Jaunuzņēmums “Salv”, kura piedāvātie risinājumi palīdz identificēt finanšu noziegumus, būtiski palielinājis klientu skaitu Latvijā, kā arī piesaistījis finansējumu 3,9 miljonu eiro apmērā.

Igaunijas jaunuzņēmums bankām un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina instrumentus finanšu noziegumu apkarošanai.

Uzņēmums, kas sākotnējo darbību uzsācis Baltijas valstīs, plāno izmantot investīcijas, lai paplašinātu pārdošanas un mārketinga aktivitātes Lielbritānijā. Šogad uzņēmums dubultojis ieņēmumus, kas tiek lēsti 2,2 milj. eiro apmērā. 2022. gadā uzņēmuma ieņēmumi bija 1,2 milj. eiro.

“Lielbritānija ir Eiropas finanšu tīklu centrs. Cīņai pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem nepieciešama ātra un plaša sadarbība, kā arī efektīvi instrumenti. Šādu rīku izstrāde un finanšu noziegumu apkarošana ir mūsu aizraušanās. Palielinātie apjomi un sarežģītāki gadījumi nozīmē jaunus izaicinājumus, padarot šo procesu vēl aizraujošāku,” norāda “Salv” līdzdibinātājs un izpilddirektors Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi).

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, kas ir gatava ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu uzstādītos mērķus, domā Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs.

Pat aiz maratona skrējējiem, kas sacenšas individuālā disciplīnā, stāv milzīga komanda, kas neatlaidīgi strādā, lai gūtu panākumus - tāpat arī jebkurā biznesā, atzīmē B.Puriņš. Labu komandu veido dažādi cilvēki, pieredzes, viedokļi un skatījums uz dzīvi, teic Salv Latvijas filiāles vadītājs, piebilstot, ka uzņēmums bez cilvēkiem nevar pastāvēt. Katram darbiniekam ir sava funkcija, taču mērķis - visiem viens, norāda B.Puriņš.

Novērtē izglītību

Visspilgtāk atceros divas profesijas, par kurām sapņoju bērnībā - vēlējos kļūt par policistu vai karavīru, stāsta B.Puriņš. “Tas droši vien tāpēc, ka skatījāmies filmas ar tādiem aktieriem kā Silvestrs Stalone (Sylvester Stallone) un Arnolds Švarcenegers (Arnold Schwarzenegger), kuri veiksmīgi cīnījās ar sliktajiem. Vai tas ir saistīts ar to, ko es daru tagad? Ļoti nosacīti, vismaz ne bērnības sapņu kontekstā, taču kaut kādā ziņā varētu teikt, ka mans sapnis ir piepildījies. Augu deviņdesmitajos gados, tāpēc diezgan bieži no pieaugušajiem nācās dzirdēt, ka ar rokām vairs nopelnīt nevar - jāstrādā ar galvu. Šī iemesla dēļ jau pamatskolā bija nolēmis, ka studijas saistīšu ar ekonomiku, biznesu vai finansēm. Šī iecere arī īstenojās, jo pēc vidusskolas mācības turpināju Banku augstskolā, apgūstot finanšu studiju programmu. Kad ieguvu bakalaura grādu, nolēmu fokusēties darbam, taču neslēpšu - mani joprojām nepamet doma, ka kādreiz vēlos iegūt kādu no pasaules top augstskolu maģistra grādiem. Pagaidām tas visu laiku tiek atlikts, bet ir manā darāmo darbu sarakstā, ko es noteikti izpildīšu,” teic B.Puriņš, kurš atzīst, ka iegūtā izglītība viņam noteikti ir palīdzējusi karjeras veidošanā.

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 16.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vidusslānis atgriežas pie uzkrāšanas

Tēma

Dzimstības katastrofa Baltijas valstīs

Nodokļi

Vairāk uzņēmumu, kuri maksā lielākus nodokļus

Bankas

Banku sodi – mazi, lieli, nāvīgi

Nekustamais īpašums

Industriālo telpu attīstība neapstājas

Loģistika

Paciņas reģionos var piegādāt

Portrets

Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Inga Bērziņa, nekustamā īpašuma zīmola Seko saulei radītāja