Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.
Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.
Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.
Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) vēl 2014.gadā nosūtītajā vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un iespējamos tās ietekmes riskus uz nacionālo drošību un valsts ekonomisko attīstību, šāds mehānisms MK ļaus operatīvi reaģēt uz minēto jomu apdraudējuma risku. To gan būs paredzēts izmantot tikai izņēmuma gadījumos, lai novērstu riskus, kas saistīti ar valsts un sabiedrības vienotības apdraudējumu un ar organizētās noziedzības un nelegālās uzņēmējdarbības pieaugumu.
Kā viens no riskiem tiek minēta iespējamā pilsoniskās sabiedrības sašķeltība. Tāpat trešo valstu pilsoņiem ar vienotu etnisko izcelsmi koncentrējoties noteiktās teritorijās, prognozējama tādu problēmu attīstība kā slēgtu, pašpietiekamu kopienu veidošanās, kuru integrācija var būt apgrūtināta vai pat neiespējama. IeM norāda arī uz to, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, pieaug etnisko konfliktu un naida noziegumu izdarīšanas riski.
Piedāvājot likuma grozījumus, ministrija vērsusi uzmanību arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos lemto un piebilst, ka piedāvātā mehānisma ieviešana neradīs cilvēktiesību ierobežojumus.
Tika noraidīts deputāta Jāņa Ruka (LRA) priekšlikums, kas dotu tiesības Saeimai atcelt MK pieņemto lēmumu par ierobežojumu noteikšanu.
Atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) iepriekš aicināja IeM izstrādāt priekšlikumus par valdības tiesībām lemt par ierobežojumu noteikšanu kopumā, nevis tikai attiecībā uz kādu konkrētu valsti.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegtais un Saeimā 2014.gadā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Taču šodien atbalstītajos grozījumos VL-TB/LNNK rosinājums vairs nav iekļauts.
Tāpat atbalstīts rosinājums, ka par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemnieku samaksātā nauda "Ekonomikas attīstības programmai" prioritāri jāizmanto šīs budžeta programmas administrēšanas izdevumu segšanai, piemēram, arī Drošības policijas (DP) darbam valsts drošības stiprināšanai.
Šādas likuma izmaiņas rosinājusi IeM. IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iepriekš skaidroja, ka sistēmas uzturēšana prasa pastāvīgus administrēšanas izdevumus. Šim kritērijam atbilstu mērķi, bez kuru īstenošanas tiktu apdraudētas pašas investoru uzturēšanās atļauju sistēmas. Ministrija kā piemērus min ikgadējos izdevumus, kas var rasties Latvijas Centrālajam depozitārijam un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, nodrošinot bezprocentu vērtspapīru - obligāciju - uzskaiti un norēķinus. Administratīvie izdevumi attiektos arī uz DP darbu, nodrošinot Latvijas drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību apdraudošo personu neieceļošanu.
IeM priekšlikums atbalstīts daļēji, likuma papildinot ar nosacījumu, ka prioritārais šo līdzekļu izmantošanas mērķis ir ekonomikas attīstības programmas administrēšanas izdevumu segšana.
Attiecīgie maksājumi jāveic, ja atļauja tiek izsniegta par ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādi, pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai iegādātiem bezprocentu valsts vērtspapīriem par likumā noteikto summu.
Normatīvais akts nosaka, ka, lai pieprasītu termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ārzemniekam valsts budžetā jāsamaksā 5% no īpašuma vērtības. Lai saņemtu atļauju, izmantojot pakārtotās saistības ar Latvijas kredītiestādi, ārzemniekam jāsamaksā valsts budžetā 25 000 eiro. Tāda pati summa budžetā jāiemaksā, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar bezprocentu valsts vērtspapīru iegādi.
Parlaments šodien arī atbalstīja normu, kas paredz, ka uzturēšanās atļauju varēs saņemt, ja ārpus Rīgas un Pierīgas tiks iegādāti divi nekustamie īpašumi 250 000 eiro vērtībā.
Šīs priekšlikums paredz, ka vienam no nekustamajiem īpašumiem jābūt vismaz 125 000 eiro vērtībā, turklāt noteikto nominālo summu - 250 000 eiro - ir jāsamaksā vienai personai, kas arī iegūst šo uzturēšanās atļauju.
Likumā pašlaik ir noteikts, ka piecu gadu termiņa uzturēšanās atļaujas iegūšanai jebkur Latvijā ir nepieciešams iegādāties īpašumu 250 000 eiro vērtībā. Savukārt atbalstītais valdības piedāvājums paredz ļaut ārpus Rīgas, Jūrmalas, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Ikšķiles, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Carnikavas vai Saulkrastu novada iegādāties divus funkcionāli saistītus apbūvētus nekustamos īpašumus, un katra īpašuma tirgus vērtībai būs jābūt vismaz 125 000 eiro jeb ar kopējo vērtību 250 000 eiro. Minētajās pašvaldībās joprojām būs jāiegādājas viens nekustamais īpašums 250 000 eiro vērtībā.
Iepriekš atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Siliņa skaidroja, ka ārpus Rīgas nekustamais īpašums par šādu summu nav pieejams vietējiem iedzīvotājiem un pašreiz pašvaldībās tiek novērotas problēmas ar jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību. Tomēr esot jāsaprot, ka jaunajās mājās netiek būvēti tikai ekskluzīvie dzīvokļi, kas nozīmē, ka šajos jaunajos projektos būs pieejami dzīvokļi arī vietējam iedzīvotājam.
Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) komisijas kolēģu uzmanību iepriekš attiecīgajā sēdē vērsa, ka šī norma tomēr var ietekmēt vietējo nekustamo īpašumu tirgu un atkal var tikt mākslīgi palielinātas cenas, cerot uz uzturēšanās atļauju tīkotājiem. Mēs esam redzējuši, ka īpašumu vērtība tiek mākslīgi piemērota uzturēšanās atļauju pieprasītājiem, iepriekš komisijas sēdē teica Dombrava.
Ar priekšlikumu par divu īpašumu iegādes atļaušanu MK daļēji atbalstījusi Latvijas Darba devēju konfederācijas izteikto ideju par atļauju ārzemniekiem iegādāties divus nekustamos īpašumus. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka valdības rosinātā diferenciācija dotu iespēju aktivizēties privātmāju un jauno projektu (dzīvokļu) nekustamo īpašumu tirgum ārpus Rīgas un Pierīgas, vienlaikus nepaaugstinot mājokļu cenas galvaspilsētā un tās apkārtnē. Tādējādi netiks apdraudētas vietējo pircēju iespējas iegādāties mājokļus privātmāju, jauno dzīvokļu un Rīgas centra dzīvokļu segmentā.
Nacionālās apvienības divi pārstāvji valdībā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) - MK vēstulei pievienojuši atsevišķas domas, kurās norāda, ka neatbalsta rosinātās izmaiņas. Šāds priekšlikums varētu būtiski ietekmēt mājokļu cenu pieaugumu un to pieejamību vietējiem pircējiem, uzskata politiķi.
Tāpat šodien tika atbalstīta norma, kas paredz, ka, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, uzņēmuma kapitālsabiedrībā ir jāiegulda 50 000 eiro, ja uzņēmumā ir nodarbināti līdz 50 darbiniekiem un ja tiek samaksāta nodeva valsts budžetā - 10 000 eiro. Savukārt, ja uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, pamatkapitālā jāiegulda vismaz 100 000 eiro, kur uzņēmuma gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Par šo normu gan tiks precizēta atruna, norādot, ka katram investoram ir jāiegulda konkrētā norma, nevis, piemēram, visiem 50 000 eiro kopā. Tāpat noteikts, ka uzturēšanās atļauju var piešķirt ne vairāk kā 10 ārzemniekiem.
Atbalstīts arī MK priekšlikumā sākotnēji paredzētā doma par pašvaldību budžetos iemaksājamām nodokļu summām. Šīs summas ir 40 000 vai 100 000 eiro atkarībā no tā, uz kādiem nosacījumiem ir iegūta uzturēšanās atļauja - ieguldot uzņēmuma pamatkapitālā vai iegādājoties nekustamo īpašumu.
Šodien arī nolemts, ka termiņuzturēšanās atļauju varēs anulēt, ja ārzemniekam būs Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniegs 150 eiro. Izņēmums būs nodokļu maksājumi, kuru maksāšanas termiņš būs pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.
No likuma izslēgta norma, ka Latvijas vai citas Šengenas valsts vīzai jābūt ielīmētai ārzemnieka ceļošanas dokumentā, tādējādi nodrošinot normatīvā akta atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulu prasībām saskaņā ar ES tiesas interpretāciju. Atbalstītas arī citas izmaiņas attiecībā uz vīzu, tostarp ilgtermiņa vīzu regulējumu un ārzemnieku tiesībām uzturēties Latvijā.
Daļēji atbalstot deputāta Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) iesniegto priekšlikumu, likumā tiks noteikts, ka tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķirs ārzemniekam, kurš būs saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā studējošais Latvijas augstskolas akreditētas pilna laika maģistra vai doktora programmas pēdējā studiju gadā.
Tajā pašā laikā Saeima šodien arī neatbalstīja vairākus priekšlikumus. Piemēram, atbalstu neguva VL-TB/LNNK priekšlikums no likuma izslēgt punktu, kas paredz piešķirt termiņuzturēšanās atļauju pret nekustamā īpašuma iegādi.
Nacionālā apvienība iepriekš pauda, ka iebilst pret termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu pret nekustamā īpašuma iegādāšanos Latvijā, jo uzskata, ka tādējādi tiek mazinātas vietējo iedzīvotāju iespējas iegādāties nekustamo īpašumu, turklāt nav skaidrības, cik legāla ir šī nauda un vai tā tiešām nonāk valsts budžetā.
Tāpat atbalstu neguva deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikums, kas neļautu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu iegādi veikt no ārzemnieka. Netika atbalstīts arī Parādnieka rosinājums, ka jāiegādājas īpašums, kas iepriekšējam īpašniekam piederējis vismaz gadu. Atbalstu neguva arī līdzīgi grozījumi, kurus bija iesnieguši deputāti Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) un Gunārs Rusiņš (VL-TB/LNNK). Rusiņš Saeimā deputāta pienākumus pildīja uz laiku un pašlaik nav parlamentārieša statusā.
Tika noraidīts arī deputāta Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) priekšlikums, kas paredzēja uz nekustamā īpašuma iegādes vai atsevišķu ar investīcijām saistītas termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikšanu, ja ārzemnieks ir tādas valsts piederīgais, kuras valstspiederīgajiem izsniegto attiecīgo atļauju skaits konkrētā gada laikā ir sasniedzis 30% no iepriekšējā kalendārajā gadā izsniegto termiņuzturēšanās atļauju kopskaita.
Atbalstu neguva arī deputāta Riharda Kola (VL-TB/LNNK) rosinājums atteikt izsniegt termiņuzturēšanās atļauju gadījumā, ja ārvalstnieks iegādājies nekustamo īpašumu, slēdzis darījumu par pakārtotām saistībām Latvijas kredītiestādē vai iegādājies īpašam mērķim noteiktus bezprocenta valsts vērtspapīrus, izmantojot līdzekļus, ko pilnībā vai daļēji ir aizdevusi kredītiestāde, kas nav reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī.
Saeima šodien neatbalstīja arī citu nacionālās apvienības priekšlikumu, kas paredzēja, ka dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nedrīkstētu iesniegt krievu valodā, kā tas ir patlaban. Pašreizējā likuma norma paredz, ka dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. VL-TB/LNNK rosināja izslēgt vārdu "krievu". Tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji iepriekš atbildīgajā komisijā norādīja, ka aptuveni 80% pieprasījumi tiek iesniegti krievu valodā. Un gadījumā, ja pieprasījumi būtu jātulko, tie būtu gan lieki izdevumi, kā arī tas būtu milzīgs administratīvais slogs.
Tajā pašā laikā tika atbalstīts Kozlovska ierosinājums šo normu papildināt, nosakot, ka uzaicinātājs izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumu sniedz tikai latviešu valodā.
Taču tika noraidīti Imigrācijas likuma grozījumiem iesniegtie priekšlikumi par iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības sliekšņa palielināšanu vai samazināšanu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Iepriekš komisijā tika noraidīti deputāta Gunāra Rusiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikumi par īpašuma vērtības sliekšņa palielināšanu, parlamentārieša Kārļa Krēsliņa (VL-TB/LNNK) rosinājumi par kadastrālās vērtības palielināšanu un deputātu Ineša Boķa (V) un Jāņa Vucāna (ZZS) priekšlikumi par iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības samazināšanu. Rusiņš Saeimā deputāta pienākumus pildīja uz laiku un pašlaik nav parlamentārieša statusā.
Pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.
Rusiņš bija rosinājis termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības minimālo slieksni Rīgā un Jūrmalā palielināt no 250 000 eiro uz 300 000 eiro. Deputāts kopā ar Krēsliņu aicināja palielināt atļaujas iegūšanai iegādājamā nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību Rīgā un Jūrmalā no 80 000 eiro līdz 100 000 eiro, pārējās administratīvajās teritorijās saglabājot pašlaik likumā paredzētos 80 000 eiro. Ja kadastrālā vērtība būtu mazāka, tad nekustamā īpašuma vērtība Rīgā un Jūrmalā nedrīkstētu būt mazāka par 300 000 eiro, savukārt pārējā valstī saskaņā ar pašreizējo kārtību - ne zemāka par 250 000 eiro.
Savukārt Vucāns bija rosinājis noteikt, ka ārzemnieks varētu pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņam Rīgas pilsētā, Jūrmalas pilsētā un vairākos Rīgai tuvējos novados piederētu viens vai ne vairāk kā trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība būtu ne mazāka par 180 000 eiro. Viņš bija piedāvājis arī noteikt pašvaldības, kurās nekustamo īpašumu kopējai vērtībai būtu jābūt ne mazākai par 90 000 eiro, un citas pašvaldības, kurās īpašumu vērtībai būtu jābūt ne mazākai par 50 000 eiro.
Līdzīgus priekšlikumus bija iesniedzis Boķis, rosinot noteikt, ka termiņuzturēšanās atļaujas var piešķirt cilvēkam, kuram Rīgā vai Jūrmalā pieder viens vai ne vairāk par trīs īpašumiem, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 180 000 eiro. Tāpat Boķis bija rosinājis paredzēt, ka vairākos novados termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai varētu piederēt trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 90 000 eiro, un vairākos citos novados īpašumu kopējai vērtībai ir jābūt ne mazākai par 50 000 eiro.
Šodien atbalstu neguva arī deputāta Kārļa Krēsliņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums no likuma svītrot to ārzemnieku tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kuri nepārtraukti uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām un termiņuzturēšanās atļauju bija saņēmuši par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.
Likumā veiktas arī citas, tostarp tehniska rakstura izmaiņas.
Grozījumi Imigrācijas likumā Saeimai vēl būs jāskata trešajā, galīgajā, lasījumā.
