Jaunākais izdevums

Čehijā populārais biznesa medijs seznamzpravy.cz šonedēļ vēsta par trillera cienīgajiem notikumiem Rīgā, kad Latvijas policija aizturējusi čehu firmas Black Duck Invest pārstāvjus, kuri mēģinājusi pārņemt savās rokās vienu no vispazīstamākajām Latvijas uzņēmumiem Olainfarm.

Portāls seznamzpravy.cz vēsta, ka čehi Latvijā atkal ir skandāla galvenās personas. Pēc 2018. gada korupcijas lietas, kas bija saistīta ar Plzeņas uzņēmuma Škoda Transportation piegādēm, čehu uzņēmēji ir atkal nokļuvuši Latvijas policijas redzeslokā. Šoreiz runa ir par farmācijas uzņēmuma Olainfarm pārņemšanu, kura akcijas tirgo Nasdaq Nordic biržā, un tirgus kapitalizācija ir nepilni trīs miljardi CZK, un tas ir Latvijas lielāko uzņēmumu vidū.

Medijs norāda, ka Čehijas sabiedrība Black Duck Invest ir izmantojusi strīdus starp Olainfarm mantiniekiem un mēģinājusi atpirkt 42,56% akciju paketi, ko pārvadīja sabiedrība Olainfarm. Kā uzskata Latvijas masu informācijas līdzekļi, aiz firmas Black Duck Invest stāv Čehijas miljardieris un bijušais uzņēmuma Škoda Transportation līdzīpašnieks Tomāšs Krseks (Tomáš Krsek). Firmas vadībā figurē Krseka līdzstrādnieks Voitehs Kačena (Vojtěch Kačena).

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju 

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un...

Tiek atgādināts, ka saistībā ar akciju paketes pārņemšanu, kam vajadzēja notikt aprīļa beigās, Latvijā pašlaik ir sākusies tiesvedība un kriminālprocess, kura laikā Rīgas lidostā tikuši aizturēti Voitehs Kačena (Vojtěch Kačena) ar līdzstrādnieku Tiboru Bokoru (Tibor Bokor).

Tāpat medijs uzsver, ka samudžinātajā lietā ir jāieskatās četrus gadus senā pagātnē. Proti, 2017. gada beigās nomira Olainfarm galvenais akcionārs Valērijs Maligins, kam firmā piederēja 69,48% akciju. Toreiz viņam tieši piederēja 26,92% akciju, bet pārējās pastarpināti caur minēto sabiedrību Olmafarm (42,56%). Atlikušās akcijas (apmēram 30%) tirgo biržā, un akcijas pieder apmēram 1700 juridiskām un fiziskām personām, tostarp bankām un Norvēģijas valdībai.

Pēc Maligina nāves visus gandrīz 70% akciju mantoja viņa trīs meitas Nika Saveļjeva, Irina Maligina, Anna Emilija Maligina, starp kurām izcēlās strīds. Farmācijas firmu tātad pārvaldīja, galvenokārt, valde un uzraudzības padome, ar kuras dažiem locekļiem čehu biznesmeņiem bijis paredzēts sarunāt un izdarīt galvenās akciju paketes pārvedumu.

Līgumu par akciju pārvedumu 26. aprīlī ir parakstījusi valdes locekle Milana Beļeviča. Šajā gadījumā datums ir svarīgs, jo tā bija pēdējā diena, kad Beļeviča darbojās Olmafarm valdē. Pirkuma līguma otrajā pusē rīkojas Voitehs Kačena kā čehu sabiedrības Black Duck Invest pārstāvis.

Tāpat tiek norādīts, ka mantinieki šo līgumu uzskata par fiktīvu, jo tas parakstīts tikai 27. aprīļa naktī. "Šie cilvēki (Voitehs Kačena un viņa līdzstrādnieks Tibors Bokors, redakcijas piezīme) Latvijā darbojas aptuveni divus gadus un jau agrāk viņiem bija interese nopirkt sabiedrību Olainfarm. Taču visi esošie akcionāri to noraidījuši. Tad nu viņi izmēģinājuši metodi, kādas Latvijā izmantoja 90. gadu sākumā,” sarunā izdevumam Seznam Zprávy Byznys sacījis mantinieku juridiskais pārstāvis Artūrs Spīgulis.

