Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Lai gan pēdējo divu gadu laikā bija sarukusi mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, šobrīd šis apdrošināšanas veids sāk atgūt iedzīvotāju interesi.

Ja 2022.gadā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 63,6 miljonus eiro, tad 2023.gadā tikai 39,5 miljonus eiro un pagājušajā gadā 43 miljonus eiro, kas ir samazinājums par aptuveni trešdaļu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Tomēr jau pērn ir bijis 9% parakstīto prēmiju pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šī gada pirmajā ceturksnī fiksēts vēl straujāka izaugsme - par 21%.

Neskatoties uz prēmiju kritumu, izmaksāto atlīdzību apjoms arī iepriekšējos gados turpināja kāpt. 2022.gadā iedzīvotājiem atlīdzībās tika izmaksāti 27,7 miljoni, 2023.gadā  29,5 miljoni eiro jeb par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet 2024.gadā  32,4 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 9,8%, salīdzinot ar 2023.gadu.

Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, kuru pirmdien Rīgas apgabaltiesa atzina par vainīgu VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa kukuļošanas lietā, piespriežot viņam naudassodu, plāno spriedumu pārsūdzēt, paziņoja zvērinātais advokāts Deniss Časovskihs.

"Jāuzsver, ka pirmdienas spriedums vēl nav stājies spēkā, tāpēc no juridiskā viedokļa Oļegam Osinovskim no šodienas nekas nav mainījies," skaidroja Časovskihs, piebilstot, ka detalizētākus komentārus nevar sniegt, kamēr aizstāvība nav iepazinusies ar tiesas argumentāciju.

Magoni un Osinovski atzīst par vainīgiem kukuļošanas lietā un piespriež naudas un cietumsodus

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušo valdes...

Biroja "Ellex Raidla" zvērinātais advokāts norādīja, ka apsūdzības raksts gadu gaitā ir grozīts sešas reizes, un vispirms ir jāsaprot, uz kuru tieši apsūdzības versiju tiesa ir balstījusi savu secinājumu. "Piemēram, pēc pēdējā mums zināmā grozījuma Latvijas tiesa šo lietu vispār nevarēja un nedrīkstēja izskatīt," piebilda Časovskihs.

"Svarīgākais ir tas, ka šis cilvēks nav vainīgs, tāpēc mēs noteikti pārsūdzēsim šo spriedumu," uzsvēra Osinovska advokāts.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, Magoni un Osinovski atzina par vainīgiem kukuļdošanas krimināllietā, Magonim piespriežot divarpus gadu cietumsodu, bet Osinovskim - 151 700 eiro naudas sodu.

Tiesa Magonim noteica arī daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot "Mercedes Benz" auto, vairāk nekā 800 000 eiro un trīs rokas pulksteņus. Savukārt Osinovskim tiesa kā papildsodu noteica aizliegumu piedalīties valsts un pašvaldību un to uzņēmumu rīkotajos publiskajos iepirkumos jebkādā statusā uz trim gadiem.

Tiesa nolēma konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā arī pašu kukuli - 499 500 eiro.

Apsūdzība liecina, ka Magonis 2015. gada vasarā saņēma kukuli, lai iegādātos četras dīzeļa lokomotīves "LDz" meitasuzņēmumam "LDz ritošā sastāva serviss" no Osinovskim piederošās kompānijas "Skinest Rail".

Pilns apelācijas instances tiesas spriedums ar izvērstu motīvu daļu vēl tiks gatavots, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Pensiju sistēmas efektivitāte ir bijis viens no karstākajiem sarunu tematiem, diskutējot par nākamā gada valsts budžetu. Ko varam uzlabot Latvijas pensiju sistēmā?

Elastīgāka pensijas izmaksa

Kas notiek ar mūsu pensijas otrā līmeņa uzkrājumu pensionējoties? Šobrīd iedzīvotājiem ir divas iespējas. Pirmā – pievienot savu personalizēto 2. līmeņa uzkrājumu pensiju 1. līmenim ar cerību, ka valsts ekonomika būs pietiekami spēcīga, lai pensijas izmaksas turpinātu līdz mūža galam. Otrais variants – izmantot Mūža pensijas apdrošināšanas polisi, kas paredz arī mantošanas iespēju. Abos variantos, dodoties pensijā, tiek fiksēts noteikts dzīves laikā uzkrātais naudas apjoms, bet kapitāla pieaugums pēc šī fakta nav iespējams. Pievienojot pensiju pirmajam līmenim, atliek cerēt uz vecuma pensijas indeksācijas procesiem, bet Mūža pensijas apdrošināšanas variantā labākajā gadījumā tiek iecenots neliels fiksēts procentu ienākums.

Šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

«Ir neizbēgami, ka pavisam drīz nāksies celt pensionēšanās vecumu no 70 gadiem. Šo jautājumu gadiem neviens nerisina un negrib risināt, jo vieglu un ātru zāļu tam nav, bet politikā domāšana ir tikai uz četriem gadiem,» pēc Latvijas demogrāfijas datu publiskošanas sociālajā tīklā X paziņoja Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta Andris Kulbergs. Pēc būtības jaunākie Latvijas demogrāfijas dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nav nekas jauns un pārsteidzošs. Tas, par ko šobrīd runā deputāts un pirmsākumā paziņoja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, ir fakts, ka šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.

Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvalde "Eurostat" prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, no 2022. līdz 2070.gadam sarūkot par trešdaļu jeb līdz 1,3 miljoniem, liecina informācija, kas atrodama Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas situāciju valstī.

Galvenokārt demogrāfisko situāciju raksturo dzimstības samazināšanās un mūža ilguma palielināšanās. Ziņojumā secināts, ka pašlaik Latvijas demogrāfiskajai situācijai raksturīgs negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Tāpat novērojama vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs kopš 1991.gada - 2021.gadā tas sasniedza augstāko negatīvo rādītāju.

Savukārt migrācijas saldo jeb starpība starp iebraukušo (imigrējošo) un izbraukušo (emigrējošo) iedzīvotāju skaitu ir negatīva jau kopš 1989.gada. Pirms diviem gadiem gan fiksēts pozitīvs migrācijas saldo, ko galvenokārt ietekmēja iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaits.

Tehnoloģiju attīstība un digitālie risinājumi ir būtiski mainījuši mūsu ikdienu – tagad daudz ko varam paveikt attālināti, bez nepieciešamības doties ārpus dzīvesvietas. Tas attiecas arī uz iepirkšanos sev ērtā laikā un vietā. Internetaptieka ir ērts un parocīgs veids, kā rūpēties par savu veselību un labsajūtu, neizejot no mājām. Apotheka saviem klientiem nodrošina iespēju pasūtīt uztura bagātinātājus, higiēnas un skaistumkopšanas preces, medicīnas ierīces un arī medikamentus, tādējādi ietaupot laiku un izvairoties no stāvēšanas rindās. Kādas vēl priekšrocības sniedz iepirkšanās internetaptiekā?

Kāpēc izvēlēties Apotheka internetaptieku?

Apotheka internetaptieka nodrošina iespēju iegādāties tūkstošiem preču un produktu ikviena veselības veicināšanai. Dažas no būtiskākajām priekšrocībām, ko piedāvā interneta aptieka:

• daudzveidīgs piedāvājums – e-aptiekā pieejami vairāki tūkstoši dažādu preču, sākot ar uztura bagātinātājiem līdz skaistumkopšanas produktiem un pat precēm mājdzīvniekiem;

• iespēja saņemt farmaceita konsultāciju un profesionālus ieteikumus saistībā ar kāda konkrēta produkta iegādi vai veselības stiprināšanu. Tas rada drošības sajūtu un palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus, īpaši situācijās, kad jāizdara izvēle starp vairākiem līdzīgiem preparātiem;

Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.

Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovsku atzina par vainīgiem kukuļdošanas krimināllietā, Magonim piespriežot divarpus gadu cietumsodu, bet Osinovskim - 151 700 eiro naudas sodu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā, atcēla Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 21. janvāra attaisnojošo spriedumu. Apelācijas tiesa atzina, ka prokurora apelācijas instances tiesā uzturētā apsūdzība ir pamatota un ka Magoņa no Osinovska pieņemtā nauda ir bijusi kukulis.

Apelācijas instances tiesa lēma Magonim un Osinovskim piespriest ar brīvības atņemšanu saistītos sodus - Magonim trīs gadu, bet Osinovskim - divu gadu un desmit mēnešu cietumsodu, tomēr tiesa lēmumu mīkstināja, jo atzina, ka kriminālprocesā nav tikušas ievērotas Magoņa un Osinovska tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Aizstāves darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa uz nenoteiktu laiku atlikusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kukuļdošanas krimināllietas izskatīšanu, aģentūru LETA informēja tiesā.

Nākamajā tiesas sēdē plānots turpināt uzklausīt aizstāvības replikas.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kukuļdošanas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 3.aprīlī plkst.10, informēja tiesā.

Tiesas sēdē plānots turpināt uzklausīt aizstāvības replikas.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra.

Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments ieceri tomēr apstiprināja. Valstij ir vajadzīgi līdzekļi šā brīža pensiju izmaksām, tāpēc valdība lēma izmantot daļu no nākotnes uzkrājumiem, lai segtu šodienas vajadzības.

Gados jaunākiem pensijas krājējiem tas nozīmē, ka šobrīd vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai pensijas uzkrājumi atrastos vecumam piemērotākajā plānā un attiecīgi garantētu pēc iespējas lielākas ienesīguma iespējas, kā arī jācenšas uzkrāt un ieguldīt pašiem.

Pensiju pārvaldnieku pretreakciju valdības iecerei samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, politiķi uzreiz nodēvēja par savu interešu lobēšanu, jo sarukšot pensiju pārvaldnieku peļņa. Ņemot vēra to, ka atlīdzība pārvaldniekiem tiek maksāta no kopējiem aktīviem, bet izmaiņas ietekmes tikai jaunas iemaksas nākamo 4 gadu laikā, tad pensiju pārvaldnieku peļņa tiek ietekmēta nebūtiski, taču cilvēku, kuri krāj savai nākotnes pensijai, uzkrājuma apmēru ietekmēs gan. Iemaksu samazinājums katram krājējam turpmāko četru gadu laikā būs 17% liels (līdz 2025.gada no bruto algas tie bija 6% un no 2025.gada līdz 2028.gadam 5%) . Protams, šī nauda netiek pavisam atņemta - tā tiks pārvirzīta pensiju 1. līmenī, no kura pensijas tiek izmaksātas šodienas pensionāriem. Tomēr ņemot vērā negatīvo demogrāfijas līkni, nākotnē samazināsies strādājošo skaits, kuru nomaksātie nodokļi uztur sociālo budžetu, tāpēc pieaugs katra cilvēka paša sarūpēto uzkrājumu nozīme. Pretējā gadījumā, pensijas vecumā varēsim pretendēt tikai uz niecīgu daļu no ierastajiem ienākumiem.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Lai ierobežotu nikotīnu saturošu produktu lietošanu, piemērotāk būtu celt akcīzes nodokli beztabakas izstrādājumiem – jau tagad ir skaidrs, ka šā gada sākumā ieviestais tabakas aizstājējproduktu aizliegums veicina nelegālo apriti, nevis mazina lietošanu.

Aromātu ierobežojumu atcelšana mazinātu šobrīd plaukstošo nelegāli iegādātu tabakas izstrādājumu lietošanu un to pasūtīšanu tiešsaistē no ārvalstu tirgotājiem. Tāpat nav noslēpums, ka daudzi lietotāji apdraud savu veselību, paši veidojot aromatizētus šķidrumu maisījumus, lai gan nevienam, arī pašiem lietotājiem, nav zināms to precīzs sastāvs.

Sperot soli atpakaļ un atkal atļaujot šķidrumus ar dažādiem aromātiem, tai pašā laikā varētu mazināt piedāvājumu, aprobežojoties ar 10-15 aromātiem, kā arī rūpēties par mazāk pievilcīgu iepakojumu. Kā liecina vairāki jauni pētījumi un aptaujas, ierobežojumi praktiski neietekmē lietošanu, bet negatīvi ietekmē gan nozares situāciju, gan ieņēmumus valsts budžetā.Jāsaglabā nozare un legālais tirgusSvarīgāk ir saglabāt nozari un legālo tirgu, kas nozīmētu arī vismaz 16 miljonu ienākumu atgriešanu atpakaļ valsts budžetam.

Igaunijas vadošais suši restorānu tīkls “MySushi”, kas ir daļa no Apollo Group, tuvāko gadu laikā plāno atvērt aptuveni 15 jaunas lokācijas visā Latvijā, tīkla paplašināšanā investējot vairāk nekā divus miljonus eiro.

Pirmās lokācijas atvēršana ir plānota jau šī gada jūnijā iepirkšanās un izklaides centrā “AKROPOLE Rīga”, bet jau jūlijā paredzēts atvērt restorānu tirdzniecības centrā “Origo”.

Uzņēmums “MySushi” ir dibināts 2012. gadā Tallinā, un ir kļuvis par Igaunijas lielāko suši restorānu ķēdi ar 23 restorāniem visā valstī.

Pašlaik “MySushi” Latvijā ir pieejams tirdzniecības centrā “Riga Plaza”, taču pēc veiksmīgas darbības Igaunijā un pirmās lokācijas atvēršanas Rīgā, tuvāko mēnešu laikā uzņēmums plāno atvērt vairākas jaunas lokācijas.

"Latvijas tirgus mums šķiet daudzsološs – redzam augošu interesi par ātri pieejamiem un kvalitatīviem suši. Mūsu koncepts ļauj apvienot ērtu pasūtīšanu, plašu izvēli un pievilcīgu cenu. Mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā atvērt līdz pat 15 jaunām lokācijām Rīgā un visā Latvijā," stāsta “MySushi” izpilddirektore Kristi Saluste.

89 gadu vecumā mūžībā devies latviešu kinorežisors un scenārists Jānis Streičs, aģentūrai LETA apstiprināja Nacionālajā kino centrā (NKC).

Tīmekļvietnē "enciklopedija.lv" klāstīts, ka Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Latgalē, bērnību viņš pavadīja Kurzemē, Sabiles tuvumā, taču 1941. gada janvārī ģimene atgriezās Preiļu pagastā.

Pēc Rēzeknes pedagoģiskās skolas un trīs gadu karadienesta Voroņežas apgabalā viņš iestājās Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļā, kuru absolvēja 1963. gadā. Kopš tā paša gada Rīgas kinostudija kļuva par viņa pastāvīgo darba vietu, kur strādāja līdz 1991. gadam.

Streiča mūža darbs ir vairāk nekā 20 spēlfilmas, gandrīz pusē no tām viņš bija scenārija autors. 1981. gada spēlfilma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Par filmu "Cilvēka bērns" Streičs saņēma galveno balvu Sanremo Starptautiskajā autorfilmu festivālā un Vatikāna prēmiju "Beato Angelico Eiropai". Viņš bija pirmais no Latvijas, kam piešķirts šāds pagodinājums. Viņš trīs reizes saņēma balvu "Lielais Kristaps" par labāko gada filmu, kā arī saņēma šo balvu par mūža ieguldījumu.

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība? Kā vadītāja vienam no lielākajiem un straujāk augošajiem pašmāju mazumtirdzniecības uzņēmumiem, varu teikt – jā un nē!

Protams, pēdējā laika norises, legālas tirdzniecības ierobežojumi, nepārdomāti lēmumi, kas prasa lielas investīcijas, inflācijas izaicinājumi, demogrāfiskā situācija un kopējās ekonomikas tendences nosaka to, ka pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu tirgum reģionos ir daudz izaicinājumu. To pārvarēt vienatnē, izmantojot ierasto saimniekošanas praksi, ir grūti, tomēr nevaru piekrist viedoklim, ka situācija ir tik drūma un visi lauku uzņēmumi tuvojas bankrotam. ELVI Latvijas tirgū strādā vairāk nekā 25 gadus, mēs vistiešāk redzam reālo situāciju dažādos novados, varu droši apgalvot - šis ir iespēju laiks. Uzņēmumi var atrast veidu, kā kļūt efektīvāki, strādāt labāk un būt absolūti konkurētspējīgi, ja vien nebaidās mainīties. To varu apgalvot, analizējot gan ELVI zīmola veikalu datus, gan mūsu loģistikas uzņēmuma rezultātus, gan informāciju no korporatīvajiem klientiem, kas uzsākuši vienoto preču pasūtīšanu no mūsu centrālās noliktavas. Kas ir panākumu atslēga? Optimizācija, spēja bezkaislīgi analizēt datus un drosme attīstīties. Pircējam ir svarīga cena un sortiments, uzņēmumam – naudas aprites ātrums. Kā šo risināt, ja nākas strādāt reģionā ar ierobežotām iespējām? Man ir atbildes.

Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām, tāpēc rodas pamatots jautājums – kādas šobrīd ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka atbildība par šo atbilstību nav vienas puses rokās: students ir atbildīgs par savas dzīves un karjeras virziena izvēli, augstskolai jānodrošina mūsdienīgs un uz prasmēm orientēts saturs, bet darba devējiem - aktīvi jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai kopīgi veidotu programmas, kas atbilst reālajām nozares vajadzībām. Tikai šāds sadarbības modelis var nodrošināt, ka augstākā izglītība patiešām sagatavo studentus ilgtspējīgai un veiksmīgai karjerai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka ir prasmes un zināšanas, kas katrā nozarē ir atšķirīgas, taču ir arī pamata kompetences, kas sekmēs karjeras izaugsmi, neatkarīgi no izvēlētās nozares. Un tehnoloģiju prasmes nav starp TOP 3 - Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Future of Jobs Report 2025” par vajadzīgākajām prasmēm tuvāko piecu gadu laikā nosauc analītisko domāšanu, spēju pielāgoties un līderību.

Rīgā šodien plkst.11.30 notiks Eiropas Dizaina balvas jeb "DesignEuropa Awards" pasniegšanas ceremonija, informē pasākuma rīkotāju pārstāvis Jānis Basevičs.

ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) maijā paziņoja Eiropas Dizaina balvas piektā konkursa finālistus, kā arī balvas par mūža ieguldījumu ieguvēju. Šogad Eiropas Dizaina balvu konkursā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - vairāk nekā 800 pieteikumu un nomināciju divās konkursa kategorijās - Uzņēmēju un mazo uzņēmumu balva un Rūpnieciskā dizaina balva.

Seši konkursa finālisti ir no dažādām Eiropas valstīm - Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Rumānijas un Zviedrijas - un aptver plašu nozaru klāstu, tostarp veselības aprūpi, audioierīces, sadzīves tehniku, enerģijas uzglabāšanu, mājokļus un arhitektūru. Dizainus piedāvā tādi zīmoli, kā, piemēram, "Bang & Olufsen", "Linet" un "Meze Audio", "Arsenit", "MyGrid" un "Transparent".

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia ievieš jaunu digitālo risinājumu KASKO un OCTA polišu īpašniekiem Latvijā un Igaunijā – turpmāk diennakts palīdzību uz ceļa varēs pieteikt arī mobilajā aplikācijā, kur pieteikumu tiek solīts apstiprināt divu minūšu laikā un klientam būs iespēja reālajā laikā sekot līdzi palīdzības auto atrašanās vietai.

“Katru mēnesi aptuveni 200 Balcia klienti Latvijā un Igaunijā vēršas pie mums pēc palīdzības, jo ar automobili uz ceļa atgadījies kas negaidīts. Visbiežāk tās ir dažādas tehniskas kļūmes, problēmas ar akumulatoru vai riepām. Līdz šim, lai izsauktu palīdzību, klientam bija jāzvana, jāskaidro situācija un jāgaida palīdzība, nezinot, pēc cik ilga laika tā ieradīsies. Piedzīvot problēmas ar auto ir gana satraucoši, tāpēc esam padarījuši palīdzības izsaukšanu tikpat ērtu kā picas pasūtīšanu. Tagad mūsu klienti var ērti pieteikt palīdzību Balcia mobilajā aplikācijā tikai ar dažiem klikšķiem un sekot līdzi, cik tālu atrodas palīdzības auto, kas dodas viņam palīgā,” skaidro Balcia Apdrošināšanas atlīdzību un inovāciju vadītāja Jolanta Lapa.

Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča pēc Saeimas ārpolitikas debatēm nolēmusi neklātienē iesaistīties polemikā ar "Progresīvo" deputātu, partijas līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu, kura sacītajā par Izraēlas un "Hamās" konfliktu viņa saskata problemātiskus aspektus.

Saeimas ārpolitikas debatēs Šuvajevs uzsvēra, ka pēc "Hamās" teroristu mežonīgajiem uzbrukumiem 2023.gada 7.oktobrī palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Saeimas ārpolitikas debatēs vērsa uzmanību, ka konflikta laikā nogalināti 50 000 palestīniešu un vēl 120 000 miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Viņa skatījumā, starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.

"Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielieto Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedz mērķi, kāpēc "Hamās" teroristiskais grupējums netika iznīcināts, vai postaža, kurā atgriežas ap 2 miljoniem Gazas joslā pārvietoto personu pārtrauks radikalizāciju un "Hamās" rindu atjaunošanos," sacīja Šuvajevs.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” saviem klientiem ieviesis jaunu pakalpojumu – rēķinu apdrošināšana.

Rēķinu apdrošināšanas pakalpojums nodrošinās, ka darba uzteikuma vai ilgstošas slimības gadījumā klients var saņemt atlīdzību par abonētajiem mobilo sakaru pakalpojumiem. Proti, klients varēs turpināt izmantot mobilo sakaru pakalpojumus, neskatoties uz to, ka ikmēneša ieņēmumi ir samazinājušies un var būt grūtības veikt dažādus maksājumus, t.sk. maksājumus par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Šāda pakalpojuma nepieciešamību apliecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā noskaidrots, ka 34 % jeb katrs trešais iedzīvotājs kaut reizi mūžā ir ticis atlaists no darba. Trešdaļai no tiem, kuri kaut reizi savā mūžā palikuši bez darba, bija nepieciešams vairāk nekā pusgads, lai atrastu jaunu darbu. Nonākot šādā neapskaužamā situācijā, katrs piektais jeb 20 % iedzīvotāju ir kavējuši arī regulāro ikmēneša rēķinu apmaksu.