Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

"SEB banka" noslēgusi līgumu ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" par "Balsts" subsīdijām daudzbērnu ģimenēm aizdevumiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, informē bankā.

Programma paredz, ka ģimenes, kurās ir vismaz trīs bērni vai ir divi bērni un ir iestājusies grūtniecība, varēs saņemt subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai līdz 12 000 eiro, un šī summa nebūs jāatmaksā. Atbalstam varēs pieteikties, līdzko Ministru kabinetā tiks apstiprināts programmas sākšanai nepieciešamais regulējums.

Subsīdijas apmēru noteiks ne tikai bērnu skaits ģimenē, bet arī, vai īpašums, ko ģimene plāno iegādāties vai būvēt, atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Subsīdijai varēs pieteikties, iesniedzot pieteikumu bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Programmas ietvaros subsīdiju varēs saņemt tikai vienu reizi, un tās maksimālais apmērs nevarēs pārsniegt 50% no mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summas.

Dāņu cūkkopjiem nebūtu jāsaņem Eiropas Savienības Latvijai paredzētās subsīdijas, jo tās jāmaksā, lai tiktu stiprinātas tautas nacionālās saknes, uzskata zemnieku saimniecības Zemitāni briežu dārza saimnieks Guntis Belēvičs.

Belēvičs akcentē, ka subsīdijas tiek maksātas, lai cilvēki dzīvotu un strādātu laukos.

«Francijā zemniekiem maksā lielas subsīdijas, lai katrā ciematā saglabātu vīna un siera ražošanu. Svarīga ir lokāli ražoto produktu esība un pieejamība vietējam patēriņam. Subsīdijas ir mazo ražotāju aizsardzības mehānisms pret lielajiem,» skaidro uzņēmējs.

Pēc viņa teiktā, Latvija bez lauku iedzīvotājiem nav iedomājama, jo tieši tur meklējamas tautas nacionālās saknes.

«Subsīdijas dāņu cūkkopim Latvijā nevajadzētu maksāt nevis tāpēc, ka viņš, iespējams, pārkāpj kādas vides prasības, bet gan tādēļ, ka pēc 10-15 gadiem dāņu bērnu koris Latvijas skolēnu dziesmu svētkos nedziedās,» klāsta Belēvičs.

Dīkstāves pabalsta minimālo slieksni cels no līdzšinējiem 330 eiro līdz 500 eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien apstiprināti grozījumi dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu noteikumos, pagarinot to darbības termiņu līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Vienlaikus valdība atbalstīja, ka no šā gada 1.janvāra tiek palielināts minimālais dīkstāves atbalsta apmērs līdz 500 eiro mēnesī visām mērķa grupām - gan uzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām, gan patentmaksātājiem.

Trešdien, 3. februārī Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiks izskatīti biedrības Zemnieku saeima (ZSA) un deputāta Edgara Putras kopīgi iesniegtie grozījumi likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli.

Iesniegtais priekšlikums paredz, ka līdz 2020. gadam (ieskaitot) ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu var samazināt attiecībā uz summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, informē Zemnieku saeima.

ZSA uzskata, ka grozījumu veikšana ir tikai likumsakarīga, jo Latvijas lauksaimnieki jau vairākus gadus saņem zemākos tiešmaksājumus visā ES, kas pazemina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju citu ES valstu lauksaimnieku vidū. Subsīdiju turpmāka neaplikšana ar nodokli UIN maksātājiem būtu reāls solis pretim Latvijas lauksaimniecības attīstības veicināšanai.

Lai gan Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis vairākus likumprojektus, kas paredz ierobežot arī Latvijā tik aktuālās subsīdijas enerģijas ražotājiem, zaļā enerģija joprojām būs Eiropas prioritāte, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Šobrīd vēlamies panākt to, ka zaļā enerģija Eiropā konkurē, balstoties uz tirgus principiem,» atklāj K.Kariņš, norādot, ka pašlaik Eiropa virzās prom no subsīdijām akmeņoglēm, dabasgāzei, naftas produktiem, kā arī atjaunojamajiem energoresursiem. «Nevar vieniem subsīdijas atņemt, bet otriem - atstāt. Tas kropļo tirgu. Turpmāk uzņēmējiem sava darbība būs jābalsta uz biznesa plānu, ņemot vērā konkurenci,» atzīmē EP deputāts.

Tajā pašā laikā K.Kariņš uzsver, ka EP pieņemtie lēmumi gan nenozīmē, ka zaļā enerģija vairs nebūs Eiropas prioritāte. «Zaļais virziens paliks nemainīgs, taču elektroenerģijas tirgū vairs nebūs vieta parazītiskai uzņēmējdarbībai,» pauž K.Kariņš, atgādinot, ka šobrīd EP tiek darīts viss iespējamais, lai tirgu atbrīvotu un panāktu lielāku konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem. «Jo vairāk ražotāju, jo asāka konkurence, kas spiedīs uz leju arī elektrības cenas. Iedzīvotāji un uzņēmēji šādā gadījumā būs tikai ieguvēji,» prognozē K.Kariņš.

Protestējot pret valdības plāniem samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, Vācijā simtiem lauksaimnieku pirmdien ar traktoriem nobloķēja piekļuvi galvenajām ostām.

Lauksaimnieki novietoja aptuveni 100 traktorus uz stratēģiski svarīgiem ceļiem, kas ved uz Hamburgas ostas teritoriju, traucējot piekļuvi Vācijas lielākajai ostai un vienai no noslogotākajām Eiropas ostām starptautisko konteineru pārvadājumu jomā.

Ar traktoriem tika nobloķētas arī mazākās Vilhelmshāfenas un Brēmerhāfenas ostas. Brēmerhāfenas policija paziņoja, ka notiek sarunas ar lauksaimniekiem par piekļuvi ostas teritorijai.

Lauksaimnieki ar aptuveni 1500 traktoriem nobloķējuši satiksmi arī Hamburgā, paziņoja policija.

Lauksaimnieki Vācijā kopš decembra protestē pret kanclera Olafa Šolca plāniem atcelt subsīdijas lauksaimniecības nozarē. Protesti pamudināja valdību daļēji atteikties no plānotajiem samazinājumiem, solot atjaunot atlaidi transportlīdzekļu nodoklim un pakāpeniski atcelt dīzeļdegvielas subsīdijas vairāku gadu laikā, nevis uzreiz.

Latvijā būtu jāievieš progresīvais ienākumu nodoklis, šādu viedokli pauž cūkkopības nozares uzņēmuma SIA Gaižēni īpašnieks Alekss Rasmusens.

«Uzskatu, ka būtu jāievieš progresīvais nodoklis - kam ir vairāk, vairāk jāmaksā nodokļos. Tāda prakse ir daudz kur - kāpēc ne te,» norāda Rasmusens.

Tāpat viņš uzskata, ka tas ir mīts, ka Latvijā ir augsti nodokļi. «Principā Latvijā, skatoties no investoru puses, ir labvēlīga nodokļu politika, izņemot algas. Viens no augstākajiem nodokļiem tiek uzlikts algām. Bet, ja runā par dividendēm, uzņēmuma ienākumu nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, nevar teikt, ka nodokļi ir augsti,» atzina uzņēmējs.

Pēc Rasmusena domām, sociālais nodoklis Eiropas kontekstā ir ļoti augsts, tāpēc arī tik daudzi šmaucas, maksājot aploksnēs un tamlīdzīgi. «Mūsu politiķiem raksturīga lineāra griešana, neskatoties, kas strādā labi, kas - slikti,» uzskata uzņēmējs, norādot, ka viena no galvenajām problēmām ir tas, ka ļoti liela nauda iet garām valsts kasei.

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

ASV lidmašīnu ražotājs Boeing saņēmis vismaz 5,3 miljardus ASV dolāru kā negodīgu atbalstu no Vašingtonas, secinājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), ziņo BBC.

Subsīdijas iekļauj naudu pētniecībai un attīstībai no NASA kosmosa aģentūras.

Pagājušajā gadā PTO paziņoja, ka Boeing konkurents Airbus saņēmis nelikumīgu atbalstu no Eiropas valdībām.

«Ir pienācis laiks Boeing pārtraukt noliegt vai minimizēt masveida nelikumīgās subsīdijas, ko tas saņem,» komentējot PTO lēmumu, sacījis Airbus pārstāvis Rainers Ohlers.

Savukārt Boeing pārstāvis Mihaels Lutigs teicis: «Šis PTO lēmums sagrauj mītu, ka Eiropas valdībām nelikumīgi jāsubsidē Airbus, lai cīnītos pret ASV valdības palīdzību Boeing.»

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Ekonomikas ministrija (EM) nevēlas turpināt diskutēt par tiešās valsts budžeta subsīdijas atjaunošanu atsevišķiem biodegvielu ražošanas uzņēmumiem, norādot, ka, pēc ministrijas domām, tiešās subsīdijas nav ilgtermiņā risinājums nozares dzīvotspējai Latvijā.

Daudz mērķtiecīgāk būtu nozari atbalstīt ar biodegvielu patēriņu veicinošiem instrumentiem, norādīts ministrijas paziņojumā.

Saistībā ar biodegvielas izmantošanas iespējām Latvijā pētījumu ir veikusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektronikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Šajā pētījumā iezīmētais scenārijs paredz tiešās subsīdijas un valsts atbalstu biodegvielas nozarei visos biznesa posmos – gan izejvielu audzēšanā, gan biodegvielas ražošanas, tirdzniecības un arī patēriņa posmā, kam ministrija gan krasi nepiekrīt.

«Šāda tirgu un kopējo uzņēmējdarbības vidi kropļojoša situācija nav vērojama nevienā citā nozarē Latvijā un Ekonomikas ministrijas skatījumā nav arī skaidru argumentu, kāpēc šai nozare un atsevišķiem to pārstāvošajiem uzņēmumiem būtu jāparedz īpašs stāvoklis attiecībā pret citām nozarēm un uzņēmējiem,» norādīts EM paziņojumā.

Uzņēmējiem, kas veikuši Darba likumam neatbilstošas darbinieku darba samaksas izmaiņas, lēmuma pieņemšana par algu subsīdijas vai apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta piešķiršanu ir pagarināta līdz tam laikam, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Laika posmā no 22.novembra līdz 20.decembrim VID ir saņēmis 9172 pieteikumus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kā arī 21 849 pieteikumus algu subsīdiju izmaksai.

Vēl pirms tika saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums abām šīm atbalsta programmām, VID speciālisti izvērtēja iesniegumus, lai būtu gatavi sākt izmaksu nekavējoties.

Izvērtējot saņemtos subsīdiju pieteikumus tika konstatēts, ka uzņēmumi oktobrī ir norādījuši būtiski mazākas algas, nekā vidēji trīs iepriekšējos mēnešos.

Līdz ar to var veidoties situācija, ka darbiniekam vidējā bruto darba samaksa jūlijā, augustā un septembrī ir, piemēram, 1200 eiro, atbalsts algu subsīdijai ir 600 eiro, bet darba devēja ziņojumā par oktobri aprēķinātā bruto darba samaksa ir 100 eiro.

ASV pirmdien draudēja noteikt muitas nodevas līdz 11,2 miljardu ASV dolāru apmērā dažiem Eiropas Savienības (ES) produkcijas veidiem, atbildot uz subsīdijām, kuras saņēmis Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus».

ASV tirdzniecības pārstāvja birojs paziņoja, ka Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO) ir vairākkārt konstatējusi to, ka ES subsīdijas «Airbus» ir radījušas negatīvas sekas Savienotajām Valstīm.

«Prāvošanās šajā lietā ir notikusi 14 gadus, un ir pienācis laiks rīcībai,» sacīja ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers.

«Mūsu galīgais mērķis ir panākt vienošanos ar ES, lai izbeigtu visas PTO neatbilstošās subsīdijas lielajām civilajām lidmašīnām. Kad ES izbeigs šīs kaitīgās subsīdijas, papildu ASV nodevas, kas noteiktas, atbildot uz tām, varēs tikt atceltas.»

Paziņojumā piebilsts, ka galīgais muitas nodevu apjoms būs atkarīgs no arbitrāžas PTO, kuras rezultāti gaidāmi šovasar.

Apgrozāmo līdzekļu subsīdijas varētu piešķirt uzņēmumiem ar apgrozījuma kritumu pirms Covid-19 krīzes, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) valdībā iesniegtie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Patlaban spēkā esošais regulējums paredz izsniegt vienreizēju grantu visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020.gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī kopā.

Tomēr EM rosina būtiski paplašināt atbalsta saņēmēju loku, noteikumos paredzot, ka apgrozāmo līdzekļu subsīdijas varētu saņemt arī uzņēmumi, kuriem šā gada novembrī vai decembrī ir apgrozījuma kritums vismaz par 30%, salīdzinot ar apgrozījumu 2019.gada attiecīgajā mēnesī.

Par minētajam izmaiņām noteikumos otrdien lems valdība. Pozitīva lēmuma gadījumā atbalsta mehānisms būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un pēc saskaņošanas Valsts ieņēmumu dienests sāks komersantiem izmaksāt apgrozāmo līdzekļu subsīdijas.

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās atjaunot algu subsīdijas atbalstu daļēja atalgojuma kompensēšanai, ja jauna Covid-19 uzliesmojuma gadījumā tiktu ieviesti ierobežojumi, informē ministrijā.

Atbalsts būtu paredzēts darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem vai individuālajiem komersantiem, kā arī tiktu atjaunots granta atbalsts apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

Primārais mērķis būs sniegt atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, kuru finansiālo stabilitāti un spējas izpildīt savas saistības apdraud Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumi, kā rezultātā tiks liegta vai ierobežota to saimnieciskā darbība.

EM ieskatā, ņemot vērā arī pašreizējo ģeopolitisko situāciju un ekonomikas attīstības tendences, ir nepieciešams savlaicīgi paredzēt skaidru rīcību no valsts puses epidemioloģisko ierobežojumu iestāšanās rezultātā.

Igaunijas mežsaimniecības un enerģētikas grupa Graanul Invest ir atteikusies no plāniem par Langerlo elektrostacijas Beļģijā attīstību un atstājusi šo projektu, trešdien vēstīja laikraksts Eesti Ekspress.

Kompānija pērn iegādājās elektrostaciju, kas atrodas Flandrijas reģionā, Langerlo ciematā. Spēkstacijas jauda ir 656 megavati, no kuriem 86 megavati tiek iegūti ar gāzi, bet 470 megavati - ar oglēm. Graanul Invest plānoja investēt 250 miljonus eiro, lai stacijā pārietu uz enerģijas ražošanu no koksnes granulām, kas ražotas grupas rūpnīcās Baltijas valstīs.

Bija paredzēts, ka projektam no Flandrijas reģiona nākamo desmit gadu laikā tiks piešķirtas subsīdijas 2,2 miljardu eiro apmērā. Projekts paredzēja, ka pārejai jānotiek līdz 2018.gada rudenim.

Tomēr Beļģijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kompānija lūdza pagarināt šo termiņu, bet reģiona enerģētikas regulators tādu lūgumu noraidīja, tādēļ projekts zaudēja plānotās subsīdijas un līdz ar to arī ekonomisko pamatojumu un spēju konkurēt ar kodolstacijām.

Biodegvielas ražotāji vēlas arī turpmāk saņemt subsīdijas, Ekonomikas ministrija vēl domā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tas izriet no Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes sēdē spriestā. Šo padomi vada ekonomikas ministrs Artis Kampars, kas savā prezentācijā uzsvēra, ka biodegvielas patēriņš valstī ir jākāpina un tas izdarāms trijos veidos: palielinot obligāto bioetanola piejaukumu benzīnam no 5 uz 10%, biodīzeļdegvielas piejaukumu no 5 uz 7% un ieviešot biodīzeļa piejaukumu arī ziemas dīzeļdegvielai. Savukārt no 2016. gada ikvienā degvielas uzpildes stacijā jārada iespēja uzpildīt automašīnās vismaz 50% biodegvielu, turklāt jāveicina tas, lai lauksaimnieki vairāk izmantotu biodegvielu un uz videi draudzīgo degvielu pārietu arī pašvaldību transports. Tādā veidā Ekonomikas ministrija cer, ka ar biodegvielas gala patēriņa veicināšanu varētu pietikt un nevajadzēs turpināt tiešās subsīdijas biodegvielas ražotājiem, lai tie ar savām lieljaudas ražotnēm varētu «noturēties virs ūdens». No 2006. līdz 2010. gadam biodegvielas ražotāji no valsts budžeta saņēma teju 67,3 milj. Ls subsīdijās, lai arī krīzes dēļ šie maksājumi novēlojās un radīja daudziem ražotājiem problēmas ar bankām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2020.gada 1.decembra līdz ceturtdienai, 21.janvārim, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 24 044 498 eiro apmērā, informē VID pārstāvji.

Tostarp pēdējās dienas laikā izmaksāto dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju apmērs pieaudzis par 1 137 444 eiro. Pēc 11 841 uzņēmuma iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 16 226 696 eiro apmērā un algu subsīdijas kopumā 5 288 825 eiro apmērā.

Beitāns: Veids, kā uzzinājām par atbalsta iespējām, līdzinājās detektīvam 

"Atbalsta instrumenti tika piešķirti krietni par vēlu un par maz! Valsts diemžēl...

Galerijā zemāk apkopotas izplatītākās dīkstāves vai subsīdijas atbalsta saņēmēju profesijas un vidējais izmaksātā atbalsta apmērs (avots: VID).

Savukārt pēc 7610 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 2 023 905 eiro apmērā, bet 1796 patentmaksātājiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 505 072 eiro apmērā.

Tāpat izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - tos saņēmuši 819 uzņēmumi kopumā 5 503 309 eiro apmērā.

Vairāki Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi joprojām nav saņēmuši algu subsīdijas un grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šobrīd notiek intensīvs darbs un lielākā daļa uzņēmēju atbalstu saņems janvāra mēneša laikā.

Fragments no raksta

DB rīcībā esošā informācija liecina, ka atbalstu daļēji vai pilnībā vēl nav saņēmuši vairāki viesmīlības un tūrisma nozares uzņēmumi, tirgotāji, sporta klubi, kā arī citu nozaru pārstāvji. Arī ģimenes restorāna Hercogs namatēvs Andris Rūmītis atzīmē: daļa atbalsta joprojām nav izmaksāta. “Decembra beigās mūsu darbinieki saņēma algu subsīdijas par novembri, taču grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai joprojām gaidām. Šobrīd mums nav nekādas informācijas, kad šo naudu saņemsim, tāpēc neskaidrība ir liela. Manuprāt, valstij šādas situācijas būtu jārisina operatīvāk, mēs nevaram gaidīt mēnešiem ilgi – pabalstus vajadzētu izmaksāt divu nedēļu, maksimums – mēneša laikā. Papildu sarežģījumus radījusi arī situācija, ka algas sākotnēji izmaksājām no savas kabatas, jo ne visiem darbiniekiem ir skaidrs, ka kontā ienākušie līdzekļi no VID nav nekāds papildu pabalsts, bet gan algu subsīdija, ko uzņēmums viņiem jau izmaksāja avansā. Šobrīd jāveic nākamais algu maksājums, bet no VID nav nekādas informācijas, cik lielas summas katram darbiniekam ir izmaksātas, tāpēc man jāiet katram klāt un jāprasa, cik viņš ir saņēmis, lai varu aprēķināt nākamo algu. Tas nav normāli,” domā A. Rūmītis.

Lietuvas jaunā valdība trešdien vienojusies, ka darba devējiem, kuri saglabā darba vietas Covid-19 pandēmijas diktētās dīkstāves laikā, no nākamā gada sākuma tiks kompensēta darbinieku alga 100% apmērā, bet maksimālais subsīdiju apmērs nevarēs pārsniegt divas minimālās mēnešalgas.

Līdz šim darba devējiem, kas paziņojuši par dīkstāvi un tās laikā saglabā darba vietas, valsts maksāja subsīdijas 70% apmērā no algas, bet ne vairāk par pusotru minimālo mēnešalgu - 910,50 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 656 eiro "uz rokas". Tāds pabalsts tika maksāts tad, ja darba devējs pats maksāja 30% algas, citos gadījumos šī attiecība bija 90% un 10%, bet maksimālais subsīdijas apmērs līdzinājās vienai minimālajai mēnešalgai - 607 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 437 eiro "uz rokas".

Kā norādījusi sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministre Monika Navickiene, jaunais lēmums nozīmēs lielāku atspaidu gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem, kuriem nenāksies pamest darba tirgu, turklāt mazinās vajadzību pēc slimības pabalstiem.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.