Jaunākais izdevums

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Ministru prezidents aicināja aktīvāk domāt par eksportējošo uzņēmumu investīciju piesaisti, vienlaikus piebilstot, ka šiem investoriem un viņu darbiniekiem varētu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par darbu Latvijā.

Pēdējos 10 gados – no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020.gada 31. decembrim – nerezidentu investīcijas apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām Latvijā sasniegušas 1,55 miljardus eiro, un 83% jeb 1,29 miljardi eiro ieplūda nekustamajos īpašumos.

Šādus datus Iekšlietu ministrija ir apkopojusi ziņojumā Ministru kabinetam.

Ņemot vērā lielo valsts parādu, tautsaimniecības apjomu krišanos, jādomā par dažādām iespējām, kā atdzīvināt un iekustināt ekonomiku gan ārkārtējās situācijas laikā, gan pēc pandēmijas beigām, uzsver LANĪDA.

Eksportējošo uzņēmumu piesaiste, ražotāju atbalsts neapšaubāmi ir apveicami, taču tas neizslēdz papildu atbalstu un jaunu investīciju piesaisti arī nekustamā īpašuma jomai. Šobrīd aizvien pieaug brīvo biroju, tirdzniecības platību īpatsvars, samazinās darījumu skaits, bet pretī ir tikai arvien lielāks nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Tāpēc ir jāizmanto visas iespējas, tostarp investīciju piesaiste nekustamajam īpašumam.

Ārvalstu investorus izpēta bankas, notāri, arī nekustamā īpašuma aģenti veic visas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas pārbaudes, līdz ar to tie investori, kas ir gatavi ieguldīt jaunos nekustamā īpašuma projektos, ir ar legāliem un pārbaudītiem finanšu līdzekļiem, kuri var dot pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai kopumā. Pārbaužu “siets”, kam iziet cauri gan šie investori, gan viņu finanšu līdzekļi ir ārkārtīgi smalks, pārbaužu rīku klāsts ir patiesām plašs, tāpēc aizdomīgi darījumi tiek atsijāti jau sākotnēji.

LANĪDA ieskatā K. Kariņa apgalvojums, ka šī programma ir jāslēdz kā neproduktīva, ir nepārdomāts un raida negatīvu signālu ārvalstu investoriem, kas pašlaik, iespējams, apsver iespēju ieguldīt Latvijā, tādējādi sniedzot savu artavu gan daudzu grausta statusā esošo Rīgas centra ēku sakārtošanā, gan dodot darbu tūkstošiem Latvijas ģimeņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Energokrīzes priekšvakarā LANĪDA pārceļas uz Cēsīm

Db.lv, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs nedēļas Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) mainījusi juridisko adresi un biroja atrašanās vietu no Rīgas uz Cēsīm, informēja LANĪDA pārstāvji.

LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits skaidro, ka energokrīzes priekšvakarā, domājot par dažādu resursu taupību un izmaksu optimizēšanu, asociācija nolēmusi mainīt juridisko adresi un biroja atrašanās vietu no dārgām telpām Rīgas centrā uz daudz efektīvākām Cēsīs.

Šis lēmums esot pieņemts arī LANĪDA biedru interesēs.

Šmits skaidro, ka pandēmijas laikā LANĪDA pierādīja, ka var veiksmīgi strādāt arī neesot uz vietas birojā, līdz ar to sekojošās izmaiņas nekādi neietekmēs LANĪDA ikdienas darba ritmu. Pārceļoties uz ekonomiskākām telpām, LANĪDA komunālo un nomas maksājumu kopējais samazinājums būs par 75%, kā rezultātā, ietaupījumu būs iespējams novirzīt LANĪDA attīstībai, informē Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Godīga konkurence un droši darījumi

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 11.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai panāktu, ka pēc iespējas plašāks nekustamā īpašuma darījumu starpnieku loks iekļautos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, apstiprināšanai aktīvi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā".

Šī tiesību akta izstrāde ir vēl viens solis ceļā uz nozares sakārtošanu un regulēšanu. Tā ir nozares mazā, bet nozīmīgā uzvara. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) darbības misija ir godīga konkurence un droši darījumi. LANĪDA iestājas par profesionālu darbību, nodrošinot bāzi un saturu kvalifikācijas celšanai, kā arī sertifikācijai.

Mēs augsti turam ne tikai tiesisku un caurspīdīgu, bet arī ētisku darbību un pušu attiecības. Tāpēc jau kopš pirmās dienas iestājāmies par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izveidi, kas ļauj īpašuma pircējam pārliecināties gan par starpnieka kvalifikāciju, gan darījumu drošumu.

Spēkā esošais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums jau ir lēciens ne tikai mūsu profesijas atzīšanā, bet arī sakārtošanā. Tomēr, kā jebkurš tiesību akts, tas nav ideāls. Tāpēc LANĪDA ilgstoši vērsa likumdevēja uzmanību faktam, ka diemžēl, lai pilnībā noregulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra darbību, nepieciešams sankciju mehānisms tiem, kuri joprojām vēlas darboties nekustamo īpašumu darījumu “ēnas zonā”, nevis atklāti, reģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

PAZIŅOJUMS - Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu

Rīgas Domes Pilsētas attīstības departaments, 02.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PAZIŅOJUMS PAR RĪGAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA PILNVEIDOTĀS REDAKCIJAS PUBLISKO APSPRIEŠANU UN TĀ STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PRECIZĒTĀ VIDES PĀRSKATA SABIEDRISKO APSPRIEŠANU.

Rīgas teritorijas plānojuma (RTP) pilnveidotā redakcija tiek nodota publiskajai apspriešanai, pamatojoties uz Rīgas domes 18.08.2021. lēmumu Nr.794 „Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RTP ir vietējās pašvaldības (Rīgas) ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plānošanas dokumenta izstrāde uzsākta, pamatojoties uz Rīgas domes 03.07.2012. lēmumu Nr. 4936 “Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” (ar grozījumiem, kas veikti 22.10.2014. un 15.12.2017.), un tā darbības periods ir no 2022. gada līdz 2030. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar izejmateriālu un būvniecības izmaksu kāpumu jaunajos projektos cenu samazināšanās nav paredzama, bet energoefektīvi mājokļi rudenī būs deficīts.

Šobrīd Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pieejami vairs tikai nedaudz vairāk par 300 pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem ekonomiskās un vidējās klases segmentā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers jūnija dati.

Tas ir skaidrojams gan ar līdz šim gauso jauno projektu attīstību, gan ar joprojām augsto pieprasījumu pēc energoefektīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem. To, ka cilvēki vēlas dzīvot mūsdienīgā, sakārtotā vidē un energoefektīvā mājoklī, liecina arī bankas Citadele veiktais pētījums kreditēšanas jomā. Kopīgā diskusijā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju (LANĪDA) par jauno projektu tirgus realitāti un nākotnes prognozēm secināts – nav iemesla domāt par cenu kritumu mājokļu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoši Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) skandējusi trauksmes zvanus par izveidojušos situāciju Valsts zemes dienesta (VZD) kadastrālajā uzmērīšanā. Īsāk sakot – rindas!

Ja noteiktai sabiedrības paaudzei, ņemot vērā Latvijas vēstures lapaspuses, neparedzamas un nesaredzamas rindas joprojām ir norma, tad laikmetīgam komersantam, kura ikdienu diktē līgums, termiņš un katrs rindas metrs un diena atainojas negatīvā bilancē, rindu kārtība nešķiet nedz pieņemama, nedz attaisnojama.

Mūsdienu dinamiskajā laikmetā par daudz formālisma kadastrālajā uzmērīšanā. Situācija īpaši kritiska kļuva aizvadītajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, cik daudzi īpašnieki nav sakārtojuši savus īpašumus. Tāpat rindas pagarināja pandēmijas laika ierobežojumi un noteikto prasību ievērošanas dēļ objektu apsekošana bija iespējama ierobežotā apjomā. Viss iepriekš minētais negatīvi rezonēja uz būvniekiem un attīstītājiem. Ja jauno projektu attīstītājiem gadu jāgaida VZD rindā, lai ēku nodotu ekspluatācijā, tas kavē ne tikai kompāniju darbību, bet kopumā nav teicams signāls jaunu mājokļu un investīciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad ir bijis diezgan aktīvs un izteikta īpašumu cenu lejupslīde nav notikusi. Pārmaiņas gan piedzīvo īres segments, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Pandēmijas ietekmē, izvēloties starp dzīvokli un māju, cilvēki biežāk nosveras par labu mājas iegādei. To parāda pieprasījuma pēc zemes un privātmājām. Tajā pašā laikā daļa cilvēku, kas bija nolēmuši 2020.gadā iegādāties īpašumu, ir atlikuši darījumu uz nenoteiktu laiku, jo saistībā ar Covid-19 ir neziņā par rītdienu," stāsta SIA Codo Real partneris Tomass Riksis.

Eksperti: Jāveicina īres tirgus un jaunu projektu būvniecība reģionos 

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu...

Īres tirgū ir palielinājies piedāvājums, kas ir saistīts gan ar īstermiņa dzīvokļu pieplūdumu ilgtermiņa īrēs sektorā, gan ar to, ka daži attīstītāji, it īpaši luksusa segmentā, daļu no saviem dzīvokļiem piedāvājuši īrei. Lielāks piedāvājums ir viesis arī cenu korekciju - salīdzinot ar iepriekšējo periodu, vidējā īres cena ir samazinājusies par aptuveni 10-15%, teic T.Riksis.

Viņam prieks, ka turpinās Rail Baltica projekts, jau nākamā gada sākumā sāksies vērienīgi būvdarbi, modernizējot centrālo mezglu. Rīgas iedzīvotājiem nāksies kādu laiku saskarties ar neērtībām, taču nākotnē Centrāltirgus rajons kļūs skaistāks, ērtāks, Maskavas priekšpilsēta - iedzīvotājiem draudzīgāka, kā rezultātā tur tiks attīstīti gan jauni projekti, gan renovētas ēkas, domā T.Riksis.

2021.gadā joprojām būs aktīvs vidējās klases jauno projektu tirgus; attīstītāji turpina būvēt, kā arī iegādāties jaunus zemes gabalus.

Šīns: Visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti 

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt...

Luksusa klases projektu attīstītāji šobrīd ir vairāk nogaidoši, jo piedāvājums ir mazliet lielāks nekā pieprasījums.

"Un visbeidzot jāpiemin jaunais īres likums, ko visi nozares profesionāļi gaida ar lielu nepacietību un kuram vajadzētu stāties spēkā 2021.gada sākumā. Tas palīdzēs sakārtot īres tirgu, veicinās jaunu īres namu attīstību un uzturēšanu, kā arī mazinās ēnu ekonomiku. Saistībā ar to ir arī jūtama investoru un attīstītāju pastiprināta aktivitāte īres namu segmentā," atklāj T.Riksis.

Arī Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis cerībās uz jauno īres tirgus regulējumu - tad valstī varētu kvalitatīvāk attīstīties īres tirgus, kā arī prognozējam veiksmīgāku sadarbību ar īres namu attīstītājiem.

"2020.gadā aktivitāte investīciju objektu tirgū nav norimusi. Daži no īpašumu pircējiem cerēja uz tirgus cenu būtisku korekciju, kura gan tā arī nenotika. Neapšaubāmi Covid-19 negatīvi ietekmēja viesmīlības, tirdzniecības un biroju platību segmentu. Tomēr vēlos izcelt Lidl aktivitāti tirdzniecības tīkla paplašināšanā. Tāpat ekspluatācija tika nodoti 44 tūkst. kvadrātmetru jaunu biroju platību, kas ir būtisks pieaugums šajā segmentā," komentē SIA Newsec LV valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs.

