Eksperti

Četri soļi, lai konkurence publiskos iepirkumos kļūtu caurredzama

Linda Rirdance, vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes locekle, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.

Cancel jeb izslēgšana iepirkumos bez nevainīguma prezumpcijas 

Diskusijas Saeimā par jaunajiem Publisko iepirkumu likuma (PIL) izslēgšanas nosacījumiem tuvojas...

Kādi tad ir četri galvenie soļi, lai veidotu caurredzamāku konkurenci publisko iepirkumu jomā?

Regulāras atskaites par nodokļu nomaksu

Kā zināms, šobrīd uzņēmumiem reizi gadā jāiesniedz pārskats, kurā jānorāda arī informācija par nodokļu nomaksu. Tiem, kas vēlas kandidēt publiskos iepirkumos, jāparūpējas par to, lai nodokļu parāda nebūtu iepirkuma dokumentu iesniegšanas brīdī. Tomēr to, kas notiek pārējā laikā, neviens nezina. Tāpēc redzam, ka risinājums būtu pārskata veidošana par nodokļu nomaksu reizi ceturksnī, sekojot citu nozaru un kaimiņvalstu labajam piemēram. Tā, piemēram, Igaunijā uzņēmumiem atskaite par nodokļu nomaksu jāpublisko reizi ceturksnī, kas ļauj pārliecināties par kandidāta disciplīnu nodokļu nomaksas jomā visa gada garumā. Tātad — tas palīdz novērtēt, vai spēlētājs ir sociāli atbildīgs un orientēts uz ilgtermiņa darbību, vai tā darbinieki saņem regulāras algu izmaksas un vai par viņiem tiek nomaksāti nodokļi.

Arbitrs ir vajadzīgs, lai pasūtītāju nevainotu korupcijā 

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei...

Darbinieku skaita norādīšana līdz ar nomaksāto nodokļu atspoguļojumu

Jau šobrīd uzņēmumi ik mēnesi iesniedz datus par darbiniekiem, tomēr publiski varam iepazīties tikai ar informāciju par nomaksāto nodokļu apjomu, kas neļauj izprast to, kāda ir patiesā situācija — cik cilvēku ir nodarbināti un vai nodokļi tiek nomaksāti par visiem darbiniekiem. Tāpēc vēl viena laba prakse, kuras īstenošanā varam iedvesmoties no būvniecības nozares, ir līdzās nomaksāto nodokļu apjomam atspoguļot arī uzņēmumā nodarbināto cilvēku skaitu. Ko mēs iegūsim? Pilnvērtīgāku jau minētā sieta mehānismu, kas no dalības publiskos iepirkumos atturēs aplokšņu algu maksātājus, kuri ar negodprātīgu uzņēmējdarbības praksi un bezatbildību pret darbinieku sociālajām garantijām kropļo tirgu un cenas piedāvājumu.

Ērti pieejamas pakalpojumu vadlīnijas

Katras nozares asociācija, tostarp Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija, izstrādājusi vadlīnijas, kas katram pasūtītājam sniedz iespēju identificēt — vai iesniegtais piedāvājums vispār ir iespējams un pieteikuma iesniedzējam ir gan izpratne, gan resursi, lai pakalpojumu nodrošinātu. Tomēr valsts iestādēm kā pasūtītājam šobrīd jāpieliek lielas pūles, lai nepieciešamības gadījumā tās atrastu — nav vienotas vietnes vai adreses, kur iepazīties ar visu nozaru sagatavotajām vadlīnijām, kas pēc būtības iezīmē katras nozares zelta standartu. Turklāt šobrīd vadlīnijām ir ieteikuma raksturs, un, ņemot vērā, ka iepirkumi ir piņķerīgs un laikietilpīgs process, bieži redzam centienus ceļu līdz iepirkuma rezultātam saīsināt un vienkāršot — un tas tiek darīts, sekojot zemākās cenas piedāvājumam, nevis vēršot pūles, lai iegādātos piemērotāko pakalpojumu, kas, iespējams, kombinē dažādus risinājumus.

Šī pieeja jāmaina, nodrošinot visu vadlīniju apkopojumu vienuviet un to ievērošanu padarot nevis par gadījuma rakstura izvēli, bet labu ieradumu. Tas ne tikai celtu saņemto pakalpojumu kvalitāti, bet arī atspoguļotu cieņu pret sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Dialogs ar nozari — ieguvums nevis lieka laika tērēšana

Situācijā, kad 70 % no uzvaras arī pie saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanas joprojām veido cena un nav iespējamas diskusijas par iepirkuma priekšmeta precizēšanu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, nenotiek virzība uz nozares ilgtspējības veicināšanu. Tas sašaurina iespējas iegūt labu pakalpojumu pēc formas un satura. Privātā sektora iepirkumu jomā situācija ir nedaudz labāka un demonstrē lielāku atbildības sajūtu pret nozari un tautsaimniecību kopumā. Runājot konkrētos piemēros — ja valsts pasūtījumos visbiežāk interese visas telpas uzkopt atbilstoši vienam standartam, tostarp pieliekamajam vai pagrabam nodrošināt A klases uzkopšanas līmeni, un to visu izdarīt maksimāli lēti, tad privātā sektora pasūtītāji ņems vērā gan to, kādam mērķim tiek lietota uzkopjamā telpa, gan arī to, vai par kundzi, kas šīs telpas uzkopj, tiek maksāti visi nodokļi.

Redzu, ka ieguvums no aktīvāka dialoga iespējas izmantošanas būtu labi funkcionējoša, uz rezultātu vērsta iepirkumu sistēma un motivēti iepirkumu dalībnieki. Tieši dialogā abas puses iemanto skaidrību, savstarpējo uzticību un, galu galā, arī sajūtu par atbildības līmeni, kādā tiek īstenota valsts pārvalde.

Lai to panāktu, nav vajadzīgas lielas pūles, bet dažas mērķtiecīgi virzītas rīcības. Vispirms, tā būtu diskusijas atjaunošana Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupā, lai vienotos par konkrētu likumdošanas iniciatīvu tālāku virzību. Gan iepirkumu īstenotājiem, gan dalībniekiem ļoti palīdzētu arī jau minētā vienotā vietne, kurā apkopotas visu nozaru vadlīnijas.

Un, visbeidzot, tā būtu regulāra prakses un pieredzes apmaiņa ar kaimiņvalstīm un citiem iepirkumu īstenotājiem, lai iepirkumu praksi īstenotu atbilstoši tam, kā to paredz juridiskais formulējums — kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora būvniecības nozares spožums un posts

Jānis Uzulēns, Jurisconsultus vadītājs, jurists, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 02.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.maija numurā lasi:

Statistika

Mobilo sakaru publiskie iepirkumi kā teātris sabiedrībai

Tēma

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Izglītība

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Aktuāli

Bērnos vairs neredz dzīves piepildījumu

Nodokļi

Nulles maksātāju nodokļos kļūst mazāk

Finanses

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem

Mazumtirdzniecība

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu , būvniecības nozares uzņēmēji ir definējuši trīs prioritātes: uzlabot nekustamo īpašumu investīciju programmas, risināt kvalificētu būvspeciālistu pieejamības jautājumu, uzlabot energoefektivitātes projektu ātrumu.

Šo jautājumu prioritizēšana ministru darba kārtībā ļautu daudz efektīvāk plānot, projektēt, būvēt un pārvaldīt ar būvniecību saistītos procesus, kā rezultātā augtu valsts ekonomika un attīstība.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norāda: "Būvniecības jautājumi ir vairāku ministriju tiešā kompetencē - Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas redzeslokā - tāpēc mēs kā uzņēmēji saskatām vajadzību pēc daudz ciešāka dialoga ar nozari. Esam pārliecināti, ka mūsu trīs izvirzītās prioritātes jaunajai valdībai ir pa spēkam atrisināt. Aicinām jauno valdību biežāk sadzirdēt un ieklausīties nozaru profesionālajās asociācijās!"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki.

Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība. To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, ekonomiskās lejupslīdes laikā ir pasākumu kopums, kuru valsts pārvaldei un komercbankām īstenojot iespējams stabilizēt ekonomiku, nodrošinot efektīvas investīcijas ilgtermiņā, nodrošinot pasūtījumu nozares produktu un pakalpojumu piegādātājiem, darbu nozarē un saistītās nozarēs strādājošiem un veicinot uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru