No TV3 un LNT dalības virszemes televīzijā pēc 2014. gada ir atkarīga LTV apraides maksa, kas var būt aptuveni 200–500 tūkst. Ls gadā.

Lattelecom tiesības nodrošināt virszemes TV apraidi Latvijā ir līdz 2013. gada nogalei, tāpēc drīzumā šajā jomā gaidāms konkurss par to, kas maksas TV kanālus Latvijā varēs nodrošināt, sākot no 2014. gada. Tajā tiks meklēts viens komersants. To paredz Saeimas 3. lasījumā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Savukārt bezmaksas virszemes TV apraidi nodrošinās Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Šobrīd TV kanāliem LTV1, LTV7, LNT un TV3 par bezmaksas virszemes TV apraidi katram gadā ir jāmaksā 650 tūkst. Ls. Ja paralēli virszemes TV platformā tiek piedāvāti maksas TV kanāli, tad 1. tīkla (bezmaksas virszemes TV apraides nodrošināšanai) nepieciešamās izmaksas ir 1 milj. Ls. Tādējādi, ja bezmaksas apraidē būs četras TV programmas kā pašlaik LTV1, LTV7, LNT un TV3 tad vienam kanālam gadā būs jāmaksā aptuveni 250 tūkst. Ls, ja divas programmas LTV1 un LTV7, tad par katru LTV būs jāšķiras no aptuveni 500 tūkst. Ls gadā, DB pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Lai arī bija paredzēts, ka no 1. janvāra MTG kanāli TV3 un LNT nebūs redzami bezmaksas virszemes apraidē, tomēr daļa šīs platformas skatītāju Rīgā, Liepājā un Kuldīgā var vērot TV3 un LNT savos ekrānos arī šobrīd, liecina DB apsekojums.

Tiesa, ja iepriekš bija pieejama TV3 un LNT programma ar raidījumu nosaukumiem, tad tā vietā tagad bija uzraksts: nav informācijas.

Daļai Lattelecom virszemes TV klientu – gan maksas, gan bezmaksas kanālu skatītājiem - īslaicīgi ir pieejami visi Ekonomiskās pakas kanāli. Tas saistīts ar virszemes TV modeļa maiņu un kanālu pārvietošanu no bezmaksas uz maksas paku, iemeslus DB skaidro Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom norāda, ka bezmaksas virszemes televīzijas skatītājiem, kas šobrīd vēl var redzēt TV3 un LNT, attiecīgie kanāli tiks atslēgti šodienas laikā.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

MTG un Lattelecom cīņa par tarifiem ir TV tirgus aisberga redzamā daļa. Iespējams, šāda scēna nebūtu, ja TV3 saglabātu bezmaksas kanāla statusu un NEPLP nesēdētu, rokās klēpī salikusi

«Kas ķīvējas, tas mīlējas!» nāk prātā, vērojot TV kanāla TV3 īpašnieka Modern Times Group (MTG) un elektroniskā sakaru uzņēmuma Lattelecom diskusiju krustugunis. MTG izplatītajā paziņojumā medijiem informēja, ka no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā, iespējams, kanāls TV3 vairs netiks pārraidīts. Iemesls –maksas nosacījumi. MTG norāda, ka prasa mazāk nekā 0,18 eiro no abonementa. Lattelecom uzskata, ka MTG izteicis cenu diktātu, un esošie aprēķini liecina, ka Lattelecom satura maksājums koncernam MTG šogad pārsniegs miljonu eiro. Interesanti, ka publiski tiek noklusēts – līgums par TV3 un LNT retranslāciju 1.aprīlī beigtos arī Lattelecom konkurentam Baltcom, kurš šobrīd ir arī IZZI īpašnieks. MTG apgalvoja DB, ka problēmas ar citiem maksas TV operatoriem par TV3 retranslāciju neesot, tomēr DB pieejamā informācija liecina, ka tikai vakar līgums ar Baltcom ir pagarināts par diviem mēnešiem.

Jau no nākamās nedēļas darbu sāks īpašais Positivus festivālam veltītais 360TV Positivus kanāls, kura programma šovasar būs sadalīta trīs lielos blokos, šodien vēstīja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Lattelecom sadarbību ar Positivus festivāla rīkotājiem sāka pirms trīs gadiem, piedāvājot arī īpašo festivālam veltīto televīzijas kanālu.

Šoreiz pirms festivāla četrus raidījumus vadīs Andris Freidenfelds, kā arī būs skatāmi labākie ieraksti no pagājušā gada festivāla. Kad sāksies festivāls, tad 360TV Positivus piedāvās tiešraides no koncertiem un festivāla notikumu apskatus, kā arī būs stāsti par mūziku, bet vēl divas nedēļas pēc tam, kad festivāls jau būs beidzies, televīzijas kanāls piedāvās noskatīties labākos koncerta ierakstus un labākos notikumus no festivāla, stāstīja Gulbis.

Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors akcentēja, ka festivālam ir svarīga šī televīzija, jo tas ļauj daudz vairāk cilvēku sekot līdzi festivālam. «Pirms pāris gadiem vienīgā televīzijā skatītākā mūzikas pārraide bija Jaunais vilnis. Prieks, ka tagad tas ir Positivus festivāls,» sacīja Majors. Pagājušā gada pieredze liecina, ka 360TV Positivus līdzi sekojusi katra ceturtā mājsaimniecība.

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidījusi SIA Televīzijas kanāls Pro100TV lūgumu apturēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumus konkursos par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerciālajām televīzijām, kas nodrošinās bezmaksas virszemes apraidi visā Latvijā.

NEPLP bija izsludinājusi trīs konkursus, lai nodrošinātu informatīvi dokumentālo, reģionālās tematikas, kā arī bērnu un jauniešu raidījumu veidošanu komerciālos medijos bezmaksas apraidē. Konkursos bija pieteikušies seši pretendenti, kas iesniedza septiņus pieteikumus.

Konkursā par informatīvi dokumentālo raidījumu veidošanu uzvarēja AS TV Latvija, kas nodrošina kanālu Rīga TV24, konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu uzvarēja SIA Ogres televīzija, kas nodrošina kanālu OTV, bet konkursā par reģionālā satura veidošanu uzvarēja SIA Vidzemes televīzija, kas nodrošina kanālu Re:TV.

Saeimai pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tā riskē ne vien kropļot televīzijas tirgu, bet arī balansē uz iespējas robežas, ka no vienotas nacionālas informatīvās telpas tiks izslēgta Latgale, pauž kabeļoperatori Lattelecom, Baltcom un IZZI.

Latgales reģiona kabeļoperatori jau iepriekš norādījuši, ka zemās maksātspējas dēļ skatītāji Latgalē turpmāk var izvēlēties skatīties Krievijas bezmaksas kanālus, norāda operatori.

Jāatgādina, ka, lai arī Saeima devusies garās vasaras brīvdienās, šo ceturtdien tās ārkārtas sēdē lems ne vien par tieslietu ministra krēslu, bet arī tiks skatīti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi, kas paredz izmaiņas must carry principā – no 2013. gada 1. janvāra skatītājiem piedāvāt kanālus LNT un TV3 par maksu.

Operatori pauž, ka grozījumi to šī brīža redakcijā ir diskriminējoši un konkurenci graujoši maksas televīzijas tirgū. «Proti, tiek veikta tirgus segmentēšana – virszemes apraides operatoram par tiesībām izplatīt nacionālos kanālus nebūs jāmaksā līdz 2013. gada beigām, savukārt televīzijas skatītājiem, kas izmanto kabeļoperatoru pakalpojumus, par TV3 un LNT skatīšanos turpmāk būs jāmaksā kanāliem, turklāt satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēju (galvenokārt MTG grupas uzņēmuma Viasat) darbība vispār netiek regulēta,» uzskata Lattelecom, Baltcom un IZZI.

Lai novērstu konkurences risku, ko rada ilgtermiņa līgumi, kas paredz soda sankcijas par pirmstermiņa līgumu izbeigšanu, Konkurences padome (KP) ir ierosinājusi papildināt Elektronisko sakaru likumu ar normām, kas uzliek pienākumu maksas televīzijas (TV) operatoriem norādīt līguma noteikumos to pakalpojuma kvalitātes līmeni, ko operators apņemas nodrošināt konkrētam klientam.

Kvalitātes neatbilstība līgumā nostiprinātajam līmenim nodrošinātu patērētājam iespēju mainīt operatoru bez soda sankcijām.

Maksas TV tirgus ir dinamisks. Situācijā, kad pārsvarā lielākā daļa patērētāju jau izmanto kāda operatora maksas TV pakalpojumu, būtiska loma tirgus iekarošanā ir jaunu tehnoloģiju attīstībā (digitālā televīzija, IP televīzija), piedāvājot jaunus produktus vai iespēju pakalpojumu saņemt augstākā kvalitātē. Taču pašreizējā situācijā tirgus paplašināšanas iespējas ir ierobežotas valsts normatīvā regulējuma un patērētāju zemas maksātspējas dēļ, tā secinājusi KP, analizējot maksas TV pakalpojuma tirgu Latvijā.

«Lattelecom mobilā televīzija šobrīd ir izstrādes stadijā, tādēļ pagaidām neko vairāk negribētos komentēt,» DB norādīja Lattelecom televīzijas daļas direktore Inga Alika, piebilstot, ka Lattelecom strādā arī pie interneta televīzijas funkcionalitātes papildināšanas, kā arī satura uzlabošanas.

«Cilvēku dzīves stils un paradumi strauji mainās – informāciju cilvēki vēlas iegūt ātri un tūlīt. Ja agrāk televīzija bija ekskluzīvi tikai mājas izklaides priekšrocība, tad tagad to ir iespējams skatīties arī tur, kur cilvēki pavada aizvien vairāk laika – datora ekrānā. Interneta televīzija ir arī pasaules tendence, savus televīzijas risinājumus internetā jau ir izstrādājuši tādi lielie pasaules dūži kā Apple un Google. Tādēļ, ejot līdzi laikam, arī Lattelecom kā nozīmīgākais televīzijas pakalpojumu virzītājs Latvijā piedāvā progresīvu produktu,» pamato I. Alika.

TV pakalpojumu jomā arvien nozīmīgāku lomu spēlē tehnoloģiju attīstība un platjoslas interneta pieejamība, atzīmē Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viasat, kas saķēries asā konkurences cīņā ar Lattelecom, televīzijā pārraidītās reklāmās jaunus klientus mēģina piesaistīt, solot trīs mēnešus bez maksas baudīt pornokanālu Private Spice.

Arī informācija Viasat mājaslapā liecina, ka, piesakot digitālās satelītelevīzijas un mobilā interneta komplektu Viasat Connect, līdztekus bezmaksas 1 GB interneta mēnesī un kanālam TV1000 Premium arī Private Spice tiek piedāvāts uz trim mēnešiem bez maksas. Parasti šie abi ir maksas kanāli. Private Spice rāda vispikantākās meitenes TV ekrānā 24 stundas diennaktī un ir Eiropas seksīgākais necenzētu erotisko filmu kanāls visu diennakti bez reklāmas pauzēm, vēsta Viasat.

«Šodien, kad publiski izskanējusi ziņa, ka TV3 un LNT ir «nolēmušas palikt bezmaksas apraidē», ir vairāk nekā skaidrs, ka komerctelevīziju draudi pamest apraidi jau no paša sākuma bija cinisks blefs un skatītāju maldināšana, lai izspiestu no valsts savam biznesam izdevīgākus nosacījumus, ko tuvākajā laikā sabiedrība, visticamāk, arī sagaidīs,» vērtē Lattelecom.

Jau vēstīts, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inārai Mūrniecei komerckanāli LNT un TV3 ir solījuši nākamgad palikt bezmaksas apraidē.

Lattelecom atgādina, ka abas televīzijas ir noslēgušas apraides līgumu ar Lattelecom, kas ir spēkā līdz 2013. gada beigām. Tāpat uzņēmums akcentē, ka raidorganizācijas nebija gatavas nedz tehniski, nedz no biznesa viedokļa pamest apraidi, jo nevienai no tām nebija uzsāktas sarunas ar kabeļoperatoriem par satura pārraidīšanu citā formātā, ja tās gadījumā pamestu bezmaksas apraidi.

TV3 un LNT signāla apraide virszemes televīzijā nodrošina iespēju šos kanālus bez maksas redzēt ne tikai TV skatītājiem visā Latvijā, bet arī kabeļoparatoriem, kas ņem signālu no ētera un pārraida tālāk saviem skatītājiem.

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Lattelecom patlaban ir vienīgais operators, ar kuru nav panākta vienošanās par kanālu LNT un TV3 retranslēšanu, informēja Modern Times Group (MTG) televīzijas un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena.

Viņa uzskata, ka drīzāk Lattelecom ir tas, kas uzvedas augstprātīgi, izmantojot sava tirgus varu un spēka pozīcijas. «Vietā minēt, ka Lattelecom patlaban pieder ap 40% no maksas televīzijas tirgus,» skaidro Zūzena.

Pēc viņas sniegtās informācijas, MTG ir noslēgti retranslēšanas līgumi ar lielāko daļu maksas televīzijas operatoru, tostarp ar Baltkom, Izzi, Elektronisko sakaru komersantu asociāciju (ESKA) un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju (LEKA), kā arī Viasat. Līdz ar to kanāli LNT un TV3 nākamgad būs redzami lielākajā daļā maksas TV platformu.

Ņemot vērā, ka visi citi maksas televīzijas operatori noslēguši līgumus ar MTG, bet Lattelecom ir palicis kā vienīgais, kas to nav izdarījis, Zūzenas ieskatā rodas jautājums: «Vai mūsu piedāvātā cena patiešām ir neadekvāta, vai tomēr Lattelecom nav gatavs pielāgoties patērētāju vajadzībām?»

Konkurences padome (KP) šodien pieņēmusi lēmumu saistībā ar darījumu, kurā MTG Broadcasting (MTG) plāno no AS Neatkarīgie nacionālie mediji iegādāties AS Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) akcijas, biznesa portālu Nozare.lv informēja KP pārstāve Inita Kabanova.

«Lēmumu MTG un LNT apvienošanās lietā KP ir pieņēmusi. Publiski lēmums būs pieejams tuvāko divu nedēļu laikā pēc tā juridiskās pēcapstrādes iestādes ietvaros un iesaistīto uzņēmumu informēšanas,» norādīja Kabanova.

Jautāts, vai pieņemtais lēmums ir pozitīvs, KP priekšsēdētājs Dzintars Striks biznesa portālam Nozare.lv sacīja: Šo informāciju nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, taču rezultāts būs ļoti interesants.

Kā ziņots, pēc iespējamās apvienošanās zem MTG jumta būtu kanāli LNT, TV3, TV5, TV6, K2, 3+.

Iepriekš vairāki eksperti norādīja, ka apvienošanos nevajadzētu pieļaut, jo izveidosies monopols.

Konkursā sabiedrisko pasūtījumu saņēmušās SIA Ogres televīzija (OTV) kapitāla daļas, iespējams, varētu iegādāties nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja Gaida Bērziņa partneris, Administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms, liecina OTV pārstāvju sniegtās ziņas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Jau ziņots, ka OTV konkursā ieguva tiesības veidot bērnu un jauniešu programmu, kas no 1.janvāra tiks iekļauts virszemes bezmaksas apraidē.

Ogres novada domei pieder 14,43% OTV kapitāla daļu, taču tās plānots pārdot. Kā apstiprina NEPLP locekle Aija Dulevska, padome tikusi informēta, ka kapitāla daļas iegādāšoties jurists Krūms.

Krūms ir Bērziņa partneris juridiskajā birojā Baltic Law Offices (BLO), norādīts BLO mājaslapā.

Krūms aapstiprina, ka viņam ir interese par Ogres televīzijas kapitāla daļu iegādi un ir plāni attiecībā uz televīzijas kanālu. Taču komentārus par to viņš būšot gatavs sniegt tikai tad, kad būs noslēgti attiecīgi līgumi.

Latvijas televīzijas skatītājiem kļūst pieejamas 3D filmas, ko būs iespējams iznomāt virtuālajā videonomā.

Šādu pakalpojumu no otrdienas sāks piedāvāt Lattelecom televīzija.

Patlaban virtuālā video noma (VOD – video on demand) ir aktuāla tendence visā pasaulē, stāsta operatora biznesa daļas direktore Inga Alika, norādot, ka, «līdzīgi kā HD, arī trīsdimensiju formātā pieprasītākās būs kino filmas un sporta raidījumi».

Skatīties kādu no Lattelecom televīzijas videonomas 3D filmām varēs tie skatītāji, kuriem ir 3D televizors, 3D brilles un vismaz 8 Mbit/s interneta pieslēgums, ieteicami – optiskais internets. 3D filmu noma pieejama Interaktīvās TV abonentiem, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Sākotnēji filmas tiks pārraidītas oriģinālvalodā, nākotnē plānots arī saturs ar latviešu un krievu valodas skaņu celiņiem.

Ja Konkurences padome (KP) atļaus apvienoties Baltkom un IZZI, tad Latvijā radīsies dominējošs uzņēmums, kas kontrolēs lielāko 70–80% kabeļtelevīzijas tirgus daļu Rīgā un lielu daļu visā Latvijā.

Tāpēc TV3 Latvia uzskata, ka šī apvienošanās jāskata visas Latvijas TV nozares kontekstā, jo kabeļtelevīzija Latvijā ir populārākais TV veids.

Savukārt pārējie izplatīšanas veidi, kā interneta protokola televīzija (IPTV), satelīttelevīzija un virszemes televīzija aizņem salīdzinoši mazāku daļu. Līdz ar to iecerētajam darījumam pēc TV3 uzskatiem, būs tālejošas sekas uz visu televīzijas jomu, ne tikai uz kabeļtelevīziju.

Latvijā veidotie TV komerckanāli (tādi kā TV6) kļūs atkarīgi no viena kabeļoperatora un tā uzskatiem, satraukumu pauž TV3, par to, kā jāveido programmu pakas, kādiem kanāliem dodama priekšroka, un kā jāveido savstarpējās attiecības ar kanālu veidotājiem, televīzijām.

Prieka diena vakar bija MTG Group pārstāvjiem Latvijā, proti, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma lēmumu, nosakot, ka tiek atcelts obligātas retranslācijas princips, kas nozīmē - būs iespēja saņemt samaksu no kabeļtelevīziju operatoriem.

Pirmajā brīdī izskatās, protams, skaisti, jo iznāk, ka parlamentārieši ir pieņēmuši lēmumu, kas samazina zaudējumus komersantiem. Papētot šo jautājumu rūpīgāk, kļūst skaidrs, ka situācija nebūt nav tik rožaina, kā varētu šķist. Interesantākais nenoliedzami ir punkts, kas paredz, ka obligāta bezmaksas retranslācija kabeļtelevīzijas tīklos attieksies tikai uz sabiedrisko televīziju - kanāliem LTV1 un LTV7. Redz, realitāte ir tāda, ka Latvijā darbojas tikai divas lielas televīzijas kompānijas - Latvijas Televīzija, kurā ietilpst pieminētie LTV1 un LTV7, kā arī MTG, kas sevī ietver TV3, TV6, TV3+, TV2 un LNT. Tātad kabeļoperatoriem par TV kanālu translēšanu ar MTG būs jānorēķinās, maksājot naudā, bet LTV varēs pateikt lielu paldies, un viss. Tiesa gan, cilvēciski var izprast MTG vēlmi iekasēt naudu no kabeļtelevīzijas operatoriem, jo, kamēr operatori maksā ārzemju kanāliem par tiesībām tos raidīt savos tīklos, vietējie kanāli nesaņem neko, lai gan lielākie reitingi un kuplāka klientu piesaiste ir tieši Latvijas TV kanāliem.

Lietuvas valdība sper pirmos soļus, lai nodrošinātu mobilo sakaru operatoriem no 2022.gada vidus iespēju ieviest 5G bezvadu tehnoloģijas.

Šai nolūkā pieņemts lēmums atbrīvot 700 megahercu radiofrekvenču joslu, kurā pašlaik darbojas digitālā televīzija. Savukārt Sakaru regulēšanas dienests līdz 2022.gadam sola sarīkot radiofrekvenču izsoli.

Tiesa gan, zināmas problēmas varētu rasties pierobežas reģionos, jo Krievija un Baltkrievija 700 MHz frekvenču joslu izmanto virszemes televīzijas apraidei un to atbrīvot nedomā.

Turklāt, kā atzīst šā dienesta eksperti, plaša 5G izmantošana varētu sākties vēl vēlāk, jo šobrīd tirgū nav pieprasījuma pēc šiem pakalpojumiem.

Sakaru regulēšanas dienesta Radiosakaru departamenta vadītājs Augutis Česna ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka dienestam vēl jāizstrādā kārtība, kā atbrīvoto frekvenču joslu sadalīt operatoriem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Sony Pictures Television (SPT) izklaides kanāls Sony Entertainment Television turpmāk būs skatāms arī Latvijā. Pamatojoties uz retranslācijas līgumu ar Lattelecom, jaunais izklaides kanāls pieejams Lattelecom Interaktīvās televīzijas (IPTV) kanālu klāstā.

Sony Entertainment Television iespējams skatīties raidījumus oriģinālvalodā vai dublētu programmu krievu valodā, savukārt subtitri būs nodrošināti latviešu valodā.

Igaunijā par darbības uzsākšanu SPT paziņoja pirms mēneša, kur retranslāciju nodrošina Elion (IPTV) un Starman (kabeļu un maksas digitālā virszemes televīzija (DTT)).

Sony Entertainment Television raidījumu piedāvājumā ir Amerikas nākamā topmodele (America’s Next Top Model), Sekss un lielpilsēta (Sex and the City), Scrubs (Dakterīši), Divarpus vīri (Two and a Half Men), Visi mīl Raimondu (Everybody Loves Raymond) uc.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

Jau pēc divām nedēļām Rīgas ielas piepildīs tūkstošiem sportiska dzīvesveida cienītāju, lai dotos ikgadējā Lattelecom Rīgas maratona distancēs. Un, kā jau ierasts, vadošais tehnoloģiju uzņēmums Lattelecom gatavo dalībniekiem pārsteigumus, lai tehnoloģijas palīdzētu skriet pašiem un ļautu just līdzi savējiem – kā klātienē, tā arī kanālā 360TV – pie TV ekrāniem un lietotnē Shortcut.

Gan jau reģistrētie dalībnieki, gan tie, kuri vēl tikai plāno pieteikties kādai abām no maratona dienām, šinī procesā lietos Lattelecom izstrādāto reģistrācijas rīku, kas pieejams Rigasmaratons.lv. Tas gandrīz momentāni – pāris sekunžu laikā – nosūta apstiprinājuma vēstuli ar piešķirto starta numuru un iekļauj dalībnieku kopējā sarakstā.

Skrējējiem un līdzjutējiem ir pieejama īpaša mobilā lietotne Android un Apple iOS operētājsistēmu ierīcēm. Tajā jau šobrīd izpētāmas maratona distances, kā arī tuvākajās dienās gan sekos informācija ar atbalsta pasākumiem un to norises vietām, gan pēc finiša varēs uzzināt skrējiena rezultātus un saņemt savu diplomu. Turklāt varēs sekot līdzi arī saviem skrējējiem – ja zināsiet maratona dalībnieka vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu vai skrējēja numuru, varēsiet sekot līdzi viņa virzībai kā tiešsaistē uzmundrini.lv, tā mobilajā aplikācijā. Šī iespēja noderēs arī tiem, kuri kopā ar īpašo Lattelecom tet atbalsta komandu – DJ, īpašu bungu orķestri un karsējmeitenēm – līdzjutējus sagaidīs tet enerģijas alejā – vienā no trases skaistākajiem posmiem pašā Rīgas centrā.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.