Jaunākais izdevums

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

"Ir informācija par pieciem līgumiem, kurus ir paredzēts lauzt, jo pat ar šo 15% pieaugumu tos vairs nav iespējams realizēt. Mēs esam arī vienojušies ar nozari, ja šis objekts nav sākts, labāk to nesākt, sludināt atkārtoti, iegūt jaunajai realitātei atbilstošas cenas," sacīja "Latvijas valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs.

Šogad maija sākumā "Latvijas valsts ceļu" pārstāvji paziņoja, ka pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzinuma saņemšanas kompānija plāno sākt būvdarbu līgumu pārskatīšanu.

Aprīlī "Latvijas valsts ceļi" saņēma vēstules no visiem lielākajiem būvuzņēmumiem, kas piedalās ceļu būvdarbu iepirkumos. Būvnieki vēstulēs norādīja, ka nevar veikt darbu izpildi par tiem izcenojumiem, ar kuriem piedalījās iepirkumos līdz 24.februārim, kad Krievija iebruka Ukrainā. Savukārt piedāvājumi, kuri tiek saņemti iepirkumos martā un aprīlī, ir par 10-15% dārgāki, nekā plānotās cenas.

Lai risinātu radušos situāciju, pēc tam, kad IUB publicēja vadlīnijas līgumu izmaksu pārskatīšanai, "Latvijas valsts ceļi" sāka darbu pie līgumu pārskatīšanas principu izstrādes. Tika organizētas arī vairākas tikšanās ar nozares asociāciju - Latvijas Ceļu būvētāju biedrību un tās dalībniekiem.

Iepriekš ziņots par vienu pieteikumu no uzņēmējiem par līguma laušanu - "A.C.B." grupa ir informējusi, ka plāno lauzt līgumu par būvdarbiem uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 11,18 kilometrus garā posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzinuma saņemšanas VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) plāno sākt būvdarbu līgumu pārskatīšanu, informē LVC pārstāvji.

Aprīlī LVC saņēma vēstules no visiem lielākajiem būvuzņēmumiem, kas piedalās ceļu būvdarbu iepirkumos. Būvnieki vēstulēs norādīja, ka nevar veikt darbu izpildi par tiem izcenojumiem, ar kuriem piedalījās iepirkumos līdz 24.februārim. Savukārt piedāvājumi, kuri tiek saņemti iepirkumos martā un aprīlī, ir par 10-15% dārgāki, nekā plānotās cenas.

Lai risinātu radušos situāciju, pēc tam, kad IUB publicēja vadlīnijas līgumu izmaksu pārskatīšanai, LVC sāka darbu pie līgumu pārskatīšanas principu izstrādes. Tika organizētas arī vairākas tikšanās ar nozares asociāciju - Latvijas Ceļu būvētāju biedrību un tās dalībniekiem. Patlaban LVC līgumu pārskatīšanas princips ir formulēts un tuvākajā laikā uzņēmums to iesniegs izvērtēšanai IUB. Pēc IUB atzinuma saņemšanas, LVC sāks vērtēt un pārskatīt tos līgumus, kas noslēgti pirms 24.februāra, skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp tirdzniecības centru "A7" un Valdlauču krustojumu satiksmei slēgs joslu

LETA, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 23.marta uz Bauskas šosejas (A7) starp tirdzniecības centru "A7" un Valdlauču krustojumu satiksmei slēgs joslu virzienā uz Bausku, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Divvirzienu satiksmi būvdarbu vietā nodrošinās pa otru braukšanas joslu un asfaltētu joslu tai līdzās. Platuma ierobežojums noteikts 3,5 metri, braukšanas ātruma ierobežojums būvdarbu posmā būs 50 kilometru stundā.

Savukārt nākamnedēļ slēgs satiksmei abas joslas un satiksmi organizēs pa asfaltētu joslu līdzās tirdzniecības centram "A7".

LVC aicina autovadītājus braukt uzmanīgi un ievērot ierobežojums.

FOTO: Ķekavas apvedceļa būvdarbi pietuvojušies Rīgas robežai 

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai...

LVC iepriekš informēja, ka pavasarī Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, un autovadītājiem, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju, būs jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā. Lai mazinātu neērtības, tiks izbūvēti lokāli apbraucamie ceļi, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka satiksmes organizācija būvdarbu laikā var bieži mainīties.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūlijā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus, "Kekava ABT" izvēlēts kā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "TIIC 2 (SCA) SICAR", ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.

Lai nodrošinātu Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, tostarp tā projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, Satiksmes ministrijai tika dota atļauja no 2021. līdz 2043.gadam uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 265,729 miljonus eiro, bruto pieejamības maksājuma segšanai, un valsts budžeta ilgtermiņa saistības 38,205 miljonu eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez papildu naudas būvējot Bauskas un Iecavas apvedceļu, trīs gadus citur nevarēs ieguldīt ne centa

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts plāno bez papildu finansējuma piesaistes izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos nevarētu ieguldīt ne centa, konferencē par Bauskas apvedceļa nākotni teica VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Pēdējā reize, kad Bauskas apvedceļa projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, bijusi pirms 13 gadiem.

"Tas nenozīmē, ka mēs šo projektu esam nolikuši plauktā, lai veidojas putekļi. Ar klasiskajām valsts finansējuma iespējām šis projekts nav aptverams," skaidroja Lazdovskis.

2018.gadā LVC prognozēja, ka Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecība izmaksātu 350 miljonus eiro.

"Ja valsts uzņemtos izbūvēt šo ceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos mēs nevarētu ieguldīt ne centa," konferencē skaidroja Lazdovskis.

Viņš kā alternatīvas minēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektus un publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets pagājušajā gadā pieņēma lēmumu izvērtēt PPP lietderību. Plānots, ka LVC līdz vasaras beigām aprēķinus iesniegs Ministru kabinetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LVC visus līgumus ar būvniekiem plāno pārslēgt līdz Jāņiem

LETA, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) būvdarbu līgumiem, kas noslēgti līdz šī gada 24.februārim, gatavi kompensēt sadārdzinājumu līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas, un visus līgumus plāno pārslēgt līdz Jāņiem, intervijā stāstīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka pieaugums, ko LVC kā pasūtītājs ir gatavs kompensēt, ir līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas. Pieaugums ir atkarīgs no tā, kādi darbi līgumā ir paredzēti. Tur, kur vairāk ir asfaltēšanas darbu, pieaugums ir tuvu 15%. Tur, kur vairāk ir, piemēram, zemes darbi un tāmē materiāli veido mazāku daļu, var runāt par 10-12% sadārdzinājumu. Turklāt tas neattiecas uz visiem līgumiem, bet tikai uz tiem, kas ir noslēgti pirms 24.februāra vai kuriem piedāvājumi ir saņemti pirms 24.februāra.

"Patlaban mēs esam vienojušies par pārrēķinu metodiku, tā ir arī publiskota un kolēģi veic pārrēķinus līgumiem. Par principiem esam runājuši arī ar nozares asociāciju, un ir panākta vienošanās. Mūsu iekšējā apņemšanās ir, ka līdz Jāņiem visiem līgumiem ir jābūt pārslēgtiem," uzsvēra Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties tehnoloģiskajam pārtraukumam ceļu būvdarbu objektos, kur darbi sākti pērn, šonedēļ ceļu būvdarbi notiks jau 65 valsts ceļu posmos, no kuriem gandrīz puse ir uz valsts reģionālajiem autoceļiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) būvdarbi turpinās gan posmā no Turaides līdz Siguldai, gan no Jūdažiem līdz Mālpilij, un šajos posmos autovadītājiem jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Jauns būvdarbu posms ir uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) no Ķeipenes līdz Madlienai, tā šķērsošanai vajadzēs 20 minūtes.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem saglabājas uz Jelgavas šosejas (A8) no Rīgas līdz Jaunolainei, kur satiksme notiek pa vienu brauktuvi un tā var būt palēnināta rīta un vakara stundās, kā arī uz Ventspils šosejas no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi.

Plānojot braucienus, LVC aicina ieskatīties remontdarbu kartē uzņēmuma interneta mājaslapā, kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez tūlītējas SM rīcības 2022.gada ceļu būvniecības sezonu ir neiespējami sākt

Db.lv, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar ceļu Ķekava - Plakanciems, tiek ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Ierobežojumi tiek ieviesti saistībā ar Ķekavas apvedceļa pārvada būvdarbiem.

Ķekavas apvedceļa pārvada būvdarbu vietā uz apvedceļa satiksme tiek organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu ar asfalta segumu. Ātruma ierobežojums uz apbraucamā ceļa noteikts 30 kilometri stundā (km/h), bet visā būvdarbu posmā - 50 km/h.

Valsts autoceļu tīklā remontdarbi patlaban notiek 85 posmos. Būvdarbi sākti autoceļa Ventspils-Kuldīga posmā no Ķimales līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ēdole-Liedikas, tā šķērsošanai vajadzēs pusstundu.

Pēc tehnoloģiskā pārtraukuma atsākti būvdarbi arī uz autoceļa Alūksne-Liepna, un ceļā no Liepnas līdz Malienai arī jārēķinās ar pusstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts pagājušajā nedēļā Lisabonā saņēma starptautiskās vadošās projektu, infrastruktūras un enerģētikas finansēšanas pētniecības organizācijas Proximo Infra godalgu kā Gada PPP darījums Eiropā.

Balvu saņēma projekta publiskā partnera pārstāvis VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un privātā partnera pārstāvji TIIC partneris Hugo Espinheira de Amador Silveira, AS Kekava ABT valdes locekļi Armands Sviķis no AS A.C.B. un Mārtiņš Pļaviņš no CBF SIA Binders, kā arī AS Kekava ABT ģenerāldirektors Juris Frīdmanis.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

“Gada projekta godalga noteikti ir liels gandarījums, īpaši ņemot vērā to, cik daudz darba ieguldīts septiņu gadu laikā, kamēr projekts nonāca līdz līguma parakstīšanai. Esam PPP pionieri Baltijā. Taču lielākais gandarījums gan LVC, kā projekta virzītājam un realizētājam, gan visai Latvijas sabiedrībai noteikti būs nākamā gada beigās, kad jaunā Ķekavas apvedceļa trase tiks atvērta satiksmei,” norāda M.Lazdovskis.

“Mūsu PPP projekta galvenā priekšrocība ir iespēja apvienot dažādu pušu unikālas spējas un kompetences – gan projektu vadībā, gan finanšu piesaistē un būvniecībā, lai panāktu pasūtītājam un Latvijas sabiedrībai labāko rezultātu. Prieks, ka Latvijas pirmais liela mēroga PPP projekts ir izpelnījies starptautisku atzinību, kas norāda uz visu iesaistīto pušu efektīvo sadarbību un profesionalitāti. Ceram, ka Ķekavas apvedceļa projekts kalpos kā praktisks piemērs turpmāko PPP projektu īstenošanai Latvijā,” saka Juris Frīdmanis, AS Kekava ABT ģenerāldirektors.

Proximo Infra ir finanšu informācijas uzņēmuma Exile Group biedrs un pasaulē vadošā tirdzniecības un eksporta finansēšanas izdevuma TXF saistītais uzņēmums, kas dibināts 2019. gadā. To izveidojusi pieredzējušu žurnālistu, izdevēju un producentu grupa, kas aktīvi darbojas finanšu informācijas jomā.

Uzvarējušos darījumus Proximo Infra redakcijas komanda izvēlas, pamatojoties uz savām tirgus zināšanām un konsultācijām ar attiecīgajām nozarēm. Konkursa žūrija nominācijas izvēlējās starp visiem 32 lielākajiem transporta un sociālās infrastruktūras PPP darījumiem, kas tika noslēgti Eiropā 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums SIA "Union Asphalttechnik" vērsies Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pret VSIA "Latvijas valsts ceļi", vēloties piedzīt 96 070 eiro par 2019.gadā veiktajiem būvdarbiem Lietuvas pierobežā uz autoceļa Bauska - Bērzi - Lietuvas robeža.

Uzņēmums uzskata, ka "Latvijas valsts ceļi" nav norēķinājušies par 2019.gada aprīlī, maijā un jūnijā veiktajiem darbiem objektā.

Tiesas sēde paredzēta 25.martā plkst.13.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma atjaunošanas darbu laikā ir izbūvēta ceļa pamata nesošā kārta un asfalta apakškārta, noņemts apaugums, sakārtoti grāvji un caurtekas, nogāzes un sabiedriskā transporta pieturas. Kopējās projekta izmaksas ir 1,52 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, no tiem 85% ir "Interreg" līdzfinansējums.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma no Bērziem līdz Lietuvas robežai atjaunošana notika Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta "Easycrossing" jeb "Vieglā šķērsošana" ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8. līdz 28.februārim norisinās ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana par perspektīvā jaunā Tallinas šosejas (A1) posma būvniecību.

Tajā iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām un izteikt savus priekšlikumus, kurus saskaņā ar iespējām izvērtēs tālākajā projektēšanā.

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai novirzītu tranzīta satiksmi prom no Baltezera un Ādažiem, kur ir vēsturiskā dzīvojamā apbūve, kā arī pēdējos 10-20 gados attīstījušies ciemati un ražotnes.

Tallinas šosejas sākumposmā no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo desmit gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaikus pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie "melnie punkti". Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai poligoni nākotnē tiešām nodarbosies ar atkritumu pārstrādi?

Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” asfalta ražotnē Vilcē, uzsākot jauno ceļu remonta sezonu, ir saražots šogad pirmais asfalts.

Produkcija tiks izmantota valsts galvenā autoceļa A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža posma no Rīgas līdz Jaunolainei apbraucamo ceļu asfaltēšanai.

Uz ceļa A8 pārbūves darbi notiks labās brauktuves posmā no 9,93. līdz 18,93. kilometram. Tos "Igate" veiks kopā ar Lietuvas kompāniju "Kauno tiltai".

Autoceļa posma pārbūvi paredzēts paveikt aptuveni 200 dienās.

“Šī sezona ceļu būvniekiem solās būt sarežģīta, jo neprognozējami ir palielinājušās celtniecības materiālu un degvielas cenas, kā arī iespējama atsevišķu materiālu piegādes kavēšanās. Tomēr darīsim visu, lai šo ceļa posmu, uz kura darbi paredzēti arī nākamajā sezonā, nodotu ekspluatācijā iespējami ātrāk,” saka “Igates” izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt – to intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Fragments no intervijas

Saistībā ar būvmateriālu cenu strauju kāpumu būvnieki pauž satraukumu, ka projektus par iepriekš nolīgtajām cenām nespēs uzbūvēt. Redzēju no jūsu paziņojumiem, ka arī ceļu būvētājiem ir tieši tā pati problēma.

Mēs jau arī kopā ar būvnieku organizācijām strādājam pie šī jautājuma. Tikai ceļu būvētājiem atšķirībā no, teiksim tā, ēku būvētājiem darbs ir sezonāli ļoti ierobežots. Vēl divarpus, trīs nedēļas, un mums sākas sezona, kad var tostarp asfaltēt.

Līgumi saslēgti, varat sākt, bet materiāli nu tik dārgi, ka jāsāk domāt, vai vispār sākt?

Apmēram tā. Jāsaka, pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi ir ļoti labi pastrādājis šogad, tenderi jau faktiski 77% no visa ieplānotā ceļu būves darba apjoma notikuši, no tiem apmēram 40% gadījumu jau arī līgumi parakstīti, pārējie ir līgumu noslēgšanas stadijā. Tie, kam ir jau līgumi, faktiski kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – saistības uzņēmušies, bet situācija mainījusies, tās izpildīt par nolīgtajām summām nevar. Viņi tagad rēķina, saprot, ka ne vien nenopelnīs, bet būs spiesti vēl paši piemaksāt, lai to darbu veiktu. Tās cenas, kas bija piedāvājumu sagatavošanas laikā, mainījušās radikāli. Un tas attiecas ne tikai uz valsti kā pasūtītāju – tas attiecas arī uz visām pašvaldībām kā pasūtītājām, kurām arī ir savas ceļu sakārtošanas programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech sektora attīstība var uzlabot kopējās ekonomikas prognozes

Hipa Gustavsone, Tietoevry (Igaunija) EasyFS banku centralizācijas sistēmas nodaļas vadītāja, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas pirmais vilnis, ko Eiropai radījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, martā sasniedzis Latviju - gada inflācija martā sasniedza 11,5% un tas ir augstāks rādītājs, nekā Eiropas Savienībā (7,8%) un eirozonā (7,4%) vidēji.

Augstāka inflācija martā bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%). Kaimiņvalstīs valsts finanšu sektora attīstību un konkurētspēju arī šajos apstākļos zināmā mērā ļauj stabilizēt tieši Fintech sektora attīstība. Arī Latvijā valsts mērogā sākts darbs pie stratēģijas izstrādes, lai sekmētu digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstību. Dažādi risinājumi, kas var ievērojami uzlabot finanšu sektora uzņēmumu konkurētspēju, kļūst aizvien pieejamāki un ekonomiskie satricinājumi var kalpot kā papildus stimuls to ieviešanai.

Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība

Finanšu sektors un banku darbība piedzīvo būtiskas pārmaiņas un konkurētspējas saglabāšana šajos apstākļos var būt visnotaļ nopietns izaicinājums. Vienlaikus ārējo apstākļu ietekmē, augot dažāda līmeņa kiberapdraudējumiem, pieaug arī nepieciešamība pēc drošības. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība var ne tikai palīdzēt atrisināt šos jautājumus, bet arī sniegt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nodrošināt labi apmaksātas darba vietas un atbalstīt kopējo ekonomisko aktivitāti. Finanšu tehnoloģijas atbalstoša ekosistēma palielinās finanšu sektora aktivitāti un nodrošinās fintech sektora ilgtspējīgai izaugsmei. Virkne pasaules valstu jau ir apliecinājušas digitālo tehnoloģiju spēju veicināt ekonomikas un sociālo noturību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" investīciju apmērs vēja parku projektos varētu sasniegt vienu miljardu eiro, intervijā teica "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš uzsvēra, ka tas ir ļoti nozīmīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, jo ļoti liela daļa no šīs naudas būs būvniecībai.

Čakste skaidroja, ka vēja parkiem ir nepieciešami labi ceļi, infrastruktūra, tādēļ liela daļa šīs naudas nonāks pie Latvijas būvniekiem.

Papildus tam "Latvenergo" mēģinās piesaistīt augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kas varētu kļūt par daļu no šī projekta gan būvniecības, gan pēc tam apkalpošanas stadijā. "Piemēram, vēja ģeneratoru apkopi un tīrīšanu varētu veikt ar droniem," stāstīja Čakste, uzsverot, ka, viņaprāt, šis būs ļoti nozīmīgs projekts ne tikai "Latvenergo", bet arī tautsaimniecībai kopumā.

Tāpat ar vēja parku projektiem "Latvenergo" atbalstīšot pašvaldības, pēc tirgus principiem maksājot par zemi. "Kopējais ieguvums sabiedrībai būs maksimāli iespējamais," apgalvoja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene-Strenči (P25) (28,34. km) - jūlijā izbūvēti divi jauni dzelzsbetona laidumi agrāko tērauda siju laidumu vietā, līdz ar to tagad visas tilta konstrukcijas ir no monolīta dzelzsbetona un 100 m garais tilts ir jau ieguvis vienotu arhitektonisko veidolu.

Būvdarbu laikā satiksme ir nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kopš būvdarbu sākuma pērn rudenī tilta četriem betona laidumiem ir iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, izbūvēta hidroizolācija un brauktuves daļā ieklāts tilta vēsturiskā bruģakmens segums, kas pēc pārbūves klās tilta brauktuvi visā garumā. Strenču pusē ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kā arī veikti nepieciešami tilta balstu betonēšanas darbi.

Maija beigās, pēc divu mēnešu tehnoloģiskā pārtraukuma, kad ūdens līmenis Gaujā bija pietiekami nokrities, tika uzsākti jauno laidumu betonēšanas sagatavošanas darbi - uzstādīja turas, veidņus un tērauda stiegrojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Salaspilī plāno prettrokšņu sienas izveidi gar Daugavpils šoseju

Db.lv, 07.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī ir sākta sabiedriskā apspriešana par trokšņu samazināšanas pasākumiem gar Daugavpils šoseju, informē pašvaldībā.

Projekta īstenotājs ir valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi". Projekta mērķis ir samazināt lielceļa satiksmes radītā trokšņa ietekmi uz dzīvojamo apbūvi Salaspilī.

Trokšņu sienu veidos trīs posmi. Divos posmos trokšņu barjeru plānots veidot uz mainīga augstuma grunts vaļņa, kura augstums pret esošo zemes virsmu būs 2,7 līdz 4,1 m. Virs vaļņa tiks izbūvēta aizsargsiena, kuras augstums būs no 4 līdz 4,5 metriem.

Posmos no Nometņu ielas līdz Enerģētiķu ielai un no Rīgas ielas līdz Kalnu ielai trokšņu barjeras kopējais augstums virs autoceļa līmeņa plānots no 6 līdz 6,5 metriem.

Posmā no Enerģētiķu ielas līdz Rīgas ielai barjeras augstums paredzēts 4,5 metri. Šajā posmā paredzēts uzstādīt tikai trokšņu aizsargsienu, kas veidota no betona konstrukcijām un krāsainiem akrila paneļiem bez grunts vaļņa izbūves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vidzemes šosejas (A2) Siguldā (49.9. km) tiek pārbūvēts pārvads pāri dzelzceļam, pilnībā nojaucot veco būvi un izbūvējot jaunu pārvadu.

Darbi uzsākti pērn oktobrī un turpinās bez tehnoloģiskā pārtraukuma, un satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunizbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Patlaban ir demontēta lielākā daļa vecā pārvada – laidumi un sijas, krasta balsti un viens no starpbalstiem, un tuvākajā laikā demontēs otru starpbalstu. Pirms demontēt starpbalstu pamatni, gar dzelzceļu izbūvēs rievsienu, lai tilta būvdarbi neietekmētu dzelzceļa infrastruktūru.

Rīgas pusē sākti urbšanas darbi, lai izbūvētu urbpāļus, kas veidos pamatu tilta jaunajam krasta balstam, un tuvākajā laikā urbpāļus krasta balstam izbūvēs arī Siguldas pusē.Apbraucamas ceļš var būt īpaši slidens, tāpēc uz tā ir noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme “Slidens ceļš”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktā ceļa tehniskā stāvokļa dēļ uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Arodiem līdz Daugavpils apvedceļam (A14), ieviests ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā, kas papildināts ar ceļazīmi "Nelīdzens ceļš", informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Daugavpils šosejas posms, kurā noteikts ātruma ierobežojums, ir pirms Daugavpils - no 212,52. līdz 224,86.kilometram.

Jau ziņots, februāra sākumā ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā šāda paša iemesla dēļ tika noteikts arī uz Daugavpils apvedceļa - šosejas A6 posmā no 232,2. līdz 238,5.kilometram jeb no Križu dzelzceļa pārvada līdz pagriezienam uz Krāslavu un šosejas A14 posmā no 8,30. līdz 15,57.kilometram jeb no Sventes līdz Daugavpils šosejai.

Visi minētie posmi ir sliktā tehniskā stāvoklī, un mainīgu laikapstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē tajos pastiprināti veidojas bedres.

