Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu: «Vai jūsu aiziešana no politikas nebija personiska krīze? » Tautas partijas līderis A. Šķēle stāstījis:

Jau šonedēļ tiks paziņoti Golden Hammer 2007. Reklāmas festivālos piedalās ne tikai reklāmas aģentūras, bet arī mediju aģentūras, kuras uzņēmēji bieži neatšķir no reklāmas aģentūrām. Par to, kas tās tādas un kam tās vajadzīgas, stāsta mediju aģentūras OMD Latvia direktors Einārs Vītols.

Visi cilvēki zina, kas ir reklāmas aģentūras, bet bieži tās jauc ar mediju aģentūrām. Kāda ir atšķirība?

Mediju aģentūru pamatnodarbošanās ir klientu reklāmas plānošana un pirkšana masu mēdijos. Labāko mediju aģentūru kampaņu plānojums nodrošina mērķa auditorijas aizsniegšanu visefektīgākajā veidā un mēdiju pirkšanas pakalpojumi savukārt palīdz to izdarīt ar vismazākajām izmaksām.

Radošo aģentūru galvenais darba rezultāts ir izcils reklāmas vizuālais tēls, kurš papildināts ar perfekti atbilstošu saukli - reklāmas ziņojumu. Gan radošās, gan mediju aģentūras var sniegt klientiem neskaitāmus papildpakalpojumus. Ja radošās aģentūras īpašu uzmanību pievērš zīmola attīstībai, tad mēdiju aģentūras piedāvā visatbilstošākās mediju stratēģijas.

«Mēs varam pazaudēt savu valsti šajā brīdī! Es domāju, tas katram būtu jāapzinās – gan vienkāršajiem cilvēkiem, gan žurnālistiem, gan politiķiem, gan uzņēmējiem, » intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Citai politikai līderis Aigars Štokenbergs. Lai šo situāciju risinātu, viņš sola radīt jaunas darbavietas.

«Cilvēki varbūt to neapzinās, bet valsts šobrīd ir nopietni apdraudēta. Paskatoties pēdējās sabiedrības viedokļa aptaujas, redzam, ka 52% cilvēku apsver iespēju braukt prom. Uzticība valsts varai ir viszemākajā līmenī kopš neatkarības atjaunošanas, » viņš skaidrojis.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Šlesers un Dolgopolovs lielā steigā grib uzsākt Ziemeļu šķērsojuma būvi, lai arī nav skaidrs, kur ņemt vajadzīgo miljardu latu. Lai iegūtu naudu tilta būvniecībai Šlesers piedāvā ieviest maksu uz visiem tiltiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers gribot milzu tiltu ar neskaitāmiem pievedceļiem, Attīstības departamenta direktors Sergejs Dolgopolovs – tuneli. Abi aizstāvot savu savu lolojumu un kritizējot otra.

Rīgas vicemērs, Brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers raidījuma veidotājiem stāstījis:

«Ja mēs runājam par tuneli, tad tunelis, pirmkārt, ir dārgāks, otrkārt, rodas problēma, jo grunts tajā vietā, kur būtu jāatrodas šādam tunelim, viennozīmīgi liktu mums pārtraukt ostas darbību šajā teritorijā, būtu nepieciešams ne tikai tuneli borēt, bet nāktos traucēt ostas darbību un viena no lielākajām problēmām būtu tā, ka uz būvniecības laiku būtu apdraudēta, piemēram, kruīza kuģu ienākšana Rīgas centrā, kas nozīmē, ka mēs izietu ārpus aprites, to mēs atļauties nevaram, jo pašreiz kruīza kuģu skaits sāk palielināties Rīgas ostā. »

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic palikusi parādā starptautiskajai lidostai Rīga vairāk nekā 3 miljonus latu, svētdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja LTV raidījums De facto. Raidījums norādīja, ka, iespējams, tieši šī iemesla dēļ lidosta un lidsabiedrība līdz galam vēl nav spējušas vienoties par jaunā airBaltic termināļa būvniecību lidostas teritorijā.

