Jaunākais izdevums

Čehijā populārais biznesa medijs seznamzpravy.cz šonedēļ vēsta par trillera cienīgajiem notikumiem Rīgā, kad Latvijas policija aizturējusi čehu firmas Black Duck Invest pārstāvjus, kuri mēģinājusi pārņemt savās rokās vienu no vispazīstamākajām Latvijas uzņēmumiem Olainfarm.

Portāls seznamzpravy.cz vēsta, ka čehi Latvijā atkal ir skandāla galvenās personas. Pēc 2018. gada korupcijas lietas, kas bija saistīta ar Plzeņas uzņēmuma Škoda Transportation piegādēm, čehu uzņēmēji ir atkal nokļuvuši Latvijas policijas redzeslokā. Šoreiz runa ir par farmācijas uzņēmuma Olainfarm pārņemšanu, kura akcijas tirgo Nasdaq Nordic biržā, un tirgus kapitalizācija ir nepilni trīs miljardi CZK, un tas ir Latvijas lielāko uzņēmumu vidū.

Medijs norāda, ka Čehijas sabiedrība Black Duck Invest ir izmantojusi strīdus starp Olainfarm mantiniekiem un mēģinājusi atpirkt 42,56% akciju paketi, ko pārvadīja sabiedrība Olainfarm. Kā uzskata Latvijas masu informācijas līdzekļi, aiz firmas Black Duck Invest stāv Čehijas miljardieris un bijušais uzņēmuma Škoda Transportation līdzīpašnieks Tomāšs Krseks (Tomáš Krsek). Firmas vadībā figurē Krseka līdzstrādnieks Voitehs Kačena (Vojtěch Kačena).

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju 

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un...

Tiek atgādināts, ka saistībā ar akciju paketes pārņemšanu, kam vajadzēja notikt aprīļa beigās, Latvijā pašlaik ir sākusies tiesvedība un kriminālprocess, kura laikā Rīgas lidostā tikuši aizturēti Voitehs Kačena (Vojtěch Kačena) ar līdzstrādnieku Tiboru Bokoru (Tibor Bokor).

Tāpat medijs uzsver, ka samudžinātajā lietā ir jāieskatās četrus gadus senā pagātnē. Proti, 2017. gada beigās nomira Olainfarm galvenais akcionārs Valērijs Maligins, kam firmā piederēja 69,48% akciju. Toreiz viņam tieši piederēja 26,92% akciju, bet pārējās pastarpināti caur minēto sabiedrību Olmafarm (42,56%). Atlikušās akcijas (apmēram 30%) tirgo biržā, un akcijas pieder apmēram 1700 juridiskām un fiziskām personām, tostarp bankām un Norvēģijas valdībai.

Pēc Maligina nāves visus gandrīz 70% akciju mantoja viņa trīs meitas Nika Saveļjeva, Irina Maligina, Anna Emilija Maligina, starp kurām izcēlās strīds. Farmācijas firmu tātad pārvaldīja, galvenokārt, valde un uzraudzības padome, ar kuras dažiem locekļiem čehu biznesmeņiem bijis paredzēts sarunāt un izdarīt galvenās akciju paketes pārvedumu.

Līgumu par akciju pārvedumu 26. aprīlī ir parakstījusi valdes locekle Milana Beļeviča. Šajā gadījumā datums ir svarīgs, jo tā bija pēdējā diena, kad Beļeviča darbojās Olmafarm valdē. Pirkuma līguma otrajā pusē rīkojas Voitehs Kačena kā čehu sabiedrības Black Duck Invest pārstāvis.

Tāpat tiek norādīts, ka mantinieki šo līgumu uzskata par fiktīvu, jo tas parakstīts tikai 27. aprīļa naktī. "Šie cilvēki (Voitehs Kačena un viņa līdzstrādnieks Tibors Bokors, redakcijas piezīme) Latvijā darbojas aptuveni divus gadus un jau agrāk viņiem bija interese nopirkt sabiedrību Olainfarm. Taču visi esošie akcionāri to noraidījuši. Tad nu viņi izmēģinājuši metodi, kādas Latvijā izmantoja 90. gadu sākumā,” sarunā izdevumam Seznam Zprávy Byznys sacījis mantinieku juridiskais pārstāvis Artūrs Spīgulis.

Pēc mantinieku ierosmes, kuri pirmo reizi sākuši rīkoties vienprātīgi, gadījumam pievērsās Latvijas policija, kas Kačenu un Bokoru aizturēja Rīgas lidostā, izņēma viņu personīgās lietas, tostarp, piemēram, mobilos tālruņus, un pašlaik abiem dalībniekiem veic izmeklēšanas darbības, tiem esot brīvībā. Latvijas policija izmeklē aizdomas par krāpniecību, un lietā, ja neskaita divus čehus, aizturēta vismaz vēl viena persona. No dokumentiem, kas ir Latvijas televīzijas TV3 rīcībā, izriet, ka kopā ar šo čehu sabiedrību akcijas plānojuši iegūt arī Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš, kuri ir Olainfarm uzraudzības padomes locekļi.

Tāpat tiek ziņots, ka pa to laiku sabiedrība Black Duck Invest ir devusies pretuzbrukumā, uzsākot tiesvedību tiesā Rīgā. Savā prasībā tā pieprasa tiesai, lai tā aizliedz sabiedrībai Olmafarm rīkoties ar Olainfarm akcijām, tostarp, piemēram, palielināt kapitālu vai atsaukt sabiedrības institūciju locekļus. Taču 3. jūnijā tiesa noraidīja kā nepamatotu viņu iesniegumu par iepriekšēju pasākumu noteikšanu.

Pats Tomāšs Krseks (Tomáš Krsek) par lietu izteikties nav vēlējies. "Sabiedrība BHM Group principā nekomentē nekādus notiekošus darījumus, un mēs neizteiksimies arī šajā gadījumā," sacījis Krseka BHM Group direktors Milošs Kratohvīls (Miloš Kratochvíl).

Kā raksta Latvijas prese, čehi tomēr uzstāj, ka vienošanās ir spēkā, un pieprasa 42,56% Olainfarm akciju paketi. Cena, ko viņi par to solījuši, bijusi 40 miljoni eiro (vairāk nekā miljards CZK). Taču vienošanās satur noteikumu, ka summa būs mazāka, ja čehiem nāktos atpirkt pārējo mantinieku akcijas, kas notiktu akciju obligātās atpirkšanas ietvaros. Taču latviešu pusē ir manāma pašpārliecinātība. "Mēs esam absolūti pārliecināti, ka lietā uzvarēsim. Mēs par to itin nemaz nešaubāmies. Man ir tāda sajūta, ka šie cilvēki no Čehijas uzskata Latviju par tādu kā banānu republiku, jo es nezinu nevienu vietējo, kurš būtu mēģinājis darīt kaut ko tamlīdzīgu," norisi komentēja jurists Artūrs Spīgulis.

Par turpmāko attīstību jūnija vidū lems Olainfarm kopsapulce, kurā mantinieki vēlēsies atsaukt esošos uzraudzības padomes locekļus, kurus tur aizdomās par nelojālu rīcību un vienošanos ar čehu uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārdi "Black Duck Invest", Vojteks Kačens un Tibors Bokors kopš aprīļa Latvijas medijos izskan biežāk nekā daža laba vietējā slavenība. Melnās pīles un tās pārstāvju knābieni gan ir ļoti konkrēti un mērķtiecīgi - vērsti uz viena no vadošajiem Latvijas un reģiona farmācijas uzņēmumiem - A/S "Olainfarm" - pārņemšanu savā kontrolē.

"Reiderisma mēģinājumi pret Olainfarm", "Prasība tiesā pret Olmafarm", "Tiesa noraida Black Duck Invest prasību", "Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko Olainfarm akcionāru", "Policija lidostā aiztur divus čehu pilsoņus un bijušo "Olmafarm" valdes locekli Milanu Beļeviču", šie ir tikai daži no virsrakstiem nepilnu divu mēnešu laikā, kas publicēti Latvijas presē.

Par spīti arestiem, akcionāru iebildēm, "Black Duck Invest" mērķtiecīgi turpina savus centienus pārņemt kontroli uzņēmuma valdē, lai turpinātu iesākto afēru, proti, uzņēmuma akciju iegūšanu. Kas ir šis "Black Duck Invest" un kur tas smēlies tik lielu pārliecību par saviem spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraidījusi Olainfarm akciju apķīlāšanu un balsstiesību izmantošanas liegumu

LETA, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Black Duck Invest kārtējais zaudējums tiesā; atzīst Latvijas institūciju lēmumu pamatotību

Db.lv, 29.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas Republikas Augstākā tiesa trešo reizi noraidījusi Black Duck Invest a.s. pieteikumu pret SIA “OLMAFARM” un atzīst, ka obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma procedūra notikusi likumīgi.

Black Duck Invest a.s., vēloties panākt aizliegumu SIA “OLMAFARM” rīkoties ar tam piederošajām AS “Olainfarm” akcijām, trešo reizi cieš sakāvi Čehijas Republikas Augstākajā tiesā. Čehijas Republikas Augstākā tiesa ar 2021. gada 22. septembra lēmumu ir atstājusi spēkā Prāgas Municipālās tiesas 2021. gada 31. augusta lēmumu, ar kuru tiesa jau trešo reizi lēma noraidīt Black Duck Invest a.s. lūgumu pieņemt pagaidu noregulējumu, ar kuru SIA “OLMAFARM” tiktu noteikts aizliegums rīkoties ar tam piederošajām AS “Olainfarm” akcijām.

Olmafarm: Black Duck Invest zaudējis astoņos tiesvedības procesos 

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA...

Black Duck Invest paustais viedoklis, ka, nelikumīgi izmantojot obligāto atpirkšanas piedāvājumu, tiekot apiets noslēgtais līgums par akciju atsavināšanu Black Duck Invest, Čehijas Republikas Augstākajā tiesā neguva atbalstu, jo tam netika iesniegti pierādījumi un līdz ar to tika noraidīts.

Šādā veidā Čehijas Republikas Augstākā tiesa apstiprinājusi, ka obligātais atpirkšanas piedāvājums, kuru izteica AS “AB CITY” ir noticis likumīgi. Būtiski, ka jautājums par pagaidu noregulējumu tiek lemts aizmuguriski, neuzklausot SIA “OLMAFARM” pozīciju lietā.

Čehu "melnās pīles" cieš sakāvi arī Čehijas tiesās 

Pretēji “Black Duck Invest” izplatītajam paziņojumam, izrādās arī pašu mājās šiem uzņēmējiem...

Līdz ar to Čehijas Republikas Augstākajai tiesai, pat neuzklausot SIA “OLMAFARM”, nav bijušas šaubas par Black Duck Invest a.s. argumentu nepamatotību.

Minētais apliecina, ka Black Duck Invest vārdā paustie publiskie pārmetumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir nepamatoti. Čehijas Republikas Augstākā tiesa ir norādījusi, ka tā kā akciju atpirkumu regulētajā tirgū reglamentē ES direktīvas un regulas, tā spēj kompetenti spriest par situāciju Latvijā un nesaredz pretrunas vai pārkāpumus situācijā, kur atsevišķi akcionāri savas balsstiesības ir nodevuši citām personām un ir izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji “Black Duck Invest” izplatītajam paziņojumam, izrādās arī pašu mājās šiem uzņēmējiem jau ir divas zaudētas tiesvedības saistībā ar 27.aprīļa naktī parakstīto līgumu par Olainfarm akciju iegādi.

Jau vēstīts, ka "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt "Olainfarm" akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi vairākos atsevišķos tiesu procesos.

Black Duck Invest zaudējis jau sešos tiesvedības procesos 

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti...

Tiesvedības Čehijā aizsākušās 2021. gada 3. jūnijā, kad BDI vērsās Prāgas municipālajā tiesā ar pamatprasību, cerot panākt, ka tiesa uzliks par pienākumu SIA “Olmafarm” pārskaitīt 5 994 054 AS “Olainfarm” akcijas un samaksāt arī līgumsodu 50 000 eiro apmērā saistībā ar līguma neizpildi. Līdz pat šim brīdim lieta Čehijas tiesā pēc būtības nav skatīta, taču šīs lietas ietvaros jau divas reizes BDI prasījuši nodrošinājumu, kas ierobežotu SIA “Olmafarm” rīcību ar tam likumīgi piederošajām Olainfarm akcijām. Un abas reizes tiesa nav saredzējusi pamatu noteikt šādu aizliegumu, pilnībā noraidot BDI prasības, raksta jauns.lv.

Prāgas municipālās tiesas lēmums bija pārsūdzams Prāgas Augstākajā tiesā 15 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, un BDI to arī izdarīja, vēlreiz piedzīvojot neveiksmi. No Prāgas Augstākās tiesas 2021. gada 4.augusta nolēmuma izriet, ka, izskatot “Black Duck Invest” sūdzību, tiesa to atzina par nepamatotu un noraidāmu. Tālākas pārsūdzības lietā nav iespējamas.

Tieši Prāgas Augstākā tiesa lēmums, kurš BDI prasību kopumā atzina par nepamatotu, deva iespēju BDI, izraujot no konteksta atsevišķus teikumus, izplatīt maldinošu ziņu par šķietamiem panākumiem Čehijas tiesā. Tā kā šajā stadijā tiesa iepazinusies tikai ar vienas puses sniegto informāciju un nav vērtējusi jautājumu padziļināti, tā nolēmumā citējusi BDI advokātu viedokli, ka līgums varētu būt spēkā esošs. To, ka tiesa tomēr nav pārliecināta par BDI pozīciju, apliecina fakts, ka, neskatoties uz iepriekš minēto, nekādu pamatu prasības nodrošinājumam Čehijas Augstākā tiesa nav saskatījusi, un BDI sūdzība ir noraidīta. Čehijas Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams, vēsta portāls.

BDI pārstāvji iepriekš publiski kritiski izteikušies par Latvijas tiesībsargājošo institūciju un tiesu darbu sakarā ar vairākiem BDI zaudējumiem Latvijas tiesās. Tomēr gan Latvijas, gan Čehijas tiesu vienlīdzīgā pieeja BDI prasībām varētu liecināt, ka BDI pozīcija ir vienkārši juridiski nepamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordānam lūdz izvērtēt tiesu izpildītāja rīcību

Guntars Gūte, Diena, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt Olainfarm akcijas aizturēti divi Čehijas pilsoņi un Beļeviča

LETA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsludina projektu atlasi ES fondu programmā uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos

Db.lv, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas, 6. jūlija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai.

Atbalsta programmas ietvaros mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgas akciju vai parāda vērstpapīru emisijas biržā uzsākšanai var saņemt līdzfinansējumu līdz 50 % apmērā no kopējām sagatavošanās izmaksām. Atbalsts komersantiem tiks sniegts granta veidā, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.

Atbalstu varēs saņemt uzņēmuma sagatavošanas izmaksu iekļaušanai biržas sarakstā segšanai, piemēram, kapitāla piesaistīšanas (emisijas organizētāja pakalpojumu) izmaksām, emisijas prospekta (vai reģistrācijas dokumenta, vērtspapīru apraksta un kopsavilkuma) sagatavošanas izmaksām, piedāvājuma dokumenta vai komersanta apraksta sagatavošanas izmaksām, padziļinātās izpētes un ar to saistītās izpētes izdevumiem, kā arī juridiskām, finanšu, nodokļu, auditoru, sertificētu konsultantu konsultāciju izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas rītā Čehijas dienvidrietumos sadūrušies divi pasažieru vilcieni un avārijā gājuši bojā divi un ievainoti desmitiem cilvēku, ziņo policija.

Čehijas nacionālā policija tviterī apstiprināja, ka notikuma vietā gājuši bojā divi cilvēki.

Policija paziņoja, ka sadursme notikusi īsi pēc plkst.8 Milavčes ciemā.

"Šobrīd tiek sniegta medicīniskā palīdzība 31 cilvēkam, kuru dzīvība nav briesmās, septiņi cilvēki ir kritiskā stāvoklī un divi ir miruši," pavēstīja Plzeņas reģiona glābšanas dienesta pārstāve.

Sadursmē iesaistīti starptautiskais ātrvilciens starp Prāgu un Vācijas pilsētu Minheni un vietējais vilciens. Minhenes-Prāgas ātrvilciens sadūries ar reģionālo vilcienu starp Čehijas pilsētām Plzeņu un Domažlici.

Čehijas satiksmes ministrs Karels Havlīčeks sacīja, ka ātrvilciens nav ievērojis signālu un ietriecies reģionālajā vilcienā. "Situācija ir nopietna," sacīja Havlīčeks, dodoties uz avārijas vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija izraida no valsts Latvijas vēstnieku un diplomātus, Latvija atbild ar identisku rīcību

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Policijas lietvedībā nonākušas mežu uzpircēja Dizozols iespējamās blēdības

Db.lv, 14.10.2021

Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē saņemts iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pret SIA “Dizozols” pārstāvjiem un ar šo kompāniju saistītiem cilvēkiem par iespējamu krāpšanos un naudas līdzekļu piesavināšanos, vēsta portāls nra.lv.

Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.

Kā vēsta portāls, Valmierā reģistrētās SIA “Dizozols” amatpersonas un ar šo uzņēmumu saistītās personas tiek vainotas Pārgaujas novada Raiskuma pagastā reģistrētā uzņēmuma SIA “FC Lapegle” un tās amatpersonas Marisa Zariņa apkrāpšanā.

Iesniegumā VP, kuru parakstījis M. Zariņš gan kā privātpersona, gan kā SIA FC “Lapegle” valdes loceklis, tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu un atzīt uzņēmēju un viņa pārvaldīto uzņēmumu par cietušajiem. Tiek lūgts arī atzīt tiesības uz kompensācijām - M. Zariņam 536 961,84 eiro, bet SIA “FC Lapegle” 36 800,53 eiro, raksta nra.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pirmdienas vakarā vienojās par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Eiropadome šādi atbildēja uz pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, kas tika veikta ar mērķi aizturēt Baltkrievijas opozīcijas žurnālistu.

Eiropadome stingri nosodīja svētdien notikušo lidsabiedrības "Ryanair" piespiedu nosēdināšanu Minskā, kas apdraud aviācijas drošību, un Baltkrievijas varas iestāžu veikto žurnālista Romāna Protaseviča un viņa draudzenes Sofijas Sapegas aizturēšanu.

Eiropadome pieprasīja nekavējoties atbrīvot abus aizturētos un garantēt viņu pārvietošanās brīvību. Tā arī aicināja Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO) steidzami izmeklēt šo nepieņemamo bezprecedenta incidentu.

ES valstu un valdību vadītāji aicināja Eiropadomi pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par sankciju noteikšanu personām un organizācijām, kas saistītas ar šo incidentu, kā arī pieņemt turpmākas mērķtiecīgas ekonomiskās sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto, apliecināja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Plašāka informācija patlaban netiek sniegta, tomēr Vaivars apliecināja, ka, neskatoties uz aizturēšanām, minētā muitas kontroles punkta darbs nav traucēts.

Jau ziņots, ka VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), VID Nodokļu un muitas policiju un Valsts robežsardzi veikusi izmeklējošās darbības muitas kontroles punktā "Terehova", kuras rezultātā aizturētas VID Muitas pārvaldes amatpersonas.

"Minētās darbības veiktas, turpinot pretkorupcijas pasākumu kopumu. VID jau ziņoja, ka ilgstošu izmeklējošo darbību rezultātā, sadarbojoties vairākām atbildīgajām institūcijām, VID Iekšējās drošības pārvalde veica Muitas pārvaldes, Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku aizturēšanu aizdomās par kontrabandu organizētā grupā," pagājušajā nedēļā pauda VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Zinātnieki attīsta injicējamus implantmateriālus sejas audu atjaunošanai

Db.lv, 11.03.2021

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ar starptautiskiem partneriem attīsta inovatīvus injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai pēc sejas un žokļa operācijām vai traumām. Lai pacientiem mazinātu sāpes un iekaisuma risku, tiek pētīta kanabidiola pievienošana implantmateriālam.

"Sejas un žokļa traumas, onkoloģiskas saslimšanas vai citas nopietnas operācijas nereti saistītas ar būtisku sejas un mutes mīksto audu zaudēšanu. To reģenerācijai šobrīd izmanto fillerus, ko lieto arī kosmetoloģijā, vai no citām ķermeņa vietām transplantētus mīkstos audus. Tomēr filleri ir inerti, tie nenodrošina jaunu šūnu ieaugšanu," stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Viņa vada starptautisku projektu, kurā Latvijas, Izraēlas, Čehijas un Turcijas zinātnieki pēta jaunus biomateriālus – injicējamus hidrogēlus, kas darbojas arī kā zāļu un šūnu piegādes sistēmas mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai. Pacientiem nebūs nepieciešama vēl viena ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu mīkstos audus – tos vajadzīgajā vietā varēs injicēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt Olainfarm akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi sešos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, informē "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš norāda, ka BDI sūdzības par Valsts policijas darbu, izmeklējot šo iespējamo noziegumu, seko nu jau kārtējam BDI nelabvēlīgajam tiesas nolēmumam - 2021.gada 30.jūlijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja BDI blakus sūdzību pret SIA Olmafarm, ar kuru BDI centās aizliegt izmaksāt dividendes no Olainfarm un nomainīt uzticību zaudējušo padomi. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

"BDI nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir BDI apgalvojumi par Olainfarm akciju iegādi. Milana Beleviča nekad nav saņēmusi mandātu īstenot akciju pārdošanu BDI, jo tas neatbilst līdzmantinieču gribai. Tieši acīmredzamie likuma pārkāpumi un ar akcionāru interesēm nesavienojami piedāvājumi bija par iemeslu, kādēļ līdzmantinieces vienbalsīgi vienojās par Milanas Belevičas atcelšanu, un 26.jūlijā par to tika informēta arī pati Beleviča, ko viņa cenšas slēpt," norāda P.Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru