Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Vēl pirms dažiem gadiem atsevišķu nozaru, pat lauksaimniecības uzņēmēji, Latvijā par speciālistiem bija gatavi "plēsties zobiem un nagiem", un runājot par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu darbaspēku, presē vīdēja visai skaļi virsraksti. Ar laiku tie pieklusa. To, iespējams, veicināja Eiropas migrācijas (bēgļu) krīze, kas saasinājās 2015. gadā. Gads ir riņķī, migrantu tūkstoši Latvijā nav ieradušies, un to potenciālo vidējo portretu mēs nezinām. Taču mēs zinām, ka tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, tirdzniecība, ēdināšana – visvairāk, bet tāpat arī apdrošināšanā, datorprogrammēšanā, kā arī zinātniskajos pakalpojumos Latvijā trūkst speciālistu. T.i., vakanču skaits ir liels vai augošs. Tajā pašā laikā Latvijā vairāk nekā 40% darba meklētāju to meklē ilgstoši, un maz ticams, ka nebūtu spējīgi darboties nevienā no brīvajām darbavietām (ja pat lielveikalā pircējus sagaida robots, kas modernizē mūsu iepirkšanās pieredzi).

Ja uzņēmēji uzskatītu, ka starp minētajiem 9.5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viņi nevar atrast savām specifiskajām vajadzībām nepieciešamo, tad kāds varētu būt migrācijas piedāvājums?

Pirmkārt, migrācija varētu būt mērķtiecīgi aicināta, un tas varētu veidot gan situāciju, ka jāmaksā lielāks atalgojums ļoti specifisku speciālistu trūkuma dēļ, gan atsevišķos gadījumos, ja speciālistu izdodas piesaistīt no valsts ar zemāku dzīves līmeni, tam varētu maksāt arī nedaudz mazāk.

Otrkārt, iebraucēji varētu būt ieradušies paši pēc savas iniciatīvas, dažādu mērķu labad, un daļa no tiem meklētu darbu. Šis daļēji būtu t.s. Pandoras lādes variants, kur iekšā pārsteigums, t.i., pašas specifiskākās uzņēmumu vajadzības varētu turpināt gaidīt princi baltā zirgā, bet citos amatos, iespējams, maksāt varētu mazāk.

Ja imigrācija būtu intensīvāka, ņemot vērā, ka vakanču daudzums Latvijā jau šobrīd ir ievērojami mazāks nekā darba meklētāju skaits, būtu arī jādomā, kā izveidot jaunas darbvietas, jo imigrants parasti nav investors, kurš tās rada. Turklāt imigrējošais darbaspēks tāpat var būt ar atšķirīgu kvalifikāciju nekā pieprasītākajās jomās.

Kā imigrācija ietekmē ekonomikas attīstību un kopējo ienākumu līmeni dažādās pasaules valstīs?

Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) pētījums par algu un ienākumu nevienlīdzību rāda, ka ne vien dzimumu un tautību vidū ir ievērojamas atalgojuma atšķirības (daļu no tās neizskaidro izglītības, prasmju vai pieredzes atšķirības), bet tās vērojamas arī starp nodarbinātajiem imigrantiem un t.s. vietējiem iedzīvotājiem.

Pētījumā atrodama informācija par algu atšķirībām arī Latvijā, taču attiecībā uz migrāciju – šāda salīdzinājuma diemžēl nav. Taču pieejamie salīdzinājumi ir gana spilgti: Eiropā dominē matemātiski pozitīva atšķirība (vietējo nodarbināto algas ir augstākas), taču dažāda ir tās pakāpe un pat virziens, kādā to izskaidro izglītība un prasmes.

Tāpat šīs atšķirības plaši variē ienākumu grupās. Piemēram, Vācijā, Spānijā, Kiprā, Norvēģijā vietējie iedzīvotāji ir labāk atalgoti visās ienākumu grupās, bet Vācijā visizteiktāk redzams, ka imigrantu atalgojumam vislabāk apmaksātajā profesiju grupā pat prasmju un izglītības dēļ būtu jābūt lielākam. Taču faktiskā atšķirība ir otrāda, t.i., imigrējušais darbaspēks tiek atalgots zemāk.

Norvēģijā visās ienākumu grupās absolūti nomācoša ir ar izglītību un prasmēm neizskaidrotā algu atšķirība. Pat, mēģinot koriģēt datus pēc tādiem faktoriem kā nodarbinātība reģionos ar augstāku ienākumu līmeni u.tml., liela daļa neizskaidroto atšķirību paliek, un, iespējams, rada lejupvērstu spiedienu uz vietējo iedzīvotāju atalgojumu (jo ir pieejams lētāks).

ASV Imigrācijas studiju centra pētījums liecina, ka laikā no 1980. līdz 2000. gadam imigrācijas dēļ vietējā iedzīvotāja vidējā alga "cietusi" par 3.7%, t.i., ja nebūtu bijis imigrācijas, vietējo iedzīvotāju alga būtu augusi vairāk. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka darbaspēka pieejamība palielinājusies un ekonomika kopumā augusi. Iespējams, ASV nav tā valsts, kas tiecas konverģēt uz citu valstu ienākumu līmeni, drīzāk citas valstis tiecas sasniegt ASV esošo materiālās labklājības līmeni. Taču vienlaikus te migrācija ieskicējas kā ienākumu pārdales mehānisms starp pasaules valstīm un reģioniem, nevis kā veids, kā imigrantu saņēmējvalstī kāpināt dzīves līmeni.

Nesenāki pētījumi, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais, tiecas uzsvērt pozitīvo imigrācijas pienesumu: tie ir jaunāki cilvēki, pārsvarā darbspējas vecuma, tie vairāk samaksā budžetā, nekā no tā saņem, tie ierodas valstī ar zināšanām un prasmēm un piedalās tehnoloģiskajā progresā. Ottaviano, Peri un Wright, 2010 atzīmē, ka imigranti un vietējie iedzīvotāji nesacenšas par vienām un tām pašām darbvietām, bet gan imigranti papildina vietējo iedzīvotāju darbu, palielinot to produktivitāti. Tomēr izpaliek pozitīva ietekme uz vietējo iedzīvotāju dzīves līmeņa pieauguma palielināšanos.

Līdzīgi Apvienotās Karalistes Migration Observatory 2016. gada pētījums uzsver izglītības priekšrocības, kas mēdz būt imigrantu darbaspēkam, kā arī šī darbaspēka strauji augošo izglītības un prasmju līmeni salīdzinājumā ar to, kā tas audzis vietējam papildu darbaspēkam nekā 20 gadu laikā. Vienlaikus Apvienotajā Karalistē imigranti pārsvarā nodarbināti kā kvalificēti speciālisti vai vienkāršajās profesijās (Latvijā vienkāršajās profesijās vakanču skaits nav tas lielākais). Kopumā imigrantu algu līmenis, lai gan vairāk nekā desmit gadu laikā ir strauji tiecies uz to, kāds ir vietējiem iedzīvotājiem, vēl saglabājas nedaudz zemāks.

Vai Latvija maz ir pievilcīga potenciālajam ārvalstu darba meklētājam?

Eurostat un OECD dati liecina, ka lielākais iebraukušo ārzemnieku īpatsvars (pret kopējo iedzīvotāju skaitu) ir tajās valstīs, kurās darba meklētāju īpatsvars ir viszemākais. Tas ir abpusējs process: migranti pārceļas uz valstīm, kurās potenciāli būtu vislabvēlīgākie apstākļi, un tās vienlaikus ir valstis, kurās ir augstāks ienākumu līmenis un kuras var atļauties maksāt darbaspēkam vairāk un veidot papildu darbvietas.

Pēc Eurostat vērtējuma, vidējais ienākumu līmenis Latvijā pēc pirktspējas paritātes 2015. gadā bija 64% no Eiropas Savienības (ES) vidējā. Pie iepriekšējā sadaļā minētajiem piemēriem par imigrācijas ietekmi uz vietējo iedzīvotāju dzīves līmeni pasaulē, jādomā, ka arī Latvijā imigrācija nebūtu tas instruments, kas veicinātu strauju ienākumu konverģenci. Drīzāk varētu jautāt, vai Latvija izmanto visas savas iespējas esošo darba meklētāju nodarbināšanai?

Kādas ir Latvijas neizmantotās/papildu iespējas?

Nodarbinātības kāpums Latvijā patlaban ir niecīgs, un atalgojuma gada pieauguma temps sarūk. Sverot nozares vidējo atalgojumu (2016. gada 2. ceturkšņa atalgojuma līmeni) ar esošo vakanču īpatsvaru, redzams, ka pārsvarā vajadzīgi darbinieki nozarēs ar augstāku produktivitāti un atalgojumu (aizpildot vakances šādā veidā, vidējais atalgojums tajās būtu par aptuveni 3% augstāks nekā vidēji tautsaimniecībā). Te gan nedaudz jāabstrahējas no tā, kādas profesijas noteiktās nozarēs ir pieprasītas, tomēr lielākais pieprasījums (teju 40%) ir pēc speciālistiem un vecākajiem speciālistiem un vēl ap 17 % - pēc kvalificētiem tirdzniecības darbiniekiem. Tātad uzņēmēji, kas darbaspēku vēlas piesaistīt, rēķinās, ka viņu "vidējais" pieprasījums pēc darbaspēka (specialitāšu/nozaru dalījumā) ir ar atalgojumu, kas nedaudz lielāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Tādējādi uzņēmumam pārsvarā jāraugās pēc kvalificēta darbaspēka. Vai Latvijā nemaz nav šī kvalificētā darbaspēka?

Neraugoties uz augsto darba meklētāju īpatsvaru Latvijā, vairāki uzņēmumi dažādās profesiju grupās jau tagad nodarbina kvalificētus ārvalstniekus, jo vajadzīgā kvalifikācija tiem jau ir, tātad tie nav jāapmāca. Nav jāmaksā arī kompensācija par dzīvesvietas maiņu, transporta izdevumiem, turklāt algu var maksāt mazāku, jo iebraukušie darbiniekimēdz būt no valstīm ar vēl zemāku ienākumu līmeni nekā Latvijā. Vai tiešām Latvijā ir izmantotas visas iespējas esošo darba meklētāju iesaistē darba tirgū un, pats galvenais, – šādas situācijas novēršanai nākotnē?

Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums rāda, ka 2015. gadā Latvijā aktīvajos darba tirgus pasākumos iesaistīts 129.1 tūkst cilvēku (viens cilvēks var būt piedalījies vairākos pasākumos). 31 755 unikālo personu pabeigušas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus (to izdevumi varētu būt viszemākie, jo lekcijas tiek lasītas daudziem vienlaikus, vajadzīga tikai telpa, lektors un izdales materiāli), taču tikai 121 cilvēkam bijusi iespēja saņemt apmācību pie darba devēja. Tas nozīmē, ka darba devēji ļoti neaktīvi piedalās (ir nepacietīgi pēkšņās vakances aizpildīšanā vai netic sadarbības iznākumam) vai arī ir ierobežotas budžeta iespējas šādu pasākumu atbalstīšanai.

Tomēr nākotnē situācijas, kad vispirms rodas vakance, kuru uzņēmējs nevar aizpildīt, bet pārkvalificēt par saviem līdzekļiem nevēlas, kā arī nevēlas gaidīt, kad pārkvalifikācija notiks ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) palīdzību, varētu lielā mērā novērst. Šajā nolūkā uzņēmēji, plānojot uzņēmējdarbību, varētu ciešāk un ilgstošāk sadarboties ar izglītības iestādēm, lai tām būtu zināmas konkrētu uzņēmēju vajadzības.

Lai gan profesionālās (piemēram, arodizglītības) iestādes šādu praksi pamazām attīsta, šādai sadarbībai vajadzētu notikt arī augstākajā izglītībā. Tai jānotiek pastāvīgi, ilgtermiņā vienojoties, ka izglītojamajam, ja studiju laikā paredzēta prakse, ir iespēja to saņemt pie darba devēja (kurš tad apmāca savai specifiskajai vajadzībai, lai nebūtu jāimportē darbaspēks) ar nosacījumu, ka izglītojamais šajā darba vietā strādās noteiktu laiku (t.i., neaizbrauks no valsts). Līgumā nepieciešams izrunāt šādas sadarbības finansēšanu un studējošā attiecības ar uzņēmēju gadījumā, ja uzņēmums tiek reorganizēts vai slēgts līguma darbības laikā u.tml.

Tomēr, pat pilnībā aizpildot šā brīža vakances, darba meklētāju īpatsvars varētu saglabāties vismaz 8%, kas vienalga pārsniedz daudzu ES valstu līmeni. Tātad bez ekonomikas augšanas un papildu darbvietu radīšanas šo trūkumu būtu grūti novērst. Savukārt darbavietu radīšanai, t.i., uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai vajadzīgi ieguldījumi, kuriem Latvijā šobrīd saglabājas ievērojami nelabvēlīgāka vide nekā, piemēram, kaimiņvalstīs, īpaši institucionālo faktoru jomā.

Vai imigrācijā nav nekā laba?

Protams, jebkurai tautsaimniecībai izdevīgs būtu tāds iebraucējs, kas daudz neprasa, bet drīzāk ko dod. Daļa imigrējušo iedzīvotāju Latvijā ir studenti, kuri ne tikai apmaksā savu uzturēšanos Latvijā (savu ikdienas patēriņu – uzturu, pajumti utt.), bet arī palīdz nodrošināt darbavietas un atalgojumu pasniedzējiem. Protams, ka tie pretī prasa un saņem pakalpojumu, taču no budžeta jāuztur gluži nav.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015./2016. akadēmiskajā gadā Latvijā, kopējam studējošo skaitam turpinot sarukt, ārvalstu studentu skaits pieauga par 12% - līdz 6.5 tūkstošiem. Tie ir aptuveni 7.7% augstskolās un koledžās studējošo, un šim nolūkam ir vajadzīgs vai nu vairāk pasniedzēju, vai esošie pasniedzēji atsevišķu kursu, kā arī tēmu sagatavošanā veic dubultu slodzi (lekciju sagatavošana un lasīšana divās valodās, jo studiju grupas dažādās valodās ne vienmēr iespējams viegli apvienot). Tātad kaut ko Latvijas ekonomika no tā iegūst. Vai tā ir zivs, vai makšķere, - varētu būt abējādi, jo tie ir tūlītēji līdzekļi algām, bet vienlaikus arī papildu līdzekļi izglītības attīstībā.

Daļa no imigrējušajiem iedzīvotājiem ir termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmēji un to ģimenes. Tomēr pārsvarā šie iedzīvotāji iegādājušies īpašumus, nevis Latvijā radījuši vai attīstījuši uzņēmumus. Nevar apgalvot, ka tā rezultātā nav radušās darba vietas, taču, ja tās vērstas uz TUA saņēmēju apkalpošanu (mazumtirdzniecība, ēdināšana, īre, auklītes bērniem u.tml.), ieguvums produktivitātes kāpināšanā, iespējams, ir mazāks, nekā tad, ja ieguldījums būtu veikts inovatīva ražojoša uzņēmuma attīstībā.

Kvalificēta darbaspēka ilgtermiņa imigrācija, t.i., ļoti īpašu speciālistu piesaiste Latvijas uzņēmumiem, varētu prasīt augstāku algu izmaksu. Taču tautsaimniecība maksimālu labumu no šāda soļa varētu gūt, attīstot attiecīgo jomu zināšanas un prasmes plašāk, ja šos speciālistus iesaistītu izglītībā un zinātnē, radot t.s. tehnoloģiju pārnesi, tādējādi veidojot bāzi tālākai ekonomikas izaugsmei. Netiešā veidā šāda pieredze (caur darbošanos tehnoloģiju uzņēmumos un tehnoloģiju apguvi) ir kaimiņvalstī Igaunijā, kuras uzņēmumi, darbojoties skandināvu uzņēmumu labā, izmantoja iespēju apgūt tehnoloģijas un attiecīgi strukturēt savu ekonomiku.

Turpretī, ja ekonomika bremzējas lēta darbaspēka gaidās, tad imigrācijas rezultātā, visticamāk, stagnēs arī kopējais materiālās labklājības līmenis. Jomas, kurās pašlaik visvairāk trūkst speciālistu nav vienlaikus arī viszemāk atalgotās vai arī tajās nepieciešamas valsts valodas zināšanas (piemēram, veselības aprūpē un izglītībā). Tomēr šādas nogaidošas pozīcijas ieņemšana pie darba meklētāju īpatsvara 9.5% ieskicē uzņēmuma nevēlēšanos vai nespēju maksāt vietējam darbaspēkam konkurētspējīgu atalgojumu. Citiem vārdiem sakot, uzņēmums ar savu darbības veidu (jomu, produkciju, orientēšanos uz iekšējo vai ārējo tirgu) nespēj nodrošināt pietiekoši lielus ienākumus.

Protams, nevaram iztēloties vidējo imigrantu kā altruistu, kas ieradies citā valstī, lai celtu tās iedzīvotāju labklājības līmeni. Piemēri nav tālu jāmeklē, arī Latvijas iedzīvotāji lielā skaitā devušies pelnīt ārvalstīs nevis ar mērķi vairot šo valstu labklājību, bet pelnīt līdzekļus valstī ar augstāku ienākumu līmeni (vienlaikus pieciešot sadzīvi, kādu, iespējams, neizvēlētos, dzīvojot Latvijā), nereti tērējot šos līdzekļus Latvijā (valstī ar zemāku ienākumu un cenu līmeni). Pasaules tostarp Eiropas valstu pieredze ir bagāta. Darbaspēka migrācija ieskicējas kā veids, kādā notiek ienākumu pārdale un dzīves līmeņa izlīdzināšanās starp valstīm un reģioniem, nevis kā instruments, kas nodrošinātu dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes pieaugumu saņēmējvalstī.

Svarīgs ir arī ar dzīvi apmierināts Latvijas iedzīvotājs, kuru iespējams motivēt, iesaistīt darbaspēkā. Lai novērstu liela dabiskā bezdarba saglabāšanos/veidošanos nākotnē, papildu darbvietu radīšana prasa ieguldījumus. Taču, lai piesaistītu kapitālu un veidotu jaunas darbvietas, ir jāuzlabo uzņēmējdarbības vide. Lai vienlaikus šajā procesā nerastos atbilstoša darbaspēka trūkums (un tādējādi varētu mazināt izdevumus pārkvalifikācijai vai darbaspēka imigrācijas nepieciešamību ilgtermiņā), risinājums būtu rodams, uzņēmējiem aktīvāk laikus sadarbojoties ar izglītības iestādēm un apmācot savus potenciālos darbiniekus, lai nerastos situācija, ka vakance uzradusies pēkšņi (grūtības plānot vai arī pēkšņs pieprasījuma kāpums), bet vietējā darba tirgus piedāvājumā nav neviena šāda speciālista.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācija Lielbritānijā sarukusi līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, liecina ceturtdien publiskotie valdības statistikas dati.

