Citas ziņas

Piesakies DB konferencei Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?

Dienas Bizness, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar nozaru līderiem š.g. 2. februārī plkst. 14.00—17.30 viesnīcā Radisson BLU Hotel Latvija, Rīgā, rīko diskusiju Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?.

Nekustamo īpašumu iegāde apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu Latvijas ekonomikai smagākajos ekonomikas recesijas gados nodrošināja stabilu izaugsmi, valsts ekonomikā iepludinot būtiskus papildus līdzekļus. Lai gan tiek uzskatīts, ka tā nonāca nekustamo īpašumu celtniecībā strādājošo rīcībā, nozares, kuru izaugsme bija saistīta ar šīs programmas darbību ir daudz vairāk. Ne vien celtniecības materiālu ražotāji un tirgotāji, bet arī arhitekti, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, mēbeļu ražotāji un tirgotāji, restorāni, veikali un daudzi citi. Līdz ar minimālā sliekšņa paaugstināšanu pērnruden, TUA pozitīvais pienesums ekonomikai praktiski ir apstājies, bet ārpus Rīgas – pilnībā izzudis. TUA programma bija ekonomikas sildītājs, palīdzot ne vien attīstītājiem, bet arī kalpojot kā grūdiens ekonomikai, materializējoties gan darba vietās, gan arī nodokļos valsts budžetā.

Priekšvēlēšanu saukļu cīņas laikā Saeimā tika nolemts palielināt cenu slieksni nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz TUA saņemšanu jau no 1. septembra. Slieksnis ir paaugstināts līdz 250 000 eiro ar papildu 5% valsts nodevu no darījuma summas, motivējot to ar drošības risku, un vienlaikus papildu ienākumiem no valsts nodevas. Eiropas ekonomikas piesardzība līdz ar Krievijas rubļa vājumu un embargo virknei Eiropas preču, Latvijai draud ar ekonomikas stagnāciju, kā arī virkni uzņēmumu bankrotu. Pirmie šo cīņu zaudēs nelieli un vidēji uzņēmumi.

Tie ir tikai daži iemesli, lai uzņēmēji un politiķi nekavējoties sāktu diskusija par TUA saņemšanas nosacījumu pārskatīšanu, nodrošinot Latvijas ekonomikai izaugsmi arī tik sarežģītos ekonomiskajos apstākļos kā šobrīd. Nedrīkst aizmirst, ka ekonomikas izaugsme nodrošina darba vietas, bet recesija to skaitu mazina, atstājot bez darba un iztikas līdzekļiem.

Rīga, 2015. gada 2. februāris, Radisson Blu Hotel Latvija, Rīga, Elizabetes iela 55

Diskusijas moderators: Laikraksta Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons

Diskusijas programma

13.30-14.00 Reģistrācija, kafija

14.00-14.10 Atklāšana. Modris Sprudzāns, Dienas Bizness valdes loceklis

14.10-14.20 Investīciju iespējas Latvijā. Oļegs Fiļs, AS ABLV Bank Padomes priekšsēdētājs.

14.20-14.30 TUA programmas un Latvijas mazo uzņēmumu korelācija. Andis Sīlis, arhitektu biroja SZK un Partneri vadītājs.

14.30-14.40 Ja nelēksim ūdenī, vai izdzīvosim? Ralfs Jansons, SIA DOMUSS vadītājs

14.40-14.50 TUA programmas ieguvumi un riski – skatījums no vides sakārtošanas un attīstības viedokļa. Māris Gailis,

14.50-15.00 Latvijas biznesa imigrācijas programmas analīze, Igors Rodins, Deloitte Latvia partneris

15.00-15.10 Aivars Zvirbulis jeb Čiris, Ekociemata Amatciems attīstītājs

15.10-15.20 Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs

15.20-15.30 Andrejs Ence, Babītes novada priekssēdētājs

15.30-15.40 Gatis Truksnis, Jūrmalas domes priekšsēdētājs

15.40-15.50 Jānis Reirs, Finanšu ministrs

15.50-16.00 Dana Reizniece – Ozola, Ekonomikas ministre

16.00-16.10 Rihards Kozlovskis, Iekšlietu ministrs

16.10-16.20 Prezidenta kancelejas pārstāvis

16.20-16.30 Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents

16.30-17.30 Diskusiju panelis. Saeimā pārstāvēto partiju frakciju vadītāju diskusija ar nozares speciālistiem un ekspertiem par valsts nākotnes politiku TUA jomā.

Diskusiju dalībnieki

Aicināti:

Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Ekomomikas ministre Dana Reizniece – Ozola

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

SIA New Europe valdes loceklis Jānis Stakens

SIA DOMUSS vadītājs Ralfs Jansons

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze

YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē

Latvijas Banka, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska

Deloitte partneris Igors Rodins

Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs, Pēteris Veļeckis

Ogres domes priekšsēdētājs, Artūrs Mangulis

Jelgavas pilsētas domes priekssēdētājs, Andris Rāviņš

Saeimas frakciju vadītāji:

Saskaņa, Jānis Urbanovičs

Vienotība,Solvita Āboltiņa

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, Augusts Brigmanis

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija, Jānis Dombrava

Latvijas Reģionu apvienības frakcija, Dainis Liepiņš

No sirds Latvijai, Inguna Sudraba

Dalības maksa: BEZMAKSAS

Dalībnieku skaits IEROBEŽOTS!

PIETEIKTIES

Informācija:

Krists Leiškalns

Izdevniecības Dienas bizness

projektu vadītājs

29496686

[email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus; vairākus rosinājumus noraida

LETA, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par sabiedrības pretrunīgi vērtēto termiņuzturēšanās atļauju tēmu arhitektu Andi Sīli iztaujā laikraksts Diena.

Dienai radniecīgais laikraksts Dienas Bizness pēc nedēļas rīko augsta līmeņa konferenci par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA). Mērķis ir vispusīgi izvērtēt šo tēmu. Šajā kontekstā šķiet interesants jūsu viedoklis - strādājat jomā, kas cieši saistīta ar būvniecību.

Var teikt, ka šobrīd 3/4 darba ir objektos, kas paredzēti TUA saņēmējiem. Pēc tam kad programma par uzturēšanās atļaujām tika palaista, darba atkal ir kļuvis vairāk, mūsu apgrozījums ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, pat nedaudz pārsniedzis. Jāņem vērā, ka, iestājoties krīzei - 2008., 2009. gadā -, mūsu apgrozījums nobruka nevis par 30-40% kā celtniekiem, bet par visiem 90%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atvieglos nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm

Dienas Bizness, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības padome 28. jūnija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu atvieglot nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm atsevišķās profesijās, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šobrīd dažādos forumos diskutē par sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus,» skaidro ministrijā.

Profesiju saraksts tiek veidots, uzrunājot Latvijas darba devējus un darba devēju asociācijas ar lūgumu sniegt to rīcībā esošo informāciju par darba spēka iztrūkumu konkrētās profesijās, kā arī izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu, identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu un prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TUA saņēmēji 5000 eiro iemaksu par atkārtotas atļaujas pieprasīšanu varēs veikt pa daļām

LETA, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā 5000 eiro maksājumu valsts budžetā varēs veikt arī pa daļām, paredz šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās.

Pērn 6.jūnijā Imigrācijas likumā tika noteikts, ka ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, iegādājoties nekustamo īpašumu, vai ieguldot banku pakārtotajās saistībās un iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, atkārtoti pieprasot un saņemot TUA, jāveic vienreizējs maksājums valsts budžetā 5000 eiro apmērā.

Vienlaikus tika noteikts, ka šis nosacījums netiek piemērots tiem TUA saņēmējiem, kuri to saņēmuši saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām Imigrācijas likuma redakcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik norit pieteikšanās radošo industriju konferencei Subject: Creativity, kas notiks 2018.gada 16.februārī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars. Konference norisināsies jau 4. reizi, un arī šoreiz tās galvenā tēma būs radošums un tā veicināšana gan organizācijas, gan personības attīstībā. Lekcijas caurvīs trīs vadmotīvi – sākumpunkts, krustpunkts un pagrieziena punkts.

Uzstāsies 20 dažādu radošo industriju un ar tām saistīto nozaru eksperti un viedokļu līderi, kuru profesionālā pieredze ir sniegusi iespēju iedvesmoties, attīstīties un sevi izaicināt.

db.lv lasītājiem, reģistrējot dalību līdz 5. janvārim ar kodu DB20, ir iespēja saņemt 20 eiro atlaidi konferences apmeklējumam. Reģistrēšanās konferencei: www.subjectcreativity.lv

Lektoru vidū šoreiz būs tādas personības kā Miami Ad School līdzdibinātājs Niklass Frings Rupps (Niklas Frings Rupp), TV raidījumu vadītājs, mūziķis un ceļotājs Gustavs Terzens, arhitekts Toms Kokins, aktieris Dainis Grūbe, TV raidījumu un pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece–Gavare, bērnu ārsts un reanimatologs Pēteris Kļava, studijas Asketic vadītājs, grafikas dizaineris Miķelis Baštiks, ekonomikas zinātņu doktore Ieva Kalve, basketbolists un treneris Uvis Helmanis, ārsts–psihiatrs un pirtnieks Juris Batņa, grafikas dizainere un ceļotāja Marika Latsone, Iphone Photography School līdzīpašnieks Uģis Balmaks, Imanta Ziedoņa fonda Viegli komanda un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik turpinās pieteikšanās radošo industriju konferencei Subject: Creativity, kas notiks 2018.gada 16.februārī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars. Konference norisināsies jau 4. reizi, un arī šoreiz tās galvenā tēma būs radošums un tā veicināšana gan organizācijas, gan personības attīstībā. Lekcijas caurvīs trīs vadmotīvi – sākumpunkts, krustpunkts un pagrieziena punkts.

Uzstāsies 20 dažādu radošo industriju un ar tām saistīto nozaru eksperti un viedokļu līderi, kuru profesionālā pieredze ir sniegusi iespēju iedvesmoties, attīstīties un sevi izaicināt.

db.lv lasītājiem, reģistrējot dalību līdz 5. janvārim ar kodu DB20, ir iespēja saņemt 20 eiro atlaidi konferences apmeklējumam. Reģistrēšanās konferencei: www.subjectcreativity.lv

Lektoru vidū šoreiz būs tādas personības kā Miami Ad School līdzdibinātājs Niklass Frings Rupps (Niklas Frings Rupp), TV raidījumu vadītājs, mūziķis un ceļotājs Gustavs Terzens, arhitekts Toms Kokins, aktieris Dainis Grūbe, TV raidījumu un pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece–Gavare, bērnu ārsts un reanimatologs Pēteris Kļava, studijas Asketic vadītājs, grafikas dizaineris Miķelis Baštiks, ekonomikas zinātņu doktore Ieva Kalve, basketbolists un treneris Uvis Helmanis, ārsts–psihiatrs un pirtnieks Juris Batņa, grafikas dizainere un ceļotāja Marika Latsone, Iphone Photography School līdzīpašnieks Uģis Balmaks, Imanta Ziedoņa fonda Viegli komanda un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācija un jaunuzņēmumu kultūras attīstība veicina to, ka uzņēmēji strādā no visdažādākajām vietām pasaulē, un valsts pievilcība un atvērtība var būt iemesls izvēlēties vienu vai otru vietu.

Viens no mehānismiem, kas veicina valsts pievilcību, ir termiņuzturēšanās atļaujas jeb t.s. startup vīzas. Kopš 2017. gada marta ārzemnieks var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja tas plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. 2. novembrī bija izsniegtas deviņas startup vīzas, viena no tām ir anulēta, bet neviena nav atteikta, informē Ģirts Pommers, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietnieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar kravu vai pasažieru pārvadājumiem pērn nodarbojās 5185 licencēti uzņēmumi. To skaits, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājies par 3,5%, liecina SIA Autotransporta direkcija apkopotie 2019. gada dati.

Pērn reģistrēti 24 110 transportlīdzekļi, kas ir par aptuveni 1% vairāk nekā 2018. gadā. Pieprasītākās atļaujas no Latvijas pārvadātāju puses joprojām bija uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Turciju un Poliju.

Kopumā pērn vērojams autopārvadātāju uzņēmumu un transportlīdzekļu skaita pieaugums, kas nozīmē, ka komercpārvadājumu nozare turpina attīstīties. Pērn bija 5185 spēkā esošas licences, kas izsniegtas kravu un pasažieru pārvadātājiem. No tām 86,1% izsniegts starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, 5,3% - kravu pārvadājumiem Latvijas teritorijā, 8,4% - starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, 0,2% - pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studenti var strādāt 20 darba stundas nedēļā, bet studiju brīvlaikā – 40 stundas nedēļā

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Imigrācijas likumā.

