Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Kā ziņots, partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) šonedēļ paziņoja, ka rosinās koalīcijai izraudzīties jaunu CVK vadītāju, kas būtu nepolitisks profesionālis. Koalīcija ir vienojusies šo jautājumu skatīt sanāksmē pirmdien, 18.februārī. AP ieskatā ir nepieciešamas izmaiņas CVK vadībā, jo pēc 21 gada ar vienu vadītāju būtu jālūkojas pēc jaunām pieejām.

Pagaidām vairākas partijas nav formulējušas savu pozīciju, tāpēc grūti droši prognozēt, kas varētu tikt apstiprināts CVK priekšsēdētāja amatā. Kā liecina neoficiāla informācija, netiek izslēgta iespēja uz CVK vadītāja pozīciju izvirzīt Ritvaru Eglāju, kurš pašlaik ir CVK sekretārs, un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK varētu viņu atkārtoti virzīt darbam CVK.

«Jaunā Vienotība» (JV) atkārtoti kā savu pārstāvi darbam CVK virzīs Kārli Kamradzi, aģentūrai LETA pavēstīja JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. JV savu kandidatūru CVK priekšsēdētāja amatam nevirzīšot, bet esot gatava koalīcijā apspriest partneru piedāvātos pretendentus, ja tādi būs izvirzīti.

«Saskaņas» frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA sacīja, ka darbam CVK arī šoreiz varētu virzīt pašreizējo komisijas locekli Aleksandru Maļcevu. Savu kandidatūru CVK priekšsēdētājam «Saskaņa» nevirzīšot citu partiju «sarkano līniju» dēļ, piebilda Urbanovičs.

«KPV LV» vēl nav lēmusi, kuru personu virzīt uz CVK locekļa amatu, kā arī to, vai piedāvāt savu kandidātu CVK priekšsēdētāja amatam, pastāstīja partijas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Vaicāts par iespēju vadītāja amatā apstiprināt pašreizējo vadītāju Cimdaru vai Eglāju, politiķis norādīja, ka «KPV LV» vēlētos uzklausīt visus kandidātus, kas tiks izvirzīti uz šo posteni.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl neesot lēmusi par kandidātu virzīšanu uz CVK, aģentūrai LETA apgalvoja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Paužot personīgo viedokli, politiķis norādīja, ka CVK vadītāja amatā būtu jāieceļ cita persona Cimdara vietā, jo ir nepieciešama jauna pieeja vairākās ar vēlēšanu organizēšanu saistītajās lietās, ieviešot modernus risinājumus. Komentējot Eglāja iespējamo kandidatūru, Krauze personiski augstu vērtē vēlēšanu komisijas sekretāra profesionalitāti, taču CVK būtu jāvada politiski neitrālai personai.

Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) nebūtu gatava atbalstīt Cimdara atkārtotu apstiprināšanu CVK priekšsēdētāja amatā, jo politiskais spēks iestājas par termiņu ierobežojumiem augstām amatpersonām, aģentūrai LETA sacīja JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe. Vēl nav zināms, vai JKP izšķirsies par sava kandidāta virzīšanu uz CVK priekšsēdētāja amatu, par to vēl tiks spriests frakcijā. Tāpat par pretendentiem tiks spriests koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē, norādīja frakcijas priekšsēdētāja.

Saskaņā ar likumu Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido CVK. Komisijas sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem CVK priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā tiesa savā plēnumā.