Pēc mantinieku ierosmes, kuri pirmo reizi sākuši rīkoties vienprātīgi, gadījumam pievērsās Latvijas policija, kas Kačenu un Bokoru aizturēja Rīgas lidostā, izņēma viņu personīgās lietas, tostarp, piemēram, mobilos tālruņus, un pašlaik abiem dalībniekiem veic izmeklēšanas darbības, tiem esot brīvībā. Latvijas policija izmeklē aizdomas par krāpniecību, un lietā, ja neskaita divus čehus, aizturēta vismaz vēl viena persona. No dokumentiem, kas ir Latvijas televīzijas TV3 rīcībā, izriet, ka kopā ar šo čehu sabiedrību akcijas plānojuši iegūt arī Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš, kuri ir Olainfarm uzraudzības padomes locekļi.

Tāpat tiek ziņots, ka pa to laiku sabiedrība Black Duck Invest ir devusies pretuzbrukumā, uzsākot tiesvedību tiesā Rīgā. Savā prasībā tā pieprasa tiesai, lai tā aizliedz sabiedrībai Olmafarm rīkoties ar Olainfarm akcijām, tostarp, piemēram, palielināt kapitālu vai atsaukt sabiedrības institūciju locekļus. Taču 3. jūnijā tiesa noraidīja kā nepamatotu viņu iesniegumu par iepriekšēju pasākumu noteikšanu.

Pats Tomāšs Krseks (Tomáš Krsek) par lietu izteikties nav vēlējies. "Sabiedrība BHM Group principā nekomentē nekādus notiekošus darījumus, un mēs neizteiksimies arī šajā gadījumā," sacījis Krseka BHM Group direktors Milošs Kratohvīls (Miloš Kratochvíl).

Kā raksta Latvijas prese, čehi tomēr uzstāj, ka vienošanās ir spēkā, un pieprasa 42,56% Olainfarm akciju paketi. Cena, ko viņi par to solījuši, bijusi 40 miljoni eiro (vairāk nekā miljards CZK). Taču vienošanās satur noteikumu, ka summa būs mazāka, ja čehiem nāktos atpirkt pārējo mantinieku akcijas, kas notiktu akciju obligātās atpirkšanas ietvaros. Taču latviešu pusē ir manāma pašpārliecinātība. "Mēs esam absolūti pārliecināti, ka lietā uzvarēsim. Mēs par to itin nemaz nešaubāmies. Man ir tāda sajūta, ka šie cilvēki no Čehijas uzskata Latviju par tādu kā banānu republiku, jo es nezinu nevienu vietējo, kurš būtu mēģinājis darīt kaut ko tamlīdzīgu," norisi komentēja jurists Artūrs Spīgulis.

Par turpmāko attīstību jūnija vidū lems Olainfarm kopsapulce, kurā mantinieki vēlēsies atsaukt esošos uzraudzības padomes locekļus, kurus tur aizdomās par nelojālu rīcību un vienošanos ar čehu uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārdi "Black Duck Invest", Vojteks Kačens un Tibors Bokors kopš aprīļa Latvijas medijos izskan biežāk nekā daža laba vietējā slavenība. Melnās pīles un tās pārstāvju knābieni gan ir ļoti konkrēti un mērķtiecīgi - vērsti uz viena no vadošajiem Latvijas un reģiona farmācijas uzņēmumiem - A/S "Olainfarm" - pārņemšanu savā kontrolē.

"Reiderisma mēģinājumi pret Olainfarm", "Prasība tiesā pret Olmafarm", "Tiesa noraida Black Duck Invest prasību", "Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko Olainfarm akcionāru", "Policija lidostā aiztur divus čehu pilsoņus un bijušo "Olmafarm" valdes locekli Milanu Beļeviču", šie ir tikai daži no virsrakstiem nepilnu divu mēnešu laikā, kas publicēti Latvijas presē.

Par spīti arestiem, akcionāru iebildēm, "Black Duck Invest" mērķtiecīgi turpina savus centienus pārņemt kontroli uzņēmuma valdē, lai turpinātu iesākto afēru, proti, uzņēmuma akciju iegūšanu. Kas ir šis "Black Duck Invest" un kur tas smēlies tik lielu pārliecību par saviem spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraidījusi Olainfarm akciju apķīlāšanu un balsstiesību izmantošanas liegumu

LETA, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt Olainfarm akcijas aizturēti divi Čehijas pilsoņi un Beļeviča

LETA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija izraida no valsts Latvijas vēstnieku un diplomātus, Latvija atbild ar identisku rīcību

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Eiropadome šādi atbildēja uz pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, kas tika veikta ar mērķi aizturēt Baltkrievijas opozīcijas žurnālistu.

Eiropadome stingri nosodīja svētdien notikušo lidsabiedrības "Ryanair" piespiedu nosēdināšanu Minskā, kas apdraud aviācijas drošību, un Baltkrievijas varas iestāžu veikto žurnālista Romāna Protaseviča un viņa draudzenes Sofijas Sapegas aizturēšanu.

Eiropadome pieprasīja nekavējoties atbrīvot abus aizturētos un garantēt viņu pārvietošanās brīvību. Tā arī aicināja Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO) steidzami izmeklēt šo nepieņemamo bezprecedenta incidentu.

ES valstu un valdību vadītāji aicināja Eiropadomi pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par sankciju noteikšanu personām un organizācijām, kas saistītas ar šo incidentu, kā arī pieņemt turpmākas mērķtiecīgas ekonomiskās sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto, apliecināja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Plašāka informācija patlaban netiek sniegta, tomēr Vaivars apliecināja, ka, neskatoties uz aizturēšanām, minētā muitas kontroles punkta darbs nav traucēts.

Jau ziņots, ka VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), VID Nodokļu un muitas policiju un Valsts robežsardzi veikusi izmeklējošās darbības muitas kontroles punktā "Terehova", kuras rezultātā aizturētas VID Muitas pārvaldes amatpersonas.

"Minētās darbības veiktas, turpinot pretkorupcijas pasākumu kopumu. VID jau ziņoja, ka ilgstošu izmeklējošo darbību rezultātā, sadarbojoties vairākām atbildīgajām institūcijām, VID Iekšējās drošības pārvalde veica Muitas pārvaldes, Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku aizturēšanu aizdomās par kontrabandu organizētā grupā," pagājušajā nedēļā pauda VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uz Mūkusalas Biznesa Centra jumta uzstādīta lielākā saules elektrostacija Rīgā

Db.lv, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā ekspluatācijā tiks nodota lielākā saules elektrostacija Rīgā – saules paneļi izvietoti uz biznesa kvartāla "Mūkusalas Biznesa Centrs" ēku jumtiem.

Saules paneļi jau tagad tiek uzstādīti uz biznesa kvartāla ēku jumtiem. Uzstādīto paneļu kopējā jauda sasniegs 240 kW, un saražotā elektroenerģija tiks izmantota biznesa centra elektroenerģijas pašpatēriņam.

"Ilgtspējīga attīstība ir neatņemama mūsu biznesa centra stratēģijas sastāvdaļa. Katru dienu mēs "Mūkusalas Biznesa Centrā" rūpējamies par to, kā padarīt šo vietu, kur dzīvojam, strādājam un atpūšamies kopā ar klientiem, labāku. Mēs cenšamies samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi, tāpēc Rīgā lielākās saules elektrostacijas atklāšana mums ir ļoti svarīgs projekts. Tādējādi mēs nodrošināsim biznesa centra klientus ar videi draudzīgu elektroenerģiju un samazināsim no fosilajiem resursiem saražotās elektroenerģijas patēriņu," stāsta "Mūkusalas Biznesa Centra" īpašnieks Klāvs Vasks, uzsverot, ka šādas saules elektrostacijas, kuru saražoto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņa vajadzībām ir komerciāli pamatota investīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Zinātnieki attīsta injicējamus implantmateriālus sejas audu atjaunošanai

Db.lv, 11.03.2021

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ar starptautiskiem partneriem attīsta inovatīvus injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai pēc sejas un žokļa operācijām vai traumām. Lai pacientiem mazinātu sāpes un iekaisuma risku, tiek pētīta kanabidiola pievienošana implantmateriālam.

"Sejas un žokļa traumas, onkoloģiskas saslimšanas vai citas nopietnas operācijas nereti saistītas ar būtisku sejas un mutes mīksto audu zaudēšanu. To reģenerācijai šobrīd izmanto fillerus, ko lieto arī kosmetoloģijā, vai no citām ķermeņa vietām transplantētus mīkstos audus. Tomēr filleri ir inerti, tie nenodrošina jaunu šūnu ieaugšanu," stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Viņa vada starptautisku projektu, kurā Latvijas, Izraēlas, Čehijas un Turcijas zinātnieki pēta jaunus biomateriālus – injicējamus hidrogēlus, kas darbojas arī kā zāļu un šūnu piegādes sistēmas mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai. Pacientiem nebūs nepieciešama vēl viena ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu mīkstos audus – tos vajadzīgajā vietā varēs injicēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecībā Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā plānots investēt aptuveni deviņus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Šī gada 14. maijā Mūkusalas Biznesa Centrs un būvfirma VELVE parakstījuši līgumu par jaunās A klases biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Jaunā A klases biroju ēka tiks būvēta kādreizējās Karl Zeiss optikas fabrikas vietā, atjaunojot vēsturisko ēku un papildinot to ar jauniem un moderniem arhitektūras elementiem. Projekts apvienos šīs vietas vēsturisko auru ar mūsdienīgiem būvniecības risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Viena no galvenajām ēkas priekšrocībām ir tās stratēģiski izdevīgais novietojums – Mūkusalas ielas un Dēļu ielas stūrī, ar skatu uz Daugavu un vecpilsētas torņiem. Turklāt biznesa centra teritorija tiks papildināta ar jaunu daudzstāvu autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada februārī lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits sarucis līdz zemākajam līmenim kopš lidojumu atsākšanās pērnā gada maijā - apkalpoti vien 5% no pagājušā gada ceļotāju apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem februārī.

Februārī lidosta "Rīga" apkalpoja vien 24 tūkstošus pasažieru, ceļotāju skaitam samazinoties par 95,1% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tostarp turpina samazināties arī tranzīta plūsma - ceļotāju skaits, kas lidostu "Rīga" izmantojuši kā tranzīta centru, lai dotos uz citiem galamērķiem, bija vien 14% no kopējā pasažieru apjoma. Pirms pandēmijas lidosta "Rīga" bija Baltijas reģiona galvenais tranzīta mezgls, šādu pasažieru īpatsvaram veidojot ceturto daļu no visiem lidostas "Rīga" pasažieriem.

Kopumā 2021.gada pirmajos divos mēnešos lidosta "Rīga" apkalpoja 74,4 tūkstošus pasažieru - par 92,7% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa: "Būtiskais pasažieru skaita kritums ir galvenokārt saistīts ar lidojumu ierobežojumiem, kas līdz šim Latvijā bija stingrāki nekā citviet Eiropā, tostarp kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, mazinot lidostas "Rīga" konkurētspēju. Tāpēc esmu gandarīta, ka valdība ir izšķīrusies par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, kas ļaus lidostā atjaunot tranzīta pasažieru plūsmu un saglabāt reģiona galvenā gaisa satiksmes mezgla priekšrocības."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) pieprasījis Eiropas Savienībai (ES) pārtraukt interešu konflikta situācijā nonākušā Čehijas premjerministra Andreja Babiša biznesa impērijas finansēšanu.

Babišam piederošie uzņēmumi ir vieni no lielākajiem ES lauksaimniecības subsīdiju saņēmējiem.

Eiropas Komisijas (EK) auditori aprīlī secināja, ka Babišs, būdams gan politiķis, gan uzņēmējs, atrodas interešu konflikta situācijā.

Miljardieris un populistiskās partijas "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) dibinātājs Babišs ir piektais bagātākais cilvēks Čehijā, kurš pie bagātības ticis, būdams daudznozaru konglomerāta "Agrofert" īpašnieks.

Babišs apgalvo, ka 2017.gadā, būdams finanšu ministrs, nodevis savu konglomerātu diviem trasta fondiem saskaņā ar pretkorupcijas likumu, kas, kā tiek uzskatīts, izstrādāts īpaši viņa gadījumam un ieguvis apzīmējumu "Lex Babiš" (Babiša likums).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Contra uzsākusi pūļa finansēšanas kampaņu, lai 40 dienās savāktu 40 000 eiro un uzsāktu alus brūža izveidi bijušajā pienotavā Ērgļos.

Contra ir jauna Latvijas alus darītava, ko dibinājuši divi alus mīļotāji — Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks. Līdz šim Contra ir pārdevuši vairāk nekā 15 000 alus bundžu un sapratuši, ka ir pienācis laiks pašiem savai alus mājai. Šogad Contra komanda ir pašu spēkiem iegādājušies īpašumu, kurā atradīsies alus darītava, saņēmuši atbalstu no investoriem, tomēr ir nepieciešami vēl vismaz 40 000 tūkstoši eiro, lai iegādātos alus ražošanas iekārtas un sāktu brūža ēkas renovāciju.

"Contra pirmais alus brūzis atradīsies Ērgļos, kur pavisam nesen iegādājāmies vecu pienotavas ēku, kur pietiks vietas gan fermenteriem, vārīšanas iekārtām, iesalnīcai un citām alus lietām, gan kafejnīcai un dažiem brīvdienu dzīvokļiem, kuri būs pieejami īrei vasaras mēnešos. Brūža teritorija ir dabas un skaista ābeļdārza ieskauta, un vasarā kļūs par vietu, kur izrauties no pilsētas un baudīt tepat vārītu alu," kampaņas aprakstā klāsta alus darītavas Contra saimnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā top 69 miljonus eiro vērts 20 stāvu biznesa centrs Artery, kuru projektējis pasaulē atzītais arhitekts Daniels Lībeskinds.

Iecerēts, ka jaunais biroja ēku komplekss piedāvās jaunu skatījumu uz modernu darba vietu, ar netradicionālu un novatorisku pieeju darbam pēc pandēmijas izraisītajām attālinātā darba tendencēm. Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Jaunā biznesa centra Artery arhitekti ir pārliecināti, ka tas kļūs par jaunu Viļņas atpazīstamības zīmi un galveno biznesa artēriju pilsētā. Celtne harmoniski iekļausies apkārtējā vidē un savienos galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu ar Neres upi un vecpilsētu.

“Viļņa ir izcils piemērs pilsētai, kas attīstījās dabiski, radot daudzveidīgu un harmonisku pilsētas ainavu. Piedāvātā dizaina mērķis ir izveidot mūsdienīgu arhitektūras ikonu, kas var piešķirt nākotnes vēsmas Viļņas vecpilsētas būtībai. Artery modernā arhitektūra bagātinās “urbānā kalna” kompozīciju un atspoguļos pilsētas vēlmi ieviest 21. gadsimta jauninājumus, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar vēsturiskās arhitektūras skaistumu,” stāsta Studio Libeskind dibinātājs arhitekts Daniels Lībeskinds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar starptautisku eksāmenu pirmoreiz vērtēs Latvijas skolēnu uzņēmējspējas

Db.lv, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Komentāri

Pievienot komentāru