"Mūsu uzņēmums sekmīgi realizēja dažus lielākus pārdošanas darījumus (Berģu loģistikas centrs un tirdzniecības centrs Liepājā) investoriem, kas tikai apliecināja faktu, ka investoru apetīte objektu iegādei nav mazinājusies. Ja izdosies ierobežot Covid-19 izplatīšanos, prognozēju lielu tirgus aktivitāti visos nekustamā īpašuma segmentos," viņš prognozē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktākais scenārijs, ka pandēmijas ietekmē nekustamo īpašumu varēs iegādāties par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nav piepildījies, un aktivitāte tirgū ir pārsteidzoši rosīga, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Vēl pavasarī bija grūti iedomāties, ka tirgus būs tik aktīvs. Pārdošanas darījumu skaits nav samazinājies, salīdzinot ar 2019.gadu.Jaunas ģimenes, vietējie klienti pērk dzīvokļus jaunajos projektos (ja bankas piešķir finansējumu), krieviski un angliski runājoši nerezidenti, kuriem Latvijā jau ir īpašums, vēlas iegādāties plašāku mājokli un pārcelties uz pastāvīgu dzīvi. Ir pamanāms to cilvēku pieplūdums, kuri Latviju izvēlējušies kā zaļu valsti un iegādājušies mājokli atpūtai ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Tas vairāk attiecināms uz Jūrmalu vai lauku īpašumiem," komentē Mercury Group īpašniece Irina Alazova.

Īres segments piedzīvo pārmaiņas 

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad...

Aktīvi ir bijuši arī tie pircēji, kuri nekustamo īpašumu uzskata par drošu investīciju, kuri nestabilos apstākļos iegulda mājokļos, komercobjektos ar mērķi izīrēt/iznomāt, tādējādi gūstot pasīvus ienākumus, vēlāk, iespējams, objektu pārdodot tālāk. "Kopumā esam apmierināti ar pārdošanas apjomiem un kvalitāti. Mercury Group notikums ir projekta Iris Shampeteris Apartments otrās kārtas nodošana ekspluatācijā. No 72 dzīvokļiem 85% realizējām vēl pirms ēku nodošana ekspluatācijā. Plānojam sākt nākamās kārtas. Pozitīva scenārija gadījumā - atceļot ierobežojumus un uzvarot Covid-19 - sagaidāma klientu - nerezidentu pieplūdums, jau tagad ir aktīva interese apmeklēt Latviju ar mērķi izvēlēties īpašumu un iegūt TUA. Tādējādi nav izslēgts kvalitatīvu objektu trūkums un cenu pieaugums premium segmentā, īpašumiem ārpus pilsētām, kā arī komercīpašumiem. Arī vietējo pircēju tirgus būs stabils un veiksmīgi attīstīsies pie optimālas attiecības starp cenu, kvalitāti, istabu skaitu, platību, atrašanās vietu, kā arī banku lojalitāti," teic I.Alazova.

Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis - sliktākais scenārijs, ka varēs iegādāties nekustamo īpašumu par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nepiepildījās un inerces rezultātā iesāktie darījumi martā 75% gadījumos tika pabeigti. "Turpmākajos mēnešos tirgus piemērojās jaunajai situācijai, klienti ļoti pārdomāja ikvienu darbību, tomēr interese neapsīka. Tiesa, darījumu gaita bija gausāka, arī banku piesardzīgās politikas dēļ. Vasarā tirgus nedaudz atguvās un rudenī pat pārspēti iepriekšējā gada analogo mēnešu rezultāti. Nebijušu interesi sajutām no zemju un privātmāju potenciālajiem pircējiem, tomēr, līdz ar pandēmijas otro vilni, piesardzība ir atgriezusies," abi teic.

Investīciju segments ir viens no retajiem, kur interese un darījumi neapsīkst pat šobrīd. "Pavasarī un vasarā mums izdevās pārdot vairākus lielus investīciju objektus, vairāki darījumi ir procesā. Pēc konsultācijām vēršas arī attīstītāji, kuri plāno attīstīt ciematus, atgriezusies ir arī rindu māju ideja. Vēl viena gada tendence - iespējamais nomas maksas samazinājums. Pragmatiski domājoši iznomātāji bija uz sadarbību vērsti un tā vietā, lai paliktu ar tukšām telpām, samazināja nomas maksu, pat par 50%. Viesnīcu segmentā daudzi centās pārprofilēties, viesnīcas pārveidot par apartamentiem. Tas daļēji palīdzēja saglabāt ienākumus un daži piemēri ir veiksmīgi, tomēr reālāk to izdarīt ir nelieliem boutique tipa objektiem. Saistībā ar daļēju strādāšanu no mājām, ir pārdomas par biroju aktualitāti nākotnē. Uzņēmumi pārskata platības, atsevišķi nomnieki to samazina vai piedāvā apakšnomu. Telpas gan samazina salīdzinoši neliela daļa biroju nomnieku, tie šo gadu ir pārdzīvojuši labāk par tirdzniecības telpu nomniekiem," spriež Starlex Real Estate pārstāvji.

Koordinējot ēkas Riverside Offices iznomāšanu, viņi novērojuši, ka potenciālie nomnieki biežāk pievērš uzmanību gaisa kvalitātei, kopējai darba videi. Ņemot vērā attālinātā darba iespējamību, arī tehnisko nodrošinājumu nomnieki uztver nopietnāk. "Starp notikumiem varam atzīmēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas stājās spēkā 2020.gada 1.augustā. Turpmāk darījumos ar nekustamo īpašumu iesaistītajiem starpniekiem būs jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas izveidotajā reģistrā, kura virsmērķis ir izskaust "kaktu mākleru" darbošanos, veicināt godprātīgu nekustamā īpašuma aģentu darbu un celt industrijas prestižu. Mērķis ir cēls, virziens ir pareizais, tomēr šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," komentē Starlex Real Estate pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

  • Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē augošā inflācija, pieprasījums pēc mājokļiem un piegāžu ķēžu traucējumi ir veicinājuši straujāku mājokļu cenu kāpumu. Zema piedāvājuma un augošu būvniecības izmaksu situācijā cenas jaunajos projektos strauji aug, veicinot interesi par dzīvokļiem sērijveida namos. Attīstītājiem esošā situācija apgrūtina gan plānošanu, gan liedz būvēt un pārdot par līdzšinējām cenām, līdz ar to vairāki projekti uz laiku tiek iesaldēti. Tiek prognozēts jauno projektu vakuums, vienlaikus novērojama interese par investīcijām īres namu attīstībā un biroju segmentā.
  • Kara ietekmes apzināšanā visi esam vēl sākumposmā - intervijā saka LNK Properties valdes loceklis, Komerciālo nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Pāvels Broitmans.
  • Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums
  • Īpašumu vērtētājiem darba kļuvis vairāk – to intervijā stāsta Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Eiroeksperts valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis. Viņaprāt, arī šogad vērtēšanas apjomi varētu būt līdzīgi iepriekšējo gadu apjomiem, jo ir cerība, ka iekustēsies Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas process.
  • Dzīvojamo māju kopīpašuma dalīšanai un īpašnieku strīdu risināšanai 1. maijā spēkā stājas grozījumi Civillikumā, taču viedokļi par to nozīmi un ietekmi ir diametrāli pretēji
  • Attīstoties tehnoloģijām, viedo risinājumu izmantošana mājokļos kļūst ne tikai populārāka, bet arī cenas ziņā pieejamāka, līdz ar to namu attīstītāji par gudro sistēmu ieviešanu īpašumos nereti domā jau būvniecības stadijā
  • Cenu kāpums palielina interesi par saules paneļiem
  • Pēdējos gados, īpaši jaunu privātmāju būvniecībā, palielinājies pieprasījums pēc viegli vadāmiem un automatizējamajiem siltumapgādes risinājumiem.
  • Žurnālists un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš kopā ar ģimeni teju pašu spēkiem un līdzekļiem atjaunojis dzimtas mājas Priekuļu novada Mārsnēnos.
  • Arhitektes un interjera dizaineres Evijas Ķirsones - Slavinskas rokrakstu būtu grūti sajaukt ar kādu citu latviešu šīs nozares profesionāli - viņas darbi ir spilgti, drosmīgi un pamanāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu tirgum ir nepieciešami cilvēki

