Citas ziņas

Saeima atbalsta apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus; vairākus rosinājumus noraida

LETA, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) vēl 2014.gadā nosūtītajā vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un iespējamos tās ietekmes riskus uz nacionālo drošību un valsts ekonomisko attīstību, šāds mehānisms MK ļaus operatīvi reaģēt uz minēto jomu apdraudējuma risku. To gan būs paredzēts izmantot tikai izņēmuma gadījumos, lai novērstu riskus, kas saistīti ar valsts un sabiedrības vienotības apdraudējumu un ar organizētās noziedzības un nelegālās uzņēmējdarbības pieaugumu.

Kā viens no riskiem tiek minēta iespējamā pilsoniskās sabiedrības sašķeltība. Tāpat trešo valstu pilsoņiem ar vienotu etnisko izcelsmi koncentrējoties noteiktās teritorijās, prognozējama tādu problēmu attīstība kā slēgtu, pašpietiekamu kopienu veidošanās, kuru integrācija var būt apgrūtināta vai pat neiespējama. IeM norāda arī uz to, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, pieaug etnisko konfliktu un naida noziegumu izdarīšanas riski.

Piedāvājot likuma grozījumus, ministrija vērsusi uzmanību arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos lemto un piebilst, ka piedāvātā mehānisma ieviešana neradīs cilvēktiesību ierobežojumus.

Tika noraidīts deputāta Jāņa Ruka (LRA) priekšlikums, kas dotu tiesības Saeimai atcelt MK pieņemto lēmumu par ierobežojumu noteikšanu.

Atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) iepriekš aicināja IeM izstrādāt priekšlikumus par valdības tiesībām lemt par ierobežojumu noteikšanu kopumā, nevis tikai attiecībā uz kādu konkrētu valsti.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegtais un Saeimā 2014.gadā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Taču šodien atbalstītajos grozījumos VL-TB/LNNK rosinājums vairs nav iekļauts.

Tāpat atbalstīts rosinājums, ka par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemnieku samaksātā nauda "Ekonomikas attīstības programmai" prioritāri jāizmanto šīs budžeta programmas administrēšanas izdevumu segšanai, piemēram, arī Drošības policijas (DP) darbam valsts drošības stiprināšanai.

Šādas likuma izmaiņas rosinājusi IeM. IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iepriekš skaidroja, ka sistēmas uzturēšana prasa pastāvīgus administrēšanas izdevumus. Šim kritērijam atbilstu mērķi, bez kuru īstenošanas tiktu apdraudētas pašas investoru uzturēšanās atļauju sistēmas. Ministrija kā piemērus min ikgadējos izdevumus, kas var rasties Latvijas Centrālajam depozitārijam un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, nodrošinot bezprocentu vērtspapīru - obligāciju - uzskaiti un norēķinus. Administratīvie izdevumi attiektos arī uz DP darbu, nodrošinot Latvijas drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību apdraudošo personu neieceļošanu.

IeM priekšlikums atbalstīts daļēji, likuma papildinot ar nosacījumu, ka prioritārais šo līdzekļu izmantošanas mērķis ir ekonomikas attīstības programmas administrēšanas izdevumu segšana.

Attiecīgie maksājumi jāveic, ja atļauja tiek izsniegta par ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādi, pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai iegādātiem bezprocentu valsts vērtspapīriem par likumā noteikto summu.

Normatīvais akts nosaka, ka, lai pieprasītu termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ārzemniekam valsts budžetā jāsamaksā 5% no īpašuma vērtības. Lai saņemtu atļauju, izmantojot pakārtotās saistības ar Latvijas kredītiestādi, ārzemniekam jāsamaksā valsts budžetā 25 000 eiro. Tāda pati summa budžetā jāiemaksā, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar bezprocentu valsts vērtspapīru iegādi.

Parlaments šodien arī atbalstīja normu, kas paredz, ka uzturēšanās atļauju varēs saņemt, ja ārpus Rīgas un Pierīgas tiks iegādāti divi nekustamie īpašumi 250 000 eiro vērtībā.

Šīs priekšlikums paredz, ka vienam no nekustamajiem īpašumiem jābūt vismaz 125 000 eiro vērtībā, turklāt noteikto nominālo summu - 250 000 eiro - ir jāsamaksā vienai personai, kas arī iegūst šo uzturēšanās atļauju.

