Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

2005.gada oktobrī Konkurences padome (KP) uzsāka cementa tirgus pētīšanu negaidītā cementa deficīta rašanās dēļ. KP ir secinājusi, ka cementa tirgū ir konkurences trūkums un cementa deficīts, kas ietekmē konkurences apstākļus tirgū, tomēr negodīga konkurence netika konstatēta.

Galvenā tendence tirgū, kas negatīvi ietekmē konkurences apstākļus, ir cementa deficīts, kas tiek skaidrots ar būvniecības apjoma palielināšanos, kā arī cementa tirgū ir konkurences trūkums, kas pastāv, pirmkārt, dēļ nelielā cementa tirgus dalībnieku skaita un, otrkārt, dēļ esošo cementu ražotāju nepietiekamās jaudas, Db.lv informēja Konkurences padomes Vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs.

Pēdējos gados ir novērojama strauja būvniecības apjomu izaugsme, kas kopā ar konkurences trūkumu veicina pieprasījuma-piedāvājuma nesabalansētību un visu tirgus dalībnieku, kas realizē cementu, tirgus varu, kas ietekmē gala patērētāju. Galvenokārt tas izpaužas kā regulāri cenu paaugstinājumi un piegāžu kavējumi.

2005.gada oktobrī Konkurences padome (KP) uzsāka cementa tirgus pētīšanu negaidītā cementa deficīta rašanās dēļ.

KP ir secinājusi, ka cementa tirgū ir konkurences trūkums un cementa deficīts, kas ietekmē konkurences apstākļus tirgū.

Galvenā tendence tirgū, kas negatīvi ietekmē konkurences apstākļus, ir cementa deficīts, kas tiek skaidrots ar būvniecības apjoma palielināšanos, kā arī cementa tirgū ir konkurences trūkums, kas pastāv, pirmkārt, dēļ nelielā cementa tirgus dalībnieku skaita un, otrkārt, dēļ esošo cementu ražotāju nepietiekamās jaudas.

Pēdējos gados ir novērojama strauja būvniecības apjomu izaugsme, kas kopā ar konkurences trūkumu veicina pieprasījuma-piedāvājuma nesabalansētību un visu tirgus dalībnieku, kas realizē cementu, tirgus varu, kas ietekmē gala patērētāju. Galvenokārt tas izpaužas kā regulāri cenu paaugstinājumi un piegāžu kavējumi.

2007.gadā CEMEX plāno Latvijas būvniecības nozari nodrošināt ar ne mazāk kā 678 000, straujākas tirgus attīstības gadījumā – 700 000 tonnām cementa, Db.lv informēja kompānijas pārstāvis Ēriks Matulis. Kompānija šobrīd ieguldījusi gandrīz 41 miljonu no paredzētajiem 200 miljoniem eiro jaunās cementa ražotnes veidošanā Brocēnos.

Celtniecības materiālu ražotājs CEMEX 2006.gadā Latvijas tirgu ir nodrošinājis ar 552 000 tonnām cementa. 2006. gadā pārdotais cementa apjoms, salīdzinot ar 2005. gadā pārdoto (361 000 tonnām) pieaudzis par 50%. 2007.gadā CEMEX plāno Latvijas būvniecības nozari nodrošināt ar ne mazāk kā 678 000, straujākas tirgus attīstības gadījumā – 700 000 tonnām cementa.

2007.gadā CEMEX cementa ražošanas jaudas Brocēnu rūpnīcā sasniegs 567 000 tonnas gadā, pārējais realizācijas apjoms tikšot importēts. Lai nodrošinātu strauji augošo pieprasījumu, CEMEX kopš 2005.gada importē cementu no grupas uzņēmumiem citās Eiropas valstīs. 2005.gadā CEMEX pārdeva 32,5 tūkstošus tonnu importētā cementa, bet jau 2006.gadā pārdotā importa cementa apjoms būtiski palielinājās, sasniedzot 96,8 tūkstošus tonnu importētā cementa vai 17,5% no pārdotā cementa apjoma. 2007.gadā CEMEX plāno importēt līdz 110 tūkstošiem tonnu cementa, kas veidos 16,2% no kopējā pārdotā cementa apjoma Latvijā.

Brocēnu cementa rūpnīca Cemex maijā sākusi veikt piegādes uz Krieviju. Cemex skaidrojis, ka Latvija vairs nespēj sagremot līdzšinējos cementa ražošanas apjomus, ziņo laikraksts Bizness&Baltija.

Krievijas kompānija GlavRosSnab ir noslēgusi līgumu ar Cemex par cementa piegādēm Maskavā un Krievijas dienvidrietumu rajonos. Paredzētie piegādes apjomi ir 180 000 tonnas cementa gadā, kas ir vairāk nekā puse no Cemex ražošanas apjomiem Brocēnu rūpnīcā.

Laikrsksts norāda, ka tik lielus cementa piegādes apjomus Cemex Krievijai varēja apsolīt tāpēc, ka Latvijā pieprasījums ir ievērojami mazinājies.

SIA Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš Db.lv informēja, ka laikraksta Bizness&Baltija informācija ir nepatiesa. Viņš to precizēja norādot, ka SIA CEMEX, kuram piederošās Brocēnu cementa rūpnīcas plānotās ražošanas jaudas sasniedz 600 000 tonnas cementa gadā, prioritāte ir nodrošināt Latvijas tirgu ar nepieciešamā cementa apjomu. Pārējā saražotā produkcija tiek pārdota vietējiem uzņēmumiem, lai nodrošina cementa eksportu. Pēc SIA CEMEX prognozēm šogad Krievijas tirgū nonāks 10 - 20% SIA CEMEX saražotā cementa.

Ja Lietuva izcīnīs vairāk emisiju kvotu, Akmenes cementas varēs ražot vairāk, bet Cemex plāni par jaunu rūpnīcu var izkūpēt gaisā. Šobrīd Cemex piešķirto kvotu skaits ir 350 tūkst. tonnu gadā, kuras visas uzņēmums pats arī izmanto. Latvijas sagatavotajā emisiju kvotu sadales plānā 2008. - 2012. gadam Cemex pieprasījis tikai 0.4 milj. t CO2 emisijas kvotu, bet, kā atzīst paši uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešams vismaz miljons emisijas tonnu gadā, kas Eiropas Komisijai iesniegtajā Latvijas plānā neparādās.

Tas kopā ar faktiem, ka Eiropas komisija vēlas, lai Latvija par vairāk nekā pusi samazinātu emisijas kvotas, un to, ka Lietuvas cementa ražotājam Akmenes cementas, kas plāno ievērojamu paplašināšanos, jau šobrīd kvotu ir gandrīz trīs reizes vairāk, var apdraudēt cementa rūpnīcas projekta realizāciju Latvijā, kas ar 200 milj. eiro (140,56 milj. Ls) lielām investīcijām tiek uzskatīts par pēdējā laika apjomīgāko investīciju projektu Latvijā.

Cerība mirst pēdējā

"Cemex emisiju kvotu jautājumu ir pārrunājis ar ministriju amatpersonām, un Cemex ir pārliecināts, ka Latvijas valdība spēs panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju, un ražotājam būs piee-jams nepieciešamais kvotu daudzums," Db sacīja SIA Cemex valdes priekšsēdētājs Luiss Migels Kantu (Luiss Miguel Cantu).

Cementa patēriņš Latvijā ir strauji sarucis un pašlaik atgriezies 2000.gada līmenī, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Viņš klāstīja, ka Latvijas vidējais cementa patēriņš ir būtiski sarucis un pašlaik ir nedaudz virs 100 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju gadā, kas ir ļoti liels kritums.

«Mēs esam atgriezušies desmit gadus atpakaļ pie 2000.gada cementa patēriņa vidējā līmeņa. Tādējādi es nekādā gadījumā nepiekrītu dažu ekonomistu teiktajam, ka Latvijas būvniecības nozare ir atkritusi līmenī, kāds bija pirms trim gadiem. Mēs redzam, ka kritiens ir bijis krietni dziļāks, » teica Gruzniņš, paskaidrojot, ka Latvijas situācija iepriekš vēl nebūt nebija ekstrēma.

Laikraksta Bizness&Baltija 26. maijā publicētajā rakstā „Cementa ir kļuvis pārāk daudz” pausta nepatiesa informācija. SIA CEMEX nav noslēdzis līgumu ar rakstā minēto Krievijas kompāniju GlavRosSnab. Tāpat B&B rakstā minētie cementa eksporta apjomi ir nepatiesi, Db.lv informēja SIA Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš.

Šogad turpinās jaunās cementa rūpnīcas celtniecības darbi, kurus plānots pabeigt 2008. gada beigās. Šobrīd paveikti jau vairāk nekā 60% no visiem vērienīgā rūpnīcas kompleksa būvdarbiem maijā SIA CEMEX sācis nodarbinātības kampaņu 100 jaunu vakanču aizpildīšanai darbam jaunajā rūpnīcā. Latvijas lielākā industriālā investīciju objekta - jaunās CEMEX cementa rūpnīcas celtniecības izmaksas sastāda vairāk nekā 220 miljonus eiro.

CEMEX šogad pabeigs cementa termināla būvniecību Liepājas ostā. Pirmās kārtas - importa termināla celtniecība jau noslēgusies, otrās kārtas - eksporta termināla celtniecība tiks pabeigta šī gada augustā. Termināla būvniecības kopējās investīcijas sastāda 7.2 miljonus eiro.

Betona ražotāji uzskata, ka, tirgum nonākot viena spēlētāja rokās, nākotnē gaidāms betona deficīts un nesamērīgi augstas cenas.

Pašreizējās vispārējas ekonomiskas krīzes apstākļos, būvniecības nozarē visgrūtākie laiki ir tieši būvmateriālu ražotājiem. Nesen augustā Db rakstīja par dempinga aizdomām ceļu būvē, bet nu šāda problēma, iespējams, skārusi arī betona ražotājus. Nozares dalībnieki sūdzas par bankrota tuvošanos.

Apsūdz Cemex

Vairāki betona ražošanas nozares uzņēmumi, kā arī Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija ir griezušies ar iesniegumu Konkurences padomē (KP), kurā norāda, ka Latvijā lielākais cementa ražotājs Cemex, kurš vēlas apgūt arī transportbetona ražošanas tirgu, pašreizējās krīzes apstākļos dempingo, piedāvājot iegādāties betonu par cenu, kas esot zemāka par pašizmaksu. Kompānijas, kuru rīcībā ir tāda informācija un kuras parakstījušas KP iesniegto sūdzību, ir betona ražotāji SIA Eksimtrans, SIA Betons 97, kā arī SIA Baltijas Betonmix. Uzņēmumi sūdzībā norāda, ka Cemex pārdodot transportbetonu par aptuveni 15 % lētāk, nekā ir betona pašizmaksa. Savukārt Cemex valdes priekšsēdētājs Hosē Luiss Seiho Gonzaless Db pavēstīja, ka uzņēmums pagaidām nav saņēmis no KP oficiālu paziņojumu par iesnieguma esamību, tomēr var teikt, ka Cemex ir pieteicis sevi Latvijā ne tikai kā cementa, bet arī gatavā betona un inerto materiālu ražotāju. Viņš arī apgalvo, ka uzņēmums nedempingo, bet piedāvā labas cenas: «Pašlaik betona tirgus piedzīvo lejupslīdi. Tirgus atdzišana ir radījusi betona pārprodukciju Latvijā, līdz ar to saasinājusies konkurence. Cemex stratēģija ir piedāvāt klientam izdevīgākos risinājumus gan cenu, gan servisa ziņā uzņēmējdarbības labās prakses ietvaros,» uzskata H.L.Gonzaless.

Desmit cementa ražotāja CEMEX darbinieki atgriezušies no pieredzes apmaiņas augstas klases cementa rūpnīcās Bekumā un Rudersdorfā (Vācijā), kuru ražošanas kapacitāte vairākas reizes pārsniedz ražošanas kapacitāti Latvijā.

Starptautiski konkurētspējīgu darbinieku sagatavošana ļaušot CEMEX paaugstināt darbības efektivitāti, pārņemot labākās Vācijas rūpnīcu pārvaldības prakses.

«CEMEX jaunā rūpnīca, kas šobrīd ir uzskatāma par vienu no modernākajām cementa ražotnēm Eiropā, prasa tikpat augsti kvalificētus darbiniekus. Iegūt šāda veida pieredzi Latvijā nav iespējams, tādēļ, pateicoties Eiropas Savienības finansētajai Leonardo da Vinci programmai un uzņēmuma līdzfinansējumam, darbinieki varēja papildināt savas zināšanas un praktiskās iemaņas rūpnīcās, kuru jauda ir 4,9 miljoni tonnu cementa gadā. Lai saņemtu šo iespēju, darbiniekiem bija nepieciešama atbilstoša izglītība, angļu valodas zināšanas un vismaz viena gada pieredze cementa ražotnē,» stāsta Leonardo da Vinci projekta koordinatore Marija Slaidiņa.