Saeimas informācija liecina, ka pētniekam piešķirta neierobežota piekļuve darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem atstāts spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojums. Šis ierobežojums atcelts studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā. Līdz šim studentiem un pētniekiem, kas Latvijā ieradās mobilitātes programmu ietvaros, bija dota piekļuve darba tirgum 20 stundas nedēļā vai pētniecības darbam, kā arī darbam akadēmiskā personāla statusā, pamatojoties uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumi rada mazāk gaisa piesārņojuma nekā transports

Dienas Bizness, 14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji vispārpieņemtajiem uzskatiem ražojošie uzņēmumi nav būtiskākais gaisa piesārņojuma avots, to radītā negatīvā ietekme uz gaisa kvalitāti ir daudz mazāka nekā, piemēram, transportam, atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tas skaidrojams ar uzņēmumiem izvirzītajām stingrajām prasībām attiecībā uz piesārņojošu darbību veikšanu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ikvienam uzņēmumam, kurš veic vidi, tajā skaitā gaisu, piesārņojošas darbības, jāsaņem A vai B kategorijas atļaujas, kuras izsniedz reģionālās vides pārvaldes. To, kādas kategorijas atļaujas nepieciešamas konkrētajam uzņēmumam, nosaka likums Par piesārņojumu. A kategorijas atļaujas nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kuru piesārņojošām darbībām ir potenciāli vislielākais negatīvais efekts uz vidi.

Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) informāciju reģionālās vides pārvaldes kopumā izsniegušas A kategorijas atļaujas 88 uzņēmumiem. Starp tiem ir siltumapgādes uzņēmumi, a/s KVV Liepājas metalurgs, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, a/s Putnu fabrika Ķekava, a/s Rīgas piena kombināts, kā arī cūkkopības kompleksi un citi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas izpilddirekcijās šogad izņemtas 93 atļaujas Ziemassvētku eglīšu tirdzniecībai. Pārsvarā atļaujas izsniegtas tirgošanai pie tirdzniecības centriem un veikaliem, informē Rīgas dome.

Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā kopumā ir 47 apstiprinātās eglīšu tirdzniecības vietas. Patlaban ir izsniegtas 19 tirdzniecības atļaujas, kas ir par vienu atļauju vairāk nekā pērn.

Savukārt Pārdaugavas izpilddirekcijā šogad izsniegtas 40 atļaujas eglīšu un skuju koku zaru tirdzniecībai, bet pērn – 39 atļaujas. Tostarp Ziemeļu izpilddirekcijā šogad ir izsniegtas 34 eglīšu tirdzniecības atļaujas, bet 2017.gadā - 67 atļaujas.

Rīgas dome atgādina, ka Rīgai piederošajos mežos Ziemassvētku eglītes cirst nedrīkst. Lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējas tieši galvaspilsētā un Pierīgas pašvaldībās un, ja kaut neliela daļa no mājsaimniecībām pašvaldības apsaimniekotajos mežos nocirstu eglīti, mežam tiktu nodarīts būtisks postījums. Šī iemesla dēļ «Rīgas meži» izlēmuši Rīgai piederošajos mežos Ziemassvētku eglīšu ciršanu aizliegt vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļaujas varēs saņemt elektroniski

Lelde Petrāne, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ieviestu lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas pieprasīšanu un izsniegšanu elektroniskā veidā, šodien, 1. oktobrī, Ministru kabinets (MK) atbalstījis Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem.

Tas paredz paralēli spēkā esošai kārtībai ieviest e-pakalpojumu, kad atļauju pieteikšana un saņemšana notiek elektroniskajā formā. E-pakalpojuma ieviešana šajā gadījumā atbilst publisko pakalpojumu vispārīgajiem digitalizācijas principiem.

Līdz šim pieteikumu iesniedza rakstveidā klātienē, kas radīja neērtības atļaujas pieprasītājiem, kā arī paildzināja rakstveida pieprasījuma apstrādei nepieciešamo laiku un resursus. Ieviešot lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas pieprasīšanu un izsniegšanu elektroniskā veidā, samazināsies arī administratīvais slogs.

