Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Vēlēšanas kā pilsoniskās līdzdalības veidu, kam ir būtiska nozīme demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanā, arī skar tehnoloģiju attīstība un digitalizācijas izaicinājumi, tādēļ tiesībsargs šo Satversmes 101.pantā nostiprināto tiesību realizēšanai e-vidē ir pievērsis uzmanību un ir diskutējis, vai jaunie tehniskie risinājumi nodrošinātu šīs cilvēktiesības ievērošanu un vai ir saskatāmi riski e-vēlēšanu ieviešanai valstī.

Globalizācija, kas ļauj Latvijas pilsoņiem brīvi ceļot un apmesties citās valstīs, ir aktualizējusi tādu aspektu - kā nezaudēt savu pilsoņu balsis, kuri nodarbinātības vai ģimenes apstākļu dēļ ir izceļojuši no valsts, bet vēlas saglabāt savu balsi Latvijas politiskajos procesos, uzsver Jansons.

Viņš skaidro, ka kā novitāte vēlēšanu procesā tiek aplūkotas e-vēlēšanas. Šo modeli šobrīd nav ieviesušas daudzas valstis, bet tas tiek minēts kā risinājums balsošanas nodrošināšanai prombūtnē esošiem vēlētājiem un balsošanas procesa vīzija nākotnē.

Publiskajās diskusijās tiek minēts, ka e-vēlēšanas varētu palielināt pilsonisko līdzdalību, tomēr šāds apgalvojums nav pierādīts, un visticamāk netiks apstiprināts, jo, lai ieviestu e-vēlēšanas, jāsaprot, cik digitalizēta ir sabiedrība - cik cilvēkiem ir tehniskas ierīces ar kvalitatīvu bezmaksas interneta pieslēgumu, kas pieļauj ikvienam piedalīties e-vēlēšanās, uzskata tiesībsargs.

Tāpat viņš uzsver, ka valstij izšķiroties par e-vēlēšanu ieviešanu, ir jābūt arī atbildīgai, apzinoties, cik droša vai nedroša ir balsošanas sistēma.

Runājot par pasaules pieredzi, viņš atzīmē, ka ir valstis, kas mēģināja ieviest e-vēlēšanas, un pieredze esot dažāda, tā, piemēram, Igaunijā e-vēlēšanas notiek kopš 2005.gada, tomēr šo sistēmu ir skarbi kritizējusi Mičiganas universitātes ekspertu grupa, kura ir informējusi Igauniju par daudzām tehniskām problēmām un "drošības caurumiem", savukārt Norvēģija e-vēlēšanas mēģināja ieviest divas reizes - 2011.gadā un 2013.gadā, bet pilotprojektu apturēja.

Arī Šveicē e-vēlēšanas mēģināja ieviest laika posmā no 2009.gada līdz 2018.gadam, bet drošības apsvērumu dēļ projekts tika apturēts, turpretī Austrālijā e-vēlēšanas provinces līmenī organizē kopš 2011.gada. Lai arī drošības eksperti ir apšaubījuši šī procesa drošību, e-vēlēšanas tiek turpinātas.

Jansons norāda, ka interneta balsošana jeb e-vēlēšanas ir izskanējis kā arguments vēlētāju aktivitātes palielināšanai, tomēr eksperti uzsverot, ka e-vēlēšanas rada tikai lielākas ērtības tiem jau sabiedrības aktīvajiem cilvēkiem, kas iet vēlēt, bet sabiedrības pilsoniskās līdzdalība palielināšana ir paliekoša problēma.

E-vēlēšanu ieviešana atvieglotu balsošanu diasporai un īslaicīgā prombūtnē esošiem vēlētājiem, bet paliek neatrisināts drošības jautājums.

Tiesībsargs informē, ka drošības ziņā problēmas tiek saskatītas balsu nodošanas un balsu saskaitīšanas posmos, jo uzbrukt var lietotāja datoram pirms balsojums nodots, un šeit kā lielākais apdraudējums tiek saskatīti valstiska mēroga uzbrucēji, kuru mērķis ir mainīt vēlēšanu procesu savas valsts interesēs.

Tāpat riski tiek saskatīti balsu skaitīšanas procesā, kad balsis atšifrē un tās tiek saskaitītas. Uzbrukums varot būt no iekšpusē - personāls, kas piedalās sistēmas apkalpošanā (cilvēku uzpirkšana, kuri strādā firmā, kas nodarbojas ar sistēmas apkalpošanu), kā arī uzbrukumi var būt no ārpuses, izmantojot "caurumus" drošības sistēmās.

Kā ziņots, lai vēlēšanu process varētu noritēt tiešsaistē, nepieciešams nodrošināt to, ka balsis nevar viltot un ka balsošana ir aizklāta, tomēr līdz šim nevienam nav izdevies nodrošināt abus minētos nosacījumus, šādu viedokli preses konferencē par trūkumiem plānotajā iniciatīvā par interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanu pauda Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis Aigars Jaundālders.

Viņš stāstīja, ka nereti, runājot par interneta vēlēšanu sistēmām tiek pieminēts, ka internetbankām taču cilvēki uzticas, līdz ar to šķietami likumsakarīga būtu arī paļaušanās uz interneta vēlēšanu sistēmu, tomēr, pēc Jaundāldera paustā, vēlēšanas ir unikāls process, jo vēlēšanām vienlaikus jānodrošina balsu drošība un aizklātums. Tomēr internetbankai neesot nepieciešams nodrošināt aizklātumu, jo bankai jāzina, ka naudas darījumus ir veikusi īstā persona.

Tāpat Jaundālders uzsvēra, ka pie pašreizējās tehnoloģiskās attīstības pakāpes eksperti nespēj nodrošināt gan balsu drošību, gan aizklātumu, bet tikai vienu no šiem nosacījumiem.

Eksperts atklāja, ka ir piemēri no pavisam neseniem ārvalstu pētījumiem, kuros pasaules vadošie eksperti apgalvo, ka interneta balsojumos var nodrošināt vienu no iepriekšminētajiem nosacījumiem, ne abus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4.novembrī uzsākta vēsturiska tiesas sēde, kurā tiek lemts par līdzšinējās vecuma pensijas minimālo apmēru un tā neatbilstību Satversmei.

Saskaņā ar Eiropas Pārskatīto Sociālo hartu minimālajam vecuma pensijas apmēram Latvijā būtu jābūt vismaz 341 eiro mēnesī, bet šobrīd tas ir tikai 80 eiro.

Piedāvā celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā 

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi...

Par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei tiesībsargs Juris Jansons ar pieteikumu Satversmes tiesā vērsās 2020.gada 21.aprīlī.

Līdzīgi kā līdz šim izskatītajās lietās par minimālo ienākumu līmeņu nepietiekamo apmēru, arī uz minimālo pensiju nepietiekamo apmēru jau vairāku gadu garumā tiesībsargs norādījis gan valdībai, gan Saeimai. Tikai pēc tam, kad Satversmes tiesā tika iesniegti pieteikumi par garantētā minimālā ienākuma līmeņa, trūcīguma sliekšņa un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru atbilstību Satversmei, valdība beidzot sāka realizēt politikas plānošanas dokumentos paredzētos pasākumus, paaugstinot arī minimālos vecuma pensijas apmērus, taču arī šajā reizē paredzētie pasākumi tika īstenoti vien daļēji.

Tiesībsargs ceturto reizi brīdina valdību par neadekvātām vecuma pensijām 

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un...

Lai gan valdība piekrita, ka minimālie vecuma pensijas apmēri nav pietiekoši, tomēr pēdējo 14 gadu laikā šī problēma pēc būtības nav risināta, līdz ar to ievērojamai iedzīvotāju daļai dzīves līmenis ir pazeminājies.

Ministru kabinets atzina, ka vecuma pensijas minimālais apmērs, kas tobrīd bija piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, ir pārāk zems, un to ir nepieciešams pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām. Līdz ar to 2020.gada budžeta veidošanas procesā tika izvirzīta iniciatīva minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi paaugstināt no 64 eiro un 3 centiem līdz 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības - no 106 eiro un 72 centiem līdz 122 eiro 69 centiem.

"Vai tiešām minimālās vecuma pensijas palielinājums par nepilniem 16 eiro 14 gadu laikā ir pietiekams tiem mērķiem, ko likumdevējs definējis un vai tas, valdības skatījumā, novērš šaubas par valdības bezdarbību, kā arī novērš tās sekas, kas radušās minēto gadu garumā valdības un likumdevēja bezdarbības dēļ?," retoriski vaicā J.Jansons.

Tiesībsarga ieskatā minimālās vecuma pensijas palielinājums neatbilst cieņpilnai dzīvei, līdz ar to nav pieņemams. Valdības un arī valsts kopumā ilgstošā bezdarbība nav attaisnojama, un sekas joprojām ir pārlieku smagas attiecībā pret valsts definētajām vērtībām - cilvēka cieņas ievērošana, pamattiesību taisnīga un reāla, nevis deklaratīva nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis Latvijā neatbilst Satversmei, šādu spriedumu 25. jūnijā pasludināja Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST). Tiesas secinājumos norādīts, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājumus.

ST nolēma, ka apstrīdētā GMI norma ir spēkā neesoša jau no nākošā gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka likumdevējam steidzami jāstrādā pie jauna regulējuma.

Lietas būtība ir par to, ka Latvijas tiesībsarga apstrīdētajā normā GMI līmenis neatbilst cilvēka cieņai un sociāli atbildīgas valsts principiem. ST GMI normas atbilstību Satversmei izskatīja atbilstoši Satversmes 1. pantam un Satversmes 109. pantam.

Latvijas Tiesībsarga tīmekļvietnē norādīts, ka pēc jaunākās statistikas 2019. gadā Latvijā bija 41 522 trūcīgas personas, savukārt tikai 17 249 personas bija GMI saņēmēji, no kurām bērni – 3165, un vecuma pensijas personas – 2819. Vidējais GMI pabalsta apmērs vienai personai 2019. gadā bija 42,79 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas tiesībsargs Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijai "Hennes and Mauritz" (H&M) noteicis 35 ,3 miljonu eiro naudassodu par darbinieku izspiegošanu.

Datu vākšana par darbinieku privāto dzīvi skārusi vairākus simtus strādājošo klientu apkalpošanas centrā Nirnbergā, norāda Hamburgas datu aizsardzības un informācijas brīvības iestāde.

Paziņojumā teikts, ka H&M datus par darbinieku privāto dzīvi Nirnbergas centrā ievācis vismaz jau kopš 2014.gada.

Šie dati cita starpā ir arī par personīgās dzīves problēmām un reliģiskajiem uzskatiem.

H&M vēsta, ka darbinieki, kuri Nirnbergas klientu apkalpošanas centrā kopš 2018.gada maija, kad stājās spēkā Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula, nostrādājuši vismaz mēnesi, saņems finansiālu kompensāciju

Komentāri

Pievienot komentāru