Jaunākais izdevums

Būvniecība ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet izmaksu sadārdzinājuma dēļ Latvijā tiks būvēts mazāk, tādējādi būvmateriālu ražotājiem jārēķinās ar pieprasījuma samazināšanos un vēl lielāks akcents jāliek uz eksportu, kur jāspēj konkurēt ar ārvalstu ražotājiem, kuriem ir pieejami lētāki energoresursi nekā Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons. Viņš atzīst, ka pašlaik izmaksu pieaugums ražotājiem ir radījis situāciju, kad EBITDA (peļņa pirms procentu maksājumiem, peļņas nodokļa) tuvojas nullei un daudziem ražotājiem jau vairs nav apgrozāmo līdzekļu, par ko iegādāties izejvielas un finansēt ražošanu.

Kāda ir situācija nozarē?

Pēdējos gados gan Latvijā, gan Eiropā un visā pasaulē ir bijuši dažādi notikumi, kuri gan tieši, gan pastarpināti ir ietekmējuši būvmateriālu ražotājus Latvijā. Nosacītais mierīgās attīstības laiks beidzās līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos 2020. gada martā un valstu valdību, tostarp Latvijas, lēmumiem attiecībā par šīs slimības izplatīšanas ierobežošanas pasākumiem. Būtībā 2020. gada pirmais ceturksnis vēl bija sava veida 2019. gada turpinājums, un tad bija rekords ražošanā un arī ienākumos. Kopš 2020. gada marta būvmateriālu ražotājiem ir sākusies pavisam cita ēra.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Vispirms jau pašiem ražotājiem netika dota iespēja organizēt ražošanu atbilstoši situācijai, kāda tobrīd bija. Darbinieku saslimšanas ar Covid-19 dēļ uz darbu nākt nedrīkstēja nākt ne tikai pats saslimušais, bet arī viņa kolēģi, kuri tika reģistrēti kā slimnieka kontaktpersonas. Tas izjauca darba režīmu. Līdztekus tam Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē tika pārrautas izejvielu piegāžu ķēdes vai arī būtiski saruka to ātrums. Savā ziņā ļoti daudz no iepriekš ierastajām piegāžu sistēmām vienkārši nestrādāja.

Tādēļ 2020. gadā būvmateriālu ražotāju neto apgrozījums sasniedza tikai 670 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gadā iespētajiem 695 milj. eiro bija par 25 milj. eiro mazāks. Šo pašu tendenci rādīja arī eksporta ienākumi, kas 2020. gadā bija 480 milj. eiro apmērā, bet 2019. gadā bija 482 milj. eiro. Tāpat nodarbināto skaits būvmateriālu ražošanā no 6000 2019. gadā bija sarucis līdz 5804 2020. gadā.2021. gadā Latvijas un arī citu valstu valdības secināja, ka ir pieejamas vakcīnas pret Covid-19, un vienlaikus bija vēlme straujāk veicināt ekonomikas atjaunošanos pēc pandēmijas izraisītās krīzes.

Proti, pat tajās valstīs, kurās bija paralizēta būvniecība, kas ir viens no izaugsmes motoriem, valstu valdības un pašvaldības sāka īstenot vērienīgus projektus, kuriem bija nepieciešami ne tikai celtnieki, bet arī būvmateriāli. Tā kā 2020. gadā kopš marta pieprasījums pēc būvmateriāliem saruka, tad arī loģiski, ka to ražošanas apjomi Eiropā saruka, bet straujais pieprasījuma pieaugums 2021. gadā izraisīja jau cita veida krīzi – materiālu deficītu, kas savukārt paaugstināja to cenas, jo īpaši metālam, kokam, ķīmijas produktiem, un tādējādi arī būtiski sadārdzināja gala produktu cenas, kas savukārt ne pārāk patika patērētājiem — nekustamo īpašumu attīstītājiem un celtniekiem.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan augstās energoresursu cenas, gan naudas vērtības kritums.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums prognozē Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs. Jebkurā tirgū mēs nemitīgi redzam gan kāpumus, gan kritumus, taču šobrīd prognozēt to, kad tirgus atkal stabilizēsies, ir ļoti sarežģīti, spriež A. Barštis, piebilstot, ka vieglās naudas laiki nekustamo īpašumu jomā ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Somijas būvmateriālu ražotājs Maler plāno būvēt ražotni Lietuvā

LETA--BNS, 04.10.2022

Projektēšanas posmu plānots sākt šā gada nogalē, bet būvniecību - nākamā gada pirmajā pusē. Aplēses liecina, ka jaunās "Maler" ražotnes izmaksas sasniegs vismaz piecus miljonus eiro.

Avots: maler.fi/Facebook

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas interjera noformēšanas un būvmateriālu ražotājs "Maler" plāno Lietuvas centrālās daļas pilsētā Ķēdaiņos būvēt piecu miljonus eiro vērtu ražotni, informēja Ķēdaiņu Brīvās ekonomikas zonas valdes loceklis Ģiedrjus Valucks.

Viņš pirmdien paziņoja, ka projektēšanas posmu plānots sākt šā gada nogalē, bet būvniecību - nākamā gada pirmajā pusē. Aplēses liecina, ka jaunās "Maler" ražotnes izmaksas sasniegs vismaz piecus miljonus eiro, lai gan šie aprēķini veikti vēl pērn, kad aprīkojuma un būvniecības izmaksas bija zemākas.

Kā sacīja Valucks, Somijas kompānija sākotnēji jaunajā ražotnē plāno radīt vismaz 20 darbavietas, bet nākotnē darbību Ķēdaiņos varētu paplašināt.

Modernajā rūpnīcā Ķēdaiņos "Maler" plāno ražot krāsotas vidēja blīvuma kokšķiedru loksnes, arī līstes un paneļus. Ražošanā plānots izmantot augsti automatizētas metodes.

Somijas kompānija Lietuvā plāno pieņemt darbā rūpnieciskās plānošanas, krāsošanas un iekārtu uzturēšanas speciālistus, kā arī pārdošanas un biroja darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru