Jaunākais izdevums

Iestājoties siltākam laikam, mājsaimniecību un publisko vietu labiekārtošana ir darāmo darbu sarakstā. Rezultātā bruģēšanas nozarei šobrīd ir karstākā sezona, piedāvājot patērētājiem visdažādākās iespējas un risinājums.

Kā stāsta nozares eksperti, šobrīd uzmanība tiek pievērsta gan seguma izmēram, gan krāsām un funkcionalitātei. Kā vienmēr to ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vēlme mainīt vidi, to padarot nedaudz neparastāku, futūristiskāku.

Tumšo krāsu vai krāsu kombināciju ienākšana nozarē

Kā stāsta SIA "Betono Mozaika" pārdošanas nodaļas vadītājs Olafs Sima, bruģēšanas nozarē cilvēki meklē jaunus risinājums, vienlaikus domājot par praktiskumu un kvalitāti.

“Novērojam, ka pēdējā laikā cilvēki iegādājas tumšās seguma krāsas, elastīgāka ir palikusi arī izvēle formās – drosmīgie pērk ne tikai klasiskās, bet pavisam jaunas, inovatīvākas plāksnes. Krāsu ziņā sarkanais vairs nav tik populārs kā agrāk, taču nereti kā labāko risinājumu konkrētajai zonai iesakām, piemēram, daudzkrāsu jeb ColorMix risinājumus, kas apvieno vairākus krāsu pigmentus, radot piemērotu un estētisku vidi. Šādi risinājumi padara bruģa klājumu interesantāku, ļaujot apvienot tumšos un gaišos toņus,” stāsta O. Sima.

Kāpēc balts nekad nekļūs vecmodīgs?

Mūsdienu ilgtspējas kontekstā baltie bruģēšanas izstrādājumi būtu pareizā izvēle publiskās un sabiedriskās vietās. Tas skaidrojams ar to, ka baltie produkti atstaro lielāku dabiskā vai mākslīgā apgaismojuma daļu, zināmā mērā ietaupot izmaksas par apgaismojumu tumsā.

Arhitekte, ainavu arhitekte un Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Una Īle atklāj, ka vides veidošanā droši var izmantot gaišās krāsas, īpaši ņemot vērā Latvijas laikapstākļus.

Turpina U. Īle: ”Baltie toņi pilsētvidē kalpo krietni labāk nekā tumšie segumi, pat rudenī. Izvēloties balto un gaišo toņu klājumus, tos iespējams arī kombinēt ar citu krāsu izstrādājumiem, tādā veidā radot vizuāli pievilcīgus teritorijas labiekārtojumus. Pēdējos gados parādījusies izteikta tendence projektēt dažāda rakstura būvprojektus tumši pelēkos un melnos toņos. Un attiecīgi tumšajām fasādēm tiek veidoti āra telpas labiekārtojuma risinājumi, kas ietver arī tumši pelēkā un melnā betona bruģakmens formas.“

Vienlaikus arhitekte iedrošina projektētājus "spēlēties" ar baltiem toņiem, kuri savstarpēji tiek kombinēti ar tumši pelēki melniem toņiem, nelieliem akcentiem, līnijām vai kontrastiem - tas ir viens no veidiem, kā var iegūt racionāli izteiksmīgu, gaumīgu un viegli uzturamu betona bruģakmens segumu, kas vizuāli labi sader kopā ar ēkas kopskatu.

Gaišo toņu bruģis ir izdevīgs, jo pilsētvidē ir dažādi piesārņotāji, kas ir mazāk redzami uz šāda seguma, salīdzinot, piemēram, ar tumšām virsmām, norāda Lietuvas ainavu arhitektu savienības priekšsēdētājs, profesors Gintaras Stauskis.

G. Stauskis stāsta, ka īpaši vasarās siltums no saules uz lielām bruģētām platībām ir aktuāla problēma. Tumšo toņu virsmas uzkarst līdz temperatūrai, kas cilvēkam vairs nav patīkama un ērta. Un šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ietvēm, laukumiem un citām publiskām zonām vajadzētu klāt pēc iespējas gaišāku bruģakmens virsmu.

Piemēram, gaišais bruģakmens ir populārs Skandināvijā. Un līdzīgi kā interjerā, tieši lielās, baltās plāksnes rada skandināvisku, tīru un lakonisku tēlu, kā arī ir praktisks risinājums, jo ietaupa apgaismojuma izmaksas. Eksperti arī stāsta, ka gan Latvijā, gan Lietuvā jau ir un tiek īstenoti projekti, kuros izmantoti balti un gaiši klājumi.

Eko bruģis ar skatu nākotnē

Raugoties no ilgtspējas viedokļa, pēc Skandināvijas valstu prakses var secināt, ka gaišos betona bruģakmens segumus vai plāksnes var kombinēt ar eko bruģi.

Turpina U. Īle: “Privātajā sektorā pēdējos gados izteikti pieprasītas ir betona plāksnes, kas noteiktā retinātā struktūrā tiek izvietotas dārza zonā. Īpaši retināto plākšņu izmantošanas tendences tiek novērotas daudzstāvu dzīvojamos kvartālos, saglabājot ievērojami vairāk zaļo struktūru pagalmos. Iepriekš gan izvērtējot visas lietotāju noslodzes un funkcionālos aspektus konkrētajās zonās.”

Eko bruģis ir ļoti plaukstoša tendence ar skatu nākotnē. Ja ir jārada pasaule, kas plauks un spēs uzturēt mūsu mazbērnu bērniem draudzīgu un zaļu vidi pēc iespējas ilgāk, ir jādomā un jāievieš konkrēti bruģēšanas risinājumi. Izvēloties dabai draudzīgo klājumu, proti, eko bruģi, priekšrocības ir vairākas, tas nodrošina lietus ūdens drenāžu un ir piemērots transporta slodzei. Savukārt bruģakmens spraugas iespējams aizpildīt ar šķembām vai zāliena maisījumu.

Kāpēc asfalts tiek nomainīts?

Tāpat būtiska mūsdienu tendence ir asfalta aizstāšana ar bruģakmeņiem industriālos projektos. Kā stāsta eksperti, šodien bruģis ir pielāgots ikdienas intensīvām slodzēm. Atšķirībā no asfalta seguma, bruģis karstā laikā nekūst, nepieciešamības gadījumā to var ātri salabot, vienkārši nomainot nepiemērotos izstrādājumus pret jauniem. Tāpat šāds segums var būt rentabla alternatīva jaunās attīstības teritorijās.

Arhitekte U. Īle norāda, ka agrāk industriālām teritorijām asfaltbetona iesegums bija ierasta lieta, taču attīstoties bruģakmens nozarei, tendences pārņēma viena otru. “Esmu novērojusi, ka arvien vairāk asfaltbetona ieseguma apjoms tiek nomainīts pret betona bruģakmens ieseguma struktūru, tādējādi veidojot atšķirīgākas un daudzveidīgākas šāda rakstura teritorijas, kas ir draudzīgas gan videi, gan raugoties no uzturēšanas un tehniskā viedokļa. Bruģis ir viegli nomaināms, atjaunojams un remontējams iesegums,” pauž Īle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: husqvarna.com

Ne vienu reizi vien ir pieredzēts, ka ziema spēj mūs pārsteigt nesagatavotus, pārklājot Latviju ar tik biezu sniega segu, ka ir jāmeklē iespējas, kā pēc iespējas ātrāk un efektīvāk no tās atbrīvoties, attīrot piebraucamos ceļus un ietves. Tādā gadījumā talkā var nākt sniega pūtēji. Raksta turpinājumā noskaidro, kā no daudzveidīgā sortimenta izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko darbarīku!

Būtiski faktori, izvēloties sniega pūtēju

Sniega pūtējs pavisam noteikti var būt noderīgs palīgs kā mājsaimniecībā, tā arī uzņēmumā. Lai arī tā iegāde var būt salīdzinoši dārga, tomēr ir vērts atcerēties, ka tas ir būtisks ilgtermiņa ieguldījums, jo ziema Latvijā ir katru gadu. Tomēr, lai būtu iespējams pieņemt pareizo lēmumu attiecībā uz to, kādu sniega pūtēju iegādāties, iesakām ņemt vērā vairākus nozīmīgus faktorus:

Komentāri

Pievienot komentāru