Eksperti

Cik ilgi turpināsies svārstības pensiju fondos?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.

Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.

Tāpat negatīvu atdevi šī gada laikā ir uzrādījuši praktiski visi obligāciju tirgi. Tas saistīts ar straujo procentu likmju kāpumu, kā cēlonis ir valstu centrālo banku darbības cīņā ar vairākus gadu desmitus neredzēti augstu inflāciju.

Pašlaik ieguldījumu pārvaldības kompānijas Latvijā piedāvā 29 dažādus pensiju 2. līmeņa plānus, un gada griezumā ar negatīvu ienesīgumu strādājuši absolūti visi 2. pensiju līmeņa plāni, kamēr divi ir strādājuši mazāk kā gadu, tāpēc to ienesīgumu gada izteiksmē nevar izmērīt. Ko darīt tirgus pārmaiņu laikā? Ko darīt cilvēkam, kuram tuvojas laiks saņemt pensiju un kurš nevēlas ciest no straujām tirgus pārmaiņām? Šādos gadījumos svarīgākais ir rīkoties ar vēsu galvu un nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.

Bieži vien krīžu situācijās visstraujāk vērtību zaudē tādi tirgus instrumenti, kuri gandrīz 100 % apmērā ir ieguldīti uzņēmumu akcijās. Redzot straujo indeksu vērtības samazināšanos un baidoties no tālākā krituma, cilvēki steidz pārlikt līdzekļus uz konservatīvākiem plāniem, kur daudz lielāku daļu aizņem valstu vai uzņēmumu obligācijas, vai arī daļa līdzekļu tiek glabāta vienkārši bankā.

Tomēr šis bieži vien ir pats neapdomīgākais solis, jo tas neļaus atgūt zaudēto, kad sāksies tirgus atgūšanās. Tā būtu pareiza taktika, ja to varētu izmantot pirms tirgus korekcijas sākuma, tomēr parasti to pielieto tad, kad lielākais kritums tirgū jau ir noticis. Kritumi ir bijuši vienmēr, tomēr tie pāriet Nav teikts, ka akciju tirgi vienmēr uzvedīsies tā, kā tie ir darbojušies iepriekš, tomēr ir vērts paskatīties uz vēsturiskajām analoģijām, lai plānotu savu darbību.

S&P 500 indeksa vēsturiskā analīze ļauj secināt, ka tie posmi, kad notiek tirgus izaugsme, parasti ir ievērojami ilgāki, savukārt kritumi mēdz būt diezgan pēkšņi un strauji. Vēsturiski visilgākais laiks, kad akciju tirgus ilglaicīgi kritās, bija ASV Lielās depresijas laikā. Cieta ne tikai akciju tirgi, bet arī reālā ekonomika, un viss process ilga 2,8 gadus, kopumā akciju tirgiem samazinoties par 83 %. Kopš tā laika kritumi ir bijuši ievērojami īsāki un līdz pat 2000. gadam šādi posmi bija pieci un tie ilga no trīs mēnešiem līdz pat 1,8 gadiem.

Daudzi joprojām atceras “dot-com” akciju burbuli, kas sprāga 2000. gadu sākumā. Atcerēsimies - pagājušā gadsimta beigās, kad parādījās pirmie IT uzņēmumi, investori skrēja pirkt jebkuru kompāniju, kuras nosaukumam galā bija .com. Bieži vien nosaukums un interneta domēna vārds bija vienīgais šo uzņēmumu aktīvs, jo nebija ne pievilcīga produkta, ne uzņēmuma tālākās attīstības stratēģijas. Pēc tam šis burbulis, kā jau daudzi citi vēsturē, sprāga. Šī bija ilglaicīga krīze un ilga nedaudz vairāk kā divus gadus, S&P 500 indeksam nokrītot par 44,7 %. Savukārt pēdējā lielā globālā krīze, ko izraisīja Lehman Brothers un nekustamo īpašumu tirgus krahs ASV, ilga tikai 1,3 gadus.

Ja no vēsturiskās analoģijas raugāmies uz pašreizējo akciju tirgus kritumu, tad varam secināt ka tehnoloģiju sektorā lejupslīde turpinās kopš pagājušā gada novembra, un, lai arī drīzumā vēl gaidāmas dažādas satraucošas ziņas par ekonomikas stāvokli, akciju tirgos vidējā termiņā varētu sākties atgūšanās.

Domājot par nākotnes perspektīvām, jāsecina, ka šobrīd ir visai labvēlīgs brīdis jaunām investīcijām, jo atdeves potenciāls gan akciju, gan obligāciju tirgos ir ievērojami augstāks, nekā tas bijis pēdējos gadus. Ir virkne kompāniju, kas turpina stabili attīstīties, saglabājot vai pat palielinot izmaksājamās dividendes. Jāsaprot, ka lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem nav profesionāļi, kuri darījumus biržās var veikt katru dienu.

Svarīgākais ir turpināt ieguldīt regulāri, pakāpeniski veidojot finansiālo drošības spilvenu, un jo vairāk līdzekļu tiks ieguldīti tirgus lejupejas brīžos, jo lielāks būs finansiālais ieguvums, tirgiem atgūstoties. Cilvēkam, kuram ir 40 gadi, līdz pensijas vecumam mērojams ceļš aptuveni 25 gadu garumā, turklāt iespējams, ka nākotnē pensionēšanās vecums būs pat 70 gadi. Tas nozīmē, ka akciju tirgos gaidāmi vēl daudzi kāpumi un kritumi, tāpēc svarīgi nepazaudēt ilgtermiņa perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos iemaksāts par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš

LETA, 21.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 74,645 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2022.gada deviņos mēnešos augušas par 1,8% salīdzinājumā ar 2021.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 60,725 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 11,1% - līdz 13,818 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 49,17 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, tostarp 95,8% jeb 47,118 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2022.gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 643,593 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir kritums par 11,8% jeb 85,845 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas LHV pensiju fondi iegādājušies 5 daudzdzīvokļu namus Rīgā, ar mērķi izmantot tos kā ilgtermiņa investīciju īres dzīvokļu segmentā. Kopējā darījuma summa sasniedz 9 miljonus eiro, no kuriem pusi finansējusi Swedbank.

”Īres dzīvokļu investīciju projekti ir jauna niša Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Aizvien vairāk uzņēmumu un investīciju fondu izvēlas ilgtermiņā ieguldīt līdzekļus īres namu projektos, sagaidot stabilu atdevi vairāku gadu garumā. Swedbank šobrīd ir sākusi pastiprināti atbalstīt šādus projektus, saskatot Rīgas īres namu segmentā ļoti labas izaugsmes iespējas,” uzsver Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.

“Dzīvokļu cenas, tostarp īres cenas, vēl joprojām Rīgā ir zemākas nekā Tallinā vai Viļņā. Tādēļ LHV pensiju fondu uzmanībā ir nonākuši tieši īres namu projekti Latvijas galvaspilsētā, kam ilgtermiņā paredzam ļoti labas un stabilas atdeves iespējas. Pensiju fonda mērķis ir ieguldīt savu klientu līdzekļus drošos un ilgtermiņā labklājību nesošos aktīvos. Paredzams, ka arī turpmāk LHV pensiju fondi varētu investēt tieši īres namos Latvijas galvaspilsētā,” saka LHV pensiju fondu nekustamo īpašumu investīciju jomas vadītājs Raits Rīms (Rait Riim).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konservatīvie pensiju plāni saviem investoriem Latvijā zaudējuši kaudzi naudas. Tas ir, nemaz nerunājot par šī brīža vairāk nekā šausmīgā visu krājēju bieda un ienaidnieka – inflācijas – nodokli.

Šī gada pirmajā pusē bedrē vēlās cenas pasaules lielākajos akciju tirgos. Turpinoties vasarai, akciju cenas atguvušās, lai gan pārliecību, ka šis pieaugums būs noturīgs, diez vai uz visu ekonomikas un ģeopolitisko problēmu fona var raksturot kā ļoti spēcīgu. Centrālajām bankām sākot karot ar inflāciju, augstāk ceļojušas arī parādu procentu likmes.

Ja, piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pagājušā gada nogalē bija negatīvs un atradās pie -0,4% atzīmes, tad tagad tas atrodas pie 1,32%. Savukārt ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pakāpies no 1,4% virs 3% līmeņa. Ja obligāciju ienesīgums aug, tad sarūk šo vērtspapīru cena. No šī visa var secināt, ka bijis maz vietu, kur no cenu krituma šogad noslēpties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Baltijas uzņēmumu izaugsmes iespējas, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atbalstījuši vienu no lielākajiem Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu pārvaldniekiem Livonia Partners, otrajā parakstīšanas posmā investējot 15 miljonus eiro.

Būtisku daļu Livonia Partners Fund II finansējuma plānots ieguldīt uzņēmumos, kas risina klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas jautājumus.

"Fonda vadības komandas investīciju pieredze un sasniegtie rezultāti, kā arī fokusēšanās uz ilgtspēju saskan ar Luminor ilgtermiņa pensiju fondu vērtības palielināšanu. Vēlamies vairot iespēju Baltijas uzņēmumiem piekļūt finansējumam un īstenot savus attīstības mērķus, tādējādi veicinot visa Baltijas reģiona izaugsmi," saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Livonia Partners Fund II ir klasificēts kā 8. panta jeb "gaiši zaļais" fonds saskaņā ar ES jauno Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulu. Šo fondu atbalsta vairāki institucionālie investori, piemēram, Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Daudzi Livonia Partners Fund I investori turpina ieguldīt arī Livonia Partners Fund II, kas piesaistījis arī jaunus investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldnieks "Livonia Partners" otrajam alternatīvo ieguldījumu fondam "Livonia Partners Fund II" piesaistījis 157 miljonus eiro, informē "Livonia Partners" pārstāvji.

"Livonia Partners Fund II" atbalsta vairāki institucionālie investori, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un lielo inflāciju, "Livonia Partners Fund II" piesaistījis arī virkni jaunu investoru.

"Livonia Partners Fund II" ieguldījumu stratēģijas pamatprincipi ietver ilgtspējīgas izaugsmes perspektīvas un jēgpilnu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un vidi. Uzņēmumu vērtība parasti ir no 10 miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro.

Kopš pirmās līdzekļu piesaistes 2021.gada septembrī "Livonia Partners Fund II" fonds ir investējis "BestAir" un "Zave" (zaļo mājas klimata risinājumu izplatītāji), CSUB (kompozītmateriālu risinājumu piegādātājs zemūdens un akvakultūras nozarēm Ziemeļeiropā) un "Stebby" (Baltijas pakalpojumu tirgū lielākais labsajūtas uzņēmums).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank piešķir 20 miljonus eiro Livonia Partners

Db.lv, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Livonia Partners jauna fonda investīciju īstermiņa finansējumam saņems 20 miljonus eiro.

Vienošanās ar Swedbank paredz izmantot līdzekļus īstermiņa investīciju finansēšanai, kas ir viens no pirmajiem šāda veida riska kapitāla fondu finansējumiem Latvijā.

Livonia Partners ir viens no lielākajiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Baltijā, kas spējis piesaistīt investīcijas no augstas reputācijas institucionālajiem investoriem. Kopējais jaunā fonda apmērs ir 136 miljonu eiro apmērā un šobrīd tiek piesaistīti papildus investoru līdzekļi. Livonia Partners ir piesaistījuši finansējumu no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (ERAB), Eiropas Investīciju fonda (EIF), Baltijas un Somijas pensiju fondu pārvaldniekiem u.c. Viens no Livonia Partners lielākajiem investoriem ir arī Swedbank Baltijas pensiju fondi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieprasījums pēc Indexo akcijām par 2,5 miljoniem eiro pārsniedz piedāvājumu

Db.lv, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītājs IPAS “Indexo” savā sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) ietvaros ir sasniedzis mērķi, piesaistot plānotos 7,49 miljonus eiro, bet pieprasījums būtiski pārsniedza piedāvāto akciju daudzumu.

Kopumā IPO laikā saņemti investoru rīkojumi par akciju iegādi 9,99 miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc akcijām par 2,5 miljoniem eiro pārsniedza piedāvājumu. Kopumā IPO piedalījās 3 562 investori.

“Izsakām lielu pateicību investoriem par atsaucību, kuri ar saviem ieguldījumiem ir izteikuši atbalstu Indexo iecerēm. Ievērojamais pieprasījums ir labākais apliecinājums tam, ka cilvēki uzskata - Latvijā ir vajadzīga jauna banka - un redz tai attīstības potenciālu. Mūsu svinību mirklis būs īss, jo nekavējoties ķersimies pie darba, lai īstenotu mūsu plānus par jaunas bankas izveidi,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reaģējot uz finanšu tirgus šūpolēm, katrs septītais mainīs pensijas plānu vai pārvaldnieku

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svārstības pasaules finanšu tirgos un tā rezultātā īslaicīgi rūkošie pensijas uzkrājumi likuši Latvijas iedzīvotājiem aktīvāk sekot līdzi savai pensijai, kā rezultātā 14 % Latvijā grasās veikt izmaiņas, nomainot savu pensijas plānu vai pārvaldnieku, noskaidrots bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Finanšu tirgiem kopš 2022. gada sākuma piedzīvojot kritumu, savam pensijas uzkrājumam Latvijā biežāk sākuši sekot 34 % iedzīvotāju, starp kuriem vairums jeb 26 % devušies uz vietni latvija.lv, lai aplūkotu savu uzkrāto kapitālu un vienlaikus arī sekojuši līdzi sava izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam, salīdzinot to ar citu plānu līdzšinējo atdevi, ko var izdarīt vietnē manapensija.lv. Aktīvāk pensijas uzkrājumam sekot sākuši jaunieši (18 - 29 gadi), kā arī iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka vēl 8 % sabiedrības sākuši savam pensijas uzkrājumam sekot līdzi biežāk, taču pārvaldnieka vai pensijas plāna maiņa pagaidām nav viņu plānos. Visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 un 50 līdz 59 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 49 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē banka.

Peļņa ir palielinājusies, pateicoties ienākumu kāpumam un zemākiem izdevumiem kredītuzkrājumiem.

Tīrie procentu ienākumi būtiski nav mainījušies. Kreditēšanas apjomi ir auguši par 3%, pateicoties mājsaimniecību kreditēšanas apjomu kāpumam. Depozītu apjoms ir pieaudzis par 7%.

Neto ienākumi no komisijām ir pieauguši par 11%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem no karšu maksājumiem un aktīvu pārvaldības.

Izdevumi ir palielinājušies par 4%, lielākoties saistībā ar augstākām personāla izmaksām un ieguldījumiem digitālajos risinājumos.

Kredītuzkrājumu izmaiņas šogad bija minimālas, pretstatā 6 miljoniem eiro pirmajos sešos mēnešos pērn.

"Otrajā ceturksnī turpinājās ekonomikas izaugsme un bija vērojama augsta privātpersonu un uzņēmumu aktivitāte. Vairāk kā dubultojies "Zaļās" finansēšanas apjoms, kas liecina par lielāku sabiedrības interesi par ilgtspēju un enerģētiskās stabilitātes veicināšanu. Vienlaikus inflācijas palielināšanās, procentlikmju kāpums un ziemas sezonā gaidāmās grūtības enerģētikā sāk negatīvi atsaukties uz patērētāju noskaņojumu un rada sarežģītākus apstākļus uzņēmumiem, kā rezultātā turpmākā ekonomikas attīstība kļūst neskaidrāka. Tomēr, ņemot vērā samērā spēcīgos ekonomikas un finanšu pamatrādītājus, un publisko ieguldījumu turpināšanos ekonomiskajā un sociālajā konverģencē ar ES, ilgāka termiņa prognozes Latvijas tautsaimniecībai ir cerīgas," pauž "Swedbank" vadītājs Latvijā Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SG Capital pārvaldītais Meža Fonds (SG Capital Sustainable Forest and Land Fund I) 2022. gada 3 mēnešos no maija līdz jūlija vidum ir veicis ieguldījumus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā un ir iegādājies īpašumus Latvijā 2 000 ha platībā, no kuriem aptuveni 80% ir meža zemes un 20% lauksaimniecībā izmantojamās platības un citas zemes.

"Šī gada 2.ceturksnis mums bija ļoti aktīvs, esam ne tikai izveidojuši fondu un uzsākuši tā darbību, bet arī iegādājušies gan lielākus meža portfeļus, gan arī atsevišķus īpašumus visā Latvijā. Aktīvākie investīciju reģioni bija Vidzeme un Latgale. Viena hektāra cena svārstījās amplitūdā no 3 000 - 7 000 eiro, atkarībā no koksnes krājas un citiem parametriem. Redzam tirgū lielu aktivitāti un labu interesi gan no pircēju, gan pārdevēju puses," komentē Normunds Čaklis, SG Capital Meža Fonda partneris.

Ar fonda palīdzību, Latvijas pensiju fondos uzkrātais kapitāls tiek ieguldīts zaļākajā un ilgtspējīgākajā ieguldījumu veidā - meža zemēs, vienlaikus arī balstot Latvijai un tās reģioniem tik svarīgo mežsaimniecības nozari un nodrošinot tai ilgtermiņa kapitālu. Ieguldījumi meža zemēs vēsturiski ir labi pasargājuši investorus no inflācijas un ļāvuši sekmīgi diversificēt investīciju riskus. Sagaidāms, ka fonda kopējais investīciju apjoms tuvākajos gados pārsniegs 70 miljonus eiro. Papildus Latvijas ieguldījumiem, fonds var apsvērt arī ieguldījumus Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas kapitāla tirgus mazais mērogs – iespējamais "glābiņš" finanšu tirgus nākotnei

Voldemārs Strupka, Signet Bank Investīciju eksperts, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas finanšu tirgu ir grūti salīdzināt ar citiem attīstīto valstu tirgiem, jo tas ir mazs un neattīstīts. Bet, neskatoties uz nelielajiem tirgus izmēriem, mazo likviditāti un sava veida “izolāciju”, tieši šie faktori var kļūt par “glābiņu” finanšu tirgus nākotnes attīstībai un pat ar iespējamību izskatīties labāk par dažu attīstīto valstu kapitāla tirgus nākotni.

Ja salīdzina – apgrozījums Helsinku biržā pagājušajā gadā sastādīja 156.3 miljardus eiro (227.2 miljardi 2000. gadā un 394.5 miljardi 2007. gadā). Savukārt, Latvijas akciju tirgus izskatās bēdīgi pat salīdzinājumā pats ar sevi. Piemēram, kopējais biržas apgrozījums Baltic Main List un Baltic Secondary List 2006. gadā sastādīja gandrīz 2.5 miljardu eiro, 2007. gadā tas bija nedaudz mazāks, bet 2008. gadā tas jau bija 980 miljoni eiro.

Savukārt 2021. gadā tika sasniegti 875 miljoni, kas ir salīdzināms ar 2000. gada 690 miljonu eiro apgrozījumu. Emitentu skaits arī samazinājās – no 92 uzņēmumiem 2000. gadā un 105 uzņēmumiem abos Baltic Main List un Baltic Secondary List sarakstos 2007. gadā, līdz 63 – 2021. gadā. Varam pielikt klāt 15 uzņēmumus no First North Baltic Share List (gada apgrozījums ap 21 miljonu eiro) un 2 uzņēmumi no Baltic First North Foreign Shares saraksta (apgrozījums 56 eiro un 94 centi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.

Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.

"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.

BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Private Equity Fund II (BPEF II) ir vienojušies par Baltijas valstīs un Polijā vadošā specializētā sūknēšanas pakalpojumu uzņēmuma SIA Uprent Group pārdošanu uzņēmumam Renta Group Oy.

Renta Group ir Somijā bāzēts celtniecības mašīnu un iekārtu nomas uzņēmums ar vairāk nekā 100 specializēto nomas punktu un 1000 darbinieku Skandināvijā un Eiropā. BaltCap pārdod kapitāla daļas kopā ar pārējiem uzņēmuma mazākuma daļas dalībniekiem, Renta Group iegādājoties 100% uzņēmuma kapitāla daļu.

BPEF II veica investīcijas Uprent Group 2016. gadā. Investīciju perioda laikā uzņēmums veiksmīgi palielināja savu nomas punktu skaitu Baltijā un Polijā un paplašināja savu pakalpojumu klāstu, ieviešot jaunus un ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus sūknēšanas pakalpojumu tirgū.

Sandijs Āboliņš-Ābols, BaltCap partneris, skaidro, ka šī bija unikāla iespēja finansiāli atbalstīt motivētus uzņēmuma dibinātājus un vadības komandu, palīdzot kļūt par vadošo nozares spēlētāju Baltijas valstīs un Polijā. “Komandai bija ļoti skaidrs stratēģiskās attīstības mērķis kļūt par tirgus līderi specializētu sūknēšanas pakalpojumu tirgū, koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un risinājumiem dažādu šķīdumu pārsūknēšanai un atūdeņošanai. Mēs bijām daļa no izaugsmes procesa, kura norises laikā uzņēmums paplašināja savu ģeogrāfisko tvērumu un paaugstināja savu profesionalitātes līmeni,” uzsver S.Āboliņš-Ābols.

Komentāri

Pievienot komentāru