Raidījums vēstīja, ka par milzu parādsaistībām informēta arī Satiksmes ministrija, taču tā kompānijas parādsaistības nekomentē. Klusējot arī lidostas pārstāvji, neatklājot, cik īsti lieli parādi iekrājušies un par kādiem pakalpojumiem airBaltic nav norēķinājusies. «Šobrīd noslēguma posmā ir sarunas starp airBaltic un VAS Starptautiskā lidosta Rīga, un mēs distancējamies un nevēlamies komentēt jebkuru informāciju, kas var ietekmēt šī līguma noteikumus, » raidījumam sacījis lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Izdevumu samazināšanas plāns sāpīgi skāris nabadzīgākos Latvijas Pasta darbiniekus - pastniekus. Latvijas Pasta valde nolēmusi atteikties no preses izvadāšanas ar Renault markas pasta automašīnām un liek pastniekiem braukt ar personīgajām mašīnām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas pasts pirms četriem gadiem nolēma izmantot automašīnas, bija pastnieku drošība. Tas notika pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā. Neaizsargāto pastnieci, kas viena ar kājām gāja cauri mežam, nosita ar cirvi 700 latu dēļ. Pēc aptuveni gada Audriņu pagastā smagi savainoja vēl vienu pastnieci. Toreizējais Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs solīja pastniekus apgādāt ar automašīnām un apmaksāt arī auto vadīšanas kursus. Solījumu viņš pildīja.

Taču tagad uzņēmuma vadība aprēķinājusi, ka solījuma pildīšana izmaksā pārāk dārgi.

Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pastnieku algas, vai arī jāpalielina maksa par pasta pakalpojumiem, biedē uzņēmuma vadītājs. Aprēķini liecina, ka uzņēmums ietaupīs aptuveni 6 santīmus uz vienu kilometru, ja pastnieki presi vedīs ar savu privāto mašīnu. Gadā tie būšot vairāki simti tūkstoši latu.

Elektronisko norēķinu sistēmas ieviešana Rīgas sabiedriskajā transportā bija ekonomiski pamatota, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

«Vērtēt šo projektu kategorijās veiksmīgs vai neveiksmīgs ir pārāk subjektīvi, lai gan allaž visu var paveikt labāk. Tāpat šis projekts vienmēr kādam šķitīs pārāk lēts, citam pārāk dārgs. Ja runājam par Valsts kontroles (VK) atzinumu, tad, ja jūs to būtu izlasījuši no sākuma līdz beigām, tad redzētu tos PR [sabiedrisko attiecību] gājienus, kuri bija iekļauti VK publiskajā paziņojumā, » sacīja Bemhens.

Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), paziņojusi, ka izbeidz savas publiskās aktivitātes – valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma datu publiskošanu internetā.

Neo rakstiskā interneta intervijā LTV raidījumam De facto skaidrojis, ka «ceturtdien bija pēdējā reize algu sarakstu publicēšanai līdzšinējā formā. Es domāju, ka esam kliedējuši šaubas par reālo situāciju ar algām valsts sektorā, ja iepriekš bija tikai aizdomas, tad tagad ir arī kādi skaitļi, kas to apstiprina. Mūsu misijas viens posms ir beidzies, varam noiet pagrīdē ». Kāds ir nākamais posms – to Neo neatklāj, vien liek nojaust – ka atgriešanās varētu notikt rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām, jo «jāņem vērā arī vidējais cilvēka atmiņas ilgums Latvijā - 3 mēneši ».

Starp valsts svētku dienām esošo darbadienu pārcelšana uz brīvdienām palielina darba devējiem izmaksas un apgrūtina darbu, ir pārliecināts Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks un Latvijas Valsts mežu personāla vadības un administratīvās daļas vadītāja Ligita Pundiņa.

Nozare.lv rīkotajā diskusijā Pundiņa uzsvēra, ka nereti šādā veidā tiek «iesaldēts » uzņēmuma darbs uz veselu nedēļu, tāpēc darbadienu pārcelšana nav atbalstāma.

Latvija līdzdarbosies CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimentā un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes konsorcijs kļuvis par CMS biedru, tā aizvadītajā nedēļā lēma CMS eksperimenta Sadarbības padome.

Tas Latvijas zinātniekiem paver iespējas tieši iesaistīties pasaules līmeņa zinātniskajā eksperimentā, līdzvērtīgi sadarbojoties ar pasaules spēcīgākajiem zinātniekiem.

CMS eksperiments ir viens no četriem eksperimentiem, kas saistīti ar CERN (Eiropas Kodolpētniecības centra) Lielo hadronu paātrinātāju, un tā mērķis ir novērot un fiksēt jaunus fizikas fenomenus. Viens no plašāk zināmajiem šādiem atklājumiem ir Higsa bozons. CMS eksperimentā piedalās vairāk nekā 4000 fiziķu, inženieru un datorzinātņu speciālistu no vairāk nekā 40 valstīm un 200 zinātniskajiem institūtiem.