Jaunajai Cemex cementa rūpnīcai šis ir pirmais gads, kad ražotne strādā ar pilnu jaudu – 120 tūkst. tonnu mēnesī. Pērn saražots nepilns milj. tonnu cementa, šogad apjoms pārsniegs milj., lēš Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš, piebilstot, ka tādai arī vajadzētu būt rūpnīcas jaudai.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šogad būtiski palielinājies eksporta apjoms, tāpat arī vietējā tirgus pieaugums varētu sasniegt apmēram 10%. Cemex eksporta tirgi ir saglabājušies iepriekšējie – tā ir Igaunija, Lietuva, Skandināvija, Krievija, un šai sarakstā tagad nākusi klāt arī Baltkrievija, kur tiekot realizēts salīdzinoši neliels saražotās produkcijas daudzums. Cemex eksporta apjoms ir 75-80% no saražotā.

Latvijas cementa tirgū šobrīd divi lielākie dalībnieki ir Cemex un Heidelberg Cement grupas uzņēmums SIA Baltik Saule, kas Latvijā importē cementu no Igaunijas Kunda Nordic Tsement rūpnīcas. Citas importa produkcijas, piemēram, Lietuvas un Baltkrievijas cementa īpatsvars vietējā tirgū ir niecīgs. 2010. gadā Latvijas tirgu Cemex nodrošināja ar 34 tūkst. tonnu cementa mēnesī, bet Kundas rūpnīca – ar 14 tūkst. tonnu.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Brocēnu cementa rūpnīcā veiksmīgi uzstādīta un darbību sākusi Norvēģijas uzņēmuma Capsol Technologies testa un izpētes oglekļa uztveršanas iekārta CapsolGo®. Līdz gada beigām tā darbosies testa režīmā, katru dienu uztverot aptuveni 2 tonnas CO₂. Šis ir būtisks solis SCHWENK grupas dekarbonizācijas stratēģijas īstenošanā Eiropā.

"Pirmā CO2 uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā notiek pēc vairākus gadus ilgas izpētes, kuras laikā analizējuši dažādu tehnoloģiju piemērotību mūsu specifikai. Esam gandarīti, ka ir sācies praktiskais izpētes posms uz vietas cementa rūpnīcā, kas mums sniegs praksē balstītu informāciju un datus tālāku lēmumu pieņemšanai,” saka Reinholds Šneiders, SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Northern Europe rīkotājdirektors. "Ņemot vērā, ka cements ir visas būvniecības un būvmateriālu vērtības ķēdes pamats un vienlaikus veido aptuveni 8% no Latvijas CO2 emisijām, SCHWENK ir stingri apņēmies līdz 2030. gadam uzsākt pilna mēroga oglekļa uztveršanas rūpnīcu Brocēnos."

Būvmateriālu ražotājs SIA "Schwenk Latvija" investēs aptuveni 500 miljonus eiro cementa ražošanas dekarbonizācijā Brocēnos, informē kompānijas pārstāvji.

"Schwenk Latvija" Brocēnu cementa rūpnīcā tiks uzstādītas testa iekārtas - samazināta apmēra oglekļa uztveršanas rūpnīca. No 2025.gada pavasara līdz decembrim tā strādās pārbaudes režīmā, uztverot aptuveni divas tonnas CO2 dienā.

Norvēģijas uzņēmuma "Capsol Technologies" nodrošinātā "CapsolGo" testa rūpnīca tiks nodota ekspluatācijā un sāks darbu 2025.gada otrajā ceturksnī, informē "Schwenk Latvija". Pārbaudes posma mērķis ir pārliecināties par tehnoloģijas atbilstību reālajos apstākļos, analizēt darbības specifiku un ietekmi uz citiem procesiem.

Pēc pārbaudes laikā iegūto datu analīzes un tālākās izpētes, pilna apmēra oglekļa uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā plānota no 2030.gada, uztverot aptuveni 800 000 tonnu CO2 gadā un tiecoties uz pilnīgu cementa ražošanas dekarbonizāciju.

Valsts autoceļš V1162 Saldus - Kūdras ir tik kritiskā stāvoklī, ka tas apdraud gan apkārtējo iedzīvotāju drošību, gan Latvijā vienīgās cementa rūpnīcas darbību, informē cementa ražotāja Schwenk Latvija pārstāve Antra Savleviča.

Vairāk nekā 80 cilvēki parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pildīt pirms vairāk nekā 10 gadiem valdības izteikto solījumu - nodrošināt valsts autoceļa V1162 Saldus - Kūdras pienācīgu sakārtošanu.

«2005. gadā, kad Latvijā valdīja cementa krīze un valsts piedzīvoja līdz tam nepieredzētu šī būvmateriāla deficītu, tika meklēts investors, kas spētu ievērojami palielināt cementa ražošanas jaudu Latvijā. Izskanēja pat versija būvēt valstij piederošu rūpnīcu, līdz tomēr investors tika atrasts. Globālais būvmateriālu ražotājs Cemex investēja 275 miljonus eiro Eiropā modernākās cementa rūpnīcas būvē Brocēnos, pretī saņemot solījumu no tā laika valdības - sakārtot ražošanai kritisko valsts ceļu infrastruktūru un veikt pārbūvi atbilstoši paredzamajai lielajai noslodzei,» problēmjautājuma vēsturi skaidro Schwenk Latvija valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Cementa ražotājs Cemex jau gandrīz pabeidzis jaunās rūpnīcas būvniecību un aprīkojuma uzstādīšanu Brocēnos un ir uzsācis iekārtu testēšanu, Db pastāstīja uzņēmuma komunikācijas speciālists Ēriks Matulis.

Oficiālā rūpnīcas atklāšana plānota vasarā.

Šī gada februārī noslēgusies izejmateriālu glabāšanas noliktavas, kalcinācijas kompleksa, māla žāvētāja un vadības ēkas būvniecība. Uzsākta cementa ražotnes kontroles sistēmas testēšana. Projektā kopumā nodarbināti 557 cilvēki, no kuriem aptuveni 60 % veic iekārtu un konstrukciju montāžu un 30 % veic elektrosadales sistēmas un aprīkojumu uzstādīšanu.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 245 miljonus eiro. Rūpnīca aprīkota ar modernākajām ražošanas tehnoloģijām, gaisa un ūdens attīrīšanas iekārtām un vides monitoringa iekārtām, lai ražošanas laikā taupītu līdz pat 50% energoresursu un spētu ievērot visstingrākās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības vides direktīvu prasības.

No jūlija vidus vienīgais cementa ražotājs Latvijā Meksikā reģistrētais koncerns «Cemex» cementa cenas pacels par 15 %, savukārt no 1. augusta dārgāks kļūs arī ievestais cements. Līdz ar to arī kopējās būvniecības izmaksas pieaugs par aptuveni 1,5 %. Db rīcībā esošā informācija liecina, ka no jūlija vidus «Cemex» cementa cenas atkal paaugstina. Savukārt «Cemex» pārstāvji jau kopš pagājušās nedēļas ceturtdienas neatrada laiku, lai spētu atbildēt uz Db jautājumiem par cenu kāpumu. Savukārt būvmateriālu vairumtirdzniecības uzņēmums «Baltik saule», kas ieved cementu Latvijā no Igaunijas vienīgā cementa ražotāja «Kunda Nordic Tsement», cenas cementam plāno paaugstināt no 1. augusta, Db stāstīja kompānijas komercdirektors un līdzīpašnieks Juris Danče. Viņš minēja, ka cenu pieaugums arī būs vidēji 15 %. Cementa cenu kāpums būtiski ietekmēs būvniecības izmaksas, kas turpinās pieaugt. Būvkompānijas Skonto būve viceprezidents Ivars Millers aprēķināja, ka 15 % cementa cenu kāpums kopējās būvniecības izmaksas palielinās par aptuveni 1,5 %. Tomēr viņš uzsvēra, ka šie aprēķini ir nosacīti, jo katrā objektā izmantotā cementa un betona daudzums atšķiras.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

SIA CEMEX cementa importa-eksporta terminālu būvēs Liepājas ostā. CEMEX termināla izveidē investēs ap 5.2 miljonu ASV dolāru. Termināls tiek veidots ar mērķi uzņemt importētu cementu no citām valstīm.

