Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Cik cilvēku strādā “Sun Finance” grupā?

Visā pasaulē mēs nodarbinām 750 cilvēkus, Latvijā no tiem strādā aptuveni 150 kolēģi, kuri pamatā darbojas grupas līmenī. Tie ir cilvēki, kuru fokuss ir kopējā grupas izaugsme un attīstība visās 7 valstīs. No Rīgas mēs palīdzam valstīm ar datu zinātnes un risku risinājumiem, IT sistēmu izstrādi, finanšu un likviditātes jautājumiem, kā arī, protams, vispārējiem biznesa procesiem un lēmumiem.

Kāda ir konkurence šajā jomā?

Kad iegājām Eiropas tirgū 2017. gadā – Latvijā, Dānijā un Polijā, konkurence bija ļoti sadrumstalota. Toreiz bija arī daudz mazu tirgus spēlētāju visās šajās valstīs, bet pakāpeniski šo gaidu laikā regulācijas izmaiņu un konkurences saasināšanās dēļ tirgus ir konsolidējies un ir palikuši pārsvarā tikai lielie uzņēmumi. Pieļauju, ka tas ir noticis arī daļēji mūsu dēļ, jo Eiropā kreditēšanas tirgus nav augošs, tas nozīmē, ka, ienākot jauniem spēlētājiem, kādam daļa no saviem klientiem jāzaudē. Mums kā grupai, protams, nācās cīnīties par savu vietu zem saules un konkurentiem atņemt tirgus daļu. Varu teikt, ka esam izcīnījuši savu vietu zem saules.

Kāda ir tieši jūsu uzņēmuma panākumu atslēga? Tie ir kādi īpaši produkti?

Panākumu atslēga nav specifiskos vai īpašos produktos. Visiem kreditētājiem produkti ir līdzīgi. Mūsu produkts ir dažāda veida aizdevumi tiešsaistē. Panākumu atslēga nav vārdā aizdevumi, bet gan vārdā tiešsaiste. Proti, no klienta viedokļa tas nozīmē – cik saprotams, viegls un pārskatāms ir pakalpojums, cik vienkāršs ir reģistrācijas process, cik ātri strādā IT sistēmas, cik ilgi jāgaida, lai saņemtu atbildi. Tātad klienta pieredzei ir jābūt pietiekami vienkāršai un maksimāli ātrai.

Vēl svarīgāka daļa ir tas, kas notiek aiz priekškara. Pirmais jautājums, cik attīstītas ir uzņēmuma IT tehnoloģijas? Tieši šī iemesla dēļ mums 40 IT darbinieki ir galvenajā ofisā un 25 atrodas pārējās darbības valstīs. Tie ir arhitekti, programmētāji, “devopsi” utt, kas strādā pie sistēmu attīstības. Otrs jautājums – kā kreditēšanas uzņēmums spēj novērtēt risku klientiem? Mums ir jāparedz, vai klients būs spējīgs atdot aizdevumu vai nē. Veiksmīgs kreditēšanas uzņēmums, kāds ir “Sun Finance”, spēj labi atšķirt maksātājus no nemaksātājiem. Bizness pēc būtības ir balstīts uz to, lai strādātu ar labiem klientiem, kuri ir spējīgi atdot aizdevumu. “Sun Finance” risku vadības departamentā ir 30 cilvēki, kas ik dienu strādā pie risku parakstīšanas. Mums ir 12 datu zinātnieki, kuri būvē datu apstrādes modeļus, lai pēc iespējas precīzāk spējam parakstīt risku. Strādājot ar klientiem, tiek izvērtēti ļoti daudz dažādu datu punktu no dažādiem avotiem. Tā var būt gan informācija no kredītbirojiem, gan banku izdrukas, var būt nestandarta informācijas avoti. To visu saliekot – viena klienta gadījumā var tikt izmantoti līdz pat 10 tūkstošiem datu punktu riska parakstīšanai.

Dānija, Zviedrija ir pārtikušās valstis ar labiem atalgojuma rādītājiem. Arī tur cilvēki aizņemas?

Patiesībā, tas ir maldīgs stereotips, ka turīgākā sabiedrībā naudu neaizņemas, neizmanto bankas vai finanšu tehnoloģiju pakalpojumus, vai arī, ka trūcīgā sabiedrībā to viena dara kā aizņemas. Nepieciešamība aizņemties un iespēja aizdot konkrētajā ekonomikā atbilstošu summu nekādi nav saistīta valstu turības rādītājiem. Skaidrs, ka, ja mēs Dānijas pilsonim varam aizdot 3000 eiro, tad Kazahstanā riska robeža būs 300, bet pašu iespēju aizdot un vajadzību aizņemties valsts ekonomiskais reitings pasaules tabulā neietekmē. Bankas taču strādā visā pasaulē! Tāpat arī fintech strādā visā pasaulē. Vēl vairāk, tieši Zviedrijā un Dānijā ir vairāk cilvēku, kuri ikdienā izmanto viedtālruni un reāli var izmantot fintech sniegtos pakalpojumus. Vēlreiz uzsvēršu, ka “Sun Finance” pakalpojums ir ērts, kuru var saņemt īsā laika posmā tiešsaistē, attālināti. Tātad mums ir arī būtiski, ka klienti konkrētajā valstī prot strādāt tiešsaistē, viņiem ir pietiekami ātrs internets un viņiem ir atbilstošas ierīces pakalpojuma lietošanai.

Uzsākot starptautisku biznesu, likumdošanas atšķirības finanšu jomā ir būtiskas? Proti, cik sarežģīti ir pielāgoties katras valsts prasībām?

Visā pasaulē fintech uzņēmumi ir stingri regulēti – ar licencēm, kuras izsniedz Centrālā banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai līdzīgs tās valsts regulators. Latvijā mums licenci izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Noteikumi ir līdzīgi gan Latvijā, gan Kazahstanā, gan citās valstīs. Katrā valstī ir savas nianses, bet galvenās vadlīnijas ir tās pašas. Ir jāievēro datu regulas, ir jāveic AML risku novērtējums katra klienta gadījumā. Protams, jo lielākas summas, jo sarežģītāk jāskatās, jo mazāks aizdevums, jo pārbaude var būt vienkāršāka, tomēr tā ir katrā gadījumā. Protams, ka AML prasības attiecas arī uz “Sun Finance”. Kas te jāpiebilst, ka AML pārbaudes var veikt gan manuāli, gan uzticēt to AML kontroles datorsistēmām, kuras var integrēt savā darbā.

Kādas ir risku vērtēšanas nianses un kredītu atdošanas paradumi dažādās valstīs?

Katra valsts ir jāvērtē individuāli. Atšķirtības patiešām ir gan raugoties pēc platuma grādiem pasaules kartē, gan pēc kultūras, gan citām lokālām īpatnībām. Tādēļ katrā valstī ir birojs, kurā strādā cilvēki, kuri pārzina vietējo mentalitāti. Katra klienta risks ir jāizvērtē – vai tas ir Vjetnamā vai Dānijā, un jānonāk pie līdzīgiem naudas atdošanas rādītājiem. Ja runā par valstu īpatnībām, tad, piemēram, Meksikā tas, ka cilvēkam ir automašīna, tiek vērtēts kā risks, ka naudas atdošana drīzāk kavēsies, savukārt Vjetnamā, ja klientam ir automašīna, tad tas ir teju sinonīms labam klientam. Šādu datu punktu var būt līdz 10 tūkstošiem un daudzos no tiem parametri tiek pielāgoti konkrētai vietai. Nav unificētas pieejas.

Kā uzsākat darbību jaunā valstī? Pieredzes nav, datu ir maz!

Pirmie trīs, četri mēneši ir datu vākšanas periods, kad aizdevumi tiek izsniegti uz vienkāršotiem risku novērtēšanas nosacījumiem. Līdz ko ir statistika un naudas atdošanas rādītāji, veidojas pamats riska modeļu izveidei un klientu segmentācijai atbilstoši iegūtajiem datiem. Jo vairāk datu, jo precīzāks novērtējums. Pēc pusgada uzņēmums stabili strādā ar saviem datu modeļiem.

Kā zināms banku sektorā aizdevumiem ir ķīlas un ir ļoti skaidri piedziņas jautājumi. Kā ir tiešsaistes kreditēšanā, ķīlas taču netiek prasītas. Nav arī noslēpums, ka tiešsaistes kreditēšana nereti tiek pretnostatīta banku kreditēšanai kā kaut kas pavisam citāds, ļoti atšķirīgs. Kāds ir jūsu skatījums?

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka “Sun Finance” bankas neuztver kā konkurentus, bet gan kā sadarbības partnerus tirgū. Mēs taču izmantojam banku kontus, mēs caur tām piesaistām naudu biznesam, maksājam rēķinus un darām daudzas citas darbības.. Bankām ir sava niša kredītu tirgū, tiešsaistes kreditēšanai sava. Mūsu būtiskākā atšķirība ir tā, ka bankas piesaista iedzīvotāju noguldījumus, bet mēs strādājam tikai ar savu un investoru naudu. Otrkārt, arī bankām liela daļa aizdevumu ir bez ķīlas, vien izvērtējot risku. Ir patēriņa kredīti, kredītkartes un citi kredīti, kas ir aizdevumi bez ķīlas, tieši tāpat kā tiešsaistes aizdevumi. Līdz ar to šo kredītu atprasīšana no klienta, kuram radušās grūtības atmaksāt, ir līdzīga. Mūsu klientu apkalpošanas daļas speciālisti zvana cilvēkiem, mēģina vienoties par naudas atmaksas termiņiem un grafikiem, cenšoties rast risinājumu katrai konkrētai situācijai, ja klients ir nonācis grūtībās un nespēj laikā segt uzņemtās saistības. Mums ir svarīgi mūsu klienti, jo vēlamies ar viņiem strādāt ilgtermiņā.

Kāda ir šobrīd ir Latvijas artava jūsu uzņēmumā?

Mēs esam Latvijā liels fintech uzņēmums, pieņemu, ka esam TOP 5, tomēr Latviju neuzskatām par savu fokusa tirgu. Latvija ir lieliska vieta, no kuras vadīt pasaules mēroga biznesu. Latvijā ir ļoti daudz zinošu cilvēku, kurus pieņemam darbā, kuri var strādāt grupas līmenī, lai varam turpināt attīstības ceļu. Latvijas daļa biznesā ir svarīga, jo šeit mēs arī turpmāk redzam sava uzņēmuma galveno biroju, šī ir vieta no kurienes zināšanas un pieredze tiek eksportēta uz pārējām pasaules valstīm. Gribu uzsvērt, ka mēs neesam vienīgais nozares uzņēmums, kurš pakalpojumu eksportē uz citām pasaules valstīm. Latvijā šādas grupas ir vairākas, vienkārši mēs esam ļoti strauji auguši pēdējos gados. Tieši šie augstas pievienotās vērtības pakalpojumi ir viena no eksporta vērtībām un fintech nozare ir viena no eksportspējīgākām valstī.

Cik cilvēku tiek nodarbināti fintech nozarē?

Aptuveni 3000 cilvēku, kas ir labi atalgoti un pēc būtības strādā ar nākotnes tehnoloģijām. Tās ir datu zinātnes, informācijas tehnoloģijas, programmēšana, finanses. Nozare Latvijā ir labi attīstīta un šīs nozares eksportspēja ir ļoti augsta. No šiem 3000 cilvēkiem liela daļa sēž šeit Rīgā, bet domā par biznesu visā pasaulē.

Visiem jautājums tiek uzdots un prasīšu arī Jums, kā nozares darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija un kādas ir no tā izrietošās sekas?

Jāatzīst, ka no kopējā skatu punkta mēs esam tajā biznesa segmentā, kurš spēj darboties izolācijas laikā. Tiešsaistes kreditēšana to arī nozīmē, ka esam noderīgi attālināti. Tajā pašā laikā tieši kreditēšanā ir daudz risku, kas ir saistīti ar šādu krīzi – portfeļa kvalitātes potenciāla pasliktināšanās un likviditātes problēmas kā divi galvenie riski. Jāsaka, ka mēs visai ātri sapratām, ka būs krīze, kā rezultātā jau marta vidū pieņēmām daudzus smagus lēmumus. Tai skaitā mēs strauji samazinājām kreditēšanu, lai fokusētos uz riska modeļu pārstrādi “jaunajai Covid-19 realitātei”, jo zinājām, ka klientu maksātspēja būs ietekmēta daudzu ierobežojumu un ekonomikas atsilšanas dēļ. Arī investori Covid-19 ierobežojumu laikā kļuva piesardzīgi. Tajā pašā laikā – tā kā izdevās operatīvi reaģēt uz krīzi, mēs ļoti labi atsākām darbu. Jūnija vidū mēs bijām pielāgojušies jaunajai pandēmijas realitātei un pagaidām vērojam stabilu grupas izaugsmi, un visticamāk jau šā gada beigās varēsim runāt par rekorda rādītājiem “Sun Finance” grupai. Būs lielāks apgrozījums, lielāks kredītportfelis, kā arī lielāka peļņa nekā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “Sun Finance” pērn strādāja ar 101,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad grupas apgrozījums bija 36,5 miljoni eiro.

Tā liecina 2019. gada auditētie finanšu rezultāti. Savukārt grupas peļņa pērn bija 7,1 miljons eiro pēc nodokļu nomaksas.

“Aizvadītājā gadā mēs nopietni strādājām pie pozīciju nostiprināšanas esošajos tirgos, kā arī uz grupas tālāko ģeogrāfisko attīstību. Kā rezultātā mēs mērķtiecīgi audzējām izsniegto kredītu apjomu esošajās valstīs - Polijā, Latvijā, Dānijā, Kazahstānā un Meksikā. Vienlaikus, atsevišķa attīstības komanda fokusējās uz mūsu jauno valstu palaišanu, kas ļāva pērnā gada vidū sekmīgi uzsākt darbu Zviedrijā un Vjetnamā,” norāda “Sun Finance” grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Pašreiz uzņēmums strādā pie jauniem kreditēšanas produktiem, kas būs pieejami jau šī gada nogalē. Vērtējot 2020. gada attīstību, T.Jurjevs uzsver: “Par spīti COVID-19 izplatībai visā pasaulē, mēs esam turpinājuši strādāt pie grupas attīstības gan produktu klāsta palielināšanā, gan tālākā ģeogrāfiskā ekspansijā. Arī finansiāli šis būs ļoti spēcīgs gads “Sun Finance” grupai.”

Komentāri

Pievienot komentāru