«Latvijas dalība CMS eksperimentā ir būtisks solis virzībai uz CERN dalībvalsts statusu, kas ir Latvijas valdības dienas kārtībā, – ir izpildīts viens no «ceļa kartes» svarīgiem punktiem. Nākamais solis ir oficiāls CMS eksperimenta Sadarbības padomes paziņojums Latvijas izglītības un zinātnes ministram un saprašanās memoranda parakstīšana. Uzaicinājums Latvijai iesaistīties CMS eksperimentā ir ilgstošas sagatavošanās, pārrunu un savas varēšanas pierādīšanas rezultāts,» uzsver RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un CERN zinātniskais līdzstrādnieks profesors Toms Torims. Iesaistīšanās eksperimentā noritējusi ar aktīvu Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.

Sociāldemokrātu kongress šodien balsojumā nolēma 10. Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, kas izveidota uz policistu arodbiedrības pamatiem, un bijušā tēvzemieša Guntara Krasta apvienību Libertas.lv.

Tiks veidota sociāldemokrātiska partiju apvienība. Par šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jāņas Dineviča priekšlikumu nobalsoja 121 kongresa delegāts, pret bija 24 starp kuriem arī Atis Lejiņš. Viens delegāts balsojumā atturējās.

Sestdienas kongresā bija asas debates un pretēji viedokļi par to, kādu ceļu tālāk iet sociāldemokrātiem. J. Dineviča vietnieks Atis Lejiņš, kurš bija LSDSP saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicināja turpināt sadarbību ar partijas tradicionālajiem sabiedrotajiem arodbiedrībām, kā arī pieļāva sadarbību ar partiju apvienību Vienotība, sociāldemokrātiem tomēr paliekot pastāvīgiem. «Labāk startēt zem LSDSP karoga, nevis apvienojoties par katru cenu ar jebko tā pilnībā zaudējot sabiedrības uzticību, » uzskata A. Lejiņš.

«Prokuroram ir jābūt materiāli nodrošinātam, lai materiālās problēmas neaizņemtu prokurora prātu, » intervijā laikrakstam Diena sacījis LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

«Pēdējie divi mēneši liecina par divām tendencēm. Prokurori pensionējas, jo nav materiāli ieinteresēti darbu turpināt. Citi meklē labāk atalgotu darbu, iet un kārto eksāmenus advokatūrā. Vairāki kolēģi jau ir aizgājuši, un tas neapšaubāmi ir zaudējums prokuratūrai un arī sabiedrībai kopumā, ja pieredzējuši prokurori pāriet darbā otrā pusē. Tas nozīmē, ka viņi vairs neuzturēs apsūdzības, bet gan mēģinās tās apstrīdēt, » stāstījis J. Maizītis.

Nevaldāmi, pārmērīgi runīgi un vēl dažāda veida lidmašīnu pasažieri var citiem sabojāt lidojumu, un viņi pat vairs neizraisa lielu izbrīnu, bet aviokompānijas Jazz Air pasažieri nebija gaidījuši, ka viņus pārsteigs pārlieku smirdošs pasažieris, vēsta CNN.

No aviokompānijas Jazz Air - reģionālā aviosabiedrība Kanādā, kas apkalpo arī ASV pilsētas - lidmašīnas šomēnes izraidīts vīrietis, jo viņa ķermenis spēcīgi odis.

«Cilvēki murmināja un skatījās uz viņu,» stāstījusi sieviete, kura bija ieņēmusi vietu netālu no vīrieša. «Tā bija ļoti neērta situācija, » viņa piebildusi.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).

SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).

Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.

Otrās paaudzes Samsung Galaxy K Zoom ir vairāk līdzīgs telefonam, tomēr joprojām nepierasti prāvs un smags

Viens no dīvainākajiem pēdējo gadu hibrīdiem mobilo ierīču tirgū ir atgriezies mūsdienīgākā veidolā, ar labākiem tehniskajiem parametriem, taču saglabājot pašu uzkrītošāko iezīmi. Tajā sakrustots viedtelefons ar īstu amatieru fotokameru. Runa ir par Samsung Galaxy K Zoom, kas ieradies nomainīt pērnās vasaras modeli Galaxy S4 Zoom.

Filozofiskā līmenī šāda hibrīda dzīves jēga jau ir gana apcerēta. Galvenā morāle – Samsung mēģina iekārdināt aizrautīgos fotografētājus, vienā ierīcē piedāvājot divas viņiem ikdienā svarīgas ierīces. Var jau, protams, pajautāt ražotājam, vai šis žests liecina, ka viņi neuzskata citos savos modeļos iestrādātos knipsētājus par gana labiem, bet labākajā gadījumā iegūsim skaisti noslīpētu atbildi, ka kompānija vēlas sniegt lietotājiem vēl plašākas iespējas. Melots jau nebūs, jo jābūt ļoti naivam, lai ticētu, ka ar zirņa izmēra lēcu klasiskā telefonaparātā var uzņemt augstas raudzes bildes.

Lai gan darba devēji novērtētu iespēju iepazīties ar potenciālo darbinieku caur CV video, darba meklētāji neizmanto iespēju sevi prezentēt video formātā, biznesa portālu Nozare.lv informēja personāla atlases uzņēmuma IG Konsultācijas portāla www.labsdarbs.eu vadītāja Iluta Gaile.

No šī gada sākuma kopš pakalpojums tiek piedāvāts, tikai pāris darba meklētāji ievietojuši savus CV video formātā. «Tā ir iespēja, it īpaši patlaban, kad darba tirgū ir tik sīva konkurence, sevi prezentēt un būt priekšā pārējiem darba meklētājiem, kas netiek izmantota, » norādīja Gaile.

Pie TV3 raidījuma Nekā personīga veidotājiem vērsušies Liepājas Statoil darbinieki, kuri ievērojuši, ka pilsētas ceļu policijas priekšnieks, kuram valsts piešķīrusi dienesta automašīnu un degvielas uzpildes karti, izmanto dienesta stāvokli un ar šo pašu karti norēķinās, uzpildot savu personīgo automašīnu.

Par notikušo zināja policista priekšniecība, tomēr neko vairāk par formālu pārbaudi neuzsāka. Tikai pēc Nekā personīga iejaukšanās uzsākts kriminālprocess par valstij domātās degvielas izmantošanu personīgām vajadzībām.

Nedēļas sākumā Nekā personīga veidotāji saņēmuši ziņas no Liepājas Statoil degvielas uzpildes stacijas. Tās darbinieki bija ievērojuši pilsētas ceļu policijas priekšnieku Leonīdu Tarabanu pildām degvielu savā personīgajā automašīnā Mazda 5 un norēķināmies ar Valsts policijas degvielas karti. Par notikušo uzzināja L. Tarabana kolēģi policijā un pieprasīja no benzīntanka novērošanas kameru ierakstus. Policija uzsāka pārbaudi. Tomēr L. Tarabanu no amata neatstādināja. Kad Nekā personīga par notikušo informēja Valsts policijas priekšnieku, tas nekavējoties lika lietu nogādāt Rīgā. Nākamajā dienā tika uzsākts kriminālprocess.

Latvijas Valsts ceļu konkursā par ceļa posma rekonstrukciju uzvarējis pretendents, kurš solījis darbus izpildīt par 6 miljonus augstāku cenu nekā lētākie pretendenti, kas atsevišķiem konkursa pretendentiem radījis aizdomas par negodprātīgu konkursa norisi, svētdien ziņoja LTV raidījums De facto.

Autoceļa Tīnūži – Koknese rekonstrukcija ir šogad vērienīgākais Latvijas Valsts ceļu projekts. Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā divu gadu laikā iecerēts rekonstruēt vairāk nekā 35 kilometrus ceļa, informēja raidījums.

Jūnija sākumā Latvijas Valsts ceļi izraudzījušies uzņēmēju, kurš pie pasūtījuma tiks. Ceļa rekonstrukciju veiks SIA Binders. Līguma summa – vairāk nekā 40 miljoni latu.

Vaicāts, vai gandarīts par konkursa iznākumu, Latvijas Valsts ceļu ražošanas pārvaldes direktors Gints Alberiņš vien sacījis, ka «gandarīts, ne gandarīts. Mēs esam savu darbu padarījuši, jā, kāpēc ne. Gandarīts es būšu tajā brīdī, kad mēs uzbūvēsim ceļu ».

Būtu jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, līdz 80 kilometriem stundā (km/h), izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu, kuru otrdien, 7.janvārī, skatīs valdībā.

Satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka ierosinājums nav par kopējā atļautā ātruma samazināšanu, tātad tas neattiektos lielākajā daļā gadījumu. "Ierosinājums par 80 km/h ātruma ierobežojumu būtu attiecināms tikai uz atsevišķiem ceļu posmiem, kur ir paaugstināta bīstamība," papildināja Meirāns.

SM norāda, ka līdzīga prakse ir Somijā, kur ārpus apdzīvotām vietām noteikts maksimālais braukšanas ātrums 80 km/stundā, tostarp uz melnā seguma ceļiem. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Somijā ir ievērojami mazāks uz ceļa bojā gājušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latviju.

Tāpat SM uzskata, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Daugavpils a/s Tramvaju uzņēmums izsludinājis atklāto konkursu par pasažieru tramvaju iegādi ERAF projekta «Daugavpils pilsētas tramvaju transporta infrastruktūras renovācija» ietvaros.

Par to liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Uzņēmums paredzējis 12 modernu vagonu iegādi, no kuriem 8 ir četru asu vagoni un 4 - sešu asu vagoni. Jaunie tramvaju vagoni, kuri tiks aprīkoti ar asinhronā tipa dzinējiem, ļaus ietaupīt un uzkrāt elektroenerģiju, nodrošinās mobilāku un ātrāku pārvietošanas bez sastrēgumiem. Jaunie tramvaji arī tiks aprīkoti atbilstoši vides pieejamības prasībām, kas nozīmē, ka tiks nodrošinātas novietnes ratiņiem, vietas invalīdiem, tramvaju ieeja tiks aprīkota ar izbīdāmu platformu. Projektu plānots īstenot līdz 2012. gada 31.decembrim. Jāatgādina, ka jau maijā Tramvaju uzņēmums parakstīja līgumu ar Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības fonda projekta «Daugavpils pilsētas tramvaju transporta infrastruktūras renovācija» īstenošanu. Projekts tiek īstenots programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» ietvaros un 83,11 % no projekta attiecināmajam izmaksām tiks līdzfinansētas no ES Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Projekta kopējais finansējums ir 8,456 miljoni Ls, no tiem ERAF daļa - 83,11%, bet privātais finansējums 16,89%. Projekta mērķis ir sabiedriskā transporta attīstības veicināšana kā alternatīva privāto automašīnu izmantošanai. Paredzēts, ka arvien vairāk cilvēku izmantos tramvaju kā ikdienas transporta līdzekli.

Foto: Unsplash.com / Stephen Phillips - Hostreviews.co.uk

Digitālā reklāma ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Taču, lai nodrošinātu efektīvu investīciju atdevi (ROI), ir būtiski prast novērtēt kampaņu rezultātus. Šajā rakstā aplūkosim, kā to paveikt, izmantojot datu analītiku un citus svarīgus rīkus, un kāpēc reklāmas kontu audits jāuztic profesionāļiem!

Viss sākas ar mērķu definēšanu

Pirmais solis ceļā uz veiksmīgu reklāmas kampaņu – precīzi definēt tās mērķus. Vai vēlies palielināt pārdošanas apjomu? Varbūt mērķis ir veicināt zīmola atpazīstamību vai piesaistīt jaunus klientus? Katram mērķim nepieciešama atšķirīga pieeja, un atšķirsies arī rādītāji, ar kuriem izmērīt panākumus. Piemēram, ja galvenais mērķis ir pārdošanas apjoma palielināšana, ir īpaši svarīgi sekot līdzi konversiju skaitam.

Rīgas naktsklubi līdz ar krīzi kļuvuši tukšāki, un iedzīvotāji, ja arī turpina klubus apmeklēt, tad tajos tērē daudz mazāk, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot klubu pārstāvjus.

Uzņēmumam Krasils piederošā muzikālā kluba Pulkvedim neviens neraksta apmeklētāju skaits pašlaik ir tikai viena trešdaļa no tā, kas klubu apmeklēja gadu iepriekš, pastāstīja uzņēmuma grāmatvede Baiba Biša.

Biša klāstīja, ka cilvēki klubu apmeklē tiešām krietni mazāk. «Precīzus iemeslus, kāpēc apmeklētāju ir mazāk, es gan nevaru nosaukt, gan jau krīze ir pie vainas un tas, ka cilvēki mazāk naudas tērē izklaidēm, atlicinot naudu svarīgākām lietām, » viņa teica.