Jaunākais izdevums

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī savā vēlēšanu apgabalā. Vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos pirmo reizi tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs.

Vēlēšanu iecirkņu darba laiks pašvaldību vēlēšanu dienā sestdien, 5.jūnijā, būs no plkst.7 līdz 20. Vēlētāji varēs izmantot arī iespēju nobalsot iepriekš - pirmdien, 31.maijā, no plkst.16 līdz 20, ceturtdien, 3.jūnijā, no plkst.9 līdz 16, un piektdien, 4.jūnijā, no plkst.13 līdz 20.

Šogad pirmo reizi vēlētāji, kuriem ir balsstiesības pašvaldības vēlēšanās, bet kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, varēs pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. Pasta balsošanai būs jāpiesakās iepriekš - no 27.marta līdz 24.aprīlim. Pieteikties varēs valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā, Latvijas vēstniecībās vai pārstāvniecībās, CVK vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi.

Ja vēlētājam veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējas nokļūt vēlēšanu iecirknī, būs iespēja pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās būs Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri būs reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 7.martā) vai kuriem attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums.

Savu vēlēšanu apgabalu un apgabala vēlēšanu iecirkņus vēlētāji varēs noskaidrot, sākot no 27.marta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā internetā vai arī pa CVK uzziņu tālruni. No 27.marta līdz 27.maijam vēlētāji tiešsaistē vai klātiene varēs arī mainīt vēlēšanu apgabalu, ja vēlēsies balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 2021.gada pašvaldību vēlēšanām notiks no 17.marta līdz 6.aprīlim. Deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

Lai kandidētu 2021.gada pašvaldību vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā kandidātam jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietai pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz kopš 2020.gada 26.jūnija vai jābūt nostrādājušam attiecīgajā pašvaldībā kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz kopš 2020.gada 26.decembra. Tāpat būs iespējams kandidēt arī tajā vēlēšanu apgabalā, kur kandidātam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31.kongresā atkārtoti par LPS vadītāju uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo vadītāju Gintu Kaminski.

Kaminskis bija vienīgas kandidāts uz šo amatu.

Par Kaminska kandidatūru bija nodotas 86 balsis, bet pret - četras balsis.

Pēc ievēlēšanas Kaminskis pauda, ka tikai kopā var paveikt būtiskas lietas. "Ja būs atbalsts no visiem, tad LPS viedokli varēs aizstāvēt sarunās ar Ministru prezidentu un ministrijām," teica Kaminskis.

Kaminskis uzsvēra, ka pašvaldības un to vadītāji ir tie, kas darīs visu lai pašvaldības būtu stabilas.

LPS valdē turpmāk darbosies Kaminskis, viņa vietnieki Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS) un Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kā arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam), Bauskas mērs Aivars Okmanis (NA), Balvu mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?

Jānis Goldbergs, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kadastra vērtību pieaugums un neapliekamais minimums primārajam mājoklim, kā arī prognozējamais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugums dažādās jomās šobrīd ir uzmanības centrā. Oficiāli Tieslietu ministrija ir izsludinājusi kadastra vērtību sabiedrisko apspriešanu, bet Finanšu ministrija vēl aizvien uzsver, ka NĪN atlaide ir visas valdības jautājums.

"Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos. Protams, ietekme ir uz visām šīm jomām. Piemēram, tas, ko mēs iniciējam, ir izmaiņas zemesgrāmatu nodevās. Esam lūguši Finanšu ministriju ļaut samazināt zemesgrāmatu nodevu vismaz divas reizes, ievērojot, ka kadastrālās vērības pieaug un jau šobrīd nodeva ir lielāka nekā kaimiņvalstīs," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Viņš arī norāda: "Kadastrālo vērtību izmanto ne tikai nodokļu un nodevu aprēķiniem. Šobrīd lauksaimniecībā zemes kadastrālā vērtība ir krietni mazāka nekā tās tirgus vērtība. Pēdējo reizi zemes kadastrālās vērtības tika pārrēķinātas 2012. gadā, bet tās ir mainījušās. Tajā brīdī, kad lauksaimnieki pretendē uz ES struktūrfondu atbalstu, tad ņem vērā zemes kadastrālo vērtību. Kadastrālā vērtība bilancē atspoguļo zemes vērtību. Rezultātā ir iespēja pretendēt uz lielāku atbalstu."

Komentāri

Pievienot komentāru