Likumā pašlaik ir noteikts, ka piecu gadu termiņa uzturēšanās atļaujas iegūšanai jebkur Latvijā ir nepieciešams iegādāties īpašumu 250 000 eiro vērtībā. Savukārt atbalstītais valdības piedāvājums paredz ļaut ārpus Rīgas, Jūrmalas, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Ikšķiles, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Carnikavas vai Saulkrastu novada iegādāties divus funkcionāli saistītus apbūvētus nekustamos īpašumus, un katra īpašuma tirgus vērtībai būs jābūt vismaz 125 000 eiro jeb ar kopējo vērtību 250 000 eiro. Minētajās pašvaldībās joprojām būs jāiegādājas viens nekustamais īpašums 250 000 eiro vērtībā.

Iepriekš atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Siliņa skaidroja, ka ārpus Rīgas nekustamais īpašums par šādu summu nav pieejams vietējiem iedzīvotājiem un pašreiz pašvaldībās tiek novērotas problēmas ar jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību. Tomēr esot jāsaprot, ka jaunajās mājās netiek būvēti tikai ekskluzīvie dzīvokļi, kas nozīmē, ka šajos jaunajos projektos būs pieejami dzīvokļi arī vietējam iedzīvotājam.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) komisijas kolēģu uzmanību iepriekš attiecīgajā sēdē vērsa, ka šī norma tomēr var ietekmēt vietējo nekustamo īpašumu tirgu un atkal var tikt mākslīgi palielinātas cenas, cerot uz uzturēšanās atļauju tīkotājiem. Mēs esam redzējuši, ka īpašumu vērtība tiek mākslīgi piemērota uzturēšanās atļauju pieprasītājiem, iepriekš komisijas sēdē teica Dombrava.

Ar priekšlikumu par divu īpašumu iegādes atļaušanu MK daļēji atbalstījusi Latvijas Darba devēju konfederācijas izteikto ideju par atļauju ārzemniekiem iegādāties divus nekustamos īpašumus. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka valdības rosinātā diferenciācija dotu iespēju aktivizēties privātmāju un jauno projektu (dzīvokļu) nekustamo īpašumu tirgum ārpus Rīgas un Pierīgas, vienlaikus nepaaugstinot mājokļu cenas galvaspilsētā un tās apkārtnē. Tādējādi netiks apdraudētas vietējo pircēju iespējas iegādāties mājokļus privātmāju, jauno dzīvokļu un Rīgas centra dzīvokļu segmentā.

Nacionālās apvienības divi pārstāvji valdībā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) - MK vēstulei pievienojuši atsevišķas domas, kurās norāda, ka neatbalsta rosinātās izmaiņas. Šāds priekšlikums varētu būtiski ietekmēt mājokļu cenu pieaugumu un to pieejamību vietējiem pircējiem, uzskata politiķi.

Tāpat šodien tika atbalstīta norma, kas paredz, ka, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, uzņēmuma kapitālsabiedrībā ir jāiegulda 50 000 eiro, ja uzņēmumā ir nodarbināti līdz 50 darbiniekiem un ja tiek samaksāta nodeva valsts budžetā - 10 000 eiro. Savukārt, ja uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, pamatkapitālā jāiegulda vismaz 100 000 eiro, kur uzņēmuma gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Par šo normu gan tiks precizēta atruna, norādot, ka katram investoram ir jāiegulda konkrētā norma, nevis, piemēram, visiem 50 000 eiro kopā. Tāpat noteikts, ka uzturēšanās atļauju var piešķirt ne vairāk kā 10 ārzemniekiem.

Atbalstīts arī MK priekšlikumā sākotnēji paredzētā doma par pašvaldību budžetos iemaksājamām nodokļu summām. Šīs summas ir 40 000 vai 100 000 eiro atkarībā no tā, uz kādiem nosacījumiem ir iegūta uzturēšanās atļauja - ieguldot uzņēmuma pamatkapitālā vai iegādājoties nekustamo īpašumu.