Šo samazinājumu pamatā izraisījis to Eiropas Savienības (ES) pilsoņu skaita kritums, kas ieceļo Lielbritānijā, lai strādātu.

Britu mediji vēsta, ka valstī ieceļojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu skaits ir zemākais kopš 2003.gada, un to ES pilsoņu skaits, kas no Lielbritānijas izceļojuši ir par 48 000 lielāks par ieceļojušo skaitu.

"Imigrācija no ES ir mazinājusies kopš 2016.gada," kad notika referendums par izstāšanos no bloka, norāda Nacionālais statistikas birojs (ONS).

Kopš jūnija no Lielbritānijas izceļojis 151 000 ES pilsoņu, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Tajā pašā laikā neto imigrācija no citām valstīm pēdējo sešu gadu laikā ir pamazām pieaugusi, jo arvien lielāks skaits ārpus ES esošo valstu pilsoņu ierodas Lielbritānijā, lai studētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Profesors: Latvijas iedzīvotāji aizbrauc, taču viņi Latvijā var atgriezties pensijas vecumā

Natālija Poriete, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa emigrantu, kuri pametuši Latviju, pastāvīgi uzturas savā dzīvesvietā ārzemēs, taču daudzi no viņiem, sasniedzot pensijas vecumu, varētu atgriezties dzimtenē, Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā sacīja Latvijas Universitātes ekonomikas profesors Mihails Hazans.

Viņš uzsvēra, ka aptuveni 30% Latvijas emigrantu ir teikuši, ka varētu pārskatīt atgriezties Latvijā pensijas vecumā. «Šī vēlme patiesībā nozīmē papildus iespēju tiem, kuri strādā nekustamo īpašumu sektorā,» viņš uzsver. «Šie cilvēki negribīgi pārdod savu īpašumu Latvijā, viņi to vēlētos paturēt, lai pēc tam šeit atgrieztos ar labu pensiju.» Iespējams, tad viņi spēs uzlabot savus dzīves apstākļus, iespējams viņi vēlēsies apmesties kvalitatīvā pansionātā vai saņemt aprūpi mājās. Jebkurā gadījumā, tas būs nozīmīgs iedzīvotāju segments Latvijā, uzsver M. Hazans.

Viņš norāda, ka aptuveni 25% cilvēku no tā skaita, kas aizbrauc, atbrauc atpakaļ tajā pašā gadā. Tiesa gan, aizvien liels ir potenciālo aizbraucēju skaits, taču tas pērn nedaudz samazinājās. 2014.-2015.gadam to darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlējās pamest valsti, sasniedza 20%, bet pērn tādi sasniedza 15%. Tajā pašā laikā starp iedzīvotājiem vecumā no 18-34 gadiem, kuriem ģimenē ir bērns līdz 18 gadiem, un kuri plāno pamest Latviju, sasniedza 5,4%, kas nozīmē demogrāfiskā potenciāla zaudēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pētījums: britu strādnieki negūs labumu no imigrācijas samazināšanās

LETA--AFP, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas ekonomikas vājās perspektīvas nonivelēs jebkādu potenciālu darba algu pieaugumu britu strādniekiem gadījumā, ja valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) novestu pie imigrācijas samazināšanās, liecina pirmdien publicēts pētījums.

Domnīcas Resolution Foundation veiktajā pētījumā konstatēts, ka imigrācijas samazināšanās nākotnē varētu pozitīvi ietekmēt dažu strādājošo britu ienākumus, tomēr viņi būs pakļauti Brexit (Lielbritānijas aiziešanas no ES) negatīvai ietekmei uz Lielbritānijas ekonomiku.

Apkopēji, apsardzes darbinieki un pārdevēji ir starp tiem, kuru ienākumi pēdējos gados samazinājušies imigrācijas dēļ.

Šiem strādājošajiem ienākumi līdz 2018.gadam varētu palielināties par 0,2% līdz 0,6%, ja imigrācija saruktu līdz dažiem desmitiem tūkstošu cilvēku gadā, ko bija solījis bijušais premjerministrs Deivids Kamerons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Zviedrijas iedzīvotāju skaits sasniedz vēsturisku desmit miljonu slieksni

Lelde Petrāne, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju skaits Zviedrijā pirmo reizi vēsturē sasniedzis desmit miljonus cilvēku, ziņo thelocal.se.

Zviedrijas statistikas birojs piektdien 7.47 no rīta apstiprinājis, ka šī vēsturiskā sliekšņa sasniegšanu. Nav gan iespējams zināt precīzi, kad tas notika, vai kura ir desmit miljonā persona.

2010. gadā Zviedrijā tika prognozēts, ka šis slieksnis tiks sasniegts 2021. gadā, taču iedzīvotāju skaita pieaugums bijis straujāks. Laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam iedzīvotāju skaits audzis par aptuveni četriem procentiem gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu.

Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē.

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts budžetā jāsāk veikt uzkrājumi ekonomikas lejupslīdes brīdim nākotnē

Žanete Hāka, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā izaugsmes paātrināšanās vērtējama pozitīvi - šis temps ir visai tālu no pārspīlējumiem savulaik straujās izaugsmes periodā 2004-2007, norāda Latvijas Bankas eksperti.

Secināms, ka atkopšanās no pēckrīzes zemās izaugsmes perioda beidzot ir uzņēmusi apgriezienus.Šo tautsaimniecības atkopšanos Latvijā nosaka aizvien plašāks faktoru kopums.

Notiek cikliska atkopšanās no zemās izaugsmes, kas sekoja pārkaršanai un globālajai finanšu krīzei. Tā noris gan ārējā, gan iekšējā pieprasījuma nostiprināšanās rezultātā.Turklāt šāds izaugsmes temps visai raksturīgs Latvijai kā valstij ar ienākumu līmeni, kas ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības vidējā un kurā attīstība notiek no zemas bāzes.

Pašlaik var konstatēt, ka ekonomikā ir iestājušies labie laiki.Politikas veidotājiem tas atgādina - valsts budžetā jāsāk veikt uzkrājumi ekonomikas lejupslīdes brīdim nākotnē un jāvirzās uz sabalansētu budžetu. Uzteicami, ka valdība, kas jau saņēmusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) atzinību par darbu pie strukturālām reformām, arī tās patur dienaskārtībā. Reformām jāturpinās, sevišķi darba tirgus kapacitātes uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas celtniecības uzņēmumiem trūkst kvalificētu speciālistu, un šīs vietas aizvien biežāk aizpilda ukraiņi, atzinusi Lietuvas Būvnieku asociācija.

Pēc tās aplēsēm, domājams, ka šobrīd Lietuvas būvniecības firmās strādā divarpus tūkstoši ukraiņu, bet šie skaitļi ir tikai aptuveni, jo daļa no viņiem tiek pieņemti darbā ar Ukrainā reģistrētu kompāniju starpniecību un tādā gadījumā vīzas viņiem nav vajadzīgas.

«Teiksim, Lietuvas uzņēmums izveido meitasuzņēmumu Ukrainā, kurš komplektē darbiniekus. Tad atkrīt visas rindas un darba vīzas - paraksta līgumu ar galveno uzņēmumu, atbrauc un strādā saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumu,» ziņu aģentūrai BNS skaidrojis asociācijas vadītājs Daļus Ģedvils.

Pēc viņa teiktā, Lietuvā būvniecības nozarē trūkst aptuveni 6000 darbinieku - galvenokārt emigrācijas un pakalpojumu eksporta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Aivars Lembergs - Ventspils biznesa plāns

Jānis Maršāns, Dienas Biznesa izdevējs, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Būt devīgiem uz svešu kabatu rēķina nav liela māka."

Žurnāla Dienas Bizness izdevējs Jānis Maršāns intervijā ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu uzzina, kāpēc pašvaldības vadītājs kritiski vērtē Saeimas koalīcijas darbu.

Skaties video, lai uzzinātu vairāk par:

  • Tranzīta nozares ģeopolitiskajiem izaicinājumiem,
  • Ventspils attīstību un vīziju,
  • Tiesas procesa progresu, lielākajiem šķēršļiem un netīrajām shēmām, kuras izmanto valsts.

Ja vēlies redzēt konkrētus sarunas fragmentus dodies uz:

00:00:00 - Nozares, kuras Ventspilī rada lielāko pievienoto vērtību

00:02:40 - Krievijas un ASV ģeopolitiskā cīņa un tās ietekme uz Latvijas ekonomiku

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eiropols: Par krāpšanos ar aviobiļetēm aizturēti teju 200 cilvēku

LETA, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumsargu operācijā piecu dienu laikā lidostās visā pasaulē aizdomās par krāpšanos ar aviobiļešu iegādi aizturēti 193 cilvēki, trešdien pavēstīja Eiropols.

Aizdomās turētie rezervējuši biļetes, izmantojot zagtu un viltotu kredītkaršu informāciju, turklāt varējuši ceļot anonīmi, teikts paziņojumā.

Šādu krāpnieku darbošanās lidsabiedrībām izmaksā miljardu dolāru gadā, norādīja Eiropols.

Biļetes bieži vien noziedzīgā ceļā tiek iegādātas, lai nodrošinātu citu, vēl smagāku noziegumu veikšanu, tādu kā nelegālā imigrācija, cilvēktirdzniecība, narkotiku kontrabanda un terorisms.

Mēs nevaram ļaut nevienam un nepavisam ne nopietniem noziedzniekiem vai teroristiem ceļot pa pasauli un apdraudēt citus, sacīja Eiropola direktors Robs Veinraits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jaunzēlande aizliegs mājokļu pārdošanu ārvalstniekiem

Lelde Petrāne, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlande paziņojusi, ka ārvalstnieki vairs nedrīkstēs iegādāties jau eksistējošus mājokļus šajā valstī. Šāds solis sperts, lai nedzītu uz augšu nekustamā īpašuma cenas, ziņo BBC.

Aizliegums attiecas tikai uz nerezidentiem.

Valsts saskaras ar mājokļu pieejamības krīzi, kā rezultātā daudzi vietējie iedzīvotāji tos vairs nevar atļauties. Pēdējos gados kā galvenie faktori nekustamā īpašuma cenu pieaugumam tiek minēti zemās procentu likmes, ierobežotais mājokļu fonds un imigrācija.

Valsts jaunā vadība arī apņēmusies mazināt imigrāciju un koncentrēties uz darba vietu radīšanu. Jaunzēlandes nekustamā īpašuma tirgū īpaši aktīvi uzdarbojas ķīnieši.

Saskaņā ar Jaunzēlandes Nekustamā īpašuma institūta datiem vidējā cena par dzīvojamo īpašumu Oklendā ir 845 000 ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdienas vakarā teica savu pirmo televīzijas pārraidīto uzrunu valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta, nosaucot nelegālo imigrāciju par «augošu krīzi», kas kaitē miljoniem amerikāņu, un pieprasot piešķirt 5,7 miljardus ASV dolāru tērauda barjeras izveidošanai gar robežu ar Meksiku.

Prezidents atturējās no ārkārtas stāvokļa izsludināšanas uz robežas, bet uzsvēra nepieciešamību samazināt nelegālās narkotiku tirdzniecības radītos zaudējumus, kas esot 500 miljardi dolāru gadā.

«Pastāv augoša humānā un drošības krīze uz mūsu dienvidu robežas. Muitas un robežsardzes aģenti katru dienu sastopas ar tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas mēģina iekļūt mūsu valstī,» sacīja Tramps.

«Mums vairs nav vietas, kur viņus turēt, un mums nav iespējas viņus tūlīt nosūtīt atpakaļ uz viņu valsti. Amerika ar lepnumu uzņem miljoniem likumīgu imigrantu, kuri bagātina mūsu sabiedrību un dod ieguldījumu mūsu nācijai. Bet visiem amerikāņiem kaitē nekontrolēta nelegālā imigrācija.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas valdība piekrīt atvieglināt ārvalstu speciālistu nodarbināšanu; kritiķi raizējas par algu iesaldēšanu

LETA, 08.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien piekritusi atvieglināt ārvalstu speciālistu nodarbināšanu noteiktās profesijās, cerot tādējādi uzlabot uzņēmējdarbības vidi un piesaistīt investīcijas, tikmēr daži politiķi brīdinājuši, ka tas varētu pavērt ceļu lētāka darbaspēka ieplūšanai, kas apturētu lietuviešu algu pieaugumu.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis premjerministra Sauļus Skverneļa preses pārstāvis Toms Beržinsks, valdība trešdien izbraukuma sēdē Medininkos apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas iesniegto sarakstu, kurā minētas 27 profesijas, kuru Lietuvā trūkst.

Paredzēts, ka šādu profesiju speciālistus no valstīm, kas nepieder pie Eiropas Savienības (ES), Lietuvā būs vieglāk pieņemt darbā, proti, darba devējiem viņiem būs jāmaksā tikai pusotras reizes vairāk par vidējo mēnešalgu, kamēr tādiem speciālistiem, kuru šai sarakstā nav, jāmaksā trīs reizes vairāk par vidējo mēnešalgu - šo drošības sviru mērķis ir novērst algu diskrimināciju un lētāka darbaspēka ievešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori nosauc labākos un sliktākos politikas veidotāju lēmumus pēdējo 5 gadu laikā

Db.lv, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eksperts par pensijām: Man būs jāstrādā līdz 70 gadiem – tas ir pilnīgi reāli

Jānis Šķupelis, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir vairākas Rietumeiropas valsis, kas pensionēšanās vecuma paaugstināšanas ziņā iet uz 67 gadiem. Mans personīgais viedoklis ir, ka man būs jāstrādā līdz 70 gadiem – tas ir pilnīgi reāli,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka IPAS SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Fragments no intervijas:

«Rietumos demogrāfiskā aina mums patiesībā ir ļoti līdzīga. Varbūt dažās valstīs to mīkstina imigrācija, bet faktiski visur tendences ir līdzīgas – bērni dzimst mazāk, un ir jautājumi par to, vai esošā sistēma vecumdienās spēs nodrošināt pensijas. Ja viņi paši neko nekrās un paļausies tikai uz valsti, tad viņiem būs tādas pašas problēmas. Ienākumu aizvietojamība šādos gadījumos noteikti nebūs 100% un ne pat 60%.

Pirmsākumi mūsdienu pensiju sistēmai bija Vācijā 19. gs. beigās. Tolaik vidējais dzīves ilgums bija ap 40 gadiem. Nemaz nerunājot par kariem, cilvēki mira no kaitēm, ko šobrīd var izārstēt dažu dienu laikā. Tāpat problēmas bija, piemēram, ar pārtikas pieejamību. Toreiz vecuma pabalsts tika maksāts līdz mūža beigām tiem, kuri ir sasnieguši 70 gadu vecumu. Tas tika balstīts uz to, ka šādu cilvēku nemaz tik daudz nebija. Problēma ir, ka politiķi ļoti veikli pensionāru elektorātu uzrunā ar jauniem solījumiem. Tas ir jauki līdz kādai robežai – kamēr to var atļauties. Rietumeiropā daudzās valstīs pensiju sistēma joprojām ir balstīta uz pirmo līmeni, un šajās valstīs sasolīts ir ļoti daudz... Solīt jau var daudz, bet kādā brīdī jāsāk arī maksāt. Tas ir delikāts jautājums, un nekad te nebūs vieglu atbilžu un risnājumu. Jautājums vairāk ir par to, vai tā brīža politiķi spēj skatīties tālredzīgāk nekā līdz nākamajām vēlēšanām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ierēdņu slazdi investoriem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomikā iepriecinošas vēsmas, taču bažas rada inflācija

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasarai aizejot, skaļumā pieņemas ekonomistu diskusija – nāk vai nenāk tautsaimniecībai virsū jauns pārkaršanas vilnis.. Liekas, pag – nupat kaut cik esam atkopušies no iepriekšējās krīzes, ko izraisīja 2005.-2007.gada pārkaršana, un jau atkal?!

Šeit dažās rindkopās – vai šobrīd jau ir pamats satraukumam?

Kas tad ir licis ekonomistiem sākt runāt par pārkaršanu? Tās noteikti ir vairākas līdzības ar iepriekšējā pārkaršanas perioda sākumposmu, kas šobrīd arvien skaidrāk iezīmējas. Proti, lai gan tautsaimniecības rādītāji ir pretrunīgi, aizvien pamanāmākas kļūst briesmu pazīmes – sevišķi, darba tirgū: vakanču arvien vairāk, darbinieku trūkst, algu fonda lielums pret tautsaimniecību jau pirmskrīzes līmenī, un algu izaugsme jau būtiski pārsniedz darba ražīgumu. Turklāt kopš krīzes laika nav īstenotas vairākas nākotnes attīstībai nepieciešamas strukturālas reformas. Tas situāciju saasina vēl vairāk. Labā ziņa – te vēl var vērst lietas uz labu (par to pēc brīža).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs

LETA, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes (LU) forumu cikla «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji» otrajā forumā «Latvijas attīstības ārējie faktori» sacīja LU asociētais profesors Daunis Auers.

Viņš skaidroja, ka 2030.gadā neviena no pasaules 25 lielākajām pilsētām vairs neatradīsies Eiropā, kas automātiski ietekmēs arī ekonomiku. Profesors atzīmēja, ka Eiropa nākotnē vairs nebūs tik pievilcīga, kāda tā bijusi līdz šim, un vēl viena būtiska izmaiņa, kas skar un skars Eiropu, ir demogrāfijas krīze, jo 2050.gadā Āfrikā dzīvos četras reizes vairāk cilvēku nekā Eiropā.

«Šobrīd demogrāfijas krīzei nav reāla risinājuma. Viens no risinājumiem būtu imigrācija, taču tieši tā ir izraisījusi autoritāro līderu, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna parādīšanos Eiropā. Arī »Breksit« būtībā bija balsojums pret imigrāciju. Ir jāpieņem lēmums, vai Eiropa grib imigrāciju un, ja tiek nolemts, ka tā būs, tad ir jāsaprot, ka Eiropa stipri mainīsies - būs lielāki konflikti sabiedrībā un mainīsies kultūra,» norādīja Auers.

Komentāri

Pievienot komentāru