Jaunākais izdevums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

FM atzina, ka rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi - klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēji, kuri Datu valsts inspekcijā būs saņēmuši licenci klienta izpētes rīka darbībai.

"Sniedzot slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumus, licence nepieciešam tad, ja likuma subjekti, kas izmanto rīku, nav vienas uzņēmumu grupas sastāvā. Konkrētas prasības ārpakalpojuma sniedzēja sniegtajam pakalpojumam noteiks tie likuma subjekti, kas izvēlēsies šādu slēgto klienta izpētes rīku veidot. Savukārt atvērtā klienta izpētes rīka ietvaros ārpakalpojuma sniedzējs piedāvās jau gatavu produktu, kuru izmantot vai neizmantot būs likuma subjektu brīva izvēle. Plānots, ka klienta izpētes rīka darbība dažos no tā aspektiem būs līdzīga Kredītinformācijas biroja darbībai," skaidroja ministrijā.

Dalīšanās ar klienta izpētes informāciju klienta izpētes rīkā būs brīvprātīga. FM piebilda, ka likumā jau patlaban ir noteikti četri veidi, kādos likuma subjekti ir tiesīgi dalīties ar klienta izpētes ietvaros iegūto un ar to saistīto informāciju - informācijas apmaiņa starp pusēm, īstenojot vienu transakciju, informācijas apmaiņa konsolidētas grupas ietvarā, privātā-privātā dalīšanās ar informāciju par klientiem, ar kuriem darījuma attiecības tika pārtrauktas vai tika atteikts tās nodibināt, ņemot vērā likuma apsvērumus, kā arī publiskās-privātās informācijas dalīšanās partnerība.

Juridiskā biroja "Sorainen" partneris, zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis norādīja, ka likumprojektā ir pateikts, ka potenciāls šī pakalpojuma sniedzējs varētu būt licencēts kredītinformācijas birojs, kam attiecīgi būtu pieļaujamas atvieglotas prasībās klientu izpētes rīka licences saņemšanai salīdzinājumā ar pilnīgi jaunu spēlētāju.

Eņģelis skaidroja, ka tādā ziņā šī "nav revolūcija", jo kredītbiroju, kādi Latvijā patlaban ir divi, rīcībā ir diezgan daudz konfidenciālas informācijas par fiziskām un juridiskām personām un to saistībām. "Protams, ar šo jauno darbības jomu slepenās un sensitīvās informācijas apmērs, kas nonāktu kredītbiroja rīcībā, būtu ievērojami lielāks, tādēļ noteikti ir pamats pārvērtēt arī licences prasības un uzraudzības standartus, lai pārliecinātos, vai tie atbilst paplašinātajam konfidenciālās informācijas lokam," viņš teica.

Pēc Eņģeļa minētā, pati ideja par kopīgo klienta izpētes rīku ir ļoti atbalstāma, jo palīdzētu visiem likuma subjektiem, bet jo īpaši finansiāli mazāk ietilpīgajiem, veikt pilnvērtīgāku klientu izpēti un uzraudzību par zemākām izmaksām. "Tādēļ, no vienas puses, būtu labi, ja šāds rīks iespējami ātri kļūtu par realitāti, un no otras puses, ir jābūt atbilstoši rūpīgam uzraudzības mehānismam un regulatīvajām prasībām," viņš piebilda.

Eņģelis skaidroja, ka zvērinātiem advokātiem jau šobrīd ir saistošs pienākums likumā noteiktajos gadījumos ziņot par aizdomīgu darījumu, ja viņi ar tādu saskaras praksē. No otras puses, ir likumā noteiktais pienākums glabāt klienta noslēpumu, tādēļ robeža starp šiem abiem pienākumiem var būt ļoti šaura.

"Jaunais klientu izpētes rīks ir paredzēts kā brīvprātīgs informācijas apmaiņas mehānisms, tādēļ pats par sevi tas šķietami neuzliks mums kā advokātiem jaunu pienākumu sniegt informāciju par saviem klientiem. Domāju, ka tas ir Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā diskutējams jautājums, lai mēs varētu būt pārliecināti, ka tiek ievērots pareizais līdzsvars starp advokātu konfidencialitātes pienākumu pret klientiem un pienākumu pret valsti sniegt ieguldījumu cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu," piebilda Eņģelis.

Vienlaikus Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins pauda, ka līdzšinējās reformas finanšu sektora regulējumā un uzraudzībā ir nozīmīgs solis sabiedrības labklājības aizsardzībā un finanšu sektora nostiprināšanā ilgtermiņā.

"Finanšu sektors ir ekonomikas asinsrite, un par tās veselīgumu jārūpējas ikdienas režīmā. Viens no soļiem šajā procesā ir FM sadarbībā ar citām institūcijām izstrādātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Latvijas Banka atbalsta un pozitīvi vērtē šo grozījumu izstrādi un virzību. Iecerētās izmaiņas ļaus tālāk uzlabot likumdošanas bāzi un praktisko darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanā, kas ir būtiski, Latvijai turpinot iesākto darbu un pilnveidojot mehānismus cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju," pauda Ņikitins.

Viņš norādīja, ka starp būtiskākajiem grozījumi aspektiem var minēt kopīgā klientu izpētes rīka jeb "shared KYC utility" ieviešanu, jaunā ziņošanas standarta "goAML" izstrādi, kā arī likuma subjekta patiesā labuma guvēja atbilstības nodrošināšanu.

Tāpat Ņikitins piebilda, ka Latvijas Banka ir piedalījusies un arī turpmāk piedalīsies Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pilnveidošanā, tostarp likumprojekta gatavošanas laikā Latvijas banka rosināja iekļaut normas, kas nodrošinās, lai noziedznieki vai viņu līdzdalībnieki nevarētu būt likuma subjektu patiesie labuma guvēji.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvis arī atzīmēja, ka likumprojektā paredzētais kopējais klientu izpētes rīks ir pilnīgi cita un no Kredītu reģistra atšķirīga sistēma.

Iepriekš FM valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa skaidroja, ka grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ir četri mērķi - Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendāciju precizēšana, kā arī jauna kopīgā klientu izpētes rīka ieviešana.

Tāpat no jūlija mainās aizdomīgo darījumu ziņošanas kārtība, jo tiek sākta starptautiskās sistēmas "Go AML" izmantošana. Patlaban ziņojumi jāiesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam un Valsts ieņēmumu dienestam, kas rada papildus slogu. Grozījumu mērķis ir novērst dubulto ziņošanu.

Ceturtais grozījumu mērķis ir precizēt atsevišķas normas, piemēram, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs nevar būt noziedznieks vai nozieguma līdzdalībnieks.

"Ar šiem grozījumiem mēs varētu demonstrēt, ka Latvija virzās uz riskos balstītu pieeju klientu vērtēšanā, vienlaikus neatkāpjoties no FATF un "Moneyval" prasībām," sacīja Kļaviņa.

Skaidrojot kopīgā klientu izpētes rīka nepieciešamību, Kļaviņa norādīja, ka tas likuma subjektiem atvieglos apmaiņu ar informāciju.

Kļaviņa skaidroja, ka likuma subjekti, proti, kredītiestādes, finanšu iestādes, grāmatveži, revidenti, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, maksātnespējas procesa administratori, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji, personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē un citi, kuri ieguvuši informāciju, varēs ar to apmainīties.

"Patlaban dažādos sektoros, kas ir likuma subjekti, no klientiem tiek prasīta dažāda informācija, bet, ja šo informāciju varētu iegūt no citiem avotiem, tas atvieglotu sadarbību," skaidroja Kļaviņa.

Viņa piebilda, ka kopīgais klientu izpētes rīks var tikt veidots slēgts vai atvērts. Tāpat Kļaviņa norādīja, ka tā uzturēšanu plānots nodot ārpakalpojumā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa uzsvēra, ka jaunais kopīgais klientu izpētes rīks nepaplašina informācijas piekļuves tiesības un tajā tiks apkopota tikai tā informācija, kuru jau patlaban iegūst un kurai likuma subjektiem ir piekļuve.

"Patlaban likuma subjekti ziņas no klientiem pieprasa katrs atsevišķi, bet tās nepieciešams apkopot. Bankas jau tagad apmainās ar šo klientu informāciju. Tāpat jaunajā rīkā netiks palielināts datu apmērs, taču strādāt ar tiem varēs efektīvāku. Tas nozīmē ātrāku klientu apkalpošanu, kā arī mazāku informācijas apmēru, kas tiek pieprasīts no klienta," sacīja Letiņa.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti atbilstoši "Moneyval" novērtējumam par Latvijas progresu tehnisko rekomendāciju izpildē un lai nodrošinātu atbilstību FATF rekomendācijām attiecībā uz likuma subjektu patiesā labuma guvēja atbilstības vērtēšanu.

Ar grozījumiem likumā paredzēts vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu un turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas riskos balstītas sistēmas pilnveidošanu.

Likumprojekts paredz nosacījumus sistēmiska un strukturēta risinājuma - kopīgā klienta izpētes rīka - izveidei.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar saviem klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

"Patlaban kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir tiesības atzīt un pieņemt citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus un, ieviešot kopīgo klienta izpētes rīku, klienta izpētes informācijas apmaiņa kļūs ērtāka un efektīvāka, vienlaikus mazinot administratīvo slogu kredītiestādēm, finanšu iestādēm un citiem," skaidroja ministrijā.

No 2021.gada 1.jūlija plānots būtiski mainīt līdzšinējo ziņošanas sistēmu attiecībā uz informācijas iesniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). Paredzēts ieviest īpašu lietojumprogrammu - pilnībā integrētu programmatūras risinājumu, kas īpaši izstrādāts finanšu izlūkošanas dienestu vajadzībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas.

Vienlaikus, veicinot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmas funkcionalitāti, tiks atcelta līdzšinējā paralēlās ziņošanas kārtība. Jaunās ziņošanas sistēmas ieviešanas rezultātā informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā būs iespējams iesniegt, izmantojot vienotu kanālu - iesniedzot ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā FID, kas to nekavējoties nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam.

Lai veicinātu nacionālā regulējuma atbilstību starptautiskajiem standartiem un nodrošinātu, ka noziedznieki un to līdzdalībnieki nevar kļūt vai būt par likuma subjektu - juridisko personu un juridisko veidojumu - patiesajiem labuma guvējiem, kā arī kļūt vai būt par likuma subjektiem, ar grozījumiem ir izvirzītas atbilstības prasības likuma subjektu patiesajiem labuma guvējiem un likuma subjektiem - fiziskajām personām. Likumprojekts šīm personām izvirza nevainojamas reputācijas un nesodāmības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Failiem.lv attīstījis video konferenču pakalpojumu

Db.lv, 26.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu uzglabāšanas un apmaiņas platforma "Failiem.lv" attīstījis jaunu un Latvijā bāzētu video konferenču pakalpojumu, informē "Failiem.lv" vadītājs Jānis Viklis.

Izmēģinājuma versijā tas pieejams kopš pagājušā gada aprīļa, bet nesen veikti uzlabojumi un paplašināšanas darbi - uzlabota skaņas kvalitāte, palielināts vienlaicīgo klausītāju skaits līdz pieciem simtiem, pievienota iespēja iegūt dalībnieku atskaites, uzstādīt patstāvīgu prezentāciju uz tāfeles un citas opcijas. Bezmaksas versijā nav garuma ierobežojuma sapulcēm.

Visi digitālie rīki un pamācības pieejamas latviešu valodā un lietotāju dati glabājas Latvijā. Lietotājiem nodrošināta palīdzības un tehniskā atbalsta sistēma. Iespējams izveidot arī pastāvīgu virtuālo istabu - vidi, kurā notiek sapulces vai apmācības.

"Tas nozīmē, ka rīks piemērots atkārtotai izmantošanai, piemēram, regulārām mācībām vai atkārtotām sapulcēm," piebilst "Failiem.lv" vadītājs J.Viklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu bāzē atklāta pirmo 5G testa vidi Eiropā, kurā jau šobrīd izvērsts 5G tīkls ar pārvietojamo 5G bāzes staciju, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai.

"Inovatīvo tehnoloģiju ienākšana 21.gadsimta valsts aizsardzības jomā ir tikai likumsakarīga - tehnoloģiju attīstība ir vērtīga tad, ja tās gudri un atbildīgi izmantojam cilvēku labklājībai un drošībai. Šī ir joma, kurā esam priekšā daudzām valstīm un rādām piemēru pasaulei, turklāt tehnoloģiju nodrošinājumu sniedz Latvijas uzņēmums. Tas apliecina, ka spējam īstenot lielus, valsts aizsardzībai nozīmīgus projektus un būt vērtīgi starptautiskie partneri," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Latvijai ir visi priekšnoteikumi - augstas raudzes speciālisti, vērtīgas zināšanas, dzīvotspējīgas idejas un mūsdienīgas tehnoloģijas, lai attīstītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Zinātnieku, uzņēmēju un aizsardzības speciālistu sadarbībā tapušie risinājumi ir ne tikai lielisks atbalsts mūsu valsts aizsardzībai, bet arī iespēja Latvijai būt līdzvērtīgam partnerim globālajā aviācijas un aizsardzības tehnoloģiju tirgū. Turklāt 5G pilotteritorija mums ļaus attīstīt nākamās paaudzes bezvadu tehnoloģijas Ādažu bāzē un testēt arvien jaunus, mūsu bruņotajiem spēkiem svarīgus nākotnes risinājumus," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Polija sāk izpētes darbus augstsprieguma līdzstrāvas kabeļa "Harmony Link" vilkšanai Baltijas jūrā.

Šis starpsavienojums būs Baltijas valstu un pārējās Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta svarīgākā un izmaksu ziņā dārgākā daļa, ko paredzēts izveidot līdz 2025.gada beigām.

Izpētes darbus veiks Polijas kompānijas "Mewo", Gdiņas Jūras universitātes un Lietuvas kompānijas "Garant Diving" veidots konsorcijs, ar ko abu valstu pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un PSE parakstījuši līgumu, norādīts "Litgrid" paziņojumā.

Uzņēmumi gatavojas ģeofiziskās un ģeotehniskās izpētes darbus plānotā kabeļa trasē uzsākt jau šogad un pabeigt nākamā gada trešajā ceturksnī, lai tad sagatavotu informāciju, kas nepieciešama kabeļa vilkšanas un tā apsardzības stratēģijai, cita starpā uzrādot, piemēram, nogrimušus kuģus, nesprāgušus spridzekļus vai citus bīstamus jūras dibenā atrastus objektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredīts ir ilgtermiņa attiecības, ne vienas dienas randiņš

Vasilijs Karpovs, AS "Expobank" valdes loceklis, 20.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīta saņemšanā vai izsniegšanā (skatoties no klienta vai bankas puses) līguma parakstīšana ir līdzīgi kā laulības slēgšana – tas ir apliecinājums, ka abas puses ir nonākušas pie vienota viedokļa par turpmākām attiecībām.

Pirms kredīta izsniegšanas gan bankai, gan uzņēmējam ir daudz darba, lai sagatavotos, izpētītu, pārbaudītu, radītu uzticību. Tāpat kā cilvēciskās attiecībās, arī banku un klientu sadarbībā var rasties krīzes brīži un vēlme "visu mest pie malas", tādēļ allaž ir svarīgi atcerēties, ka kredīts – tās ir ilgtermiņa attiecības un, jo rūpīgāk šīm attiecībām sagatavosimies, jo vieglāk un ērtāk būs tās turpināt.

Atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību

AS "Expobank" kreditēšanas tirgū Latvijā ir "jauns spēlētājs". Lemjot par bankas darbības virzienu maiņu pērn tika nolemts uzsākt uzņēmējdarbības kreditēšanu, sniedzot finansiālu atbalstu tieši Latvijas uzņēmējiem (rezidentiem) projektu attīstīšanai tieši Latvijā. Redzam, ka šis lēmums (juridisku personu – rezidentu kreditēšana) ir bijis pareizs, jo esošajā situācijā, kad pasauli skarusi Covid-19 izraisītā krīze, finansējuma pieejamība uzņēmuma darbības attīstīšanai vai uzturēšanai ir ārkārtīgi svarīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā

Db.lv, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos uz Latviju, bet sarunas turpinās ar vēl aptuveni 50 uzņēmumiem, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Jānis Kovaļevskis.

Jau vēstīts, ka augusta beigās LIAA uzsāka aktīvu komunikāciju ar Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri nestabilās politiskās situācijas dēļ apsvēra iespēju pārcelt savu uzņēmējdarbību uz citām valstīm.

Vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi 

Līdz šim vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi, ceturtdien intervijā...

“Pirmo reizi tika izveidota īpaša komanda, kura ātri reaģēja uz situāciju Baltkrievijā, un, mērķtiecīgi sadarbojoties, ir ieinteresējusi aptuveni 70 Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumus nopietni apsvērt savas darbības pārcelšanu uz Latviju. 17 uzņēmumi jau šādu lēmumu ir pieņēmuši. Baltkrievijai ir ļoti attīstīts IT sektors, zināšanu ietilpīgās nozares un cilvēkkapitāls, kas sakrīt arī ar Latvijas prioritātēm. Turklāt šādi uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, paplašinās mūsu eksporta tirgu ģeogrāfiju, kā arī nodrošinās vismaz 1000 jaunas darba vietas,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Bajāre: Bankām Baltkrievijas uzņēmumu apkalpošana varētu būt kā tests  

Latvijas bankām Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana...

“Uzrunājot Baltkrievijas uzņēmumus, mūsu mērķis bija piesaistīt vidējo un augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri nākotnē spētu dot būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai un visai tehnoloģiju nozarei. Jau šogad Latvijā darbu ir uzsākuši vai plāno uzsākt vairāki Baltkrievijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar automašīnu elektrouzlādes tīkla attīstību, bezpilota lidaparātu programmatūras, dažādu mobilo lietotņu izstrādi, moderna medicīniskā aprīkojuma ražošanu un citām viedajām tehnoloģijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No tiem 17 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu par labu Latvijai, katrs projekts ir savā attīstības stadijā.

Šobrīd savu darbību Latvijā jau uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi. Šie uzņēmumi ir atvēruši bankas kontus, atraduši piemērotas telpas un nokārtojuši nepieciešamās formalitātes saistībā ar darbinieku pārcelšanos.

Daļa no uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu pārcelties, ir attīstības stadijā. Tiks veidoti jauni biznesa atzari vai attīstītas jaunas biznesa idejas, daļu potenciālo darbinieku uzrunājot jau Latvijā. Saskaņā ar 17 uzņēmumu deklarētajiem plāniem, tuvāko mēnešu laikā Latvijā tiks izveidotas vairāk nekā 1000 jaunas darbavietas.

Vismaz puse no šiem uzņēmumiem līdz šim strādāja Minskas augsto tehnoloģiju parkā.

Starp tiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri jau uzsākuši darbību Latvijā vai uzsāks to tuvākajā laikā, ir aviācijas nozarē strādājošs jaunuzņēmums, kurš izstrādā tehnoloģijas bezpilota lidaparātiem. Lielākā daļa šī uzņēmuma vadības un inženieru jau ir pārcēlušies uz Latviju. Šis uzņēmums ir piesaistījis vairākus miljonus eiro investīciju no starptautiskajiem riska kapitāla fondiem, bet tuvākā gada laikā plāno paplašināties līdz aptuveni 100 darbiniekiem.

Uz Latviju pārcēlies arī Baltkrievijas uzņēmums ar savu pārstāvniecību ASV, kurš izstrādā elektrouzlādes staciju tīklu elektroautomašīnām. Savas darbības pārcelšanu uz Latviju apstiprinājis arī medicīnisko tehnoloģiju izstrādes uzņēmums, kuram ir pārstāvniecības daudzās pasaules valstīs. Zīmīgi, ka šajā laikā aktivizējušies arī līdz šim Latvijā strādājošie uzņēmumi ar Baltkrievijas kapitālu. Spilgtākais piemērs ir uzņēmums “SMD Baltic” no Daugavpils, kurš nodrošina pilna cikla elektronisko produktu ražošanu. Trīs gadu periodā uzņēmums jau investējis aptuveni četrus miljonus eiro un izveidojis 100 darba vietas, bet šobrīd ir pieņēmis lēmumu par vēl divu miljonu eiro investīcijām, kuru rezultātā tiks izveidotas arī vairākas jaunas darba vietas.

Daļa Baltkrievijas uzņēmumu, kuri izskatīja iespēju pārcelties uz Latviju vai citām ES dalībvalstīm, ir izvēlējušies Ukrainu vai Krieviju, proti, valstis, kurās jau līdz šim strādāja šo uzņēmumu meitas vai mātes kompānijas. Arī izmaksu ziņā Ukraina un Krievija Baltkrievijas uzņēmumiem ir lētāka alternatīva nekā jebkura ES dalībvalsts. Savukārt daļa uzņēmumu vēl nogaida un cer, ka situācija Baltkrievijā normalizēsies.

Nav izslēgts, ka interese no Baltkrievijas uzņēmumu puses pēc kāda laika var atjaunoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākslīgā intelekta valodu tehnoloģijas - attīstības tendences un jaunas iespējas organizācijām

Kaspars Kauliņš, "Tilde" biznesa attīstības vadītājs, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras un pasākumu nozares privātie uzņēmumi - pasākumu producenti, norises vietas, mūzikas izpildītāji un tehniskās kompānijas - kopā vairāki simti uzņēmumu un nozares lielākās asociācijas ceļ trauksmi, ka līdzšinējais valsts atbalsts ir bijis ļoti minimāls, bet ieilgusī dīkstāve un pieaugošā neskaidrība par nākotni situāciju padara kritisku un nav jūtama valdības vēlme kultūras nozari atbalstīt līdztekus citām Covid-19 pandēmijas krīzes skartajām nozarēm.

Šī nozare kopš pandēmijas sākuma zaudējusi lielāko daļu savu ieņēmumu un daudzi uzņēmumi ir bijuši spiesti savu darbību pārtraukt pilnībā. Pasākumu pārdoto biļešu skaits kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir samazinājies vismaz 5 reizes, savukārt ienākumu apjoms - vēl vairāk.

Nozare vērš uzmanību, ka ir tikai daži sektori, kuru darbība ir skarta vissmagāk - tie ir pasākumi, tūrisms un viesmīlība. Esošie ierobežojumi neļauj rentabli rīkot pasākumus, kuri ir atkarīgi no biļešu ieņēmumiem vai pulcēšanās ierobežojumiem, tādēļ nav iespējams nodrošināt pasākumu organizēšanas uzņēmumu, pasākumu norises vietu vai pasākumu tehniskā aprīkojuma uzņēmumu pastāvēšanu nākotnē. Tikmēr valdības līmenī par turpmāko atbalstu lemj un to apstiprina citām nozarēm un infrastruktūras objektiem, bet pasākumu un kultūras sektors nekad nav pieminēts starp primāri cietušiem sektoriem. ES rekomendācijas paredz, ka apjomīgajam ES atveseļošanas plānam 2% no tā finansējuma būtu paredzami kultūras nozarei - Latvijas plānos atbalsts pasākumu nozarei pagaidām nav paredzēts vispār, norāda kultūras un pasākumu nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Smart Eco Tiny" Ādažu novadā ražo pārvietojamās mājas, plānojot ar tām apgūt Ziemeļvalstu tirgu un izveidot pārvietojamo namiņu ciematus Latvijā.

"Sekojot nekustamo īpašumu tirgum, pievērsām uzmanību, ka strauji pieaug pieprasījums pēc neliela izmēra, ekoloģiskām un energoefektīvām mājām. Pamanījām arī, ka Eiropā sāk attīstīties pārvietojamo māju, jeb Tiny House kustība. Uzskatāms piemērs ir Vācija, kur izveidoti vairāki Tiny House ciemati. Esam apmeklējuši vairākas izstādes Somijā, Polijā un Vācijā, iepazīstoties ar piedāvājumu šajā segmentā. Ņemot vērā to, ka jau vairāk nekā 20 gadus darbojamies būvniecības jomā, pildot namdaru un apdares speciālistu darbus, nolēmām uzsākt šāda tipa māju ražošanu arī Latvijā," stāsta "Smart Eco Tiny" valdes loceklis Kaspars Juliks.

Sākotnējās investīcijas uzņēmējdarbības uzsākšanā veido apmēram 50 000 eiro, kas saistītas ar darbnīcas telpu iekārtošanu, tirgus un produkta izpētes darbiem, konsultācijām ar konstruktoriem un arhitektiem, demo mājas radīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Saredz konkurences kropļošanu industriālo parku un teritoriju attīstībā

Db.lv, 25.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd apstiprinātais finansējuma piešķiršanas mehānisms, kas paredz atbalstu pašvaldībām industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas, ierobežos godīgu konkurenci un radīs naudas neliederīgas izmantošanas vai pat izšķērdēšanas riskus.

Tā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un Latvijā jau esošie industriālo parku attīstītāji, iznomātāji un operatori.

Iepriekš līdzīgi realizētos pašvaldību projektos uzbūvēto objektu nomas maksa esot vismaz trīs reizes zemāka kā tirgus cena.

2021. gada 4. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANMP) projektu". Tajā paredzēts, ka 82,5 miljoni eiro tiks atvēlēti industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas. Tāpat šobrīd tiek saskaņota ES struktūrfondu programma SAM 5.1.1, kas paredz 112 miljonu eiro novirzīšanu tādam pašam mērķim. Kopējais pieejamais finansējuma apjoms tātad būtu 194 miljoni eiro. Šo summu paredzēts novirzīt, lai organizētu konkursu pašvaldību nevis privāto attīstītāju vai ražotāju starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vakcīnām kļūstot aizvien pieejamākām, pieprasījums pēc ceļošanas pieaugs ātri

Martins Gauss (Martin Gauss) "airBaltic" izpilddirektors, 10.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā aviācijas nozarē pieredzējām līdz šim lielāko krīzi. Tā pilnībā ir mainījusi šo nozari.

Tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu – lielākā vai mazākā apmērā. Valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un IKP. Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē – ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi.

Latvijā daļa cilvēku joprojām bažījas, ka tieši aviācija veicina vīrusa izplatību, taču dažādi pētījumi norāda, ka nepastāv saikne starp inficēto cilvēku ierašanos valstī un vīrusa izplatību valsts līmenī. Jau 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atjaunot brīvu cilvēku pārvietošanos. Aviācijas nozare jaunajai realitātei ir labi pielāgojusies, un lidošana šobrīd nešaubīgi ir drošākais transporta veids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu autoparki Covid-19 krīzē: lielākie izaicinājumi nozarē un cīņa pret tiem

Kristaps Liecinieks AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” priekšsēdētājs, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" atbilstoši Satiksmes ministrijas uzdevumam ir uzsākusi Veloceļu attīstības plāna īstenošanu, paredzot jau gada pirmajā ceturksnī izsludināt iepirkumus ceļu izpētes darbiem virzienā no Rīgas uz Carnikavu, Saulkrastiem un Valmieru, informē Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

Atbilstoši Veloceļu attīstības plānam un "Latvijas Valsts ceļu" izpētei maģistrālie valsts veloceļi plānoti vairākos virzienos Latvijā, piemēram, virzienā no Rīgas uz Jelgavu, Tukumu, Saulkrastiem, Valmieru, kā arī no Rēzeknes uz Ludzu un no Jēkabpils uz Līvāniem. Izpētes laikā tiek noskaidroti iespējami risinājumi veloceļa trases novietojumam.

Vienlaikus šobrīd notiek darbs pie izpētes un darbu pasūtīšanas arī attīstības centru areālos, lai nodrošinātu drošas mikromobilitātes iespējas reģionos. Piemēram, pašreiz plānots izsludināt būvdarbu iepirkumu par apvienotā gājēju un velosipēdu ceļa būvniecību Svētē pie Jelgavas, Siguldā gar valsts vietējo autoceļu V58 posmā no Ventas līdz Saltavota ielai, notiks iepirkums projektēšanas darbiem apvienotajam gājēju un velosipēdu ceļam no Cēsīm uz Līviem, no Jēkabpils uz Salu, no Valmieras uz Brenguļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošinās skolēnus un pedagogus ar daudzkārt lietojamām sejas maskām, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

Izvērtējot epidemioloģisko situāciju, IZM plāno, ka 25.janvārī pēc pagarinātā ziemas brīvlaika skolā klātienes mācības atsāks 1.- 4.klašu skolēni. Lai bērnu atgriešanās skolā būtu droša, arī jaunāko klašu skolēniem būs jālieto sejas maskas, kuras centralizēti nodrošinās valsts.

IZM norāda, ka pašlaik turpinās darbs pie sejas masku iegādes, bet pirmā masku piegāde jau notikusi. Plānots, ka sākotnēji katram 1.- 4.klašu skolēnam tiks izsniegtas sešas bērnu daudzkārt lietojamās sejas maskas, bet pedagogiem - četras pieaugušo daudzkārt lietojamās sejas maskas.

Piegāžu noslēgumā katram bērnam un pedagogam būs nodrošinātas astoņas daudzkārt lietojamās sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā sadarbībā ar E. Gulbja laboratoriju šonedēļ uzstādīta pasaulē pirmā bezkontakta Covid-19 analīžu nodošanas iekārta darbinieku testēšanai, kur kā testējamais materiāls tiks izmatots siekalu paraugs.

Šāda iekārta nodrošinās pēc iespējas ātrāku inficēto personu identifikāciju un ļaus ātri reaģēt uz iespējamo Covid-19 infekcijas izplatību, kā arī samazinās noslodzi slimnīcas personālam. Iekārta dos iespēju uzlabot testēšanas procesa loģistiku, savukārt iekārtas programmatūra savlaicīgi nodrošinās informāciju darbiniekiem par nepieciešamajiem testēšanas algoritmiem.

“Katrs savlaicīgi atklāts inficēšanās gadījums darbinieku vidū ir būtisks, lai slimnīcā saglabātu drošu vidi gan darbiniekiem, gan pacientiem,” pauž slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

E.Gulbja laboratorija sadarbībā ar SIA “JK Energo” un AS “Latvijas Finieris” ir izgatavojuši inovatīvu bezkontakta analīžu nodošanas iekārtu. E.Gulbja laboratorijas valdes loceklis Didzis Gavars uzsver, ka iekārta no idejas līdz uzstādīšanai ir Latvijas speciālistu un uzņēmumu radīta. Tā ir pilnībā automatizēta un tās programmatūra nodrošina attālinātu iekārtas pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 58,99 miljoni eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2020.gada deviņos mēnešos augušas par 9,2% salīdzinājumā ar 2019.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 48,489 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 22,2% - līdz 10,414 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 39,909 miljoni eiro, kas ir par 41,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp 97,1% jeb 38,755 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2020.gada septembra beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 563,957 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2019.gada beigām ir pieaugums par 0,9% jeb 4,914 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT produktu un sadzīves tehnikas vairumtirgotājs AS Elko Grupa emitējis obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Ilgtermiņa finansējuma ar fiksētu procentu likmi piesaistīšana ļauj Elko vēl vairāk diversificēt finansējuma struktūru. Šī ir lielākā līdz šim veiktā emisija Elko vēsturē.

12. februārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro ar dzēšanas termiņu pēc 5 gadiem un kupona likmi 6%. Obligācijas tiks kotētas alternatīvā vērtspapīru tirgus Nasdaq Riga First North sarakstā.

Obligācijas iegādājās vairāk kā 80 investori no Baltijas valstīm, Vācijas un Maltas - tostarp bankas, pensiju plāni, investīciju fondi, apdrošināšanas kompānijas, kā arī privātie investori. Darījumā kā investors piedalījās arī AIF Altum Kapitāla Fonds, kuram šis bija pirmais ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu platforma Revolut 15.februārī ir aktivizējusi savu Eiropas specializēto bankas pakalpojumu licenci Latvijā.

Veicot lietotnes atjaunināšanu uz Revolut Bank, lai iegūtu papildu pakalpojumus, klienti Latvijā tagad varēs veikt noguldījumus, kas tiks aizsargāti saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu. Lietotnes atjaunināšanas process uz Revolut Bank aizņems vien dažas minūtes.

Līdz šim Revolut Latvijā ir piesaistījis vairāk nekā 160 000 klientu, un strauji augošais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ir pārliecināts, ka aizsargātie noguldījumu konti līdzās Revolut produktu un pakalpojumu klāstam nodrošinās Latvijas klientiem stingrāku kontroli, lielāku vērtību un drošību nekā tradicionālajās bankās.

Revolut ievieš maksas pakalpojumu 

Apvienotajā Karalistē izstrādātā finanšu lietotne Revolut paziņojusi par savu maksas plānu pārskatīšanu...

“Revolut šobrīd ir visstraujāk augošais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eiropā, jo visu mūsu darbību centrā ir klients. Mēs nepārtraukti veidojam jaunus un novatoriskus finanšu produktus,” teic Virgīlijs Mirkes (Virgilijus Mirkės), Revolut Bank izpilddirektors.

“Bankas darbības uzsākšana Latvijā nodrošinās lielāku drošības un pārliecības līmeni mūsu klientiem un ļaus mums tuvākajā nākotnē laist klajā daudz jaunu produktu un pakalpojumu,” piebilst V.Mirkes.

Revolut piesaista vēl 80 miljonus dolāru  

Finanšu tehnoloģiju kompānija "Revolut" D līmeņa investīciju raunda, kas tika izziņots februārī,...

Līdz šim uzņēmums Revolut Group ir piesaistījis gandrīz miljardu ASV dolāru ieguldījumu, un pēdējā laikā tā vērtība ir sasniegusi 5,5 miljardus ASV dolāru. Piecu gadu laikā Revolut ir piesaistījis vairāk nekā 15 miljonus klientu visā pasaulē.

Darbu sāk Revolut banka Lietuvā  

Šodien oficiāli darbu sāk "Revolut Bank" UAB; Latvijā ar bankas pakalpojumiem plānots...

Pagājušajā gadā Revolut uzsāka savu specializēto banku darbību Polijā un Lietuvā. Specializēto bankas pakalpojumu licence ļauj Revolut Bank sniegt ierobežotus bankas pakalpojumus, izmantojot lietotni Revolut, kā arī finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, ko piedāvā citi Revolut grupas uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru