Aizliedzot Krievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu (NĪ) Latvijā, valsts demonstrē divkosīgo attieksmi, uzskata ekociemata Amatciems attīstītājs Aivars Zvirbulis jeb Čiris: «No vienas puses publiski tiek pausts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, bet no otras – veselas nozares vieglu roku tiek nolemtas iznīcībai. Kamēr norisinās cīņa par alternatīvu nodrošināšanu Krievijas tirgum, piemēram, pārtikas rūpniecības nozarei vai lauksaimniecībai, NĪ un būvniecības nozaru dzīvotspēja tiek apdraudēta. Turklāt pilnībā tiek ignorēts fakts, ka nekustamo īpašumu pircēji nodrošina finanšu līdzekļu ieplūšanu praktiski visās Latvijas ekonomikas nozarēs.»

Aivars Zvirbulis norāda, ka Imigrācijas likumā paredzētās izmaiņas nopietni apdraudēs uzticamību visai uzņēmējdarbības videi Latvijā. «Vērts atcerēties, ka ikviens uzņēmējs lēmumus pieņem ilgtermiņā, un šajā gadījumā rēķinājās ar tiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 1. septembrī. Nav šaubu, ka biežā spēles noteikumu maiņa nesīs lielākus zaudējumus pašmāju uzņēmējiem nekā «sodītajai Krievijai». Saglabāt esošo likuma redakciju ir Latvijas ekonomikas interesēs.»

Nacionāli noskaņoto politisko spēku argumenti par termiņuzturēšanās programmas it kā radītajiem draudiem Latvijas valsts drošībai ir nepamatoti, uzsver Aivars Zvirbulis: «Ne jau visi krievu tautības cilvēki bija vainojami pie komunisma radītajām vai pie pašreizējām ģeopolitiskajām problēmām. Milzīgs skaits Krievijas pilsoņu ir eiropeiski domājoši, un viņiem ir kauns par notikumiem Krimā un Ukrainā. Šiem inteliģentajiem un ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem ir biznesa projekti Eiropā un visā pasaulē. Daudzi no viņiem ir ekonomiski saistīti ar Rīgu un Latviju. Uzturēšanās atļauju saņemšanai viņiem ir iespējas izmantot arī citas Eiropas valstis, taču viņi izvēlas Latviju tieši ģeogrāfiskās pieejamības un valodas dēļ. Ar aizliegumu šiem Krievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, Latvija diez vai atrisinās savas drošības problēmas, kas tiek minētas kā galvenais arguments programmas likvidēšanai.»

Cēsu novada Amatciemā izbūvēta saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Projekta ietvaros Amatciemā ir uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kW.

Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma (PPA) saules paneļu projekts Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts ALTUM energoefektivitātes aizdevums 170 000 eiro apmērā un tas realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”.

Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kWh zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Uzstādītais saules parks samazinās arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 100,7 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgs nobrauktiem 500 000 kilometru ar automašīnu.

Projekts īstenots, izmantojot Energoservisa kompāniju (ESKO) modeli un projekts finansēts no ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Tās ietvaros uzņēmumi, tai skaitā ESKO kompānijas, var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro energoefektivitātes, zaļo ēku, ilgtspējīga transporta un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar nozaru līderiem š.g. 2. februārī plkst. 14.00—17.30 viesnīcā Radisson BLU Hotel Latvija, Rīgā, rīko diskusiju Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?.

Nekustamo īpašumu iegāde apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu Latvijas ekonomikai smagākajos ekonomikas recesijas gados nodrošināja stabilu izaugsmi, valsts ekonomikā iepludinot būtiskus papildus līdzekļus. Lai gan tiek uzskatīts, ka tā nonāca nekustamo īpašumu celtniecībā strādājošo rīcībā, nozares, kuru izaugsme bija saistīta ar šīs programmas darbību ir daudz vairāk. Ne vien celtniecības materiālu ražotāji un tirgotāji, bet arī arhitekti, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, mēbeļu ražotāji un tirgotāji, restorāni, veikali un daudzi citi. Līdz ar minimālā sliekšņa paaugstināšanu pērnruden, TUA pozitīvais pienesums ekonomikai praktiski ir apstājies, bet ārpus Rīgas – pilnībā izzudis. TUA programma bija ekonomikas sildītājs, palīdzot ne vien attīstītājiem, bet arī kalpojot kā grūdiens ekonomikai, materializējoties gan darba vietās, gan arī nodokļos valsts budžetā.

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Viklis, Failiem.lv / Files.fm vadītājs. Failiem.lv nodrošina failu glabāšanu un apmaiņu internetā gan uzņēmumiem, gan privātajiem lietotājiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ar elektroniku, datorsistēmām un to uzbūvi esmu aizrāvies kopš deviņdesmito gadu vidus un kopš tā brīža neesmu zaudējis interesi. Datorzinātņu studijas Latvijas Universitātē nostiprināja šo aizraušanos, ne tikai pielietošanas veidos, bet arī jaunradē.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?