Jānis Goldbergs, 02.05.2022

Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums spriež Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu...

Fragments no intervijas

Kā kompānija tirgojat dzīvokļus jaunajos projektos. Cik šobrīd ir jāpelna, lai varētu sākt domāt par dzīvokļa iegādi?

A. Šmits: 1000 eiro “uz rokas” ir par maz. Pat 1500 eiro “uz rokas” vēl ir par maz. Jaunajā projektā patlaban pērkot dzīvokli, runa ir par ģimeni, kur abi ģimenes locekļi pelna aptuveni 2000 eiro “uz rokas”. Tad var sakrāt pirmajai iemaksai un pēc pirkuma 30% no ieņēmumiem atlicināt maksājumiem ik mēnesi. Tas arī ir pie noteikuma, ka nav auto līzingi, pāris bērni, suns, kaķis un citi ikdienas izdevumi, kas patiesībā paņem lielu daļu ienākumu.

Jaunie projekti - kādas patlaban ir cenas par kvadrātmetru, kāda ir nākotnes tendence?

A. Šmits: Uzsāktajos jaunajos projektos pārdošanas cenas tiek prognozētas ap 2200 eiro par kvadrātmetru. Te ir runa par ekonomiskās klases mājokļiem. Piedāvājumus zem 2000 eiro par kvadrātmetru praktiski nav iespējams atrast.

M. Laukalējs: Vēl pērnā gada sākumā runājām par 1500 līdz 1600 eiro par kvadrātmetru. Šobrīd 2000 ir zemākais piedāvājums, bet ir līdz pat 2900 eiro par kvadrātmetru.

Kā prognozējat pārdošanas dinamiku?

A. Šmits: Ar to daudzviet varētu būt problēmas. Jāņem vērā, ka katrs mēnesis, kas pārdošanā ievelkas, nes zaudējumus, jo kapitāls maksā naudu. Tas mani dara bažīgu! Vēl nesen bija seminārs, kurā stāstīja, ka jāsāk pierast pie jaunā lēti, kas ir 2000 eiro par kvadrātmetru. Pat gads nav pagājis kopš šīs sarunas, kad jaunais lēti jau ir par 400 eiro vairāk.

Igaunijā un Lietuvā dzīvokļi maksā vēl dārgāk!

A. Šmits: Taisnība, mēs esam naski salīdzinātāji. Igaunijā līdzīga līmeņa projektos dzīvokļi maksā, sākot no 3000 eiro par kvadrātmetru un vairāk. Lietuvā viss izpārdots par labām cenām. Ķeza jau ir, ka Latvijā nav šīs pārdošanas dinamikas pat pie zemākas cenas.

M. Laukalējs: Jā, viens no dzinuļiem, kas cenu dzen uz augšu arī Latvijā, ir tuvākās kaimiņzemes - Lietuva un Igaunija. Nesen Klīversalā, jaunajā projektā, atbrauca igaunis un rezervēja pārdesmit dzīvokļus. Pēc šīs rezervācijas cena pieauga par 20% līdz 30%. Saprotams, ka, atbraucot no Igaunijas, cilvēks redz labu cenu par līdzvērtīgu produktu. Šis apstāklis dzīvokļu pārdošanas cenu ietekmē, neievērojot Latvijas cilvēku pirktspēju.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru