Jaunākais izdevums

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Jansons ir dzimis 1973.gadā. Rīgas Stradiņa universitātē viņš ir studējis doktorantūrā socioloģiju, bet Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā un jurista kvalifikāciju.

Pirms stāšanās tiesībsarga amatā Jansons bija "RSK apdrošināšana" valdes priekšsēdētājs un vēlāk likvidators, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs un Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas direktors.

Nacionālās apvienības (NA) frakcijas vārdā deputāts Ritvars Jansons norādīja, ka politiskais spēks balsos par Jansonu tiesībsarga amatā. Deputāts atzīmēja, ka NA ir novērtējuši tiesībsarga darbību daudzās sfērās, tostarp, lai novērstu latviešu diskrimināciju darba tirgū, pieprasot svešvalodu zināšanas, kā arī jautājumā par bērnu adopciju uz ārzemēm, pieprasot skaidrību un noteiktību, ja tā tiks atļauta. Viņaprāt, Jansona vārdam adopcijas jautājumā būs "liels svars".

Jansons uzsvēra, ka esošais tiesībsargs Jansons amatā ir autoritāte, un pauda cerību, ka politiskā spēka un tiesībsarga institūcijas sadarbība arī turpmāk būs konstruktīva.

Arī Vita Anda Tērauda (AP) un Aigars Bikše (AP) aicināja trešo reizi amatā apstiprināt Jansonu.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vārdā parlamentāriete Dagmāra Beitnere Le-Galla aicināja atbalstīt Zelderi, jo "vajag svaigu skatu uz tiesībsarga institūciju un darbībām".

Divi termiņi ir pietiekami demokrātiskā valstī, lai ieņemtu tik atbildīgu amatu, uzskata JKP frakcija. Tāpat, viņuprāt, ir svarīgi, ka cilvēktiesību sargāšanas institūcijas vadītājs ir pieteicies pats un viņam ir svaigs skats uz šo ļoti sarežģītu sektoru.

Beitnere Le-Galla atzīmēja, ka Jansona atskaitē par aizvadīto gadu bija pieļauta liela kļūda, norādot, ka cilvēktiesības "stāv pāri" Covid-19 situācijai. "Ir vajadzīgs cilvēks ar jaunu enerģiju, jaunu skatu, kas palīdzētu mūsu sabiedrībai kopumā parādīt, ka virzāmies uz priekšu ar jauniem kandidātiem, kas var ienest pārmaiņas," teica deputāte, vienlaikus apgalvojot, ka aiz JKP izvirzītā kandidāta nestāv nekāds politiskais spēks.

"Jansons desmit gadu laikā ir saaudzis ar politiskām partijām. Ir skaidri redzama viņa saistība ar vismaz divām partijām," izteicās parlamentāriete.

Savukārt Andrejs Klementjevs (S), paužot "Saskaņas" frakcijas viedokli, vērtēja, ka Jansons ir pierādījis, ka viņš nebaidās no valdošās koalīcijas, premjera vai labklājības ministra.

"Viņš drosmīgi iesniedza četrus pieteikumus Satversmes tiesā un šīs lietas uzvarēja. Panāca daudzmiljonu invstīcijas sociālajā sfērā. Panāca, ka cilvēki saņems lielu pielikumu saviem minimālajiem ienākumiem, un ne tāpēc, ka labklājības ministrs aktīvi rūpējas par šo sfēru vai premjers uzskata to par prioritāti, bet tāpēc, ka Jansons pierādīja tiesā, ka cilvēki nesaņem tādus ienākumus, lai dzīvotu minimāli labi," uzsvēra Klementjevs.

Savukārt opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja balsot par Lipšānu. Opozicionāre teica, ka, tiekoties ar tiesībsarga amata kandidātu, deputāti esot pārliecinājušies par Lipšāna "svaigo skatījumu" uz tiesībsarga amatu un pienākumiem. Tāpat viņam esot bijis interesants redzējums par to, kā veidot ikgadējo valsts budžetu.

Pašlaik ir stājušies spēkā grozījumi Tiesībsarga likumā, kas ierobežo maksimālo termiņu tiesībsarga amatā. 7.janvārī šos grozījumus pieņēma Saeima, tādējādi mainot tiesībsarga izvirzīšanas kārtību, kā arī pilnvaru termiņu.

Ar izmaiņām noteikts, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī un vēl neattiecās uz šīm tiesībsarga vēlēšanām, tā ļaujot Jansonam kandidēt uz tiesībsarga amatu trešo reizi.

Saeima uzskata, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Labticīgajam īpašuma ieguvējam kompensācijas ir neiespējamā misija

Db.lv, 23.02.2021

Tiesībsarga ieskatā ir nepieciešams normatīvi nostiprināt, ka visi darījumi, kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir notariāli jāapliecina.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem aicina nekavējoties rīkoties jeb rast samērīgus risinājumus, pilnveidojot normatīvos aktus, lai tiktu novērsti pamattiesību aizskārumi un pilnveidota Latvijas tiesību sistēma.

2021. gada februāra vidū Saeimas deputāti saņēma Tieslietu ministrijas vēstuli, kurā norādīts, ka valstī ir nepieciešama tāda mehānisma radīšana, kuras ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Taču 2020. gada vasarā Tieslietu ministrija atbildes vēstulē tiesībsargam norādīja, ka labticīgā īpašuma ieguvēja aizsardzības jautājums kriminālprocesā šobrīd nav ministrijas prioritāte.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Tiesībsargs norāda, ka "saturiski atšķirīgās ministrijas atbildes par vienu un to pašu jautājumu īsā laika periodā nerada pārliecību par mērķtiecīgu tiesībpolitikas plānošanas iestādes darbību".

Tiesībsargs vērš apakškomisijas uzmanību, ka par šī jautājuma risināšanas nepieciešamību ir zināms jau kopš 2017. gada. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 26. janvāra spriedumā lietā Dzirnis pret Latviju pēc būtībā tika atzīts, ka “labticīgajam īpašuma ieguvējam kompensācijas vai tiesību aizsardzības mehānismi ir neiespējamā misija” pārfrāzē tiesībsargs. No sprieduma izriet, ka labticīgo īpašuma ieguvēju tiesību aizsardzības mehānismiem ir jābūt tādiem, kas nodrošina tūlītēju un atbilstošu atlīdzību vai cita veida atbilstošu atlīdzinājumu, ja tie ir paļāvušies uz zemesgrāmatas publisko ticamību.

Tiesībsargs apakškomisijas deputātiem piedāvā vairākus risinājumus, kā efektīvāk nodrošināt labticīgā ieguvēja tiesību aizsardzību kriminālprocesa ietvaros, papildus tam norādot, ka Latvijā nepastāv stingra preventīvā tiesībaizsardzības sistēma un valsts kontrole par darījumiem ar nekustamo īpašumu nav pārliecinoša un pietiekama, jo trūkst visu nepieciešamo pilnas notariālas autentificēšanas soļu.

Tiesībsarga ieskatā ir nepieciešams normatīvi nostiprināt, ka visi darījumi, kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir notariāli jāapliecina. Paralēli būtu risināms jautājums par samērīgām izmaksām par notāra pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4.novembrī uzsākta vēsturiska tiesas sēde, kurā tiek lemts par līdzšinējās vecuma pensijas minimālo apmēru un tā neatbilstību Satversmei.

Saskaņā ar Eiropas Pārskatīto Sociālo hartu minimālajam vecuma pensijas apmēram Latvijā būtu jābūt vismaz 341 eiro mēnesī, bet šobrīd tas ir tikai 80 eiro.

Piedāvā celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā 

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi...

Par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei tiesībsargs Juris Jansons ar pieteikumu Satversmes tiesā vērsās 2020.gada 21.aprīlī.

Līdzīgi kā līdz šim izskatītajās lietās par minimālo ienākumu līmeņu nepietiekamo apmēru, arī uz minimālo pensiju nepietiekamo apmēru jau vairāku gadu garumā tiesībsargs norādījis gan valdībai, gan Saeimai. Tikai pēc tam, kad Satversmes tiesā tika iesniegti pieteikumi par garantētā minimālā ienākuma līmeņa, trūcīguma sliekšņa un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru atbilstību Satversmei, valdība beidzot sāka realizēt politikas plānošanas dokumentos paredzētos pasākumus, paaugstinot arī minimālos vecuma pensijas apmērus, taču arī šajā reizē paredzētie pasākumi tika īstenoti vien daļēji.

Tiesībsargs ceturto reizi brīdina valdību par neadekvātām vecuma pensijām 

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un...

Lai gan valdība piekrita, ka minimālie vecuma pensijas apmēri nav pietiekoši, tomēr pēdējo 14 gadu laikā šī problēma pēc būtības nav risināta, līdz ar to ievērojamai iedzīvotāju daļai dzīves līmenis ir pazeminājies.

Ministru kabinets atzina, ka vecuma pensijas minimālais apmērs, kas tobrīd bija piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, ir pārāk zems, un to ir nepieciešams pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām. Līdz ar to 2020.gada budžeta veidošanas procesā tika izvirzīta iniciatīva minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi paaugstināt no 64 eiro un 3 centiem līdz 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības - no 106 eiro un 72 centiem līdz 122 eiro 69 centiem.

"Vai tiešām minimālās vecuma pensijas palielinājums par nepilniem 16 eiro 14 gadu laikā ir pietiekams tiem mērķiem, ko likumdevējs definējis un vai tas, valdības skatījumā, novērš šaubas par valdības bezdarbību, kā arī novērš tās sekas, kas radušās minēto gadu garumā valdības un likumdevēja bezdarbības dēļ?," retoriski vaicā J.Jansons.

Tiesībsarga ieskatā minimālās vecuma pensijas palielinājums neatbilst cieņpilnai dzīvei, līdz ar to nav pieņemams. Valdības un arī valsts kopumā ilgstošā bezdarbība nav attaisnojama, un sekas joprojām ir pārlieku smagas attiecībā pret valsts definētajām vērtībām - cilvēka cieņas ievērošana, pamattiesību taisnīga un reāla, nevis deklaratīva nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību

Db.lv, 02.02.2021

Lai mēbeļu veikalos vispār notiktu drūzmēšanās, mums būtu jārīko festivāls, teic "Nakts Mēbeļu" īpašnieks Juris Griķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldnieka Indexo akcionāru rindām ir pievienojušies jauni investori gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Jaunie Indexo akcionāri ir pieredzējuši uzņēmēji un vadītāji, kas pārstāv dažādas nozares - telekomunikācijas, enerģētiku, celtniecību, finanses, kā arī citas nozares.

"Indexo atrodas straujas izaugsmes fāzē un saglabā būtisku izaugsmes potenciālu nākotnē. Mūsu darbības pamatā ir savstarpēji izdevīgas sadarbības (win-win) principi. Indexo akciju pensiju plāni klientiem šajos gados ir nodrošinājuši visaugstāko ienesīgumu Latvijas pensiju pārvaldīšanas tirgū, kā arī esam panākuši virkni citu pozitīvu izmaiņu Latvijas finanšu tirgū, piemēram, pensiju 2.līmeņa mantojamību. Īpaši zīmīgi ir tas, ka neraugoties uz pasaules koronavīrusa pandēmiju, tikko veiktie darījumi ar Indexo akcijām liecina par to, ka Indexo vērtība Covid-19 ietekmē nav mazinājusies," saka Indexo valdes loceklis un izpilddirektors Iļja Arefjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas tiesībsargs Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijai "Hennes and Mauritz" (H&M) noteicis 35 ,3 miljonu eiro naudassodu par darbinieku izspiegošanu.

Datu vākšana par darbinieku privāto dzīvi skārusi vairākus simtus strādājošo klientu apkalpošanas centrā Nirnbergā, norāda Hamburgas datu aizsardzības un informācijas brīvības iestāde.

Paziņojumā teikts, ka H&M datus par darbinieku privāto dzīvi Nirnbergas centrā ievācis vismaz jau kopš 2014.gada.

Šie dati cita starpā ir arī par personīgās dzīves problēmām un reliģiskajiem uzskatiem.

H&M vēsta, ka darbinieki, kuri Nirnbergas klientu apkalpošanas centrā kopš 2018.gada maija, kad stājās spēkā Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula, nostrādājuši vismaz mēnesi, saņems finansiālu kompensāciju

Komentāri

Pievienot komentāru