Lai saņemtu e-atļauju pārvadājuma veikšanai, pieteicējs varēs iesniegt pieteikumu VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) tīmekļa vietnē www.lvceli.lv/atlaujas. Tajā pat laikā arī turpmāk saglabāsies iespēja pieteikumu iesniegt klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Komercpārvadājumu dokumentu saņemšanai varēs pieteikties elektroniski

Dienas Bizness, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks nodrošināta iespēja Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas un autovadītāja atestāta starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā saņemšanai pieteikties elektroniski.

Tas atvieglos attiecīgo dokumentu saņemšanu un nodrošinās lielākas ērtības iesaistītajām personām, tāpēc ir izstrādāti grozījumi noteikumos Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā. Minētie grozījumi otrdien, 21.jūnijā, tika pieņemti Ministru kabineta sēdē.

Lai elektroniski pieteiktos Eiropas Kopienas atļaujas, tās kopijas vai autovadītāja atestāta saņemšanai, būs jāizmanto e-pakalpojums: jāaizpilda speciāla tiešsaistes forma Autotransporta direkcijas (ATD) tīmekļvietnē, tādējādi samazinot administratīvo slogu pārvadātājiem un uzlabojot Autotransporta direkcijas darba efektivitāti. Elektronisko dokumentu apmaiņai un personas identitātes pārbaudei paredzēts izmantot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Pārvadātājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem tiek saglabāta arī iespēja iesniegumu minēto dokumentu saņemšanai iesniegt personiski ATD, vai to nosūtīt pa pastu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Svinot svētkus, priecāsimies par iespējām

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kučinskis aicinās prokuratūru izvērtēt pretlikumīgu OIK atļauju izsniegšanu desmit vēja stacijām

LETA, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, iespējams, pretlikumīgi izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām jaunu jaudu atbalstam obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas ietvaros, sacīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Ministru prezidenta ziņojumā par OIK ieviešanas hronoloģiju no 2007.gada līdz 2018.gadam minēts, ka 2009.gada 24.martā, pamatojoties uz noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tika izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām. Tomēr minētie noteikumi vairs nebija spēkā kopš 2009.gada 14.marta.

Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija par komersantiem, kuri saņēmuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, 2009.gada 24.martā šādas atļaujas tika izsniegtas vēja elektrostacijām Alsungas novadā - SIA «W.e.s.10», SIA «W.e.s.11», SIA «W.e.s.13», SIA «W.e.s.12», SIA «W.e.s.5», SIA «W.e.s.6», SIA «W.e.s.1», SIA «W.e.s.7», SIA «W.e.s.8» un SIA «W.e.s.9».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Regulators izsludina publisko konsultāciju par noteikumu projektu elektronisko sakaru nozarē

Žanete Hāka, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai optimizētu procesu, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) informē elektronisko sakaru komersantus par konstatēto atkārtoto vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu un brīdina par sekām, kādas sagaidāmas, ja konstatētais atkārtotais vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpums netiks novērsts, regulators ir sagatavojis lēmuma projektu Vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē.

Lai aicinātu komersantus izteikt viedokli un priekšlikumus par noteikumu projektu, regulators izsludina publisko konsultāciju. Priekšlikumus par noteikumu projektu elektronisko sakaru komersanti aicināti izteikt līdz 22. janvārim.

Noteikumu projektā ir paredzēts, ja elektronisko sakaru komersants nenovērš gada laikā izdarītu līdzīgu vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu, SPRK nosūta vēstuli (nevis pieņem lēmumu), kurā norāda šo pārkāpumu, nosaka termiņu, līdz kuram ir jānovērš šis pārkāpums un brīdina elektronisko sakaru komersantu, ja tas nenovērsīs šo pārkāpumu, Regulators var elektronisko sakaru komersantam uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt elektronisko sakaru komersanta darbību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, atņemot elektronisko sakaru komersantam tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atļauju atcelšana ministrijas ieskatā ļāvusi novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl trijām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros - SIA AM Energy solution Vecumnieku novadā, SIA Briedis būve Saldus novadā un SIA Barkavas enerģija vienai elektrostacijai Madonas novadā.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA AM Energy solution un SIA Briedis būve atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rīgā pulcēsies tehnoloģiju startup nozares pārstāvji no visas pasaules

Lelde Petrāne, 26.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajai konferencei Silicon Valley Comes to the Baltics 2015 pieteicies rekordaugsts dalībnieku skaits.

Lai gan līdz konferencei 7.novembrī ir vēl divas nedēļas, tai reģistrējušies vairāk nekā 300 iesācējuzņēmumi (startup), investori, nozares profesionāļi un starptautiskie mediji no vairāk nekā desmit pasaules valstīm. Liela interese ir arī par TechHub Academy meistarklasi, kur jaunos uzņēmējus mentorēs investori no Silīcija ielejas.

Konferences galvenā tēma ir MONEY GOES WHERE TALENT GROWS jeb Nauda seko talantiem, uzsverot, ka jaunie tehnoloģiju uzņēmumi strauji attīstās visā pasaulē, ne tikai Silīcija ielejā ASV, un investori ir gatavi ieguldīt jaudīgās idejās un talantīgās komandās, lai kur tās atrastos. Dagnija Lejiņa, Silicon Valley Comes to the Baltics vadītāja uzsver: «Inovācijas ir globālas un veiksmīgas tehnoloģiju startup kompānijas var izveidot jebkur pasaulē. Rīgai un Baltijas reģionam ir lielas iespējas kļūt par reģionālo startup un finansējuma magnētu. Konference noteikti palīdzēs veidot vēl ciešākas attiecības ar Silīcija ieleju ASV un pievērst starptautisku investoru uzmanību. Jau pieredzējušie uzņēmumi piedalās, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, turpretī jauni startup meklē iespēju gūt pieredzi un atsauksmes, noķert investorus aiz rokas kafijas pauzē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No TUA negūto investīciju apjoms līdz 2019.gadam varētu veidot 300 miljonus eiro

LETA, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No termiņuzturēšanās atļauju investīciju programmās izsniegšanas krituma negūto investīciju apjoms no 2015.gada līdz 2019.gadam varētu veidot 300 miljonus eiro, liecina iepriekš veidotās prognozes.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Jānis Salmiņš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē norādīja, ka saskaņā ar 2013.gada aprēķiniem šī summa varētu veidot 300 miljonus eiro.

Pēc sēdes aģentūrai LETA Salmiņš skaidroja, ka runa ir par investīcijām, ko būtu iespējams gūt no 2015.gada līdz 2019.gadam jeb aptuveni 60 miljoni eiro gadā.

Šo jautājumu komisijas sēdē aktualizēja deputāts Kārlis Seržants (ZZS), taujājot, vai EM ir nojauta, cik lieli līdzekļi netika gūti, samazinoties termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumam. No tālākajām diskusijām komisijā izrietēja, ka iespēja attiecīgai summai ieplūst Latvijā jāvērtē kā prognoze, kas varēja arī nepiepildīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzmanības centrā TUA: Klupšanas akmens turpmākām ārvalstu investīcijām

Raivis Bahšteins, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju sliekšņa paaugstināšana līdz 250 tūkst. eiro un politiskās attieksmes maiņa pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu ir klupšanas akmeņi turpmākām ārvalstu investīcijām, secina uzņēmēji pirmdien notiekošajā laikraksta Dienas Bizness konferencē Termiņa uzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantota iespēja.

«Industrija kopumā par šo tematu ir maz uzklausīta, iepriekš vairāk valdījušas emocijas,» konferences dalībniekiem ievadvārdus sacīja AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots. «Atskaites punkts ir katras ģimenes labklājība,» viesnīcas Radisson Blue Latvija pārpildītajā viensīcas konferenču zālē pirmdien piebilda E. Kots.

Uzņēmējs Māris Gailis uzsvēra – termiņa uzturēšanās atļauju programma iepriekš palīdzējusi celtniecības un ar to saistītām nozarēm atgūties no krīzes. «Realizējot projekta Ģipšu fabrika otro kārtu, bijušas bažas, ka objekts pārvērtīsies drupās, bet tagad pārdots 41 dzīvoklis no 60. No Latvijas ir tikai četri klienti, pārējie – no Krievijas un Kazahstānas. TUA pieprasījuši 22 no pircējiem. Pateicoties šiem ieguldījumiem, sakārtota daļa Ķīpsalas,» piemēru minēja M. Gailis. «Nevienam nepatīk nestabilitāte. Ja mēs pa gadam vai diviem slieksni tad laižam lejā, tad ceļam uz augšu, tas ir vissliktākais, kas kas var būt,» sacīja M. Gailis.

Komentāri

Pievienot komentāru