Šogad šiem posmiem tiks uzsākta projektēšana, paredzot pilnu segas pārbūvi. Būvdarbi tur varētu sākties 2024.-2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 20.janvāra Siguldā ir slēgts pārvads pār dzelzceļu Vidzemes šosejas 49.9. kilometrā, informē VSA Latvijas Valsts ceļi.

Satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunuzbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, kur noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme "Slidens ceļš".

Jaunuzbūvētā pagaidu pārvada pār dzelzceļu posmam ir koka un metāla klājs, bet ceļa daļa klāta ar dzelzsbetona plātnēm, autovadītājiem jābrauc ļoti piesardzīgi, īpaši nokrišņu laikā un mainīgos laikapstākļos, un jāievēro noteiktais ātruma ierobežojums.

Jau vēstīts, ka pērn oktobrī sākti būvdarbi, kuru laikā demontēs esošo pārvadu pār dzelzceļu, un tā vietā tiks izbūvēts jauns. Būvdarbu ietvaros tiks izbūvēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš, kas pāri pārvadam pār dzelzceļu savienos Noliktavu ielu un Mazās Saules ielas infrastruktūru, būtiski atvieglojot gājēju un velobraucēju nokļūšanu pilsētas daļā otrpus dzelzceļam un uzlabojot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 29. jūnija līdz 2023. gada jūlijam tiek slēgts Bauskas šosejas (A7) posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam (9.– 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi".

Satiksmes plūsma no slēgtā posma tiks novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai (skat. kartē).

Visā apbraucamā ceļa posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h un ir aizliegts veikt apdzīšanas manevru. Satiksmi ar Ķekavas novada ciemiem otrpus šosejai nodrošinās pa Tūjas ielu un autoceļu Valdlauči–Rāmava (V2), savukārt piekļuve Bauskas šosejai no Lakstīgalu ielas un Naudītes ielas būs slēgta. Gājēju kustība posmā tiek nodrošināta pa nomali, pie Baložu rotācijas apļa ierīkotas gājēju pārejas.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

Slēgtais Bauskas šosejas posms gada laikā tiks pārbūvēts par Ķekavas apvedceļa pamattrases posmu.

Arī citur topošā apvedceļa trasē patlaban notiek intensīvi būvdarbi – uzsākta Butlera strauta un Ķekavas upes caurteku izbūves, kā arī citu dzelzsbetona caurteku montāža. No pirmdienas atsāks montēt piecas saliekamā dzelzsbetona caurtekas, līdzīgi kā jau samontētā Butlera strauta caurteka. Tupinās 110 kV gaisvadu līnijas pārbūve, kā arī notiek darbi citu komunikāciju izbūvē. Tiek būvēti divi tuneļi un četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5), kura būvdarbu laikā ieviesti ilgstoši satiksmes ierobežojumi un satiksmi organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts. Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem. Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma. Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nosūtījusi noteikumu projektu, kurā noteiktas prasības ceļu malās izvietotajiem reklāmas un informācijas objektiem.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt objektu pieļaujamo gaismas spožumu, lai novērstu satiksmes bīstamību, ko rada gaismu izstarojošie reklāmas un informācijas objekti, tostarp digitālie ekrāni, kas izvietoti ceļu malās.

“Satiksmes drošības uzlabošana ir mūsu kopīgs mērķis, kas risināms pilnveidojot tiesisko regulējumu un vienlaikus autovadītājiem kļūstot atbildīgākiem. Ministrijas ekspertu izstrādātie noteikumi dos iespēju samazināt dažādu gaismas objektu, galvenokārt reklāmu, kas atrodas pie ceļiem, negatīvo ietekmi uz satiksmes drošību, apgrūtinot autovadītāju koncentrēšanos uz braukšanu. Vienlaikus jaunie noteikumi uzlabos iedzīvotāju, kas dzīvo ceļu tuvumā labbūtību, novēršot gaismas piesārņojumu vidē,” norāda ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru