridiska persona vai fiziska persona, ir pamatota un stiprina uzņēmumu konkurētspēju, kas ir visas sabiedrības interesēs. Ar šādu soli visas lēmumā iesaistītās puses demonstrējušas, ka ir iespējams pavirzīties mazliet tuvāk saviem kaimiņiem igauņiem, kuri šādus lēmumus pieņēmuši savlaicīgāk.

"Savukārt fiksētās vai mainīgās struktūras jautājumā ar šo tarifu projektu esam pavirzījušies tuvāk Zviedrijas, Nīderlandes un citu valstu regulējumam ar precīzāku izmaksu attiecināšanu, demonstrējot pat progresīvāku pieeju nekā mūsu kaimiņi," norāda LTRK.

Pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis, juridiskais direktors Jānis Endziņš esot ļoti laba kandidatūra uz LTRK vadītāja amatu.

Tā intervijā Dienai norāda vēl pašreizējā LTRK vadītāja Žanete Jaunzeme-Grende. Viņa piebilst, ka padomei vienkārši ar J.Endziņu jāvienojas.

DB jau rakstīja, ka LTRK šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā valdes sasaukumā neturpināt.

Uz jautājumu, vai lēmums aiziet bijis pašas, vai kāds no LTRK padomes puses kritizējis, Ž.Jaunzeme-Grende atzīmē: «Ir runa par manu atbildību – par to, ka es atbildu par saviem vārdiem. Lai slēgtu jaunu vienošanos, ir vajadzīga ļoti liela ticība, ka es spēšu ar tādu pašu aizrautību un degsmi strādāt nākamos trīs gadus. Es esmu to pazaudējusi, jo nejūtu, ka es būtu atbalstīta.»

Lielākā daļa (65,2%) Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru pauž atbalstu eiro ieviešanai Latvijā, savukārt 27,3% iestājas par nacionālās valūtas saglabāšanu, liecina LTRK biedru aptauja. Lielākais eiro atbalsts ir vidējo un lielo uzņēmēju vidū.

Citu atbildes variantu izvēlējušies 7,5% aptaujāto, kas nereti skan kā frāze – vēl neesam aplēsuši, kas mums būtu izdevīgāk, prezentējot aptaujas rezultātus sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un valdes loceklis Andris Vanags.

«Lūkojoties uz mikrouzņēmumiem redzam, ka 45,5% respondentu atbalsta eiro ieviešanu no 2014. gada 1. janvāra, 19,7% eiro ieviestu, bet pēc 2014. gada, savukārt 27,3 iestājas par lata saglabāšanu,» skaidroja J. Endziņš. LTRK vadītājs arī norādīja, ka ļoti līdzīgas ir arī mazo uzņēmēju atbildes – 50% atbildējuši, ka eiro ieviešanu atbalsts no 2014. gada 1. janvāra, 19,7% aicina pagaidīt un eiro ieviest pēc 2014. gada, savukārt 22,4% vēlas saglabāt nacionālo valūtu un 7,9% ir vēl cits viedoklis.

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Š.g. 14.martā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome biedrības valdes priekšsēdētāja matam izvirzījusi vienu kandidatūru – līdzšinējo LTRK vadītāju Jāni Endziņu. Padomes balsojums būs zināms līdz šai trešdienai, 19.martam.

Saskaņā ar biedrības statūtiem, LTRK Valdes kompetencē ir vadīt un pārstāvēt biedrību, sagatavot LTRK gada budžeta projektu, un organizēt un vadīt LTRK darbu atbilstoši tam, sagatavot un īstenot biedrības attīstības stratēģiju, kā arī uzdevumus, kas noteikti ar Biedru sapulces un Padomes lēmumiem, sasaukt Biedru sapulces, izvirzīt Revidentu apstiprināšanai LTRK Padomē, pārvaldīt biedrības mantu, slēgt saimnieciskos līgumus, kā arī nodrošināt tiesību aktiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un gada pārskata sagatavošanu.

J.Endziņš dzimis 1974.gada 16.augustā, Rīgā. 1999.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomē apstiprinātas izmaiņas, līdzšinējo Padomes locekli, Nacionālās Stratēģijas padomes (NSP) priekšsēdētāju Normundu Štālu nomainot jaunievēlētajai NSP vadītājai, Lattelecom nodokļu ekspertei Elīnai Rītiņai.

«Par būtiskāko, izaicinājumiem bagātāko uzdevumu jaunajā amatā Tirdzniecības un rūpniecības kamerā uzskatu darbu pie priekšlikumu sniegšanas konkurētspējīgai nodokļu politikas izstrādei Latvijā,» norāda E.Rītiņa. Ne mazāk svarīgs uzdevums būšot uzņēmēju viedokļa veidošana un atzinumu izstrāde publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai.

Atbilstoši LTRK statūtiem Padomes sastāvā ievēl pārstāvjus no brīvā saraksta un pa vienam pārstāvim no katras LTRK Kompetenču padomes – tradicionāli šīs padomes vadītāju. Mainoties Kompetenču padomes vadībai, LTRK Padomes priekšsēdētājs par LTRK Padomes jauno locekli aicina kļūt Kompetences padomes jauno vadītāju.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme – Grende, beidzoties 3 gadu termiņam šajā amatā, paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs. «Tik ļoti tos melus pārdzīvoju, es nevaru to pieņemt,» Jaunzemes - Grendes kundzes teikto par valdības rīcību citēja laikraksts Diena. Kāpēc tā?

Vispirms jau laikam jāatzīmē Jaunzemes-Grendes kundzes paveiktais iepriekšējo 3 gadu laikā. Nevar noliegt, ka LTRK no mazināmas NVO ir kļuvusi par pamanītu un atpazīstamu organizāciju. Tā sakot, PR ir uzlabojies un tas noticis galvenokārt pateicoties enerģiskajai priekšstāvei. Tomēr, kā atzīst bijusī vadītāja, kopējais darbs nav vērtējams tikai ar plus zīmi. Zemāk dažas pārdomas.

Pirmkārt, vājākais ķēdes posms ir uzņēmēju – organizācijas biedru, atbalsta trūkums. LTRK ir organizācija, kuras misija ir apvienot visus Latvijā strādājošos uzņēmējus, bet tiem, kā zināms, ir dažādas intereses. Droši vien apsveicams ir fakts, ka kameras vadība ir sapratusi, ka nav iespējams brīvprātīgi – obligātā kārtā izmisīgi censties apvienot zem sava karoga pilnīgi visus uzņēmējus. Tomēr tiem, kas apliecinājuši gatavību kļūt par kameras biedriem, būtu skaidri jāpasaka, kāds tieši ieguvums tiem būs no dalības šajā organizācijā. Augsta līmeņa klientu serviss ir spēcīgs atbalsts biedru lojalitātes stiprināšana un jaunu piesaistīšanā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Šķīrējtiesas līdzšinējā padomes locekļa Jāņa Rozenberga vietā stājās zvērināts advokāts, Rīgas Juridiskās augstskolas un Latvijas Universitātes lektors Lauris Liepa.

L. Liepa apliecināja savu gatavību kopīgi ar pārējiem Šķīrējtiesas padomes locekļiem – zvērinātiem advokātiem Ziedoni Ūdri (padomes priekšsēdētāju) un Filipu Kļaviņu, turpināt LTRK izaugsmi, teikts LTRK paziņojumā medijiem.

LTRK Šķīrējtiesa darbojas kopš 1934. gada, un tajā tiek izskatīti gan starptautiskie, gan vietējie komercstrīdi. Patlaban LTRK ir vienīgā kompetentā institūcija Latvijā strīdu izšķiršanai, ja tiek piemērota Eiropas konvencija par starptautisko komercšķīrējtiesu. Tā ir pieejama LTRK biedriem un citiem uzņēmējiem, kas savos darījumus apliecinošajos dokumentos ir iekļāvuši LTRK Šķīrējitiesas atrunu.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā, informē LTRK.

Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa.

Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, tikai 3% norādot, ka jā. «Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras – trūkst jebkādas atbildības,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka normāla situācija būtu tad, ja, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms tiktu samazināti nevajadzīgie tēriņi, «kamēr turpināsim domāt nevis par to, kā dzīvot ar pieejamajiem līdzekļiem, nevis pāri tiem, izdomājot arvien jaunas prioritātes, reformas un vēlmes, tikmēr labklājību nesasniegsim un nevarēsim maksāt labas algas, pensijas utt.»