Uzņēmums prognozē, ka šī terminālā izveide un cementa imports ļaus nodrošināt Latvijas tirgu ar pieprasīto cementa daudzumu.

Uzņēmums jau iepriekš ziņoja par nodomu izveidot šādu terminālu, taču gala lēmums un vienošanās par termināla izveidi Liepāja tika pieņemts pagājušās nedēļas laikā, kad SIA CEMEX Latvija valdes priekšsēdētājs Luis Miguel Cantu un valdes loceklis un komercdirektors Andris Miezis parakstīja nodomu protokolu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētāju Pēteri Iesalnieku, klātesot a/s Liepājas Metalurgs akcionāram Iļjam Segalam, db.lv informēja CEMEX Latvija pārstāve Agnese Prauliņa.

Komersantiem, kuri laiž tirgū un lieto cementu un cementu saturošus maisījumus, jāņem vērā, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos var pārsniegt 2 mg/kg tikai tādā gadījumā, ja cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar cilvēka ādu, šodien izplatītā paziņojumā informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas uzņēmēji aktualizējuši problēmu par no trešajām valstīm ievestu ES prasībām neatbilstošu cementu, kas vairākas reizes virs pieļaujamās normas pārsniedz hroma (VI) daudzumu sastāvā. Hromam (VI) noteikts ierobežojums saskaņā ar ķīmisko vielu regulas Nr.1907/2006 (REACH) 67. pantu. Kā rezultātā šā gada aprīlī Ekonomikas ministrijas vadītā Tirgus uzraudzības padome vienojās par cementa tirdzniecības uzraudzības stiprināšanu.

Lai pārliecinātos par cementa atbilstību prasībām, komersantiem, kas importē Latvijā cementu un cementu saturošus maisījumus laišanai tirgū vai lietošanai, var tikt pieprasīts dokumentārs apliecinājums, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos nepārsniedz noteikto ierobežojumu, vai arī dokumentārs apliecinājums, ka cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos.

Cementa ražotāja SIA Cemex eksporta apjoms pērn trīskāršojies un cements vests uz Krieviju, Baltijas valstīm un Baltkrieviju.

Kompānijas pārstāvji gan neatklāja eksportētās produkcijas apjomu, jo to nosaka biržas noteikumi. Uzņēmums pērn eksportējis 30 % no visa Brocēnos saražotā cementa. «30 % no pagājušā gadā saražotās produkcijas esam eksportējuši. Lai Latvijas ražotājs spētu piedāvāt eksportam konkurētspējīgu cenu, ļoti liela nozīme ir piemērotas loģistikas sistēmas izveidei. Patlaban produkciju klientiem piegādājam ar autotransportu vai pa dzelzceļu. Cementa transportēšanai uz Krieviju papildus esam iegādājušies 86 specializētus vagonus cementa pārvadāšanai,» norāda Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš. Viņš arī vēstīja, ka eksportu plānots paplašināt arī ziemeļvalstu virzienā. Līdz ar ražošanas uzsākšanu jaunajā rūpnīcā un jaunā cementa eksporta termināla otrās kārtas nodošanu Liepājas ostā, tiks sākts eksports uz Skandināvijas valstīm pa jūras ceļiem, piegādājot aptuveni 200 000 – 300 000 tonnu gadā.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Būvniecības tirgus turpinās attīstīties, taču citā virzienā, secināts būvmateriālu ražotāja maxit veiktajā būvniecības sektora ekspertu aptaujā.

Ja līdz šim lielākā būvniecības aktivitāte notika mājokļu sektorā, tad nākotnē tiek prognozēts, ka pieaugs biroju, tirdzniecības un sakaru ēku būvniecība, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits. Turklāt gan būvniecības uzņēmumiem, gan būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitātei, Db.lv informē Inta Poča, A.W.Olsen & Partners pārstāve.

„Pēdējo divu gadu laikā būvniecības sektora attīstības tendences bija vairāk kā progresīvas, un šādu izaugsmi nodrošināja gan augošais iekšējais pieprasījums, kas pieauga proporcionāli algu un kreditēšanas palielinājumam, gan arī investīciju pieplūdums,” norāda SIA maxit valdes loceklis Mārtiņš Misa, piebilstot, ka būvniecības sektoram pienācis laiks mainīties un šajā jomā strādājošajiem jāmeklē efektīvi risinājumi, kā turpināt attīstīt biznesu pārmaiņu apstākļos.