Šodien arī nolemts, ka termiņuzturēšanās atļauju varēs anulēt, ja ārzemniekam būs Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniegs 150 eiro. Izņēmums būs nodokļu maksājumi, kuru maksāšanas termiņš būs pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

No likuma izslēgta norma, ka Latvijas vai citas Šengenas valsts vīzai jābūt ielīmētai ārzemnieka ceļošanas dokumentā, tādējādi nodrošinot normatīvā akta atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulu prasībām saskaņā ar ES tiesas interpretāciju. Atbalstītas arī citas izmaiņas attiecībā uz vīzu, tostarp ilgtermiņa vīzu regulējumu un ārzemnieku tiesībām uzturēties Latvijā.

Daļēji atbalstot deputāta Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) iesniegto priekšlikumu, likumā tiks noteikts, ka tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķirs ārzemniekam, kurš būs saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā studējošais Latvijas augstskolas akreditētas pilna laika maģistra vai doktora programmas pēdējā studiju gadā.

Tajā pašā laikā Saeima šodien arī neatbalstīja vairākus priekšlikumus. Piemēram, atbalstu neguva VL-TB/LNNK priekšlikums no likuma izslēgt punktu, kas paredz piešķirt termiņuzturēšanās atļauju pret nekustamā īpašuma iegādi.

Nacionālā apvienība iepriekš pauda, ka iebilst pret termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu pret nekustamā īpašuma iegādāšanos Latvijā, jo uzskata, ka tādējādi tiek mazinātas vietējo iedzīvotāju iespējas iegādāties nekustamo īpašumu, turklāt nav skaidrības, cik legāla ir šī nauda un vai tā tiešām nonāk valsts budžetā.

Tāpat atbalstu neguva deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikums, kas neļautu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu iegādi veikt no ārzemnieka. Netika atbalstīts arī Parādnieka rosinājums, ka jāiegādājas īpašums, kas iepriekšējam īpašniekam piederējis vismaz gadu. Atbalstu neguva arī līdzīgi grozījumi, kurus bija iesnieguši deputāti Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) un Gunārs Rusiņš (VL-TB/LNNK). Rusiņš Saeimā deputāta pienākumus pildīja uz laiku un pašlaik nav parlamentārieša statusā.

Tika noraidīts arī deputāta Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) priekšlikums, kas paredzēja uz nekustamā īpašuma iegādes vai atsevišķu ar investīcijām saistītas termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikšanu, ja ārzemnieks ir tādas valsts piederīgais, kuras valstspiederīgajiem izsniegto attiecīgo atļauju skaits konkrētā gada laikā ir sasniedzis 30% no iepriekšējā kalendārajā gadā izsniegto termiņuzturēšanās atļauju kopskaita.

Atbalstu neguva arī deputāta Riharda Kola (VL-TB/LNNK) rosinājums atteikt izsniegt termiņuzturēšanās atļauju gadījumā, ja ārvalstnieks iegādājies nekustamo īpašumu, slēdzis darījumu par pakārtotām saistībām Latvijas kredītiestādē vai iegādājies īpašam mērķim noteiktus bezprocenta valsts vērtspapīrus, izmantojot līdzekļus, ko pilnībā vai daļēji ir aizdevusi kredītiestāde, kas nav reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī.

Saeima šodien neatbalstīja arī citu nacionālās apvienības priekšlikumu, kas paredzēja, ka dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nedrīkstētu iesniegt krievu valodā, kā tas ir patlaban. Pašreizējā likuma norma paredz, ka dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. VL-TB/LNNK rosināja izslēgt vārdu "krievu". Tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji iepriekš atbildīgajā komisijā norādīja, ka aptuveni 80% pieprasījumi tiek iesniegti krievu valodā. Un gadījumā, ja pieprasījumi būtu jātulko, tie būtu gan lieki izdevumi, kā arī tas būtu milzīgs administratīvais slogs.

Tajā pašā laikā tika atbalstīts Kozlovska ierosinājums šo normu papildināt, nosakot, ka uzaicinātājs izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumu sniedz tikai latviešu valodā.

Taču tika noraidīti Imigrācijas likuma grozījumiem iesniegtie priekšlikumi par iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības sliekšņa palielināšanu vai samazināšanu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Iepriekš komisijā tika noraidīti deputāta Gunāra Rusiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikumi par īpašuma vērtības sliekšņa palielināšanu, parlamentārieša Kārļa Krēsliņa (VL-TB/LNNK) rosinājumi par kadastrālās vērtības palielināšanu un deputātu Ineša Boķa (V) un Jāņa Vucāna (ZZS) priekšlikumi par iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības samazināšanu. Rusiņš Saeimā deputāta pienākumus pildīja uz laiku un pašlaik nav parlamentārieša statusā.

Pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.

Rusiņš bija rosinājis termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības minimālo slieksni Rīgā un Jūrmalā palielināt no 250 000 eiro uz 300 000 eiro. Deputāts kopā ar Krēsliņu aicināja palielināt atļaujas iegūšanai iegādājamā nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību Rīgā un Jūrmalā no 80 000 eiro līdz 100 000 eiro, pārējās administratīvajās teritorijās saglabājot pašlaik likumā paredzētos 80 000 eiro. Ja kadastrālā vērtība būtu mazāka, tad nekustamā īpašuma vērtība Rīgā un Jūrmalā nedrīkstētu būt mazāka par 300 000 eiro, savukārt pārējā valstī saskaņā ar pašreizējo kārtību - ne zemāka par 250 000 eiro.

Savukārt Vucāns bija rosinājis noteikt, ka ārzemnieks varētu pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņam Rīgas pilsētā, Jūrmalas pilsētā un vairākos Rīgai tuvējos novados piederētu viens vai ne vairāk kā trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība būtu ne mazāka par 180 000 eiro. Viņš bija piedāvājis arī noteikt pašvaldības, kurās nekustamo īpašumu kopējai vērtībai būtu jābūt ne mazākai par 90 000 eiro, un citas pašvaldības, kurās īpašumu vērtībai būtu jābūt ne mazākai par 50 000 eiro.

Līdzīgus priekšlikumus bija iesniedzis Boķis, rosinot noteikt, ka termiņuzturēšanās atļaujas var piešķirt cilvēkam, kuram Rīgā vai Jūrmalā pieder viens vai ne vairāk par trīs īpašumiem, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 180 000 eiro. Tāpat Boķis bija rosinājis paredzēt, ka vairākos novados termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai varētu piederēt trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 90 000 eiro, un vairākos citos novados īpašumu kopējai vērtībai ir jābūt ne mazākai par 50 000 eiro.

Šodien atbalstu neguva arī deputāta Kārļa Krēsliņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums no likuma svītrot to ārzemnieku tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kuri nepārtraukti uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām un termiņuzturēšanās atļauju bija saņēmuši par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Likumā veiktas arī citas, tostarp tehniska rakstura izmaiņas.

Grozījumi Imigrācijas likumā Saeimai vēl būs jāskata trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visiem TUA saņēmējiem par atkārtotas atļaujas pieprasīšanu būs jāmaksā 5000 eiro

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 3. oktobra sēdē atbalstīti grozījumi Imigrācijas likumā, nosakot, ka pēc to spēkā stāšanās visiem termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) saņēmējiem, kuri TUA būs saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās, atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā būs jāveic iemaksa valsts budžetā 5 000 eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, nosacījums par 5000 eiro iemaksu valsts budžetā netiek piemērots tiem ārzemniekiem, kuri pieteikumus TUA saņemšanai bija iesnieguši, balstoties TUA izsniegšanas nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 2016. gada 1. jūlijam, kā arī ja TUA pieprasīšanas pamats bija bezprocentu valsts vērtspapīru iegāde.Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem tiek sakārtota TUA izsniegšanas sistēma Latvijā, nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus visiem atkārtotas TUA saņēmējiem, kā arī nodrošinot papildu finansējuma iekasēšanu valsts budžetā.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai, taču plānots, ka tie stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TUA saņēmēji 5000 eiro iemaksu par atkārtotas atļaujas pieprasīšanu varēs veikt pa daļām

LETA, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā 5000 eiro maksājumu valsts budžetā varēs veikt arī pa daļām, paredz šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās.

Pērn 6.jūnijā Imigrācijas likumā tika noteikts, ka ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, iegādājoties nekustamo īpašumu, vai ieguldot banku pakārtotajās saistībās un iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, atkārtoti pieprasot un saņemot TUA, jāveic vienreizējs maksājums valsts budžetā 5000 eiro apmērā.

Vienlaikus tika noteikts, ka šis nosacījums netiek piemērots tiem TUA saņēmējiem, kuri to saņēmuši saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām Imigrācijas likuma redakcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pēdējos sešos gados kopējie ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veido 1,388 miljardus eiro

LETA, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu gadu laikā izsniegtas 16 736 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, ir 1,388 miljardi eiro, tomēr šogad, tāpat kā pērn, investīciju apjoms ir samazinājies visos TUA ieguves veidos.

Šodien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 17 218 personu, tajā skaitā 7183 investoru un 10 035 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 16 737 TUA. No 2010.gada 1.jūlija 323 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 2695 TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, šajā laikā bija 1,388 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas laikā ieguldītajiem līdzekļiem 1,154 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās - tie veidoja 152,8 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PwC kopā ar Fragomen izveidojis stratēģisko aliansi imigrācijas pakalpojumu jomā

Db.lv, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PwC profesionālo pakalpojumu uzņēmums Lielbritānijā un uzņēmums Fragomen, Del Rey, Bernsen & Loewy LLP («Fragomen») paziņojuši par savu vienošanos noslēgt stratēģisku aliansi, lai varētu savstarpēji sadarboties attiecībā uz PwC un Fragomen sniegtajiem imigrācijas pakalpojumiem.

Abi uzņēmumi saglabās un turpinās attīstīt katrs savus pakalpojumus, tomēr šī vienošanās ļaus plašāk sadarboties un klientiem nodrošināt papildu resursus imigrācijas jomā.

Darbinieku pārrobežu mobilitāte strauji attīstās – bieži darījuma braucieni aizstāj tradicionālos ilgtermiņa komandējumus, populārāka kļūst darbinieku pārcelšana uzņēmumu grupas ietvaros no vienas valsts uz citu. Turklāt imigrēšanu arvien vairāk apgrūtina arī ģeopolitiskie apstākļi, piemēram, valstu sankcijas, kuru rezultātā vairāki starptautiskie uzņēmumi apsver iespēju pārcelt uzņēmējdarbību, kā arī darbiniekus uz citām, tostarp Eiropas un Baltijas valstīm. Šādi apstākļi uzņēmumiem rada jaunus izaicinājumus, jo valsts institūcijas un pārraudzības iestādes sāk arvien integrētākā veidā kontrolēt nodokļu un imigrācijas prasību izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai esam gatavi pārkāpt vidēju ienākumu slazdam?

Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja apjomīgus grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Patlaban IIN noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no nākamā gada ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā ir piesaistīti tikai 18,4 milj. eiro, kas ir mazākais apjoms, kopš 2010. gadā sāka darboties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām.

To liecina valdības sēdē izskatītais Iekšlietu ministrijas ziņojums. Pēc veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā kopš 2014. gada būtiski ir sarucis gan piešķirto TUA skaits, gan arī šajā programmā piesaistīto investīciju apjoms. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, šī programma faktiski ir pārstājusi darboties, un lai situāciju mainītu, ir vajadzīgi grozījumi normatīvos. Tomēr, ja tādi taps, tad ar tiem darbosies jau nākamā valdība. To, ka tādi varētu tapt, liecina arī ziņojuma secinājumi – ieteikumi turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Saeima galīgajā lasījumā nolemj minimālās sociālās iemaksas nākamgad neieviest

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme noteikta 15 % apmērā no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no iepriekš paredzētās minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas.

To paredz Saeimā otrdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Otrajā lasījumā Mikrouzņēmumu nodokļa likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017.gadā ir 12 %.

Izmaiņas likumā veiktas, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtos grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, iepriekš norādīja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima akceptē likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz jauna regulējuma pieņemšanai

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, šodien vienojās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdz ar to, neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās vai neizsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, šā gada decembrī valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus MUN likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, proti, tās likuma normas, kas paredz mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņus, stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vērtīgā imigrācija – ārvalstu studenti

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente Dr.iur., 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima pieņem Imigrācijas likuma grozījumus par atkārtotu uzturēšanās atļauju ārzemniekiem

Žanete Hāka, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrreiz caurlūkoja Imigrācijas likuma grozījumus saistībā ar iepriekš parlamentā atbalstīto normu, kas paredz 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, cita starpā nosakot 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā gadījumos, kad ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, banku kapitālā un valsts vērtspapīru pirkšanu. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.

Deputāti šodien noteica, ka ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, iemaksa 5 tūkstošu eiro apmērā valsts budžetā nebūs jāveic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Norādot uz pretrunām, Vējonis neizsludina grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru